Pamācība lielākai Valstības ietekmei 2018. gadā. 1. daļa

Pēdējā, aizejošā gada svētdienas dievkalpojumā, mācītājs Rufuss runāja par to, kā mēs, kā Dieva tauta uz šīs zemes varam būt ietekmīgāki Tam Kungam. Dievam ir kaut kas liels un jauns, mums – Dieva tautai. Un iesākumā, mums ir jānotic šim jaunajam, tāpēc, ka mēs dzīvojam ticībā, ne pēc tā, ko redzam.
  1. gada sākumā mēs visi domājām par to, kas tad mūs sagaida šajā gadā. Bet šodien jau ir pienākusi šī gada pēdējā diena. Pēc dažām stundām šis gads ieies vēsturē, un jūs vairs nevarēsiet kaut ko mainīt vai arī ietekmēt šo aizejošo gadu. Dzīve līdzinās maratonam. Katra gada beigas iezīmējas ar kādu mūsu ceļa posma nobeigumu. Un tas mūs tuvina lielā ceļa galamērķim, kuru Dievs ir mums paredzējis. Pienāks diena, kad mēs stāvēsim Dieva priekšā un dosim atskaiti par savu dzīvi, par tiem izmantotajiem resursiem, kurus Viņš mums uzticēja. Tāpēc, mums ir jāapstājas un jāizanalizē aizejošais gads. Dievs mums dāvāja laiku un termiņus. Dievs dzīvo ārpus laika, bet cilvēku Viņš ielika laika ierobežojumā. Tāpēc mēs skaitam dienas un gadus. Katru gadu mēs kļūstam par vienu gadu vecāki. Ir svarīgi ne tikai kļūt vecākam, bet arī gudrākam, lai mūsu gars pastāvīgi atjaunotos. Ir cilvēki, kuri vienkārši noveco, bet nekļūst garīgi nobrieduši un gudri. Garīgais briedums un pieaugšana gudrībā nenotiek automātiski. Laiks – tā ir uzticēšanās no Dieva. Mums ir jāaizdomājas par to, ko mēs darām ar savu dzīvi un mums doto laiku. Mozus lūdza par to, lai Dievs viņam iemāca skaitīt dienas tā, lai iegūtu gudru sirdi.
Vairākums cilvēku skaita gadus, nevis dienas, viņi dzīvo no vienas dzimšanas dienas līdz nākamai. Bet Dievs aicina katru dienu skaitīt mūsu dienas.Šī gada noslēgumā un Jaunā gada priekšvakarā, Dievs ielika dažas domas mācītāja sirdī, kuras mums palīdzēs ieiet Jaunajā, 2018. gadā ar jaunu spēku un žēlastību.Mums ir sev pastāvīgi jāatgādina tas, kas ir svarīgs, tāpēc, ka cilvēkam ir raksturīgi aizmirst, un dzīvē daudz kas mēģina mūs aizvest no svarīgā. Dievam ir plāns, kuram ir jākļūst par pašu galveno mūsu dzīvē.

Līdzīgi raksti

  • Kas ir Girgazieši? 1 daļa

    Tāda cilvēka lūgšanas, kuram ir Dieva atziņa, būs piepildītas ar ticību un spēku, viņa apliecināšana pamatosies uz Dieva patiesību. Tāds cilvēks ir Dieva dzīvības nesējs un izplatītājs. Mēs nākam uz Dieva Namu tāpēc, ka mīlam Dievu un Viņa patiesību, tāpēc, ka tiecamies dzīvot Dievam tīkami, vēlamies mainīties no Dieva Gara un Viņa Vārda atklāsmes.
  • Steigsimies uz pilnību

    Šo svētdien mācītājs runāja par to, cik svarīgi ir attīstīties un tiekties uz pilnību Dievā. Mūsu kristīgā dzīve – tas ir ceļš, tas ir ceļojums. Mums jābūt pastāvīgā kustībā (virzībā), un tai pašā laikā svarīgi ir zināt un saprast, kurp mēs ejam. Mēs virzāmies uz konkrētu mērķi – mūžīgo dzīvību.
  • Garīgais apbruņojums Valstības ietekmei. 2.daļa.

    iens no veidiem, kā Dievs mūs garīgi ceļ, ir caur Savu Vārdu. Lasot Veco Derību, mēs redzam, ka tauta ieiet templī pa vienām durvīm, bet iziet pa citām. Tas nozīmē, ka cilvēks nevar ieiet templī, un pēc tam iziet no tā tāds pats, kā iegāja. Mēs nevaram palikt tādi paši, kad esam pavadījuši laiku Dieva pielūgsmes vietā. Mums ir jāaiziet no šīs vietas labākiem, iedvesmotiem, ar jauniem lēmumiem un pārliecībām. Jūs pareizi darāt, ja pieņemat lēmumu būt Dieva namā, klausīties Dieva Vārdu, lūgt, pielūgt Viņu. Bībelē ir teikts, ka visi Raksti ir Dieva iedvesti un noderīgi mums. Lai Dievs pieskaras katram no mums, lai Vārda dzirdēšana un Svētā Gara darbošanās mūs izmaina uz labo pusi.
  • Atslēgas pilnvērtīgai dzīvei

    Svētdienas dievkalpojums bija veltīts sociālās palīdzības centra „Mīlestības roka” jubilejai. Cilvēki liecināja par to, kā pēc tikšanās ar Dievu izmainījās viņu dzīve. Jaunieši parādīja skečus par piedošanas spēku un par to, ka kristiešiem nevajadzētu kaunēties stāstīt neticīgajiem cilvēkiem par Jēzu. Turpinājumā mācītājs Rufuss runāja par tēmu „Atslēgas pilnvērtīgai dzīvei”.
  • Zemes iekarošana caur ticību (Isaiah Baiyekusi)

    Šo svētdien sludināja Jesaja (Isaiah Baiyekusi).Jesaja visiem atgādināja, ka no šā gada sākuma Dievs pastāvīgi runā par to, ka mums jāiekaro zeme, kuruViņš priekš mums ir sagatavojis. Un Dievs māca mums, kā mēs to varēsim izdarīt. No mācītāja Rufusaun pravieša Dāvida svētrunām mēs dzirdējām, ka, visupirms mums vajag uzcelt savu priesterību Dievapriekšā, – jo tas ir pamats mūsu ikdienas kalpošanai Dievam. Mums jāsaprot arī tas, ka esam ne tikaipriesteri, bet arī ķēniņi, kuriem jāprezentē Dieva Valstība šai pasaulei.