Patiesu grēku nožēlu Dievs vienmēr pieņem un apbalvo!

Sveicu jūs, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus! Vakar mēs ar jums runājām par to, ka pastāv divu veidu skumjas: 
  • pasaulīgās skumjas un Dievišķās skumjas.
 Ja pasaulīgās skumjas koncentrē cilvēka uzmanību tikai uz zaudēto svētību vai zaudētā stāvokļa atjaunošanu, tad Dievišķās skumjas – uz zaudēto savstarpējo attiecību atjaunošanu ar Dievu. Piemēru par pasaulīgajām skumjām mēs redzam Ēsava dzīvē, kurš pārdeva savu pirmdzimtību, un Saula dzīvē, kurš zaudēja ķēniņa varu. 
„Lai neviens nebūtu netikls un zemisks kā Ēsavs, kas savu pirmdzimtību ir pārdevis par vienu ēdienu. Jo jūs zināt, ka arī pēc tam, gribēdams iemantot apsolījumu, viņš tika atmests, jo netika dota iespēja atgriezties, lai gan ar asarām viņš to meklēja.” (Ebrejiem 12:16-17).
 Asaras – tā vēl nav garantija piedošanai, bet grēku nožēla – vienmēr garantē piedošanu un brīvību no grēka. 
„ Tad Sauls sacīja Samuēlam: “Es tiešām esmu grēkojis, jo es esmu pārkāpis Tā Kunga pavēli un arī tavus vārdus; patiesi, es vairāk bijos karavīrus un paklausīju viņu balsij. Bet tagad piedod man manus grēkus un griezies ar mani atpakaļ, ka es To Kungu pielūgtu!” Bet Samuēls sacīja Saulam: “Es negriezīšos kopā ar tevi, tāpēc, ka tu esi Tā Kunga vārdu atmetis, un tagad arī Tas Kungs ir tevi atmetis, un tu nevari vairs ilgāk būt ķēniņš pār Israēlu.” Kad Samuēls pagriezās, lai ietu projām, tad Sauls stipri satvēra viņa svārku stūri, un tas noplīsa. Tad Samuēls viņam sacīja: “Šodien Tas Kungs ir no tevis noplēsis Israēla valsts ķēniņa varu, un to Viņš ir devis kādam citam, kas ir labāks nekā tu. Un Israēla Dievs nemelo un nenožēlo, jo Viņš nav cilvēks, ka Viņam būtu ko nožēlot.” Tad Sauls atbildēja: “Es esmu tagad izdarījis grēku, bet pagodini mani manas tautas vecaju un Israēla priekšā un griezies ar mani atpakaļ, ka es varu To Kungu, tavu Dievu, pielūgt!” Tad Samuēls griezās atpakaļ Saulam līdzi, bet Sauls pielūdza To Kungu.” (1.Samuēla 15:24-31).
 Ja Saulam interesēja tikai tas, lai viņš joprojām tiktu pagodināts tautas priekšā, tad savukārt Dāvids savā grēku nožēlā meklēja pilnīgi ko citu – savstarpējo attiecību atjaunošanu ar Dievu. 
„Kad pravietis Nātāns nāca pie viņa pēc tam, kad viņš bija grēkojis ar Batsebu. Apžēlojies par mani, ak, Dievs, Savā žēlastībā, izdzēs manus pārkāpumus Savā lielajā apžēlošanā! Mazgā mani pavisam tīru no manas noziedzības un šķīstī mani no maniem grēkiem! Tiešām, es atzīstu savus pārkāpumus, un mani grēki ir vienmēr manu acu priekšā! Vienīgi Tevis priekšā es esmu grēkojis un darījis to, kas ļauns Tavās acīs, lai Tu paliec taisns Savos spriedumos un nevainojams Savā tiesneša darbā. Redzi, vainas apziņā es esmu dzemdināts, un grēkos māte mani ir ieņēmusi. Redzi, Tev patīk patiesība, kas apslēpta sirds dziļumos, un Tu māci man noslēpumos izprast gudrību. Šķīstī mani no grēkiem ar īzapu, lai es topu šķīsts, mazgā mani, lai es topu baltāks par sniegu! Liec man atkal baudīt prieku un labsajūtu, lai līksmojas kauli, kurus Tu esi man salauzījis! Apslēp Savu vaigu manu grēku priekšā un izdzēs visus manus noziegumus! Radi manī, ak, Dievs, šķīstu sirdi un atjauno manī pastāvīgu garu! Neraidi mani prom no Sava vaiga un neatņem no manis Savu Svēto Garu! Atdod man atkal atpakaļ Savas pestīšanas prieku un stiprini mani ar paklausības garu! Es mācīšu pārkāpējiem Tavus ceļus, lai grēcinieki atgriežas pie Tevis. Glāb mani no asinsgrēka, ak, Dievs, Tu mans Pestītājs, lai mana mute gavilēdama daudzina Tavu taisnīgumu! Kungs, atdari man manas lūpas, lai mana mute teic Tavu slavu! Jo Tev nepatīk kaujamie upuri, un, ja es Tev dotu dedzināmo upuri, Tu to negribētu. Upuri, kas patīk Dievam, ir satriekts gars; salauztu un sagrauztu sirdi Tu, Dievs, nenoraidīsi. Dari labu Ciānai Savā žēlastībā, uzcel Jeruzālemes mūrus! Tad Tev patiks taisnības upuri, dedzināmais un kopējais sadedzināmais upuris, tad ļaudis upurēs vēršus uz Tava altāra. (Psalms 51).
 Aplūkosim vēl divus bībeliskos piemērus, kuros tiek demonstrēta patiesa grēku nožēla, kuras auglis ir izmainīta sirds un domāšana. 
  • Tās sievietes piemērs, kura tika pieķerta laulības pārkāpšanā. (Jāņa 8:1-11).
 Jēzus piedeva šai sievietei, taču pieprasīja viņai mainīt savas dzīves kursu. 
 „ Un Jēzus, atkal galvu pacēlis, sacīja viņai: “Sieva, kur viņi ir? Vai neviens nav tevi pazudinājis?” Viņa atbildēja: “Neviens, Kungs!” Tad Jēzus sacīja: “Arī Es tevi nepazudinu; ej un negrēko vairs!” (Jāņa 8:10-11).
 
