Ko nozīmē ziedot sevi Dievam un Viņa gribai

Dārgie Dieva bērni, es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Mūsu Dievs ir Dzīvs, un Viņš vēlas, lai Viņa bērni atdzimtu caur Dieva Vārda patiesību un būtu gatavi ikvienam labam darbam.

Mēs runājām par to, ka efektīvai (iedarbīgai) dzīvei cilvēkam ir nepieciešams izzināt Dieva gribu un ziedot sevi šīs gribas piepildīšanai.

Šodien es gribētu parunāt par to, ko nozīmē ziedot sevi Dievam un Viņa gribai.

Lai atbildētu uz šo jautājumu, mums vispirms ir jāatbild uz citu jautājumu, un konkrēti:

„Ko vispār nozīmē sevis ziedošana kādam vai kādiem darbiem?”

Ziedoties – tas nozīmē uzņemties noteiktus pienākumus pret kādu, darīt kaut ko, saistīt sevi ar kādu vai kaut ko. Ar ziedošanos vienmēr tiek domāta lojalitāte, cieņa un uzticība tikai vienam, godīgums bez bailēm, beznosacījumu mīlestība.

Tātad, ko nozīmē ziedoties Dievam un Viņa gribai?

Pirmkārt, ziedoties Dievam un Viņa gribai – tas nozīmē, nepievēršot uzmanību kādiem traucēkļiem vai citiem dieviem, nemitīgi skriet Viņam pakaļ.Ziedot sevi Dieva gribai, tas nozīmē – intensīvi tiekties uz to, lai paveiktu Viņa Valstības darbus.

 

Jēzus sacīja: „Neviens nevar kalpot diviem kungiem: vai viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, jeb viņš vienam pieķersies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai.”(Mateja 6:24).

 

Ziedojies cilvēks – tas ir tas cilvēks, kurš priekš sevis jau ir noteicis to, kas viņam ir svarīgi, un kas – nē. Pēc savu prioritāšu noteikšanas, ziedojies cilvēks iegulda visu savu spēku un enerģiju, visu savu laiku un resursus tam, lai realizētu savas prioritātes.

Otrkārt, ziedoties Dievam un Viņa gribai – tas nozīmē izvēlēties tādus draugus un dibināt tādas savstarpējās attiecības, kuras palīdz koncentrēties uz savām prioritātēm.

Cilvēka apkārtnei ir ievērojama ietekme uz viņu un viņa attieksmi pret dzīvi. Tie ļaudis, ar kuriem komunicē cilvēks, ietekmē to, cik tālu aizies šis cilvēks savā dzīvē. Tieši tālab, cilvēkam, kurš ziedojies, ne tikai ir jānovāc malā vai jāizvairās no nevajadzīgām lietām, bet viņam ir arī jādibina attiecības, kuras stimulēs viņu iet, lai sasniegtu savu Dievišķo mērķi. Dievam ziedojies cilvēks draudzēsies ar tiem ļaudīm, kuri virzās uz savu aicinājumu, un tai pat laikā, viņš ir spējīgs parādīt labvēlību visiem cilvēkiem.

Treškārt, ziedoties Dievam un Viņa gribai – tas nozīmē, ka pats lielākais prieks dzīvē atnāk no tā, ka cilvēks gūst panākumus Dieva darbos, tas nozīmē tajā, kam šis cilvēks ziedojies.

Lūk, Bībeles piemērs tam, kā tas notiek dzīvē.

 

“Kurš no jūsu vidus, kam ir simts avis un kas vienu no tām ir pazaudējis, neatstāj visas deviņdesmit deviņas tuksnesī, lai ietu pakaļ pazudušajai, līdz kamēr tas to atradīs? Un, to atradis, tas prieka pilns to ceļ uz saviem pleciem un, mājās nācis, sasauc savus draugus un kaimiņus un tiem saka: priecājieties ar mani, jo es savu pazudušo avi esmu atradis. Es jums saku, tāpat būs lielāks prieks debesīs par vienu grēcinieku, kas atgriežas, nekā par deviņdesmit deviņiem taisniem, kam atgriešanās nav vajadzīga.”(Lūkas 15: 4-7).

