Ne mans prāts, bet Tavs prāts lai notiek!

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristu!Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Mēs ar jums runājām par to, ka pielīdzināmies Kristum, kad dzīvojam saskaņā ar principu: Ne mans prāts, bet Tavs prāts lai notiek!” Tā ir zīme mūsu pazemībai Dieva priekšā, kura atbrīvo Dieva žēlastību mūsu dzīvē.Tieši caur pazemību Dieva priekšā mēs saņemam pieeju Dieva žēlastībai, kas glābj, māca un maina mūsu dzīves.Ko nozīmē pazemība Dieva priekšā? Pazemība – tā ir savas gribas pakļaušana Dieva gribai itin visos jautājumos. 
„Tāpat, jaunākie, esiet paklausīgi vecākajiem, bet visi, cits citam padodamies, apjozieties ar pazemību. Jo Dievs stāv pretim lepniem, bet pazemīgiem Viņš dod žēlastību. Tad nu pazemojieties apakš Dieva varenās rokas, lai Viņš jūs paaugstinātu savā laikā.” (1.Pētera 5:5,6).
 
„Zemojieties Tā Kunga priekšā, tad Viņš jūs paaugstinās.”(Jēkaba 4:10).
 Un tātad, pārmaiņas pieprasa no mums atteikšanos no sevis, ar nolūku, lai mēs arvien vairāk un vairāk pielīdzinātos(taptu līdzīgi) Jēzum Kristum. 
„Jo, kurus Viņš sākumā nozīmējis, tos Viņš nolēmis darīt līdzīgus Sava Dēla tēlam, lai Viņš būtu pirmdzimtais daudzu brāļu starpā.”(Romiešiem 8:29).
 Pielīdzināšanās Jēzum – tā ir augstāka pārmaiņu forma, kuru Dievs vēlas veikt katrā no mums.Viens no iemesliem, kālab Jēzus atnāca miesā, ir tas, lai mācītu mums, kā, atrodoties miesā, dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Jēzus mums visiem ir kā piemērs tam, kā mums vajag dzīvot šai ļaunajā pasaulē un, tai pat laikā, izpatikt Dievam.Bībele saka, ka garam nav ne asiņu, ne miesas. Dievs ir Gars, tālab, Tam nav asiņu un nav miesas. Taču mēs dzīvojam miesā, un mums ir asinis un miesa, – un tādus mūs ir radījis Dievs. Mēs esam radīti pēc Dieva tēla un līdzības. Bet, asinis un miesa mums ir dotas tāpēc, lai Dievs caur mums varētu valdīt materiālajā pasaulē. Pēc tam, kad grēks ienāca cilvēkā un viņa pasaulē, cilvēks pazaudēja savu sākotnējo tēlu un tam tika atņemta Dieva godība. Tomēr, Jēzus atnāca miesā tālab, lai ar Savu dzīvi nodemonstrētu mums, kā jādzīvo un kā jāizskatās cilvēkam, kurš patiesībā nes sevī Dieva tēlu un līdzību. Jēzus mums ir kļuvis par absolūtu piemēru, kuru mums vajag atdarināt un kuram jāpielīdzina sevi.Bībelē mēs lasām par to, ka Jēzus piekusa, dažkārt juta izsalkumu, nonāca zem spiediena, nokļuva vētrā, bija noskumis Savā dvēselē, netika saprasts, Viņu apvainoja un Viņu apmeloja utt. Jēzus, atrodoties uz zemes, gāja cauri tam visam, kam šodien ejam cauri mēs ar jums. Mēs varam mācīties no Jēzus to, kā mums vajag rīkoties vienā vai otrā situācijā. Bībelē var redzēt to, kā Jēzus izturējās pret Viņu vērstā spiediena laikā, kā Viņš pieņēma lēmumus dažādās dzīves situācijās, kā Jēzus atbildēja un sarunājās ar cilvēkiem, kā Viņš reaģēja uz grūtībām. Mēs redzam arī to, kā Jēzus reaģēja, kad Viņam sāpēja. Jēzus dzīve tieši tāpēc ir sīki aprakstīta Bībelē, lai mēs mācītos no Viņa piemēra. Jēzus kļuva par gaismu, kura spilgti izgaismo tumšo pasauli. Dievs vēlas, lai mēs ar jums dzīvotu līdzīgi. 
„Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. Tas bija iesākumā pie Dieva. Caur Viņu viss ir radies, un bez Viņa nekas nav radies, kas ir. Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma. Gaisma spīd tumsībā, bet tumsība to neuzņēma. Nāca cilvēks, Dieva sūtīts, vārdā Jānis. Viņš nāca liecības dēļ, lai liecinātu par gaismu, lai visi nāktu pie ticības caur viņu. Viņš pats nebija gaisma, bet nāca, lai liecinātu par gaismu. Tas bija patiesais gaišums, kas nāca pasaulē, kas apgaismo ikvienu cilvēku.”(Jāņa 1:1-9).
 Jēzus ir pasaules gaisma! Kad mēs sekojam Jēzus piemēram un mācāmies no Viņa, tad mēs arvien tālāk un tālāk attālināmies no tumsas un maināmies no godības uz godību. 
„Tad Jēzus atkal runāja uz viņiem, sacīdams: “ES ESMU pasaules gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.”(Jāņa 8:12).
 Pats Jēzus mūs aicina uz to, lai mācāmies no Viņa, un tad mēs atradīsim mieru savai dvēselei un atbrīvosimies no ikkatras nastas, kas mūs nospiež. 
„Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt. Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm. Jo Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta viegla.”(Mateja 11:28-30).
 Mācīsimies no Jēzus, un tad Viņš nomierinās mūs, iemācīs mums itin visu un darīs mūs patiesi brīvus! Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Sadarbība ar Dievu