  • Piemērs par pazudušo dēlu. (Lūkas 15 nodaļa)
* Laikā, kad pazudušai dēls baudīja dzīvi, viņš atlika malā patiesību par savas rīcības sekām (grēkā ir bauda, bet Bībele saka, ka tā ir īslaicīga parādība). * Grēka sekas atskurbināja pazudušo dēlu un veda pie prāta. (Lūkas 15:14-17).Arī pamācība vārdā var atvest cilvēku pie apziņas par savu grēku. (2.Timotejam 2:4-26). * Pazudušais dēls saprata, ka viņš ir grēkojis pret Dievu un miesīgo tēvu.  (Lūkas 15:18); 25-32). Pie patiesas grēku nožēlas cilvēks saprot, ka viņš ir grēkojis ne tikai pret Dievu, bet arī pret citiem cilvēkiem. Tālab, patiesa grēku nožēla ietver sevī arī atzīšanos savos grēkos citu cilvēku priekšā, – to, kurus mēs esam aizvainojuši vai kuriem esam nodarījuši sāpes. * Pazudušais dēls apzinājās savu necienīgo dzīvesveidu (Lūkas 15:19). * Pazudušais dēls atstāja grēcīgo dzīvi un devās pie sava tēva. (lūkas 15:20). * Pazudušais dēls atgriezās pie tēva, kurš priecājās par satikšanos ar viņu, un pieņēma piedošanu. Tā rezultātā notika savstarpējo attiecību atjaunošana starp tēvu un dēlu. (Lūkas 15:20-24). Kad mēs nožēlojam grēkus, Dievs skrien mums pretī! Patiesu grēku nožēlu Dievs vienmēr pieņem un apbalvo! Turpināsim rīt! Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievišķā disciplīna

    Lai noteiktu, vai mēs atrodamies Dieva iniciētā disciplinēšanas procesā vai arī mums ir darīšana ar garīgo uzbrukumu, vispirms sev ir jāuzdod daži jautājumi:1. Kādos apstākļos es šobrīd atrodos? (Kolosiešiem 3:17)– Vai es atrodos tur, kur mani vēlas redzēt Dievs?
  • Mūs apgāna tikai tas, kas iziet no mūsu sirds II

