Mācekļi ir disciplinēti, jo viņi ir pastāvīgi

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus!Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Mēs turpinām ar jums runāt par disciplīnas svarīgumu Dieva bērnu dzīvēs. Disciplīna palīdz saglabāt pastāvību izvēlētās rīcības virzienā. Un mēs runājām, ka bez pastāvības mūsu rīcībā nebūs stabilu pārmaiņu uz labo pusi, bet vien īslaicīgs emociju uzliesmojums, kas ātri vien noplok. Viens no nosacījumiem, kas nepieciešams tam, lai kļūtu par Kristus mācekli, ir disciplīna. Pastāv noteikta veida disciplīna, kas iekļauta māceklības procesā (Kristus mācekļa tapšanas procesā). Kad mēs runājam par māceklību, ir nepieciešams runāt arī par disciplīnu, jo šie jēdzieni iet roku rokā. Angļu valodā šiem vārdiem ir vienāda sakne: disciple (māceklis) un discipline (disciplīna). Savā sākotnējā pielietojumā vārds „disciplīna” nozīmēja – sistemātiska instrukcija, kas tiek pasniegta mācekļiem ar nolūku, lai mācītu viņiem kā studentiem iegūt iemaņas noteiktā arodā vai sekot īpašām uzvedības normām vai „kārtībai”. Vikipēdijā vārdam „disciplīna” tiek dots sekojošs skaidrojums: Disciplīna (lat. disciplina – nosvērtība, stingrība, savukārt no lat. discipulus(students) – personības uzvedības noteikumi, kas atbilst sabiedrībā pieņemtajām normām vai kārtības noteikumu prasībām. (http://ru.wikipedia.org/wiki ). Nobrieduši ticīgie tiek saukti par mācekļiem. Lai kļūtu par mācekli (to, kurš sasniedz garīgo briedumu Dievā), cilvēkam ir jābūt disciplinētamJo disciplinētāks es esmu, jo lielāku garīgo briedumu es sasniedzu, un jo lielākā mērā Dievs var atklāt vai parādīt Sevi caur mani. Tieši tālab, Jēzus sacīja: 
„Kas nenes savu krustu un neseko Man, tas nevar būt Mans māceklis.”(Lūkas 14:27).
 Patiesa mācekļa pazīme ir tajā, lai nestu savu krustu – pastāvīgi un ik dienu. 
„ Un Viņš sacīja uz visiem: “Ja kāds grib Man sekot, tad tāds lai aizliedz sevi, ik dienas ņem uz sevi savu krustu un staigā Man pakaļ.” (Lūkas 9:23).
 Citiem vārdiem sakot, lai kļūtu par Jēzus mācekli, man ir jābūt pastāvīgam tajā, lai katru dienu nestu savu krustu. Man ir jābūt disciplinētam! Ko sevī ietves izteiciens „nest savu krustu”? Nest savu krustu – tas nozīmē darīt visu, kas no manis tiek prasīts, ar nolūku, lai dotu Jēzum Kristum pirmo vietu manā dzīvē. Lūk, kālab Bībele runā par to, ka pirmie mācekļi bija disciplinēti tajā, lai ik dienas paliktu Vārdā, lūgšanās, sadraudzībā un maizes laušanā. 
„ Un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās….. Viņi mēdza ik dienas vienprātīgi sanākt Templī, pa mājām tie lauza maizi un baudīja barību ar gavilēm un vientiesīgu sirdi, slavēdami Dievu, un viņi bija ieredzēti visā tautā. Bet Tas Kungs ik dienas pievienoja viņiem tos, kas tika izglābti.” (Ap. darbi 2:42, 46-47).
 Ikvienā mūsu dzīves sfērā, kurā mēs gribam sasniegt panākumus, mums ir jākļūst disciplinētiem. Mācekļi ir disciplinēti, jo viņi ir pastāvīgi. Viņi ir pastāvīgi lūgšanās (Ap. darbi 6:4; Efez.6:18; Kolos.4:2); Viņi ir pastāvīgi Dieva vārdā (Jāņa 8:31-32; Ap. darbi 2: 42; 6:4; 1.Timot.4:16); Viņi ir pastāvīgi kalpošanā un pareizā sava īpašumā pārvaldē (Lūkas 14:33); Viņi ir pastāvīgi sadraudzībā (Jāņa 13:34-35; Ap. darbi 2:42); Garīgā izaugsme un pārmaiņas pieprasa no mums pastāvību un disciplīnu. Lūk, kālab Bībelē ir teikts: 
„… Vingrinies turpretim pats dievbijībā. Jo miesas vingrināšana maz ko der, bet dievbijība der visās lietās, jo tai ir tagadējās un nākamās dzīves apsolījums.”(1.Timotejam 4:7-8).
 Disciplinēsim sevi un trenēsimies dievbijībā, kura der mums visiem! Lai Dievs svētī jūs šai brīnišķīgajā dienā! Līdz rītam!  Mācītājs Rufus Adžiboje

Līdzīgi raksti

  • Dievs vēlās, lai lūgšana kļūst prioritāti Viņa bērnu dzīvēs!

