Disciplinēts cilvēks saprot to, kas viņam der, un kas – nē

Lai vairojas žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus šai brīnišķīgajā dienā! Es lūdzos, lai Dieva vārds piesātina un nostiprina jūs jūsu garā, dvēselē un miesā.

 

Vakar mēs runājām par to, kā sevi disciplinēja apustulis Pāvils. Sakarā ar to, ka Pāvilam bija vēlēšanās neizrādīties necienīgam Dieva priekšā, viņš savaldīja un paverdzināja savu miesu ar nolūku, lai sasniegtu savu mērķi. Un mēs runājām par to, ka disciplinēts cilvēks – tas ir tas, kurš paverdzina sevi, tai pat laikā, viņš nav kāda cita vergs, bet PATS pārvalda savu miesu un savas vēlmes.

 

Pirmajā Vēstulē Korintiešiem Pāvils par sevi raksta:

 

„Viss man ir atļauts, bet ne viss der. Viss man ir atļauts, bet nekas nedrīkst mani kalpināt. Barība vēderam, un vēders barībai. Bet Dievs abus iznīcinās. Miesa nav netiklībai, bet Tam Kungam, un Tas Kungs miesai.” (1.Korintiešiem 6:12-13).

 

Pāvils saka, ka viss viņam ir atļauts, bet ne viss der. Disciplīna – tā ir spēja atpazīt to, kas ir derīgs un kas nav derīgs, un, saskaņā ar šo atziņu, pakļaut sevi tam, kas der. Pāvils izvēlējās darīt tikai to, kas viņam der, un atsacījās no tā, kas nenes viņam labumu. Tas nav nejauši, ka augšminētajā Rakstu vietā Pāvils uzreiz pārgāja pie tēmas par ēdienu. Tas ir viens no piemēriem tam, kur mums vajag sevi disciplinēt.

 

Piemēram, disciplinēts cilvēks neēd visu pēc kārtas, bet tikai to, kas ir noderīgs viņa veselībai. Nedisciplinēts cilvēks ēd visu pēc kārtas, un, tai pat laikā, attaisno sevi ar fragmentiem no Bībeles. Tāds cilvēks var sacīt, ka Dievs taču mums saka, lai mēs vienkārši svētījam ēdienu un ēdam visu, kas mums ir.

 

Vai jūs zināt, ka var pazaudēt garīgo modrību tāpēc, ka nav disciplīnas jautājumā kas skar ēdienu? Tieši par to runā Jēzus nākamajā Rakstu vietā:

 

„ Bet sargaities, ka jūsu sirdis netop apgrūtinātas no vīna skurbuma un reibuma un laicīgām rūpēm, ka šī diena jums piepeši neuzbrūk; jo kā slazda valgs viņa nāks pār visiem, kas dzīvo zemes virsū. Tāpēc palieciet nomodā visu laiku, Dievu lūgdami, lai jūs spētu izglābties no visām šīm briesmām, kurām ir jānāk, un lai jūs varētu stāties Cilvēka Dēla priekšā.”( Lūkas 21:34-36).

 

Bībeles tulkojumā krievu valodā – „…..ka jūsu sirdis netiek apgrūtinātas no pārēšanās un reibuma un laicīgām rūpēm……”

 

Pārēšanās var notrulināt cilvēka garīgo jūtīgumu tādā mērā, ka viņš pārstāj saprast Dieva laiku. Bez tam, gavēnis kā atturēšanās no ēdiena būs pa spēkam tikai tādam cilvēkam, kurš ir disciplinēts jautājumā, kas skar ēdienu. Atcerieties, ka visi sportisti(atlēti) atturas no daudz kā, lai sasniegtu savu mērķi. Šī atturēšanās ietver sevī arī atturēšanos no ēdiena. Atturēšanās no ēdiena vai gavēnis – tā ir garīgā disciplīna visiem, kas grib būt efektīvi Dieva Valstībā un saņemt debesīs neiznīcīgu vainagu. Tas viss prasa no mums disciplinētību un skaidru vērtību sistēmu.

 

Un tātad, disciplinēts cilvēks saprot to, kas viņam der, un kas – nē. Bez tam, lai sasniegtu savu mērķi, disciplinēts cilvēks ir gatavs atteikties no visa, kas tam ir atļauts, bet kas viņam neder.

 

„ Viss man ir atļauts, bet ne viss der. Viss man ir atļauts, bet nekas nedrīkst mani kalpināt. Barība vēderam, un vēders barībai. Bet Dievs abus iznīcinās. Miesa nav netiklībai, bet Tam Kungam, un Tas Kungs miesai.” (1.Korintiešiem 6:12-13).

