Mums vienmēr vajag izvēlēties Dieva gribu

Es sveicu jūs, dārgie Dieva bērni, rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”. Es ticu, ka mūsu tikšanās iedvesmo un uzmundrina jūs. Vakar mēs runājām par to, ka Jēzus ļoti nopietni izturējās pret jautājumu saistībā ar Dieva gribu un tās piepildīšanu. Mūsu Kunga galvenā prioritāte bija Tēva, Kas Viņu sūtījis, darbu pabeigšana. Pašā smagākajā Viņa dzīves brīdī, kad Jēzus sirdī notika nopietna iekšējā cīņa attiecībā pret to, pieņemt Dieva gribu vai arī atlikt to sāņus, Jēzus ar Savu piemēru parādīja mums to, ka, pat ja tas prasīs no mums iet caur sāpēm un ciešanām, – mums vienmēr vajag izvēlēties Dieva gribu.    
„Un, nedaudz pagājis, Viņš krita uz Sava vaiga pie zemes, lūdza Dievu un sacīja: “Mans Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis biķeris iet Man garām, tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi.”(Mateja 26:39).
“……Tēvs, ja Tu gribi, ņem šo biķeri no Manis, tomēr ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek!”(Lūkas 22:42).
  Bībele aicina mūs uz to, lai mēs  
„….nepadodieties neprātam, bet centieties saprast, kāds ir jūsu Kunga prāts.”(Efeziešiem 5:18).
  Jēzus komunicēja ar Dievu un zināja Rakstus, tālab Viņš arī izzināja(iepazina) Dieva gribu. Jūs varat darīt to pašu, ja vien jūs, patiesi, vēlaties iepazīt, kas ir Dieva griba. Jēzus izmantoja Rakstus ne tikai tāpēc, lai izzinātu Dieva apsolījumus vai uzvarētu sātanu un kārdinājumus, bet, pamatā, Viņš vērsās pie Rakstiem tālab, lai saprastu, kas ir Dieva griba. Citējot Rakstus, Jēzus caur to nostiprināja Sevi Dieva gribā. Tas viss kalpo mums par piemēru tam, ka katram kristietim, kurš grib piepildīt savu aicinājumu šai dzīvē, vajag pieaugt Dieva gribas atziņā. Pastāv vismaz trīs izziņas jomas, kurās Dieva bērniem vajadzētu pieaugt, ar nolūku, lai tie piepildītu savu misiju uz zemes. Pirmkārt, vajag personīgi iepazīt Dievu, Viņa dabu, Viņa sirdi un Viņa mērķus radībai. Caur Bībeli, lūgšanām, sadraudzību ar Svēto Garu, kā arī caur komunikāciju ar tiem cilvēkiem, kuri pazīst Dievu, mēs varam smeltie mums nepieciešamās atklāsmes par Dievu. Otrkārt, vajag iepazīt pašam sevi. Vajag iepazīties un izzināt savu jauno cilvēku – to, kurš līdz ar Jēzu ir nosēdināts debesīs. Neaizmirsti par to, ka ikkatrs, kurš ir Kristū, ir jauna radība, un viss vecais ir pagājis! (skat. Efeziešiem 2:4-10). Vajag izprast savu misiju un savas dzīves mērķus uz zemes, savu, kā Dieva bērna, varu un savu mantojumu līdz ar visiem svētajiem (arī tas viss atklājas mums caur Rakstiem). Treškārt, vajag zināt savu ienaidnieku – sātanu. Vajag zināt, uz ko tas ir spējīgs, bet, pats galvenais, mums ir jāzina, ko sātans nevar darīt. Un vēl, mums vajag atklāsmi par to, kā stātie pretī sātanam, lai mēs būtu spējīgi piepildīt savu aicinājumu uz zemes. Dieva Vārds ir mūsu vienīgais atklāsmes, patiesības un garīgās sapratnes avots. Dieva Vārdam ienākot cilvēkā, tas apgaismo viņu. Bībele – tas ir gaismas avots! Tālab, lūdzu, nestudējiet Bībeli reliģiozi vai formāli! Studējiet Bībeli tā, lai jūs varētu atklāt sev to – kas jūs esat, kālab esat piedzimuši uz šīs zemes, un ko jums nepieciešams izdarīt šai dzīvē. Līdz rītam! Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Atrod tikai tie, kuri meklē

