Nezināšana – ir cilvēka personīgā izvēle

Sveicinu jūs, dārgie draugi! Lai jums ir žēlastība un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga, Jēzus Kristus!Vakar mēs runājām par to, ka nezināšana par kādas lietas pareizu izmantošanu noved pie tās ļaunprātīgas izmantošanas, bet ļaunprātīga izmantošana, savukārt, noved pie dažāda veida problēmām. Vēl mēs runājām par to, ka Bībele aicina mūs rūpēties par to, lai mēs izprastu, saprastu Dievu, Viņa ceļus, Viņa likumus, jo nezināšana cilvēka dzīvē atnes sodu un sāpes.  
„Tad nu tāpat, kā viņi nav turējuši cieņā viņiem doto Dieva atziņu, Dievs sagandējis viņu prātu, ka viņi dara to, kas neklājas.” (Romiešiem 1: 28).
 Mēs redzam, ka nezināšana – ir cilvēka personīgā izvēle. Piepildīt savu prātu ar Dievu un noderīgu informāciju – ir katra cilvēka personīgās rūpes un atbildība. 
 „Gudrais redz nelaimi, paslēpjas un izvairās, bet nesapratīgie dodas tai tieši cauri un smagi cieš.” (Sal. pam. 27: 12).
 Ja cilvēks to nedara, tad viņam nepietiks gaisma tam, lai savlaicīgi ieraudzītu nelaimi un paslēptos no tās. Vēl bez tā, šis pants no Rakstiem mums saka par to, ka tāds cilvēks ies uz priekšu un tiks sodīts, bet ne Dievs sodīs, viņu sodīs nezināšana.Nezināšana atdala cilvēku no Dieva dzīvības, jo viņš neko nezina par Dieva nodrošinājumu. 
„Savas nezināšanas dēļ un sirds apcietinātības dēļ, aptumšojušies savā sapratnē un atsvešinājušies dzīvībai, kas no Dieva”  (Efeziešiem 4:18).
 Dēļ nezināšanas, cilvēka prāts aptumšojās, sirds apcietinās un viņš atsvešinās, atdalās no Dieva dzīvības.Jēzus teica, ka Viņš nāca, lai mums būtu dzīvība un pārpilnība. 
„Zaglis nāk vienīgi, lai zagtu, nokautu un nomaitātu. Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un pārpilnība.” (Jāņa ev. 10: 10).
 Tomēr, mēs baudām šo dzīvi tādā mērā, kādā mēs pieaugam Dieva atziņā un Viņa Dēla – Jēzus Kristus atziņā. 
„Bet šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst Tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko Tu esi sūtījis, Jēzu Kristu.”  (Jāņa ev. 17:3).
 Pāvils stāstot savu autobiogrāfiju, piemin to, ka agrāk viņš nopēla Dievu, vajāja ticīgos un aizvainoja citus cilvēkus – un tas viss notika dēļ nezināšanas. 
„Kaut gan iepriekš biju zaimotājs, vajātājs un varmāka; tomēr es esmu apžēlots, jo es nezinādams esmu darījis to neticībā” (1 Timotejam 1:13).
