Mācekļi ir disciplinēti, jo viņi ir pastāvīgi

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus!Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Mēs turpinām ar jums runāt par disciplīnas svarīgumu Dieva bērnu dzīvēs. Disciplīna palīdz saglabāt pastāvību izvēlētās rīcības virzienā. Un mēs runājām, ka bez pastāvības mūsu rīcībā nebūs stabilu pārmaiņu uz labo pusi, bet vien īslaicīgs emociju uzliesmojums, kas ātri vien noplok. Viens no nosacījumiem, kas nepieciešams tam, lai kļūtu par Kristus mācekli, ir disciplīna. Pastāv noteikta veida disciplīna, kas iekļauta māceklības procesā (Kristus mācekļa tapšanas procesā). Kad mēs runājam par māceklību, ir nepieciešams runāt arī par disciplīnu, jo šie jēdzieni iet roku rokā. Angļu valodā šiem vārdiem ir vienāda sakne: disciple (māceklis) un discipline (disciplīna). Savā sākotnējā pielietojumā vārds „disciplīna” nozīmēja – sistemātiska instrukcija, kas tiek pasniegta mācekļiem ar nolūku, lai mācītu viņiem kā studentiem iegūt iemaņas noteiktā arodā vai sekot īpašām uzvedības normām vai „kārtībai”. Vikipēdijā vārdam „disciplīna” tiek dots sekojošs skaidrojums: Disciplīna (lat. disciplina – nosvērtība, stingrība, savukārt no lat. discipulus(students) – personības uzvedības noteikumi, kas atbilst sabiedrībā pieņemtajām normām vai kārtības noteikumu prasībām. (http://ru.wikipedia.org/wiki ). Nobrieduši ticīgie tiek saukti par mācekļiem. Lai kļūtu par mācekli (to, kurš sasniedz garīgo briedumu Dievā), cilvēkam ir jābūt disciplinētamJo disciplinētāks es esmu, jo lielāku garīgo briedumu es sasniedzu, un jo lielākā mērā Dievs var atklāt vai parādīt Sevi caur mani. Tieši tālab, Jēzus sacīja: 
„Kas nenes savu krustu un neseko Man, tas nevar būt Mans māceklis.”(Lūkas 14:27).
 Patiesa mācekļa pazīme ir tajā, lai nestu savu krustu – pastāvīgi un ik dienu. 
„ Un Viņš sacīja uz visiem: “Ja kāds grib Man sekot, tad tāds lai aizliedz sevi, ik dienas ņem uz sevi savu krustu un staigā Man pakaļ.” (Lūkas 9:23).
 Citiem vārdiem sakot, lai kļūtu par Jēzus mācekli, man ir jābūt pastāvīgam tajā, lai katru dienu nestu savu krustu. Man ir jābūt disciplinētam! Ko sevī ietves izteiciens „nest savu krustu”? Nest savu krustu – tas nozīmē darīt visu, kas no manis tiek prasīts, ar nolūku, lai dotu Jēzum Kristum pirmo vietu manā dzīvē. Lūk, kālab Bībele runā par to, ka pirmie mācekļi bija disciplinēti tajā, lai ik dienas paliktu Vārdā, lūgšanās, sadraudzībā un maizes laušanā. 
„ Un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās….. Viņi mēdza ik dienas vienprātīgi sanākt Templī, pa mājām tie lauza maizi un baudīja barību ar gavilēm un vientiesīgu sirdi, slavēdami Dievu, un viņi bija ieredzēti visā tautā. Bet Tas Kungs ik dienas pievienoja viņiem tos, kas tika izglābti.” (Ap. darbi 2:42, 46-47).
 Ikvienā mūsu dzīves sfērā, kurā mēs gribam sasniegt panākumus, mums ir jākļūst disciplinētiem. Mācekļi ir disciplinēti, jo viņi ir pastāvīgi. Viņi ir pastāvīgi lūgšanās (Ap. darbi 6:4; Efez.6:18; Kolos.4:2); Viņi ir pastāvīgi Dieva vārdā (Jāņa 8:31-32; Ap. darbi 2: 42; 6:4; 1.Timot.4:16); Viņi ir pastāvīgi kalpošanā un pareizā sava īpašumā pārvaldē (Lūkas 14:33); Viņi ir pastāvīgi sadraudzībā (Jāņa 13:34-35; Ap. darbi 2:42); Garīgā izaugsme un pārmaiņas pieprasa no mums pastāvību un disciplīnu. Lūk, kālab Bībelē ir teikts: 
„… Vingrinies turpretim pats dievbijībā. Jo miesas vingrināšana maz ko der, bet dievbijība der visās lietās, jo tai ir tagadējās un nākamās dzīves apsolījums.”(1.Timotejam 4:7-8).
 Disciplinēsim sevi un trenēsimies dievbijībā, kura der mums visiem! Lai Dievs svētī jūs šai brīnišķīgajā dienā! Līdz rītam!  Mācītājs Rufus Adžiboje

