Sveicu jūs, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!Mēs turpinām runāt par piedošanas svarīgumu katra cilvēka dzīvē. Mēs runājām, ka piedošana cilvēka dzīvē atnes dziedināšanu un atbrīvošanu. Savukārt nepiedošana – dod vietu sātanam paša cilvēka dzīvē, kā arī draudzes dzīvē, atņem cilvēkam Dieva žēlastību un atnes šķelšanos Kristus Miesā. Šodien vēlos jums parādīt, kas tieši norāda uz nepiedošanas klātbūtni cilvēka dzīvē. Daži jautājumi palīdzēs mums tikt ar to skaidrībā.
- Vai ir kāds cilvēks, par kuru tu neko negribi zināt?
- Vai ir kāds cilvēks, no kura tu vairies?
- Vai ir kāds cilvēks, par kuru tu visu laiku runā ko sliktu un nevari vien nomierināties?
- Vai ir kāds cilvēks, ar kuru ir pārņemtas visas tavas domas?
- Vai ir kāds cilvēks, kuru tu visu laiku par kaut ko turi aizdomās?
- Vai ir kāds cilvēks, kuru tu uzlūko kā savu problēmu avotu?
Ja kaut uz vienu jautājumu atbilde būs „jā”, tas norāda uz to, ka tev ir pie kā strādāt. Ļoti svarīgi ir veikt inventarizāciju savā dzīvē, ar mērķi, lai atklātu tos cilvēkus, kuriem tu vēl neesi piedevis, un pēc tam, – nožēlot to. Parunāsim par to,
kā mēs varam staigāt piedošanā. - Beidz attaisnot savu aizvainojumu.
Ja mēs attaisnojam savu aizvainojumu, mums ir grūtāk tikt galā ar šo aizvainojumu. Savukārt, ja mēs izsūdzam jebkādu aizvainojuma izpausmi un uzlūkojam to kā grēku Dieva priekšā, tad mēs nostājamies uz piedošanas ceļa. Iespējams, ar mums ir rīkojušies negodīgi, bet tas tik un tā nedod mums tiesības nepiedot. Ja mūsu reakcija uz notiekošo nav tīkama Dievam, – un nepiedošana nekad nevar Dievam patikt, – mums ir jānožēlo šis grēks un jālūdz Viņam piedošana.
- Pasargā savu sirdi no aizvainojuma.
„ Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība!” (Salamana pamācības 4:23).
Ja mēs pieņemam lēmumu uzreiz piedot cilvēkiem, tad, tādā veidā, mēs aizslēdzam mūsu sirds durvis aizvainojumam. Šis lēmums ir jāpieņem pirms, un nevis pēc tam, kad mūs kāds aizvainos. Ja mēs lūgsimies saskaņā ar to shēmu, kuru mums ir atstājis Jēzus, tad mēs ik dienas varēsim atjaunoties šai lēmumā.
- Lūdz palīdzību Dievam.
„……. ne ar bruņotu spēku, ne ar varu, bet ar Manu Garu! – saka Tas Kungs Cebaots.” (Caharijas 4:6).
Ja tu jūti, ka tev ir problēmas, kas saistītas ar nepiedošanu, tad lūdz tajā palīdzību Dievam, un Viņš tev palīdzēs. Un vēl, tu vari lūgt lai Dievs dziedina tavas dvēseles rētas un dziedina no sāpēm, kas ir tevī. Ja tu ļausi, Dievs paņems no tevis tavas sāpes.
- Nepaliec vai neapstājies pie sāpēm, kas tev nodarītas.
Ik mirkli nedomā par sāpēm, kas tev nodarītas. Šāda uzvedība baro rūgtuma sakni un padara piedošanu vēl grūtāku. Protams, konstruktīvas pārdomas par to, kas tad galu galā ar tevi noticis, ir nepieciešamas, taču tās atšķiras no pastāvīgām mokošām pārdomām par notikušo. Konstruktīvas domas – tā ir dziļa situācijas analīze ar mērķi noteikt to, kādai ir jābūt pareizai reakcijai. Ja mēs tomēr savās domās pārāk ilgi kavējamies pie notikušā, tad tā mēs atgādinām sev to, kas notika, un, tādā veidā, no jauna atmodinām sāpju sajūtu. Šādā brīdī mūsos pamostas dažādas negatīvās emocijas, no kurām mums vēlāk arī nāksies atbrīvoties, lai atnāktu pilnīga dziedināšana. Daži ģimenes terapeiti, lai palīdzētu cilvēkiem aizmirst un attālināties cilvēkiem vienam no otra, izmanto metodiku, ar kuras palīdzību cilvēks patur savā prātā tikai to ļaunumu, kuru tam nodarījis viens vai otrs cilvēks. Daudzi psihiatri to izmanto gadījumos, kas saistīti ar laulības šķiršanu. Lai palīdzētu sievietei apglabāt savu mīlestību uz bijušo vīru, terapeiti koncentrē viņas uzmanību uz visu to slikto, ko vīrs ir izdarījis. Pēc tam, kad naids un dusmas ieņem to vietu, kur agrāk atradās mīlestība, cilvēkiem kļūst vienkārši neiespējami atrasties līdzās un celt jebkādas attiecības. Šāds paņēmiens, protams, atnes cilvēkam vēl lielāku ļaunumu. Bībele saka, ka mīlestība nepiemin ļaunu vai nepatur atmiņā izdarīto ļaunumu. Dzīvot piedošanā – tā ir ne tikai Dieva griba cilvēkam, bet tā arī atnes labumu pašam cilvēkam. Dieva mierā! Līdz rītam!