 

Bez jautājuma par ēdienu, Pāvils runā arī par disciplīnu jautājumā, kas skar seksuālās vēlmes.

 

„Miesa nav netiklībai……”(1.Korintiešiem 6:13).

 

Runājot par disciplīnu, runāts tiek par savu vēlmju kontroli visās dzīves sfērās, lai tas nekļūtu par traucēkli savas dzīves misijas piepildīšanai.

 

Pāvils saka, ka viņš negrib izrādīties necienīgs tai brīdī, kad atnāks Jēzus un vērtēs viņa darbus. Šāds mērķis pamudināja Pāvilu uzstādīt sev noteiktu ārējo kārtību un noteiktus savu vēlmju ierobežojumus. Tas attiecas arī uz jautājumu kas skar ēdienu, seksuālo vēlmju un miega jautājumu, un finanšu sadales un materiālo resursu jautājumu, un daudzus citus jautājumus. Tieši tāpēc, Pāvils saka, ka viņš paverdzina savu miesu. Pāvils nebija personīgo vēlmju vergs, – viņš pakļāva savas vēlēšanās Dieva gribai.

 

Nākamais fragments no Rakstiem atver mums acis uz to, kādā veidā Pāvils sevi paverdzināja.

 

„ Mēs nevienā lietā neesam par apgrēcību, lai kalpošana netiek pelta. Bet visās lietās mēs parādāmies kā Dieva kalpi, lielā pacietībā, bēdās, darba grūtībās, bailēs, sitienos, cietumā, uztraukumā, grūtā darbā, bezmiega naktīs, badā, šķīstībā, atziņā, lēnprātībā, laipnībā, Svētajā Garā, neviltotā mīlestībā, patiesības vārdā, Dieva spēkā; ar taisnības ieročiem pa labi un kreisi, ar godu un negodu, ar slavu un neslavu; kā viltnieki un tomēr patiesīgi; kā nepazīstami un tomēr pazīstami; kā mirēji, un redzi, mēs dzīvojam; kā pārmācīti un tomēr nenonāvēti; kā noskumuši, bet vienmēr priecīgi; kā nabagi, bet kas dara daudzus bagātus; kā tādi, kam nav nenieka un kam tomēr ir visas lietas.” (2.Korintiešiem 6:3-10).

 

Un tātad, – disciplīna prasa vai liek paverdzināt sevi augstu dzīves mērķu sasniegšanai – debesu aicinājuma sasniegšanai.

 

Dievs mūs maina caur disciplīnu, tāpēc, ja mēs gribam mainīties, mums vajag nopietni izturēties pret disciplīnas jautājumu, un mums vajag pašiem sevi disciplinēt.

 

 

 

Turpināsim rīt!

 

Lai Dievs jūs bagātīgi svētī!

 

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Lūgšana – tā ir sevis pakļaušana Dieva gribai

    Kad mēs lūdzam, mēs liekam sevi tādā stāvoklī, ka esam gatavi pieņemt Dieva gribu savai dzīvei. Kad lūdzam, mēs nedrīkstam censties uzspiest Dievam savu gribu. Pats fakts, ka tu nāc pie Dieva lai lūgtu, jau ir pierādījums tam, ka tu pakļaujies Viņam.Bībele pavēl cilvēkam aizvien lūgt, – tā ir Dieva pavēle. Tāpēc tad, kad es lūgšanā nāku pie Dieva, pats lūgšanas akts liek mani paklausībā bauslim par lūgšanu. Citiem vārdiem sakot, ja es lūdzu, – ar to es demonstrēju savu pakļaušanos Dieva gribai, jo lūgšana, – tā ir Dieva pavēle.

    Kad mēs lūdzam, mēs liekam sevi tādā stāvoklī, ka esam gatavi pieņemt Dieva gribu savai dzīvei. Kad lūdzam, mēs...

  • Dieva slava parādās lūgšanu kalnā

    Ja, tu pieliksi nepieciešamo piepūli un pārvarēsi visas barjeras, lai uzkāptu šajā lūgšanu kalnā, tad Tā Kunga slava pavadīs tevi visur, kur tu iesi.Dārgie brāļi un māsas, dārgie mācītāji un līderi, dārgie kalpotāji! Vai jums ir lūgšanu kalns? Vai jums ir tāds laiks, kad jūs apstājaties savā aizņemtībā, lai meklētu Dievu lūgšanā, Kurš ir vienīgais dzīvības Avots?