    Tikai Dievs zina patieso mūsu sirds stāvokli (sirds saturu), un Viņš vēlas palīdzēt mums ielūkoties savā sirdī ar to savstarpējo attiecību palīdzību, kurās mēs esam iesaistīti. Mūsu uzvedība, uzskati, darbība un bezdarbība, vārdi – tas viss izsauc dabīgu reakciju, kura tad arī nosaka mūsu garīgā brieduma līmeni.
  • Mūsu augstākais aicinājums – parādīt (demonstrēt) Dievu savā miesā

    „ Jo bauslība ir dota caur Mozu, bet žēlastība un patiesība nākusi pasaulē caur Jēzu Kristu. Dievu neviens nekad nav redzējis. Vienpiedzimušais Dēls, kas ir pie Tēva krūts, Tas mums Viņu ir darījis zināmu.” (Jāņa 1:17-18).Bauslība nekad nevar izglābt cilvēku, jo bauslība atklāj vai parāda cilvēka grēcīgo dabu. Bauslība tika dota tālab, lai cilvēki apzinātos savu nepieciešamību pēc Dieva, pēc Viņa palīdzības.
  • Dievs mums ir atstājis visaugstākos baušļus – mīli Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu!

    Staigāšana mīlestībā, ir tā, kas nosaka cilvēka laimi šeit uz zeme. Katrs no mums var kļūt par laimīgu cilvēku, par apmierinātu ar savu dzīvi, ja viņš dzīvos saskaņā ar mīlestības likumu. Citiem vārdiem runājot, mana attieksme pret Dievu un apkārtējiem cilvēkiem, nosaka to, vai es būšu laimīgs vai nē. Ja tu vēlies būt laimīgs cilvēks, tad vēlos tev dot padomu- iemīli Dievu un savu tuvāko bez jebkādas liekulības!Vai esat pamanījuši, ka mīlestība pret Dievu atspoguļojas mūsu attieksmē pret citiem cilvēkiem un vēlmē viņiem palīdzēt.
  • Svētlaime vai gandarījums kalpojot cilvēkiem! III

    Kalpošana un došana nosaka manas garīgās izaugsmes, garīgā brieduma pakāpi. Tas nosaka arī to, kādā mērā es līdzinos Jēzum Kristum.Dievs vēlas, lai mēs garīgi pieaugam. Viena no ticīga cilvēka garīgās izaugsmes pazīmēm ir tā, ka viņš piepilda citu cilvēku vajadzības. Tāds cilvēks ne tikai pieņem, bet arī atdod no sevis. Došana, kalpošana – tas ir viens un tas pats vārds, kurš nosaka to, kādā mērā es līdzinos Jēzum Kristum. Bībele saka, ka Jēzus atnāca uz zemi ne tālab, lai Viņam kalpotu, bet tālab, lai kalpotu citiem. Jēzus mums ir kalpošanas piemērs. Daudzi no mums grib, lai citi cilvēki mums kalpotu. Taču Dievs saka, lai mēs kalpojam cilvēkiem. Dievs grib, lai mēs atdarinām Viņu, lai mēs kļūstam līdzīgi Viņam.
  • Es visu spēju, Tā spēka kas mani dara stipru!

    Saskaņā ar Dieva vārdu, mums jau ir dāvāts viss, kas mums ir vajadzīgs, lai mēs īstenotos šajā dzīvē. Mums jau ir dāvāts no Dieva viss, kas nepieciešams pilnvērtīgai dzīvei. Nav tādas vajadzības mūsu dzīvē, par kuru Dievs vēl nebūtu parūpējies. Vienīgais kas mums vajadzīgs, tas ir iepazīt Dievu un Viņa dārgos apsolījumus, lai mēs varētu pārvarēt pasaulē valdošo iekāri un īstenot savu aicinājumu Dievā.“Mums jau Viņa dievišķais spēks ir dāvinājis visu, kas vajadzīgs dzīvībai un dievbijībai Tā atziņā, kas mūs ir aicinājis ar Savu godību un spēku. Ar to Viņš mums ir dāvinājis ļoti lielus un dārgus apsolījumus, lai jums ar tiem būtu daļa pie dievišķas dabas, jums, kas esat izbēguši no tā posta, kas kārību dēļ ir pasaulē”.