Dievs katru no mums aicina darīt labus darbus Jēzum II

Labdien, dārgie draugi!Slava Dievam par šo brīnišķīgo dienu, kuru Viņš mums ir dāvājis! Paldies Dievam par vēl vienu iespēju piepildīties ar Viņa dzīvo vārdu!Vakar mēs ar jums runājām par to, ka Dievs dod mums visa veida žēlastību ne tikai tam, lai mums it visā būtu pārpilnība, bet arī tam, lai mums pietiktu labiem darbiem.Mēs noskaidrojām, ka, pirmkārt, Dievs aicina katru no mums darīt labus darbus Jēzum. Otrkārt, Dievs aicina katru no mums darīt Jēzum tos darbus, kurus mēs spējam darīt, – kā to darīja sieviete no Marka 14:3-10, par kuru ir teikts, ka tā „…darīja, ko spēja”. Un, treškārt, vienīgais veids, kā mēs varam atstāt mūžīgu piemiņu par sevi Debesu Valstībā un uz zemes, tas ir – piepildīt savu aicinājumu un darīt labus darbus.Es domāju, ka pēc tik daudziem apstiprinājumiem no Bībeles, nevienam no mums vairs neizraisa šaubas patiesība par to, ka mēs esam radīti un izglābti labiem darbiem.Jēzus atnāca uz šo zemi tālab, lai parādītu mums mūsu misiju. Viņš atnāca, lai mums parādītu, kā mēs praktiski varam darīt labus darbus, un tad, – Jēzus nomira par mums, lai mēs saņemtu žēlastību un spēku tam, lai mēs pārdabiskā veidā varētu darīt šos labos darbus.Iepazīšanās ar Paša Jēzus labajiem darbiem palīdzēs mums, un mums būs vieglāk atklāt to, uz ko mēs esam aicināti. Mēs esam aicināti darīt Viņa darbus! Tieši tāpēc Jēzus saka: 
„Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva.”(Jāņa 14:12).
 Tātad, mēs esam – Viņa radījumi, kas Jēzū Kristū radīti labiem darbiem.Kā mums uzzināt par tiem labajiem darbiem, kurus mēs varam darīt Kristū? Tieši par to mēs šodien arī runāsim, – par jūsu aicinājumu Dievā. 
„Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.”(Efeziešiem 2:10).
 Augšminētā fragmenta pasvītrotā daļa „Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu” runā uz mums par to, ka Dievam jau ir nodoms, kuru piepildīt varēsiet tikai jūs. Viens no jūsu dzīves galvenajiem uzdevumiem ir, – noteikt vai noskaidrot šo aicinājumu. Pēc savas grēku nožēlas, Pāvils sāka nodarboties tieši ar sava aicinājuma meklējumiem. 
„Bet, viņam ejot, notika, ka, tuvojoties Damaskai, piepeši viņu apspīdēja gaisma no debesīm, un, pie zemes nokritis, viņš dzirdēja balsi, kas viņam teica: “Saul, Saul, kāpēc tu Mani vajā?” Viņš jautāja: “Kas Tu esi, Kungs?” Bet Viņš atbildēja: “Es esmu Jēzus, ko tu vajā; celies un ej pilsētā, un tev pateiks, kas tev jādara.”(Apustuļu darbi 9:3-6).
 Bībeles tulkojumā krievu valodā: 6. pants „ Viņš ar bijību un šausmām sacīja: Kungs! Ko pavēlēsi man darīt?…..”Pēc tam, kad Pāvils satikās ar Jēzu, viņa pirmais jautājums bija: „Ko pavēlēsi man darīt?” Pāvils vēlējas saprast, ko tad Jēzus no viņa grib. Pāvilam bija nopietni nolūki piepildīt visu to, ko Jēzus viņam pavēlētu darīt. Atbildot uz viņa jautājumu, Jēzus deva Pāvilam virzienu un soļus darbībai vai rīcībai, kas tad arī ieveda Pāvilu Dieva aicinājuma centrā viņa dzīvei.Savas dzīves beigās Pāvils varēja teikt, ka labo ticības cīņu viņš ir izcīnījis un skrējienu pabeidzis. 
„Jo es jau topu par ziedojumu, un manas atraisīšanas laiks ir pienācis. Labo cīņu es esmu izcīnījis, skrējienu esmu pabeidzis, ticību esmu turējis. Atliek man tikai saņemt taisnības vainagu, ko mans Kungs, taisnais tiesnesis, dos man viņā dienā, un ne tikvien man, bet arī visiem, kas ir iemīlējuši Viņa parādīšanos.”(2.timotejam 4:6-8).
 Pāvils it visā meklēja Dieva gribu, ziedojot visu savu dzīvi tam, lai piepildītu Dieva gribu, kas viņam bija atklāta. Pāvils nepretojās Dieva gribai, bet, tieši pretēji, pakļāva sevi tai. Lūk, ko pats Pāvils sacīja par savu attieksmi pret debesu parādību (redzējumu): 
„…es šai debesu parādībai neesmu bijis nepaklausīgs.”(Apustuļu darbi 26:19).
 Daudzi cilvēki šodien ir nelaimīgi tāpēc, ka tiem vai nu nav šī debesu redzējuma par savu dzīvi, vai arī tie pretojas šim redzējumam, vai arī tiem nav sapratnes par to, kā piepildīt šo redzējumu. Es ticu, ka lasot materiālu šai rubrikā, jūs priekš sevis tiksiet skaidrībā ar visiem šiem jautājumiem.Tālab, – uz drīzu tikšanos mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Jēzus ir mūsu patiesās kalpošanas piemērs

