Nezināšana – ir cilvēka personīgā izvēle

Sveicinu jūs, dārgie draugi! Lai jums ir žēlastība un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga, Jēzus Kristus!Vakar mēs runājām par to, ka nezināšana par kādas lietas pareizu izmantošanu noved pie tās ļaunprātīgas izmantošanas, bet ļaunprātīga izmantošana, savukārt, noved pie dažāda veida problēmām. Vēl mēs runājām par to, ka Bībele aicina mūs rūpēties par to, lai mēs izprastu, saprastu Dievu, Viņa ceļus, Viņa likumus, jo nezināšana cilvēka dzīvē atnes sodu un sāpes.  
„Tad nu tāpat, kā viņi nav turējuši cieņā viņiem doto Dieva atziņu, Dievs sagandējis viņu prātu, ka viņi dara to, kas neklājas.” (Romiešiem 1: 28).
 Mēs redzam, ka nezināšana – ir cilvēka personīgā izvēle. Piepildīt savu prātu ar Dievu un noderīgu informāciju – ir katra cilvēka personīgās rūpes un atbildība. 
 „Gudrais redz nelaimi, paslēpjas un izvairās, bet nesapratīgie dodas tai tieši cauri un smagi cieš.” (Sal. pam. 27: 12).
 Ja cilvēks to nedara, tad viņam nepietiks gaisma tam, lai savlaicīgi ieraudzītu nelaimi un paslēptos no tās. Vēl bez tā, šis pants no Rakstiem mums saka par to, ka tāds cilvēks ies uz priekšu un tiks sodīts, bet ne Dievs sodīs, viņu sodīs nezināšana.Nezināšana atdala cilvēku no Dieva dzīvības, jo viņš neko nezina par Dieva nodrošinājumu. 
„Savas nezināšanas dēļ un sirds apcietinātības dēļ, aptumšojušies savā sapratnē un atsvešinājušies dzīvībai, kas no Dieva”  (Efeziešiem 4:18).
 Dēļ nezināšanas, cilvēka prāts aptumšojās, sirds apcietinās un viņš atsvešinās, atdalās no Dieva dzīvības.Jēzus teica, ka Viņš nāca, lai mums būtu dzīvība un pārpilnība. 
„Zaglis nāk vienīgi, lai zagtu, nokautu un nomaitātu. Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un pārpilnība.” (Jāņa ev. 10: 10).
 Tomēr, mēs baudām šo dzīvi tādā mērā, kādā mēs pieaugam Dieva atziņā un Viņa Dēla – Jēzus Kristus atziņā. 
„Bet šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst Tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko Tu esi sūtījis, Jēzu Kristu.”  (Jāņa ev. 17:3).
 Pāvils stāstot savu autobiogrāfiju, piemin to, ka agrāk viņš nopēla Dievu, vajāja ticīgos un aizvainoja citus cilvēkus – un tas viss notika dēļ nezināšanas. 
„Kaut gan iepriekš biju zaimotājs, vajātājs un varmāka; tomēr es esmu apžēlots, jo es nezinādams esmu darījis to neticībā” (1 Timotejam 1:13).
 Cik daudzi cilvēki, dēļ Pāvila nezināšanas, cieta un pat aizgāja bojā! Nezināšana ir nāvējoši bīstama, tāpēc, ja mēs gribam atvieglināt pasaules ciešanas, tad mums ir jāmācās un daudzpusīgi jāattīstās. Mums ir vajadzīgas zināšanas, ne tikai, dabas un humanitārajās zinātnēs, mums ir arī vajadzīgas zināšanas par garīgajiem likumiem. Nav svarīgi, kāds ir cilvēka zinātnisko zināšanu līmenis, bez garīgo likumu pārvaldīšanas, cilvēks ir nezinošs.Parādīšu jums Bībelisku piemēru par to, kā nezināšana un nevērība pret garīgajiem likumiem, kļuva par ciešanu un bēdu avotu. 
„Un Dāvida valdīšanas laikā bija bads trīs gadus no vietas, gadu pēc gada, un Dāvids meklēja Tā Kunga vaigu. Un Tas Kungs sacīja: “Uz Saulu un viņa namu guļ asinsgrēks, tāpēc, ka viņš nogalināja gibeoniešus.” Tad ķēniņš saaicināja gibeoniešus un runāja ar viņiem. Tomēr gibeonieši nebija no Israēla bērniem, bet bija cēlušies no amoriešu atlikušajiem ļaudīm. Un Israēla bērniem ar viņiem bija noslēgta ar zvērestu apstiprināta derība, bet Sauls bija meklējis tos nokaut savā lielajā dedzībā par Israēla un Jūdas bērniem. „ (2 Kēniņu 21: 1-2).
 Šajā Rakstu vietā mēs lasām par to, kā trīs gadus pēc kārtas Izraēla zemē bija bads. Mēs saprotam, ka tā bija liela nelaime. Iedomājieties, cik cilvēki, šo trīs gadu laikā, nomira badā vai izsalkušo cilvēku vardarbības rezultātā! Iedomājieties, kā pieauga noziedzības līmenis un radās virkne citu problēmu, kuras bija šī bada laikā! Iedomājieties, cik cilvēki emigrēja uz citām valstīm, lai izbēgtu no šī bada! Tātad, mēs redzam, ka šajā laikā sākās visas nācijas nelaime. Ķēniņš Dāvids meklēja Dieva vaigu, lai jautātu un uzzinātu, kāpēc šis bads tik ilgi turpinās.Izrādījās, ka nelaimes sakne bija garīgā likuma pārkāpšana – Sauls un viņa nams, dēļ savas greizsirdības nogalināja, iznīcināja gibeoniešus, kaut arī pirms tam bija devuši zvērestu neaizskart šo tautu. 
„Tad visi vadoņi teica visai draudzei: “Mēs esam pie Tā Kunga, Israēla Dieva, tiem zvērējuši, un mēs tāpēc nevaram tos aiztikt.” (Jozua 9:19).
 Šis ilgstošais bads varēja paiet garām, ja viņi būtu nolikuši balansu starp savu greizsirdību un zināšanām.Ir labi būt greizsirdīgam, bet greizsirdība bez zināšanām atnes daudz bēdas un zaudējumus.Esi dedzīgs Dievā, kalpo Dievam, bet neesi cilvēks bez zināšanām.Ar Dieva mieru!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Piedošana

