Ko nozīmē ziedot sevi Dievam un Viņa gribai

Dārgie Dieva bērni, es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Mūsu Dievs ir Dzīvs, un Viņš vēlas, lai Viņa bērni atdzimtu caur Dieva Vārda patiesību un būtu gatavi ikvienam labam darbam.Mēs runājām par to, ka efektīvai (iedarbīgai) dzīvei cilvēkam ir nepieciešams izzināt Dieva gribu un ziedot sevi šīs gribas piepildīšanai.Šodien es gribētu parunāt par to, ko nozīmē ziedot sevi Dievam un Viņa gribai.Lai atbildētu uz šo jautājumu, mums vispirms ir jāatbild uz citu jautājumu, un konkrēti:„Ko vispār nozīmē sevis ziedošana kādam vai kādiem darbiem?”Ziedoties – tas nozīmē uzņemties noteiktus pienākumus pret kādu, darīt kaut ko, saistīt sevi ar kādu vai kaut ko. Ar ziedošanos vienmēr tiek domāta lojalitāte, cieņa un uzticība tikai vienam, godīgums bez bailēm, beznosacījumu mīlestība.Tātad, ko nozīmē ziedoties Dievam un Viņa gribai?Pirmkārt, ziedoties Dievam un Viņa gribai – tas nozīmē, nepievēršot uzmanību kādiem traucēkļiem vai citiem dieviem, nemitīgi skriet Viņam pakaļ.Ziedot sevi Dieva gribai, tas nozīmē – intensīvi tiekties uz to, lai paveiktu Viņa Valstības darbus. 
Jēzus sacīja: „Neviens nevar kalpot diviem kungiem: vai viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, jeb viņš vienam pieķersies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai.”(Mateja 6:24).
 Ziedojies cilvēks – tas ir tas cilvēks, kurš priekš sevis jau ir noteicis to, kas viņam ir svarīgi, un kas – nē. Pēc savu prioritāšu noteikšanas, ziedojies cilvēks iegulda visu savu spēku un enerģiju, visu savu laiku un resursus tam, lai realizētu savas prioritātes.Otrkārt, ziedoties Dievam un Viņa gribai – tas nozīmē izvēlēties tādus draugus un dibināt tādas savstarpējās attiecības, kuras palīdz koncentrēties uz savām prioritātēm.Cilvēka apkārtnei ir ievērojama ietekme uz viņu un viņa attieksmi pret dzīvi. Tie ļaudis, ar kuriem komunicē cilvēks, ietekmē to, cik tālu aizies šis cilvēks savā dzīvē. Tieši tālab, cilvēkam, kurš ziedojies, ne tikai ir jānovāc malā vai jāizvairās no nevajadzīgām lietām, bet viņam ir arī jādibina attiecības, kuras stimulēs viņu iet, lai sasniegtu savu Dievišķo mērķi. Dievam ziedojies cilvēks draudzēsies ar tiem ļaudīm, kuri virzās uz savu aicinājumu, un tai pat laikā, viņš ir spējīgs parādīt labvēlību visiem cilvēkiem.Treškārt, ziedoties Dievam un Viņa gribai – tas nozīmē, ka pats lielākais prieks dzīvē atnāk no tā, ka cilvēks gūst panākumus Dieva darbos, tas nozīmē tajā, kam šis cilvēks ziedojies.Lūk, Bībeles piemērs tam, kā tas notiek dzīvē. 
“Kurš no jūsu vidus, kam ir simts avis un kas vienu no tām ir pazaudējis, neatstāj visas deviņdesmit deviņas tuksnesī, lai ietu pakaļ pazudušajai, līdz kamēr tas to atradīs? Un, to atradis, tas prieka pilns to ceļ uz saviem pleciem un, mājās nācis, sasauc savus draugus un kaimiņus un tiem saka: priecājieties ar mani, jo es savu pazudušo avi esmu atradis. Es jums saku, tāpat būs lielāks prieks debesīs par vienu grēcinieku, kas atgriežas, nekā par deviņdesmit deviņiem taisniem, kam atgriešanās nav vajadzīga.”(Lūkas 15: 4-7).
 Cilvēks, kurš bija ziedojies tam, lai atrastu pazudušo avi, spēja nomierināties, spēja pa īstam priecāties un sarīkoja dzīres, jo viņš guva sekmes tajā, kam bija ziedojies.Dievam ziedojies cilvēks neizklaidējas un nerīko dzīres nieku dēļ, jo viņš gūst prieku un apmierinājumu piepildot Dieva gribu, bet nevis tikai tad, kad kaut kas patīkams notiek viņa dzīvē.Bībelē pat ir teikts, lai mēs priecājamies arī tad, kad krītam dažādās kārdināšanās! Nelabvēlīgi apstākļi vai pārbaudījumi nevar apstādināt Dievam ziedojušos cilvēku, salauzt viņa garu vai nozagt viņa prieku, jo tāds cilvēks ir mērķtiecīgs.Dievam ziedojies cilvēks saprot, ka, līdz tam brīdim, kamēr viņš mīl Dievu un koncentrē savu uzmanību uz Dieva aicinājumu, – viņam visas lietas nāks par labu. Tieši tālab tāds cilvēks var priecāties jebkuros apstākļos un par visu un vienmēr pateikties Dievam.Sarunu turpināsim rīt!Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kas ir līdzcietība?