    Ja, tu pieliksi nepieciešamo piepūli un pārvarēsi visas barjeras, lai uzkāptu šajā lūgšanu kalnā, tad Tā Kunga...

  • Kalpošana ir svarīga un mani ietekmē, jo tā man palīdz attīstīt sevī līdzcietību

    Līdzcietība, savukārt, atnes manā dzīvē un man tuvo cilvēku dzīvēs dziedinošu un atjaunojošu Dieva spēku. Pateicoties līdzcietībai, es kļūstu par instrumentu Dieva rokās-atjaunošanas instrumentu-un Dieva dziedinošā svaidījuma kanālu. Dieva svaidījums plūst un strādā caur līdzcietību.Vai jūs vēlaties lai Dievs īpašā veidā svaida jūs? Vai jūs vēlaties, lai Dieva spēks varenā veidā plūst caur jums? Es domāju, ka jā. Dievs arī to vēlās. Dievs vēlās, lai mēs būtu Viņa žēlastības instrumenti, lai Viņa svaidījums un spēks plūst caur mums pastāvīgi. Priekš tā mums jāattīsta sevī līdzcietīga sirds attiecībā pret cilvēkiem vajadzībās. Jo vairāk līdzcietības būs mūsos, jo vairāk Dieva svaidījuma un spēka plūdīs caur mums.

    Līdzcietība, savukārt, atnes manā dzīvē un man tuvo cilvēku dzīvēs dziedinošu un atjaunojošu Dieva spēku...

  • Lai mēs kļūtu par šīs pasaules gaismu un zemes sāli, mums ir jābūt noteiktām īpašībām

    „Svētīgi garā nabagi, jo tiem pieder Debesu valstība. Svētīgi tie, kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti. Svētīgi lēnprātīgie, jo tie iemantos zemi. Svētīgi izsalkušie un izslāpušie pēc taisnības, jo tie tiks paēdināti. Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību. Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs. Svētīgi miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem. Svētīgi taisnības dēļ vajātie, jo tiem pieder Debesu valstība. Svētīgi jūs esat, ja jūs lamā un vajā un ar meliem par jums runā visu ļaunu Manis dēļ. Esiet priecīgi un līksmi, jo jūsu alga ir liela debesīs, jo tā tie vajājuši praviešus, kas pirms jums bija”. (Mt.5:3-12)

    „Svētīgi garā nabagi, jo tiem pieder Debesu valstība. Svētīgi tie, kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti. Svētīgi...

  • Atļauj savām problēmām celt sevi tā vietā lai tu tiktu salauzts

    Problēmas spēj tevi gremdēt vai celt. Viss ir atkarīgs no tavas reakcijas. Mēs izpētīsim Dāvida piemēru un ļausim tam mācīt mūs uz to kā reaģēt sarežģītā situācijā.2 Uzklausi manus saucienus, manas taisnības Dievs! Kad biju spaidos, Tu manā priekšā pavēri durvis – tad nu žēlo mani un uzklausi, ko lūdzu! 3 Cilvēku bērni, cik ilgi lai mans gods paliek kaunā? Cik ilgi jūs mīlēsit to, kas iznīkst, un pieķersities meliem? 4 Tad nu ziniet, ka Tas Kungs mani brīnišķi vadījis. Viņš uzklausa visas manas lūgšanas. 5 Dusmojiet, bet negrēkojiet! Pārdomājiet klusībā savās sirdīs, kad esat jau savās guļasvietās, un klusiet! (Sela.)

    Problēmas spēj tevi gremdēt vai celt. Viss ir atkarīgs no tavas reakcijas. Mēs izpētīsim Dāvida piemēru un ļausim...

  • Lūgšana – tā ir elpa vai debesu aromāts, kurš pavada mūsu dzīvi un darbību

    Lūgšana – tā ir dzīvinošā debesu smarža. Kā ticīgie, mēs varam būt darbīgi, mēs varam darīt daudz un dažādas vajadzīgas lietas, bet bez lūgšanas, visas mūsu darbības būs bez debesu dzīvības smaržas. Aplūkosim mākslīgās puķes: tās ir skaistas, bet tām nav smaržas. Mēs varam nelūgt un darināt skaistas lietas, bet tādā gadījumā, šīs lietas nepavadīs dzīvības smarža, debesu aromāts, uz tām nebūs debesu zīmoga. Ja tie būtu dzīvie ziedi, tiem būtu aromāts.

    Lūgšana - tā ir dzīvinošā debesu smarža. Kā ticīgie, mēs varam būt darbīgi, mēs varam darīt daudz un dažādas...