Līdzīgi raksti

  • Tur, kur ir dzīvība, ir arī cerība

    Cerība ir viens no Kristiešu ticības lieliskākajiem vārdiem. Tas ir vārds ko neglābts cilvēks nevar lietot, jo saskaņā ar Bībeli (Efeziešiem 2:11-13) neglābtajiem nav cerības. Ja jūs lasāt šo vārdu šodien un jūs neesat pieņēmuši Jēzu kā savu Kungu un Glābēju, tad jūsu cerība sākās ar šo soli. Ja jūs vēlaties izdarīt šo soli bet jūs īsti nesaprotat ko tas nozīmē un kā to izdarīt, lūdzu izlasiet mūsu bukletu: Jēzus ko tu nepazini vai apmeklē lapu:kļūšana par Dieva draugu.
  • Lai tas tev ir kā likums, ka tu neko nedarīsi bez lūgšanas!

    Viens pazīstams misionārs, kurš dzīvoja 18. gadsimtā, teica, kad mēs strādājam, tad mēs strādājam, bet tad, kad mēs lūdzam, tad strādā Dievs. Ir atšķirība starp mūsu spēku un Dieva spēku. Šī cilvēka vārdi apkopo visu, ko es jums cenšos pateikt. Kad mēs strādājam, tad mēs esam ierobežoti savos spēkos, bet tad, kad mēs lūdzam, – tad vairs nav nekādi ierobežojumi, tāpēc, ka Dievs ir bez robežām. Lūgšana atbrīvo Dieva spēku tam, ko mēs darām. Tāpēc, nepaļausimies uz sevi un saviem spēkiem, bet paļausimies uz Dievu un uz Viņa neierobežoto spēku.
  • Dievs nevēlas, lai jūs padodaties!

    Šodien, līdzko viss nenotiek tā, kā cilvēki to ir gaidījuši vai arī problēmu nastas kļūst pārāk smagas,- daudzi padodas. Teikšu godīgi, ka iet caur pārbaudījumiem ar cieņu nav viegli, – tas ir jāmācās, un pie tā ir jānonāk. Lai ar cieņu ietu cauri pārbaudījumiem ir jāzina, ka tas nenotiek automātiski, ka sevi tam ir jāsagatavo.Ja mēs jau laicīgi nesāksim strādāt pie sevis šajā virzienā, tad, laiku pa laikam, mēs zaudēsim un padosimies. Tāds dzīvesveids mums traucēs būt stabiliem un virzīties šajā dzīvē uz priekšu.
  • Mēs esam radīti labiem darbiem, kurus Dievs mums ir paredzējis piepildīt II

    „Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana. Ne ar darbiem, lai neviens nelielītos. Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.”(Efeziešiem 2:8-10).Te mēs redzam, ka labie darbi neglābj cilvēku. Dievs nepasludina cilvēku par taisno tikai tālab, ka tas dara daudz labu darbu. Tieši pretēji, Dievs attaisno tādu cilvēku, kurš ticībā pieņem Dieva dāvanu – Jēzu Kristu. Cilvēks iemanto labvēlību Dieva acīs tad, kad viņš ticībā pieņem tos darbus, ko Dievs paveicis Kristū.
  • Viss apslēptais noteikti taps zināms

    «Jo Dievs tai tiesā, kas nāks pār visu apslēpto, pasludinās Savu spriedumu par visu notikušo, vai tas būtu bijis labs vai ļauns.(Sal.māc. 12:14).Salamans it kā dublē Jēzus vārdus. Dievs nodos katru mūsu lietu tiesā un īpaši visu apslēpto – grēkus, nepareizās lietas, to, ko mēs noslēpjam. Katru lietu Dievs izvedīs Savas tiesas gaismā. Tas nozīmē, ka mūsu grēki sekos mums pa pēdām. Vienīgais veids, kā mēs varam izvairīties no grēka un nepareizās rīcības sekām – nožēlot tos, pirms Dievs tos nodod tiesā. Grēku nožēla atnes mums žēlastību un labvēlību no tā Kunga. Grēka nožēla atnes mūsu dzīvē jaunas iespējas no tā Kunga. Tāpēc pareizais dzīves veids un pareizais lēmums ir tajā, ka nožēlojam savus apslēptos grēkus, lai Dievs mūs nenotiesātu.
  • Kāds ir Dieva nodoms cilvēkam uz šīs zemes II

    Tas, ko Dievs par mums saka Savā vārdā, – tā ir patiesība, kurai mums jānotic. Tagad mums ir Dieva daba, kura pastāvīgi jābaro un kurā jāpieaug. Mums ir jānotic tam, ka tagad mums ir vara un autoritāte no debesīm, kura mums dota tālab, lai mēs iznīcinātu sātana darbus uz zemes. Jēzus, pārstaigājot zemi, darīja to pašu – iznīcināja sātana darbus un nodomus. Tā Viņš rādīja mums piemēru.„… Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus.”(1.Jāņa 3:8).