    Mums ir jāsaprot tas, ka Jēzus mācekļi nebija pilnīgi, tieši otrādi, viņi bija vienkārši cilvēki, ar smagiem raksturiem. Jēzus negaidīja to brīdi, kad tie kļūs pilnīgi, bet sūtīja viņus kalpot cilvēkiem. Citu mācekļu Viņam vienkārši nebija, tālab, Jēzus strādāja ar to, kas Viņam bija. Tas ir tieši tas, uz ko šodien Jēzus aicina katru no mums, – tos, kuri sauc sevi par Viņa mācekļiem. Jēzus vēlas, lai Dieva bērni būtu līdzcietības pilni, un tie varētu iet, ļaujot Dievam caur sevi pieskarties citiem cilvēkiem.Ja mēs redzam, ka cilvēks fiziski iet bojā, – mēs darām visu, lai viņu glābtu. Taču, bieži vien mēs nezinām vai arī līdz galam neizprotam to, ka visi neglābtie cilvēki ir garīgi slimi, un tie iet bojā, un viņiem ir nepieciešama glābšana. Mums ir jāizdara viss iespējamais, lai viņus glābtu. Šim nolūkam, mūsu sirdij ir jābūt piepildītai ar mīlestību un līdzcietību pret šiem neglābtajiem cilvēkiem.
  • Dzīves mērķa meklēšana V

    Mēs turpinām studēt grāmatu Salamans Mācītājs, kurā tiek aprakstīti Salamana dzīves jēgas un mērķa meklējumi. Pēc tam, kad Salamans attālinājās no Dieva, viņš mēģināja rast laimi un baudījumu dažādās lietās un nodarbēs. Un mēs redzam, ka Salamans uzsāka virkni mēģinājumu, kas beidzās ar pilnīgu vilšanos. Gudriem cilvēkiem Salamana pieredze var kļūt par mācību un brīdinājumu tam, kādos ceļos nav vērts meklēt laimi un apmierinājumu. Mēs jau runājām par to, ka Salamans meklēja apmierinājumu izglītībā, zināšanās, līksmībā un baudās, skaistumā, un tajā, ko radījušas cilvēka rokas. Pēc tā visa Salamans izdarīja secinājumu, ka neskatoties uz to, ka visas šīs lietas ir svarīgas un nepieciešamas šajā dzīvē, nekas no tā nevarēs darīt cilvēku laimīgu, ja no kopējās dzīves ainas tiks izslēgts Dievs.
  • Kāpēc cilvēki izvēlas būt bezatbildīgi? IV