 Cik daudzi cilvēki, dēļ Pāvila nezināšanas, cieta un pat aizgāja bojā! Nezināšana ir nāvējoši bīstama, tāpēc, ja mēs gribam atvieglināt pasaules ciešanas, tad mums ir jāmācās un daudzpusīgi jāattīstās. Mums ir vajadzīgas zināšanas, ne tikai, dabas un humanitārajās zinātnēs, mums ir arī vajadzīgas zināšanas par garīgajiem likumiem. Nav svarīgi, kāds ir cilvēka zinātnisko zināšanu līmenis, bez garīgo likumu pārvaldīšanas, cilvēks ir nezinošs.Parādīšu jums Bībelisku piemēru par to, kā nezināšana un nevērība pret garīgajiem likumiem, kļuva par ciešanu un bēdu avotu. 
„Un Dāvida valdīšanas laikā bija bads trīs gadus no vietas, gadu pēc gada, un Dāvids meklēja Tā Kunga vaigu. Un Tas Kungs sacīja: “Uz Saulu un viņa namu guļ asinsgrēks, tāpēc, ka viņš nogalināja gibeoniešus.” Tad ķēniņš saaicināja gibeoniešus un runāja ar viņiem. Tomēr gibeonieši nebija no Israēla bērniem, bet bija cēlušies no amoriešu atlikušajiem ļaudīm. Un Israēla bērniem ar viņiem bija noslēgta ar zvērestu apstiprināta derība, bet Sauls bija meklējis tos nokaut savā lielajā dedzībā par Israēla un Jūdas bērniem. „ (2 Kēniņu 21: 1-2).
 Šajā Rakstu vietā mēs lasām par to, kā trīs gadus pēc kārtas Izraēla zemē bija bads. Mēs saprotam, ka tā bija liela nelaime. Iedomājieties, cik cilvēki, šo trīs gadu laikā, nomira badā vai izsalkušo cilvēku vardarbības rezultātā! Iedomājieties, kā pieauga noziedzības līmenis un radās virkne citu problēmu, kuras bija šī bada laikā! Iedomājieties, cik cilvēki emigrēja uz citām valstīm, lai izbēgtu no šī bada! Tātad, mēs redzam, ka šajā laikā sākās visas nācijas nelaime. Ķēniņš Dāvids meklēja Dieva vaigu, lai jautātu un uzzinātu, kāpēc šis bads tik ilgi turpinās.Izrādījās, ka nelaimes sakne bija garīgā likuma pārkāpšana – Sauls un viņa nams, dēļ savas greizsirdības nogalināja, iznīcināja gibeoniešus, kaut arī pirms tam bija devuši zvērestu neaizskart šo tautu. 
„Tad visi vadoņi teica visai draudzei: “Mēs esam pie Tā Kunga, Israēla Dieva, tiem zvērējuši, un mēs tāpēc nevaram tos aiztikt.” (Jozua 9:19).
 Šis ilgstošais bads varēja paiet garām, ja viņi būtu nolikuši balansu starp savu greizsirdību un zināšanām.Ir labi būt greizsirdīgam, bet greizsirdība bez zināšanām atnes daudz bēdas un zaudējumus.Esi dedzīgs Dievā, kalpo Dievam, bet neesi cilvēks bez zināšanām.Ar Dieva mieru!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā atskaitīšanās kāda priekšā palīdz cilvēkam mainīties un pieaugt garīgi?