    Kad mēs lūdzam Dievu un pielūdzam Viņu, mēs vēlēsimies piepildīt Viņa gribu.Uz daudzām lūgšanām atbilde no Dieva neatnāk, jo šīm lūgšanām ir nepareizs pamats, nepareizas prioritātes. Piemēram, tu vari lūgt par cilvēku, kuram ir nopietnas problēmas. Un lūdzot, tu lūdz, lai Dievs paņem projām visas šīs problēmas vai arī atrisina tās. Taču jūs zināt, ka atbildes uz šīm lūgšanām var atnākt, un tomēr pēc kāda laika problēmas var atgriezties, jo nebūs novērsti tie iemesli, kuru dēļ šīs problēmas būs radušās.
  • Mēs esam zemes sāls un pasaules gaisma

    Kā sāls mēs novēršam jebkādu pagrimumu mūsu sabiedrībā caur to, ka mēs palīdzam cilvēkiem slāpt vai alkt pēc Dieva un Dieva vārda. Pēc tam, kad cilvēks ir ēdis ko sāļu, viņam rodas vēlēšanās vai alkas dzert(slāpes). Tieši tāpat tas notiek arī ar mums, ja mēs kā Dieva vēstneši pildīsim savu lomu kā zemes sāls, tad cilvēki arvien vairāk un vairāk jutīs slāpes vai alks pēc Dieva un Dieva vārda.
  • Svētlaime vai gandarījums kalpojot cilvēkiem

    Šodien es vēlētos sākt sarunu par tēmu „ Svētlaime vai gandarījums kalpojot cilvēkiem.”Kalpošana – tas ir visai izplatīts jēdziens ticīgu cilvēku vidū. Savā būtībā, kalpošana – tas nozīmē dot no visa: dot savus talantus un spējas, zināšanas un laiku, savu sirdi un savus resursus. Dieva Valstība tiek celta ar līdzīga veida došanu. Tava draudze tiek celta caur tavu došanu un kalpošanu. Bībele saka, ka svētīgāk ir dot, nekā ņemt. Dievs svētī kalpotājus, tāpēc, ja tu vēlies sasniegt Dieva svētību virsotni, tad iemācies kalpot Dievam un cilvēkiem.
  • Evaņģelizācija un māceklība II

    „Celies, brēc naktī; ļauj izplūst jau pirmajos gaiļos savai sirdij Tā Kunga priekšā kā ūdenim. Pacel savas rokas lūgšanā uz To Kungu par tavu bērnu dvēselēm, kas mirst badā visos ielas stūros.”(Raudu Dziesmas 2:19).Tas nav aicinājums uz kārtējo lūgšanu, tas ir aicinājums uz to, lai mēs ar jums brēcam, saucam uz to Kungu par to, lai Viņš sūta mums atmodu un atsvabina mūsu bērnus un nākamo paaudzi no neizbēgamām katastrofām un traģēdijām. Katra nopietna atmoda reiz sākās ar ļaužu lūgšanu vaimanām no visas sirds, kas tika vērstas uz Dievu.
  • Kārība dzemdē grēku, bet grēks dzemdē nāvi III

    Mīlestība nogalina iekāri, tāpēc tur, kur ir mīlestība, tur rētas dziedinās un viss uzplaukst. Mīlestība – tā ir Dieva daba, un, kad mēs kļūstam par Viņa dievišķās dabas līdzdalībniekiem, mēs attālināmies no pasaulē valdošā pagrimuma.„Mums jau Viņa dievišķais spēks ir dāvinājis visu, kas vajadzīgs dzīvībai un dievbijībai Tā atziņā, kas mūs ir aicinājis ar Savu godību un spēku.Ar to Viņš mums ir dāvinājis ļoti lielus un dārgus apsolījumus, lai jums ar tiem būtu daļa pie dievišķas dabas, jums, kas esat izbēguši no tā posta, kas kārību dēļ ir pasaulē.” (2Pētera.1: 3-4)
  • Kādas vēl sekas nes sevī nepiedošana?

    Nepiedošana izārda Dievišķo saikni vai savstarpējās attiecības un atnes šķelšanos Kristus Miesā.Šodien Jēzus Kristus Draudzē ir liels haoss aizvainotu cilvēku dēļ. Daudzi cilvēki nav spējīgi komunicēt un celt savstarpējās attiecības ar citiem cilvēkiem bailēs no atstumtības un aizvainojuma dēļ. Daudzi cilvēki nepiedošanas dēļ uzceļ ap sevi milzīgu sienu. Tādi cilvēki saņem jaunas „atklāsmes”, kuras arvien vairāk un vairāk attālina viņus no citiem cilvēkiem un padara tos pasīvus draudzē.