    Ja vien tu aktīvi meklēsi, tu varēsi uzzināt vēl daudz ko par to, kas ir apslēpts tevī. Atrod tikai tie, kuri meklē. Piemēram, – daudzi atrod un redz tikai problēmu pēc problēmas. Nemeklē tikai problēmas un nerunā tikai par tām, bet koncentrē savu uzmanību uz problēmu risinājumu. Trenē savu sirdi un savu prātu uz to, lai atrastu atbildes un izeju cilvēku problēmām. Līdzko ieraudzīsi problēmas, tūlīt pat sāc domāt par to, kā tu vari tās atrisināt. Sāc pārdomāt par visiem iespējamajiem problēmu risinājumiem, un Dievs, lai tu varētu kalpot cilvēkiem, šim nolūkam dos tev lielu daudzumu ideju.
  • Dievs meklē mūsu lūpu augli II

    Mūsu mutei jāslavē Dievs! Un kā jau mēs runājām, tīkams mūsu lūpu vai mutes auglis izpaužas tādā veidā, ka mēs pastāvīgi lūdzamies un par visu pateicamies, svētījam Dievu un cilvēkus. Ja mūsu dzīvē šie augļi būs, tad Svētais Gars varēs degt mūsos un veikt Savu darbu, pielīdzinot mūs Jēzus Kristus tēlam.
  • Dieva Vārds kalpo mums kā kompass

    Dieva Vārds līdzinās navigācijas sistēmai, kura palīdz ieraudzīt, kur esam nogriezušies nepareizā virzienā. Tātad Dieva vārds uzrāda mums. Dieva Vārds arī parāda mums to, kā mēs varam atgriezties uz pareizā ceļa. Tātad Dieva Vārds labo mūs. Dieva Vārds arī palīdz mums turēties pie pareizā kursa un neapmaldīties. Tātad Dieva Vārds pamāca mūs taisnībā.
  • Kā Dievs pārmāca un disciplinē Savus bērnus III

    Dievs mūs disciplinēs caur dažādiem apstākļiem un grūtībām.Ne katra problēma un apstāklis cilvēka dzīvē kļūst par disciplināro mēru vai pārmācību no Dieva. Bet ja mēs domājam, ka mums nav nepieciešamība būt Dieva disciplinētiem, – tad mēs mānam paši sevi.
  • Sātans kā traģēdiju iemesls II

    Tur kur valda Dievs, tur kur Jēzus ir Kungs, tur beidzas sātana valdīšana. Tāpēc ir ļoti svarīgi atzīt Jēzu par savas dzīves Kungu. Jēzus nāca uz zemes kā cilvēks, lai iznīcinātu sātana varu pār cilvēci. Cilvēka dzīvē tas nenotiks līdz laikam, kamēr pats cilvēks apzināti un labprātīgi nepieņems Jēzus kundzību pār savu dzīvi. Vai mēs zinām par to vai nē, vai mēs ticam tam vai nē, tas nemaina patiesību par to, ka līdz grēku nožēlai katrs cilvēks atrodas sātana pakļautībā, šīs pasaules valdnieka pakļautībā.
  • Lai jūs varētu baudīt Dieva labvēlību, jums jāattīsta sevī Dievišķais raksturs

    Mums jau ir skaidrs, kādu lomu, Dieva labvēlības atbrīvošanā cilvēka dzīvē, spēlē sēšanas un pļaušanas likums, kā arī pateicība. Noslēgumā, vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka cilvēka raksturs var vai nu paātrināt, vai kavēt labvēlības darbību cilvēka dzīvē.Lai staigātu labvēlībā, gan Dieva, gan cilvēku priekšā, nepieciešams kļūt par cilvēku ar Dievišķu raksturu. Jāzeps, par kuru mēs tik daudz runājām, bija cilvēks ar Dievišķu raksturu. Viņš bija dievbijīgs un Dievu mīlošs cilvēks. Jāzeps bija godīgs un uzticams cilvēks, tāds, kura teiktajam vārdam varēja uzticēties. Tieši tāpēc, Potifars uzticēja viņam visu savu īpašumu un pat nepieļāva domu, ka tas varētu aizbēgt no viņa vai nodot viņu.