 

Cilvēks, kurš bija ziedojies tam, lai atrastu pazudušo avi, spēja nomierināties, spēja pa īstam priecāties un sarīkoja dzīres, jo viņš guva sekmes tajā, kam bija ziedojies.

Dievam ziedojies cilvēks neizklaidējas un nerīko dzīres nieku dēļ, jo viņš gūst prieku un apmierinājumu piepildot Dieva gribu, bet nevis tikai tad, kad kaut kas patīkams notiek viņa dzīvē.

Bībelē pat ir teikts, lai mēs priecājamies arī tad, kad krītam dažādās kārdināšanās! Nelabvēlīgi apstākļi vai pārbaudījumi nevar apstādināt Dievam ziedojušos cilvēku, salauzt viņa garu vai nozagt viņa prieku, jo tāds cilvēks ir mērķtiecīgs.

Dievam ziedojies cilvēks saprot, ka, līdz tam brīdim, kamēr viņš mīl Dievu un koncentrē savu uzmanību uz Dieva aicinājumu, – viņam visas lietas nāks par labu. Tieši tālab tāds cilvēks var priecāties jebkuros apstākļos un par visu un vienmēr pateikties Dievam.

Sarunu turpināsim rīt!

Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ļaujiet Dievam jūs izmainīt caur kalpošanu, jo tie kuri kalpo, nekad nepaliks iepriekšējie!

    Tie, kuri kalpo Dievam un cilvēkiem, pastāvīgi mainīsies, pieaugs un pilnveidosies Dieva gudrībā. Caur kalpošanu Dievs mūs izmainīs! Aicinājums kalpot Dievam un cilvēkiem-tas ir aicinājums uz izmaiņām un pilnību, auglīgu un laimīgu dzīvi. Vai tu esi atbildējis uz Dieva aicinājumu kalpot citiem cilvēkiem ar tām dāvanām, kuras tu esi saņēmis no Dieva? Varbūt tu regulāri lūdz par to, lai Tas Kungs tevi izmaina. Es vēlos tev pateikt, ka par to ir vērts turpināt lūgt, jo Dievs mūs maina arī caur lūgšanām. Tomēr, Dievs mainīs mūs ne tikai caur lūgšanām, bet arī caur kalpošanu. Lūk, kāpēc Dievs saka, ka ja mēs patiesi vēlamies ieraudzīt acīmredzamas pārmaiņas savā dzīvē, mums ir jākalpo viens otram ar tām dāvanām, kuras esam saņēmuši no Viņa.

    Tie, kuri kalpo Dievam un cilvēkiem, pastāvīgi mainīsies, pieaugs un pilnveidosies Dieva gudrībā. Caur kalpošanu...

  • Dzīvē – tā ir uzticēšanās

    Tev jāsaprot, ka tev nekā sava nav. Pati dzīve – tā nav tava dzīve, tā ir uzticēšanās, kuru tev parādījis Dievs. Ja tu zini un izproti šo patiesību, tad tu uz notiekošo reaģēsi savādāk, tu rīkosies citādāk. Tu nedzīvo sevis paša labad. Tu neparādījies uz šīs zemes pats par sevi un sevis paša labad. Dievs tev uzticēja un dāvāja dzīvi. Pienāks diena, kad tev nāksies atskaitīties Dievam par tev piešķirto dzīvi, par visiem taviem vārdiem un darbiem. Ja tu to sapratīsi, tas darīs tavu dzīvi nozīmīgu. Dievs neeksistē mūsu dēļ, – mēs eksistējam Viņa dēļ. Dievs var dzīvot arī bez manis, bet es nevaru dzīvot bez Viņa. Dievs man ir uzticējis dzīvi, un tālab mana dzīve pieder Dievam.