    Viss, ko sātans ir paņēmis no tavas dzīves, – tavs brīnums, tavi apsolījumi, – tas viss, pārdabiskā Dieva spēkā, var tikt atbrīvots. Bet tas pieprasa, lai lūgšana kļūtu par prioritāti tavā un manā dzīvē. Paņemiet jebkuru Bībeles notikumu, un jūs ieraudzīsiet, uz ko ir spējīga ticīgo cilvēku lūgšana. Piemēram, ko darīja Daniēls, kad nokļuva lauvu bedrē? Lūdza? Nē, tur jau bija par vēlu lūgt. Viņš pastāvīgi lūdza, jau pirms nokļūšanas lauvu bedrē.Kad tu jau atrodies lauvu bedrē, ir par vēlu lūgt. Lūgt ir jāsāk, jau labu laiku pirms tam. Daniēls lūdza katru dienu un trīs reizes dienā!
  • Kā traģēdiju pārvērst triumfā?

    Pasaule, kurā mēs dzīvojam ir pilna ar traģēdijām, tāpēc, vārds „traģēdija” ir labi zināms katram no mums, – nav svarīgi, vai tu esi ticīgais, vai pagāns. Tomēr, kad pētām Bībeli, mēs saprotam, ka sākotnējais Dieva nodoms uz cilvēku bija pavisam citāds. Bībele apgalvo, ka Dievs svētīja cilvēku.„Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: “Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi.” (1Mozus 1:28).
  • Katra patiesa kalpošana sākās Dieva klātbūtnē

    Vienīgai veids, kā redzēt ko Tēvs dara ir pavadīt laiku kopā ar Tēvu. Ja jūs nevēlaties vienkārši iet un darīt jūsu pašu lietas, jūsu pašu izdomātā veidā, tad lūdzu sekojiet Jēzus piemēram. Atrodiet sev vietu tur kur varat saņemt mīlestību no Dieva, un ļaujat Viņam parādīt sev darbus ko Viņš veic ap jums, tā lai jūs varat Viņam Viņa darbos pievienoties.
  • Ziedošanās ir priekšnosacījums nodrošinājumam II

    Piesaukt Dievu, tas nozīmē – stabilas lūgšanu dzīves esamību.Dievs vēlas, lai tev ir pastāvīga un stabila lūgšanu dzīve. Tev ir jābūt vietai, kurā tu pastāvīgi piesauc Dievu.„Bet, kad tu Dievu lūdz, tad ej savā kambarī, aizslēdz savas durvis un pielūdz savu Tēvu slepenībā; un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, atmaksās to tev.”(Mateja 6:6).
  • Izturieties ar cieņu pret Dieva Vārdu!

    Šodien to pašu Dievs vēlas teikt arī mums. Dieva Vārds ir mūsu dzīvība. Dievs, sūtīdams Savu Vārdu, piedāvā mums dzīvību. Atraidot Dieva Vārdu, mēs atraidām pašu dzīvību. Mozus saka par Dieva Vārdu: „Jo tas jums nav tukšs vārds, bet ir jūsu dzīvība…”Ir ļoti svarīgi iemācīties uztvert Dieva Vārdu nevis kā ko tukšu, ne kā dziesmu, ko noklausījušies, mēs vienalga aizejam savus ceļus, bet kā visaugstāko dārgumu. Pieņemot Dieva Vārdu savā sirdī, mums jātur Dieva Vārds lielā vērtībā, mums tas jāciena, jo Dieva Vārds – tā ir mūsu dzīvība.
  • Dievbijība II

    Piesaukt Dievu – tas nozīmē stabilas lūgšanu dzīves esību.Lūgšana tuvina mūs Dievam un atbrīvo Viņa nodrošinājumu, jo Viņš ir tuvu visiem tiem, kuri piesauc Viņu.Vēl mēs runājām par to, ka mūsu nodrošinājums ir atkarīgs ne tikai no mūsu prasmes piesaukt Dievu Vārdu, bet arī no mūsu dievbijības pakāpes.Bīties Dievu – tas nozīmē novērstie no ļauna, darīt labu, meklēt mieru un dzīties pēc miera. Dievišķais nodrošinājums un garš mūžs – tā ir balva tiem, kuri bīstas Dievu. Tāpat mēs runājām par to, ka Dievam ir noslēpumi, kuri domātie tiem ļaudīm, kuri ir ziedojušies, tiem, kuri piesauc Viņa Vārdu un staigā Dievbijībā.