Ja tu gribi redzēt Dievu savā dzīvē un parādīt Viņu caur savu dzīvi, tad tev būs jāiemācās atrasties pie Debesu Tēva krūts

Labdien, dārgie draugi! Slava Dievam par šo brīnišķīgo dienu, kuru Dievs mums ir dāvājis! Paldies Dievam par vēl vienu iespēju piepildīties ar Viņa dzīvo vārdu! Mēs turpinām runāt par ticīgu cilvēku augstāko aicinājumu, tas ir – parādīt vai atklāt Dievu uz šīs zemes. Mēs runājām par to, ka Jēzus vēlējās, lai ne tikai Viņš parādītu Dievu, bet arī Viņa mācekļi, un tad arī visi ticīgie. Spēku un varu, kas mums nepieciešama tam, lai parādītu Dievu uz šīs zemes, mēs smeļamies no pastāvīgas sadraudzības ar Viņu. 
„ Bet mēs visi, atsegtām sejām, Dieva godību redzēdami kā spogulī, topam pārvērsti Viņa paša līdzībā no spožuma uz spožumu. To dara Tā Kunga Gars.” (2.Korintiešiem 3:18).
 
  1. Mums visiem ir jālūkojas uz Tā Kunga godību, tas ir – jāfokusē sava uzmanība uz Jēzu kā uz savas dzīves standartu un piemēru, jāfokusē sava uzmanība uz Viņa vārdu, Viņa dzīvi un Viņa lēmumiem.
 
  1. Vārds „redzēdami” (Bībeles tulkojumā krievu valodā „skatīdamies”) augšminētajā rakstu vietā norāda uz ilgstošu darbību. Tas nozīmē, ka mums jāskatās uz Dievu pastāvīgi.
 
  1. Mums tas jādara ar atsegtu seju (atvērtu sirdi). Aizspriedumi un reliģiozā pārliecība, kā arī grēks, var aizvērt mūsu acis. „Atsegtām sejām” – tas nozīmē, ka mums ir jābūt patiesiem, tādiem kādi esam.
 
  1. Mēs paši sevi nevaram mainīt, jo mēs maināmies tikai Tā Kunga Garā. Vienīgais, kas mums jādara – pastāvīgi, ar atsegtām sejām(atvērtām sirdīm) jāraugās uz Tā Kunga godību.
 
  1. Pārmaiņas notiek pakāpeniski. Ja jūs neredzat ātras un acīmredzamas pārmaiņas, – nevajag izdarīt secinājumu par to, ka nekas nenotiek, un nevajag padoties. Ja mēs ar atsegtām sejām pastāvīgi nāksim Dieva klātbūtnē, lai skatītu Viņa godību, tad Svētais Gars noteikti mainīs mūs no spožuma uz spožumu.
 
„Redziet, kādu mīlestību Tēvs mums ir parādījis, ka tiekam saukti Dieva bērni, un mēs tādi arī esam. Pasaule mūs tāpēc neatzīst, ka tā Viņu nav atzinusi. Mīļie, tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl nav atklājies, kas mēs būsim. Mēs zinām, ka, kad tas atklāsies, mēs būsim Viņam līdzīgi, jo mēs redzēsim Viņu, kāds Viņš ir. Katrs, kam ir šī cerība uz Viņu, šķīsta sevi pašu, kā Viņš ir šķīsts .” (Jāņa 3:1-3).
 Dievs mīl mūs, un tāpēc Viņš ir darījis mūs par Saviem bērniem. Debesu Tēvs uzņemas atbildību par mums kā par Saviem bērniem, uzņemas atbildību par mūsu dzīvi un par mūsu dzīves virzienu. Tagad es esmu – