Sveicināti, dārgie draugi !
Es pateicos Dievam par katru no jums un ticu, ka šī diena atnesīs daudz atklāsmes un svētības tādā mērā, kā mēs pārdomāsim vārdu no Dieva .Vakar mēs aplūkojām atskaitīšanās piemēru Jēzus dzīvē . Mēs arī iesākām runāt par virsnieku, kuram bija dota vara un kurš vienlaicīgi pats atradās varas pakļautībā . Mēs runājām, ka lai kvalificētos kā tāds, kam ir vara, nepieciešams pašam iemācīties atrasties varas pakļautībā .
„ Bet, kad Viņš iegāja Kapernaumā, viens virsnieks nāca pie Viņa, To lūdza un sacīja: “Kungs, mans kalps guļ mājās triekas ķerts un cieš lielas mokas.” Un Jēzus uz to saka: “Es iešu un to darīšu veselu.” Bet virsnieks atbildēja un sacīja: “Kungs, es neesmu cienīgs, ka Tu nāc manā pajumtē; saki tik vienu vārdu, un mans kalps taps vesels.
Jo arī es esmu cilvēks, kas stāv zem valdības, un man ir padoti karavīri; un, kad es vienam no tiem saku: ej! – tad viņš iet, un otram: nāc šurp! – tad tas nāk, un savam kalpam: dari to! – tad tas dara.” Kad Jēzus to dzirdēja, Viņš brīnījās un sacīja tiem, kas Viņam sekoja: “Patiesi Es jums saku: ne pie viena Israēlā Es tādu ticību neesmu atradis. ”. (Мat.8:5-10).
Virsnieks patiesībā Jēzum pateica, ka viņš zina un saprot garīgās varas darbošanās principu. Virsnieks saprata, ka Jēzum ir garīgā vara, jo Viņš atradās Dieva varas pakļautībā. Virsnieks saprata, ka Jēzus var vienkārši pavēlēt slimībām pazust un tās pazudīs un tam nav nepieciešams, lai Jēzus ierodas viņa namā.Dzīvodams uz zemes kā cilvēks, Jēzus atradās Dieva varas pakļautībā, tāpēc arī Viņam Pašam bija vara. „Bet es gribu, lai jūs ņemtu vērā, ka ikkatra vīra galva ir Kristus, bet sievas galva ir vīrs, bet Kristus galva ir Dievs. ” (1 Kor.11: 3).
Katram no mums ir jāatrodās tās varas pakļautībā, kurai Dievs mūs ir nolicis atskaitīties.Virsnieks zināja par šo principu pat tad, kad Jēzus mācekļiem nebija atklāsmes par to. Lūk, kāpēc Jēzus sajūsminājās par virsnieka atbildi. „Kad Jēzus to dzirdēja, Viņš brīnījās un sacīja tiem, kas Viņam sekoja: “Patiesi Es jums saku: ne pie viena Israēlā Es tādu ticību neesmu atradis. ” (Mat.8:10).
Atskaitīšanās ir ticības izpausme Dievam un Viņa principiem. Cilvēkam, kurš atskaitās nav problēmu ar ticību vai brīnuma saņemšanu no Tā Kunga. Virsnieks bez grūtībām varēja saņemt savu brīnumu, jo viņš saprata Dieva principu un to, kā šis princips strādā.Ja cilvēkas atrodas varas pakļautībā, tad viņam pašama arī būs vara.Ja mēs būsim gatavi atskaitīties viens otram Tai Kungā, tad mēs kļūsim par lieciniekiem tādiem brīnumiem no Dieva, kādus nebijām redzējuši savā dzīvē līdz šim. Pateicoties atskaitīšanās sistēmai, mēs varēsim ieraudzīt to, kā Dievs izmaina cilvēku dzīves un maina smagus apstākļus. Mēs arī redzēsim, kā Dievs dziedina salauztas sirdis, sarauj verdzības važas vai arī kaitīgus grēcīgus ieradumus Dieva bērnu dzīvēs.Ja būsim gatavi atskaitīties, mums būs liela autoritāte Dieva Valstībā.Šodien aplūkosim atskaitīšanās piemēru apustuļa Pāvila dzīvē .Iesākumā aplūkosim Pāvila dzīvi. Kas ir Pāvils? Pāvils ir liels apustulis, kurš ir uzrakstījis 2/3 Jaunās Derības. Viņam bija tādas atklāsmes, kādas nebija nevienam citam. Pāvilam bija daudz vairāk Dieva atziņas, kā visiem pārējiem apustuļiem. „un uzskatiet mūsu Kunga pacietību kā glābšanai dotu, kā jau arī mūsu mīļais brālis Pāvils jums ir rakstījis pēc viņam dotās gudrības”. (2 Pēt.3:15).
Pāvils baudīja cieņu, popularitāti un varu savu līdzstrādnieku vidū. Kāpēc tas viss bija iespējams? Tāpēc, ka Pāvils atradās varas pakļautībā. Daži uzskata, ka apustulis Pāvils neatradās varas pakļautībā, taču tas neatbilst patiesībai. Pirmkārt, apustulis Pāvils atradās draudzē. Viņš bija Antiohijas draudzē tajā laikā, kad Svētais Gars runāja par to, lai atdalītu Pāvilu un Barnabu darbam, kuru Dievs aicināja viņus darīt. „Antiohijas draudzē bija pravieši un mācītāji: Barnaba un Simeons, saukts Nigrs, kirenietis Lūkijs un Manaēns, kas bija uzaudzināts ar tetrarhu Hērodu, un Sauls. Kad tie kalpoja Tam Kungam un gavēja, Svētais Gars sacīja: “Nošķiriet Man Barnabu un Saulu darbam, kādam Es viņus esmu aicinājis!” Tad viņi gavēja un lūdza Dievu, un, tiem rokas uzlikuši, tos atlaida”. (Apust.d..13:1-3).
Kā mēs jau runājām iepriekš, atskaitīšanās un draudzes loceklība ir savstarpēji saistītas lietas. Pāvils tika sūtīts kā misionārs no Antiohijas draudzes, kurai viņš atskaitījās. Viņš atradās draudzē, kā viens no šīs draudzes vadītājiem un tajā pašā laikā viņš atskaitījās draudzes vadītājiem. Draudze sūtīja Pāvilu misijas darbā un viņš laiku pa laikam atskaitījās draudzes priekšā par savu misionāra darbību. Pāvils to darīja labprātīgi, tāpēc ka Dievs viņam parādīja, cik svarīga un nepieciešama ir atskaitīšanās katra cilvēka dzīvē.Auglība un veiksme ir Dieva svētības cilvēkiem, kas ir gatavi atskaitīties!Turpināsim rīt!Ar Dieva mieru!Mācītājs Rufus Adžiboije