    Par visu, kas tevi uztrauc, tu vari lūgt Dievam lūgšanā.„Nezūdaities nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā. Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.”(Filipiešiem 4:6-7).
  • Kāpēc cilvēki izvairās atskaitīties citu priekšā?

    1. Bailes tikt atstumtam. Daudzi baidās no tā, ka tad, ja kāds zinās par viņiem visu patiesību, tad viņus sāks atstumt vai arī nonicināt(ignorēt). Bībeliskā atskaites sistēma – tā ir Kristus likuma izpilde, saskaņā ar kuru, ticīgie ar pazemīgu garu izrāda rūpes cits par citu.„Brāļi, ja arī kāds cilvēks ir pienākts kādā pārkāpumā, tad jūs, kas esat garīgi, atgrieziet tādu uz pareiza ceļa ar lēnprātīgu garu, un lūkojies pats uz sevi, ka arī tu nekrīti kārdināšanā. Nesiet cits cita nastas, tā jūs piepildīsit Kristus likumu.”(Galatiešiem 6:1-2).
  • Kas ir bauslības lāsts II

    Lai dāvātu mums varu pār šo bauslības lāstu, Jēzus mūsu labā kļuva par lāstu, tieši tāpat, kā, lai nostiprinātu mūsu uzvaru pār grēku, Viņš mūsu labā tapa par grēku. Spēks un spēja tagad negrēkot mums ir pieejama caur Kristus Asinīm. Spēks, lai atbrīvotos no bauslības lāsta varas tika nodots mums caur to, ka Jēzus mūsu vietā karājās pie Krusta.
  • Pateicības derība II

    Un tālab, nežēlojies vairs par savām problēmām vai grūtībām, bet labāk meklē iemeslu lai pateiktos! Atrodi iemeslu tam, lai, neskatoties uz saviem apstākļiem, priecātos un dotu slavu Dievam. Un tieši tad tu atklāsi, ka Tas Kungs ir – tavs spēks un Tas, Kurš dara tavas kājas, kā stirnai, pārvēršot to, kas tev labas, vēl labākā, un tavu labāko – vislabākajā! Dievs var pavairot tavu „daudz” lielākā vairumā un tavu „lielāko vairumu” lielum lielā vairumā! Neatņem sev spēku! Prieks tai Kungā ir tavs spēks un stiprinājums!
  • Mums ir jāsagatavo ceļš tam, lai Tas Kungs varētu atnākt slavā un visā Savā pilnībā! III

    Mēs turpinām runāt par to, ka Dievs atnāk tikai pēc tam, kad Viņam ir sagatavots ceļš. Mēs sagatavojam Viņam ceļu tad, kad kalpojam Viņam un piepildām Viņa aicinājumu savā dzīvē. Mēs ar jums runājām par to, ka mums ir jāizmanto visi iespējamie veidi tam, lai sludinātu VALSTĪBAS Evaņģēliju visā pasaulē, un tad Tas Kungs atnāks slavā un pilnībā.Aplūkosim vēl vienu Rakstu vietu, kurā ir atspoguļots vēl viens princips Tā Kunga ceļa sagatavošanai.
  • Nevajag koncentrēties uz to, kā tev nav, vajag izmantot to, kas tev ir!

    Katrs cilvēks ir unikāls Dieva radījums. Katrs cilvēks ir apveltīts ar unikālām spējām un talantiem. Uz šīs zemes nav neviena nevajadzīga cilvēka, nav mazsvarīga talanta vai spēju. Viss, ko Dievs saka, – tas kādam ir vajadzīgs, tas iecerēts ar nolūku, lai kādu svētītu. Palūkojies uz sevi šodien savādāk, no jauna, kā uz unikālu un Dieva apdāvinātu personību vienīgajā eksemplārā. Nav otra tāda, kāds esi tu. Tu – unikāla Dieva iecere! Bet, dažkārt mums traucē tas, ka sākam sevi salīdzināt ar citiem, sākam skaust citus tikai tāpēc, ka viņiem ir tas, kā nav mums. Līdz ar to mēs pārstājam novērtēt to, ko Dievs mums piešķīris, un tālab mēs bieži vien vienkārši neko nedarām.