Satver mūžīgo dzīvību! III

Miers jums, dārgie draugi! Es priecājos no jauna sveikt jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Mēs ar jums runājām par to, kā satvert mūžīgo dzīvību, un kālab tas ir tik svarīgi. Apustulis Pāvils savā Vēstulē Timotejam atklāj trīs svarīgas lietas, kas mums jāieaudzina sev, lai mēs būtu spējīgi pabeigt to, ko esam uzsākuši. Mēs pieņēmām Jēzu Kristu kā savu Kungu, un caur to mēs nostājāmies uz mūžīgās dzīvības ceļa. Mūžīgā dzīvība – tas ir ceļš, kuram ir savs finišs. Lai mēs varētu iet un pabeigt šo gājumu, mums ir jābēg no grēka darbiem un jānomet jebkāda sava nasta. Un vēl, lai mēs varētu pabeigt savu gājumu vai savu ceļu, Pāvils aicina mūs tiekties pēc „taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības” un gūt sekmes tajā. Ir iespējams uzsākt savu ceļu un tad pusceļā visu pamest. Daudzi cilvēki ir uzsākuši savu ceļu ar Dievu, bet pēc tam ir atkāpušies. Ne sākums vainago, bet beigas.

Vērsīsimies pie Dieva Vārda.

„Ieeita pa šaurajiem vārtiem, jo vārti ir plati un ceļš ir plats, kas aizved uz pazušanu, un daudz ir to, kas pa tiem ieiet. Bet šauri ir vārti un šaurs ir ceļš, kas aizved uz dzīvību, un maz ir to kas to atrod.” (Mateja 7:13-14).

Šeit mēs redzam, ka ir ceļš, pa kuru staigā daudzi,- ceļš, kas ved uz pazušanu (bojāeju). Bet Jēzus mūs aicina iet pa šauro ceļu, kas ved uz mūžīgo dzīvību.

Satvert mūžīgo dzīvību (turēties pie mūžīgās dzīvības) – tas nozīmē darīt visu nepieciešamo, ar nolūku, lai varētu palikt uz šī šaurā ceļa, kas ved uz mūžīgo dzīvību. Jēzus zināja to, ka daudziem cilvēkiem būs ērtāk iet pa šo plato ceļu, – pa ceļu, kuru ejot, cilvēks jūtas komfortabli, kurā nav nekādu ierobežojumu, kurā var darīt visu, ko vēlies, kurā neviens tevi neapspiež. Taču Bībele saka, ka tas ir grēka ceļš, kuru ejot, cilvēks neatbild par to, ko viņš dara, ceļš bez bremzēm, – šis ceļš ved uz bojā eju. Dievs saka, ka mums nav jāstaigā pa šo ceļu. Mums ir jābēg no grēka, mums ir jāatmet visi tie grēki, kas mūs sasaistījuši , – jo visas šīs lietas mums traucēs virzīties uz mūžīgo dzīvību. Jēzus mūs brīdināja:

„Un, tāpēc, ka netaisnība ies vairumā, mīlestība daudzos izdzisīs. Bet, kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts.” (Mateja 24:12-13).

Jēzus brīdina mūs par to tāpēc, ka Viņš vēlas, lai mūsu mīlestība neatdzistu. Jēzus brīdina, ka daudzi cilvēki neaizies līdz galam un nesatvers mūžīgo dzīvību. Un tūlīt pat viņš dod apzīmējumu tam, ko tas nozīmē – satvert mūžīgo dzīvību. Satvert mūžīgo dzīvību, tas nozīmē – izciest līdz galam. Neskatoties uz to, caur ko tev vajadzēs iet, kādas sāpes un ciešanas nāksies pārdzīvot, – ciet līdz galam. Ja tu esi uzsācis savu ceļu, bet neesi to pabeidzis, tad tas ir tikai tāpēc, ka neesi izcietis līdz galam. Tas ir galvenais iemesls, kālab daudzi cilvēki, kuri uzsākuši savu ceļu ar Dievu, noiet no šī ceļa, tā arī neaizgājuši līdz galam.

Es lūdzu par to, lai ar tevi, dārgais draugs, tā nenotiktu. Stiprinies un satver mūžīgo dzīvību (turies pie mūžīgās dzīvības)! Bēdz no visa tā, kas var tevi samulsināt vai sajaukt tev galvu šajā ceļā uz mūžīgo dzīvību, gūsti panākumus „taisnībā, dievbijībā, ticībā, mīlestībā, pacietībā un lēnprātībā”, un cīnies „labo ticības cīņu”.

Līdz rītam!

Dieva mierā!

Mācītājs Rufus Adžiboije