    Mēs redzam, ka Jēzum bija nopietnas grūtības Viņa dzīves laikā šeit uz zemes, bet Viņš tām nepiegrieza vērību. Jēzus bija aizņemts ar kalpošanu Tēvam un tiem, kam Viņš bija sūtīts. Kalpojot cilvēkiem, Dievs rūpējās par to, lai cilvēki kalpotu Jēzum. Dievs piepildīja Jēzus vajadzības caur kalpošanu citiem.Kad mēs kalpojam cilvēkiem, tad Dievs parūpēsies, lai cilvēki kalpotu mums. To ko mēs sējam, mēs noteikti pļausim. Mēs kalpojam cilvēkiem, ne tāpēc, ka mums nav savu problēmu. Mēs kalpojam cilvēkiem, tāpēc, ka tas ir tīkami Dievam. Un kad mēs kalpojam, neskatoties uz to, ka mums pašiem ir problēmas, vajadzības un rūpes, tad Dievs parūpēsies par to, lai arī citi cilvēki, pat tie par kuriem mēs pat nenojaušam, kalpotu mums, lai piepildītu mūsu vajadzības.
  • Cerība palīdz mums attīrīties un mainīties Tā Kunga Jēzus Kristus līdzībā!

    Cerība visgrūtākajos mūsu dzīves brīžos palīdz izpausties mūsu pašām labākajām īpašībām. Cerība, līdzīgi spožām zvaigznēm, palīdz mums mirdzēt pēdējo dienu ļaunuma un sabiezējušās tumsas vidū.Cerība palīdz mums atraidīt bezdievību un pasaules kārības un šinī laikā dzīvot prātīgi, taisni un dievbijīgi.„Jo ir atspīdējusi žēlastība, kas nes pestīšanu visiem cilvēkiem, audzinādama mūs, lai, atsacīdamies no bezdievības un pasaulīgām iekārēm, prātīgi, taisni un dievbijīgi dzīvojam šinī laikā, gaidīdami svētlaimību, uz kuru ceram, un lielā Dieva un mūsu Pestītāja Kristus Jēzus godības atspīdēšanu; Viņš Sevi par mums nodevis, lai atpestītu mūs no visas netaisnības un šķīstītu Sev par Savas saimes ļaudīm, dedzīgiem labos darbos.”(Titam 2:11-14).
  • Mums jābūt gataviem iet turp, kurp mūs sūtīs Dievs

    Bez tam, mums jābūt gataviem iet turp, kurp mūs sūtīs Dievs. Tātad, tādā veidā, mēs spēsim piepildīt savu aicinājumu. Padevība aicinājumam sākas ar paklausību nelielām instrukcijām, kuras Dievs mums dod caur Savu vārdu un caur mūsu pamācītājiem (skolotājiem) Kristū.Vēl ir svarīgi zināt to, ka Jēzus zina VISU un Viņam ir visa apslēptā informācija, kas nepieciešama mūsu misijas īstenošanai. Tālab, ir tik svarīgi būt paklausīgam Jēzum – Tam, Kurš zina visu!
  • Kalpošana pārvērš egoistisku cilvēku mīlošā, līdzcietīgā Tā Kunga kalpā

    Nevienam nav noslēpums, ka katrs cilvēks ir dzimis egoists. Kāds teiks, ka uz viņu tas neattiecas, ka viņš nav egoists.Tie ir meli! Mēs visi esam egoisti. Kas ir egoists? Egoists ir cilvēks, kurš dzīvo tikai sev. Egoists uztraucas tikai par savu mieru, tāpēc viņš nepamana to, kas notiek citu cilvēku dzīvēs. Egoists ir koncentrējies tikai lai atrisinātos viņa problēmas, tai pat laikā citu problēmas viņam neeksistē. Egoistam Dievs un cilvēki ir vajadzīgi tikai priekš tā, lai atrisinātu viņa problēmas un piepildītu viņa vajadzības. Bet tas kas skar Paša Dieva problēmas un citu cilvēku problēmas, egoistu neuztrauc un viņam priekš tā nav laika un vēlēšanās. Egoista domāšana ir šāda: „Lai Dievs Pats risina Savas problēmas. Galvenais, lai tiktu atrisinātas manas problēmas”. Egoists riņķo tikai ap sevi un savu komfortu.
  • Pestīšanas cerība II

    Ābrahāma piemērs mums šodien ir kā modelis tam, kā mums jādzīvo šajā pasaulē, un vēl – tas palīdz mums izprast pestīšanas cerības lomu pēdējo laiku kaujā.Tālab, ka Ābrahāmam bija pestīšanas cerība, viņš ne pie kā neturējās šajā pasaulē un neļāva bagātības valdzinājumam traucēt viņa attiecībām ar Dievu.Ja tev ir pestīšanas cerība, tad dotajā brīdī tev ir viegli staigāt ticībā, un neatkarīgi no tā, kas tev ir vai kā tev nav, – tev ir viegli priecāties jau šobrīd.
  • Ciešanas kā disciplīnas mērs

    Viens no iemesliem kāpēc Dievs pieļauj ciešanas Savu bērnu dzīvēs ir, lai pievērstu mūsu uzmanību Sev, lai mainītu un disciplinētu mūs. Mēs zinām, ka Dievs būtībā maina mūs pēc Sava vārda . „ Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā, lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam. ”(2.Timot.3;16-17).