Pamācība lielākai Valstības ietekmei 2018. gadā. 1. daļa
Pēdējā, aizejošā gada svētdienas dievkalpojumā, mācītājs Rufuss runāja par to, kā mēs, kā Dieva tauta uz šīs zemes varam būt ietekmīgāki Tam Kungam. Dievam ir kaut kas liels un jauns, mums – Dieva tautai. Un iesākumā, mums ir jānotic šim jaunajam, tāpēc, ka mēs dzīvojam ticībā, ne pēc tā, ko redzam.
- gada sākumā mēs visi domājām par to, kas tad mūs sagaida šajā gadā. Bet šodien jau ir pienākusi šī gada pēdējā diena. Pēc dažām stundām šis gads ieies vēsturē, un jūs vairs nevarēsiet kaut ko mainīt vai arī ietekmēt šo aizejošo gadu. Dzīve līdzinās maratonam. Katra gada beigas iezīmējas ar kādu mūsu ceļa posma nobeigumu. Un tas mūs tuvina lielā ceļa galamērķim, kuru Dievs ir mums paredzējis. Pienāks diena, kad mēs stāvēsim Dieva priekšā un dosim atskaiti par savu dzīvi, par tiem izmantotajiem resursiem, kurus Viņš mums uzticēja. Tāpēc, mums ir jāapstājas un jāizanalizē aizejošais gads. Dievs mums dāvāja laiku un termiņus. Dievs dzīvo ārpus laika, bet cilvēku Viņš ielika laika ierobežojumā. Tāpēc mēs skaitam dienas un gadus. Katru gadu mēs kļūstam par vienu gadu vecāki. Ir svarīgi ne tikai kļūt vecākam, bet arī gudrākam, lai mūsu gars pastāvīgi atjaunotos. Ir cilvēki, kuri vienkārši noveco, bet nekļūst garīgi nobrieduši un gudri. Garīgais briedums un pieaugšana gudrībā nenotiek automātiski. Laiks – tā ir uzticēšanās no Dieva. Mums ir jāaizdomājas par to, ko mēs darām ar savu dzīvi un mums doto laiku. Mozus lūdza par to, lai Dievs viņam iemāca skaitīt dienas tā, lai iegūtu gudru sirdi.