    „Kas neievēro pārmācību, piedzīvo nabadzību un kaunu; kas ļaujas sevi pārmācīt, kļūs augstā godā.”(Salamana pam. 13:18). Bībeles tulkojumā krievu valodā – „…….kas noraida mācību;…”Tādam cilvēkam, kurš nepieņem pamācību un nelabojas, ir grūti palīdzēt kļūt atbildīgam.Kā jau mēs iepriekš minējām, bezatbildīgs cilvēks vienmēr uzskata, ka viņam ir taisnība, viņaprāt viņš nekad nekļūdās, un tādēļ viņam grūti pieņemt atmaskošanu ( vainas pierādīšanu) un laboties.Ja cilvēks ir nonācis tādā stāvoklī, ka neviens vairs nevar runāt uz viņa dzīvi, tāda cilvēka bojāeja ir neizbēgama.
  • Kas jādara, lai mūsos mājotu Dieva Vārds? II

    Kad es klausos svētrunu, tad Dievs runā uz mani caur kādu. Bet, kad es lasu Bībeli, tad Dievs runā uz mani personīgi. Ir kaut kas, ko Dievs vēlās man pateikt personīgi, bez starpniekiem. Dievs vēlās, lai es kontaktējos ar Viņu, lai Viņš varētu mācīt mani. Kad tu klausies citu kalpotāju svētrunas, tad var būt lietas, kuras tu neizproti līdz galam, vai arī kādos jautājumos tu nepiekrīti šim kalpotājam. Bet, kad es pats kontaktējos ar Dievu, lasot Vārdu un, kad Dievs atklāj man personīgi, tad jau es vairs nevaru teikt, ka kāds tā domā vai kāds man to teica. Daudzi no jums, klausoties svētrunu, pieņem tikai daļu no tās, un tas ir normāli. Dievs ir devis Savu Vārdu, lai mēs paši Vārdu varētu izpētīt.
  • Jebkurš ieradums – spēks, kurš, vai nu traucē aiziet līdz vajadzīgajai vietai vai nu palīdz un grūž tevi vajadzīgajā virzienā!

    Viens no svarīgiem ieradumiem, kurš mums ir jāattīsta sevī, – tas ir ieradums lūgt katru dienu. Lūgšanai ir jākļūst par labu un pastāvīgu ieradumu. Dievs vēlas, lai mēs iemācamies atstāt sliktus ieradumus un to vietā attīstam sevī pareizus ieradumus.Dažiem cilvēkiem ir ieradums izšķiest laiku. Tāpēc, viņi var zināt, ka ir jālūdz, par ko ir jālūdz, ko dod lūgšana, bet vienalga to nedara, tāpēc, ka viņiem nav tam laiks, jo viņu laiks, ieraduma pēc tiek izšķiests nepareizām, neauglīgām lietām – televizors, dators, telefonsarunas u.t.t. Mums ir apzināti jāatrod un jāiedala laiks lūgšanai.
  • Cik svarīga ir pareiza reakcija, kad Dievs mūs atmasko mūsu grēkos

    Bībele runā par to, ka Dievs mūs izlabo, tāpēc, ka Viņš mīl mūs un vēl mums uzplaukumu. Viņš nepametīs mūs maldamies savos nepareizajos ceļos. Dievs mums uzrādīs mūsu grēkus, izlabos, sodīs un disciplinēs, tos kurus mīl, tieši tāpat kā jebkurš tēvs, kurš audzina savus bērnus.„Mans dēls, neatmet Tā Kunga tev piešķirto mācību un nesajūti nepatiku par Viņa uzlikto pārmācību, jo, ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca, turēdams tomēr labu prātu uz viņu kā tēvs pret dēlu. “ (Sāl.pam. 3:11-12).