    Atskaitīšanās – tā ir sirsnīga atzīšanās vai sava kristīgā ceļa noslēpumu atklāšana citu cilvēku priekšā pastāvot uzticēšanās atmosfērai. Tādejādi, mēs būsim gatavi sniegt atskaiti par to, ko mēs reāli darām ar savu dzīvi, ko mēs saprotam vai nesaprotam, kādās mūsu dzīves sfērās mēs joprojām esam vāji un kur mums ir vajadzīga palīdzība. Atskaitoties citu priekšā, mēs varēsim atbildēt par to, pieaugam mēs vai arī nē. Pastāvot atskaitīšanās sistēmai, mēs varēsim atskaitīties par to, ko mēs mācāmies, – ar mērķi saņemt piekrišanu(atzinību) atbalstu vai pamācību.
  • Tava dāvana (spējas vai talants) atradīs tev vietu

    Šodien es gribētu sākt sarunu par tēmu: „Tava dāvana (spējas vai talants) atradīs tev vietu.”Dieva vārds saka: „Dāvanas(talanti vai spējas) atver cilvēkam durvis un vārtus, tās noved viņu arī lielu kungu vaiga priekšā.”(Salamana pamācības 18:16).Ja tu neapraksi savu dāvanu (talantu vai spējas), tā atradīs tev vietu un piešķirs plašumu.Ļoti bieži ticīgie jautā: „Kāda ir mana vieta Kristus Miesā? Uz ko es esmu aicināts?”Dari to, ko tu zini. Šis vienkāršais princips dod atbildi uz šiem jautājumiem.
  • Disciplinēts cilvēks saprot to, kas viņam der, un kas – nē

    „ Viss man ir atļauts, bet ne viss der. Viss man ir atļauts, bet nekas nedrīkst mani kalpināt. Barība vēderam, un vēders barībai. Bet Dievs abus iznīcinās. Miesa nav netiklībai, bet Tam Kungam, un Tas Kungs miesai.” (1.Korintiešiem 6:12-13).
  • Evaņģelizācija un māceklība

    „Un, staigādams gar Galilejas jūru, Jēzus ieraudzīja divi brāļus, Sīmani, sauktu Pēteri, un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā izmetam, jo tie bija zvejnieki. Un Viņš uz tiem saka: “Nāciet Man līdzi, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.”(Mateja 4:18-19).Vēlos vērst jūsu uzmanību uz vārdu „ieraudzīja”, kurš izmantots abās šajās Rakstu vietās. Ejot garām, Jēzus ieraudzīja cilvēku – Mateju, Viņš ieraudzīja divus brāļus – Pēteri un Andreju. Jēzus pamanīja šos ļaudis, jo tie ar kaut ko piesaistīja Viņa uzmanību. Jēzus piedāvāja viņiem kļūt par daļu no Savas komandas
  • Tava dāvana (spējas vai talants) atradīs tev vietu! III

    Mēs ar jums runājām par to, ka viss lielais vai varenais sākas ar mazumu, – liela(diža) personība, liela kalpošana, vareni sasniegumi, liela vai plaša ietekme.Viss sākas ar to, ka cilvēks sāk darīt to, ko viņš var vai spēj, un viņš dara to no visas savas dvēseles, kā Tam Kungam, ticībā un ar pastāvību.Rezultāts tādai attieksmei pret dzīvi vienmēr būs balva no Dieva. Tāds cilvēks noteikti būs Tā Kunga svētīts un paaugstināts. Tāda cilvēkadāvana(talants vai spējas) noteikti atradīs viņam vietu kopējā Dieva ainā, Kristus Miesā.Cilvēka dāvana(talants vai spējas) piešķirs viņam plašumu un pietuvinās augstmaņiem, – tas ir princips, kurš parādīts Bībelē, gan caur Bībeles mācību, gan arī balstoties uz Bībeles varoņu dzīvēm.
  • Ļaujiet Dievam jūs izmainīt caur kalpošanu, jo tie kuri kalpo, nekad nepaliks iepriekšējie!

    Tie, kuri kalpo Dievam un cilvēkiem, pastāvīgi mainīsies, pieaugs un pilnveidosies Dieva gudrībā. Caur kalpošanu Dievs mūs izmainīs!Aicinājums kalpot Dievam un cilvēkiem-tas ir aicinājums uz izmaiņām un pilnību, auglīgu un laimīgu dzīvi. Vai tu esi atbildējis uz Dieva aicinājumu kalpot citiem cilvēkiem ar tām dāvanām, kuras tu esi saņēmis no Dieva? Varbūt tu regulāri lūdz par to, lai Tas Kungs tevi izmaina. Es vēlos tev pateikt, ka par to ir vērts turpināt lūgt, jo Dievs mūs maina arī caur lūgšanām. Tomēr, Dievs mainīs mūs ne tikai caur lūgšanām, bet arī caur kalpošanu. Lūk, kāpēc Dievs saka, ka ja mēs patiesi vēlamies ieraudzīt acīmredzamas pārmaiņas savā dzīvē, mums ir jākalpo viens otram ar tām dāvanām, kuras esam saņēmuši no Viņa.