Uzticības un vairošanas principi

[dropcap]Š[/dropcap]ajā svētdienā mācītājs Rufus runāja par dažiem Dieva principiem un, konkrēti, – par uzticības un pavairošanas (vairošanas) principiem. Uzticība noved pie pavairošanas, un tas attiecas uz visām mūsu dzīves sfērām. Pavairošana – tā ir balva no Dieva par uzticību. Būt uzticīgam nav viegli un bieži vien nav sevišķi ērti. Bībelē ir teikts, ka uzticīgu cilvēku ir ļoti maz. Bet pats Dievs saka, ka, atnākot uz zemi, Viņš grib atrast uzticīgus cilvēkus. Mācītājs Rufus salīdzināja uzticību ar aploksni, uz kuras uzlīmēta marka, lai vēstule varētu sasniegt mērķi – savu adresātu. Bez uzlīmētas markas vēstule netiks nosūtīta. Uzticība līdzinās līmei, kas palīdz aiziet līdz galam, sasniedzot savu mērķi, piepildot savu aicinājumu. Vairāk par visu citu Dievs cilvēkos meklē uzticību. Par nožēlu, šodienas pasaulē, kurā mēs dzīvojam, uzticība zaudē savu aktualitāti, bet neuzticība kļūst par dzīves normu. Šodien daudzi cilvēki pasaulē, noslēdzot laulību, tūlīt pat noslēdz laulības līgumu par mantas sadali šķiršanās gadījumā. Jau uzsākot ģimenes dzīvi, cilvēki pieļauj neuzticības un šķiršanās iespēju. Uzticība ir tā īpašība, kuru meklē Dievs, jo Dieva Valstība uz zemes tiek celta un izplatīta caur uzticības principu – caur Dievam uzticīgiem cilvēkiem. Dieva Draudze arī tiek celta, balstoties uz uzticību. Pirmie Jēzus vārdi par Draudzi bija šādi: 

“…uz šās klints Es gribu celt Savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt.” (Маteja 16:18)

Runājot par Draudzi un par to, ka elles vārtiem to nebūs uzvarēt, Jēzus paļaujas uz Viņa atpestītās tautas uzticību. Jēzus paļaujas jeb cer, ka tu un es būsim uzticīgi sava aicinājuma un Dieva gribas piepildīšanā. Jēzus runā par Dieva tautu, kuru nekas un neviens nespēs uzvarēt, jo Viņš cer, ka Dieva bērni būs uzticīgi Dieva Vārdam, Dieva gribai, strādās pie Draudzes vienotības un sava mērķa piepildīšanas. Dievs ceļ Savu Namu – Draudzi, un katrs no Viņa bērniem ir dzīvais akmens šajā celtnē. Katrs no mums ir svarīgs Dievam un Dieva Nama un Valstības celšanai uz šīs zemes. Bībelē ir teikts:

“Un uzceliet no sevis pašiem kā dzīviem akmeņiem garīgu namu un topiet par svētu priesteru saimi, nesot garīgus upurus, kas Dievam ir patīkami, caur Jēzu Kristu.” (1.Pētera 2:5)

Dievs gaida no manis, ka es savā vietā būšu uzticīgs tam, uz ko Viņš mani aicina. Dievs gaida, ka būšu gatavs nest zināmu slodzi (kā dzīvais akmens Viņa celtnē), – lai izpildītu Viņa darbu, un ka uz mani varēs paļauties. Ja no celtnes tiek izņemts kāds akmens, zūd līdzsvars, un viss nams kļūst nestabils. Dievs paļaujas uz to, ka katrs no Viņa bērniem ieņems savu vietu un būs uzticīgs sava aicinājuma piepildīšanā. Lai elles vārti nevarētu uzvarēt Draudzi, ir vajadzīgi Dievam uzticīgi cilvēki. Atklāsmes grāmatā ir rakstīts:

“Šeit vajag gudrības, lai saprastu: septiņas galvas ir septiņi kalni, uz kuriem sēd sieva; tās ir arī septiņi ķēniņi: pieci ir krituši, viens ir tagad, viens vēl nav atnācis; un, kad tas nāks, tam būs palikt tikai īsu brīdi. Zvērs, kas bijis un kura tagad nav, tas pats ir astotais, tomēr viens no septiņiem, un aiziet bojā. Un desmit ragi, ko tu redzēji, ir desmit ķēniņi, tie valdību vēl nav saņēmuši, bet tiem ir ķēniņa vara dota kopā ar zvēru vienu stundu. Tie ir vienisprātis un nodod savu spēku un varu zvēram. Tie karos ar Jēru, bet Jērs tos uzvarēs, jo Viņš ir kungu Kungs un ķēniņu Ķēniņš, un Viņa aicinātie, izredzētie un uzticīgie, kas ir līdz ar Viņu.” (Atklāsmes 17:9-14)