    Tev jāsaprot, ka tev nekā sava nav. Pati dzīve - tā nav tava dzīve, tā ir uzticēšanās, kuru tev parādījis Dievs...

  • Sēklā ir apslēpts varens potenciāls II

    Es vēlos, lai pamanāt, ka, lai Dieva Vārds spētu nest augli, ir nepieciešams pieņemt šo Vārdu. Ļaudis, kuru sirds līdzinās akmeņainai augsnei, arī uzņem Vārdu, taču pastāv būtiska atšķirība starp viņiem un tiem, kuru sirds tiek identificēta ar labu augsni. Ļaudis, kuru sirds ir līdzīga akmeņainai augsnei, uzņem Vārdu emocionāli, virspusēji, un bez tam viņi nav pastāvīgi, līdz ar to Vārds nevar iesakņoties viņu sirdīs. „Bet tiem nav saknes sevī, un tikai kādu laiku tie ir ticīgi…”(Marka, 4:17).

    Es vēlos, lai pamanāt, ka, lai Dieva Vārds spētu nest augli, ir nepieciešams pieņemt šo Vārdu. Ļaudis, kuru sirds...

  • Kas ir izrāviens? II

    Izrāviens maina cilvēka statusu un stāvokli. Šodien, es vēlos, lai jūs vērstu uzmanību uz to, ka šajā stāstā izrāvienu saņēma ne tikai tizlais vīrs, bet arī apustuļi – Pēteris un Jānis. Ne tikai tizlajiem ir vajadzīgs izrāviens. Katram cilvēkam ir vajadzīgs izrāviens! Tajā pašā laikā, kad tizlais vīrs saņēma savu izrāvienu, arī apustuļi Pēteris un Jānis saņēma savu izrāvienu, jo brīnumi, kuri nekad agrāk viņu kalpošanā nebija fiksēti, notika tieši tajā dienā. No tā laika, dažāda veida brīnumi, viņu dzīvē un kalpošanā nekad nebeidzās. Pat ēna no garāmejošā Pētera, sāka dziedināt slimos. Iedomājieties, kas ar jums notiks, kad jūs sāksiet piedzīvot pastāvīgu izrāvienu katrā, savas dzīves sfērā.

    Izrāviens maina cilvēka statusu un stāvokli. Šodien, es vēlos, lai jūs vērstu uzmanību uz to, ka šajā stāstā...

  • Pateicība – pielūgsmes pamats II

    Dievs tik daudz ko izdarīja Jāzepa labā. Neskatoties uz to, ka brāļi gribēja nogalināt Jāzepu, Dievs saglabāja viņam dzīvību. Kad Jāzeps tika pārdots verdzībā, Dievs viņam izrādīja labvēlību. Dievs tik ļoti svētīja Jāzepa roku darbu, ka kungs iecēla viņu par pārvaldnieku saviem īpašumiem. Jāzeps nekad neaizmirsa šīs Dieva svētības. Apjausma par Dieva žēlastību piepildīja Jāzepa sirdi ar pateicību Dievam un savam kungam. Tieši pateicīga sirds neļāva Jāzepam ievainot vai apbēdināt Dievu.

    Dievs tik daudz ko izdarīja Jāzepa labā. Neskatoties uz to, ka brāļi gribēja nogalināt Jāzepu, Dievs saglabāja...

  • Kādas ir priekšrocības sāpju un ciešanu laikā? III

    Mēs izskatām potenciālās sāpju un ciešanu priekšrocības. Mēs jau runājām par četrām šādām priekšrocībām, un konkrēti: Problēmas piesaista mūsu uzmanību, vairāk par visu. Problēmas māca mūs paļauties uz Dievu. Problēmas pārbauda un attīra mūsu ticību. Problēmas veido mūsu raksturu.

    Mēs izskatām potenciālās sāpju un ciešanu priekšrocības. Mēs jau runājām par četrām šādām priekšrocībām, un...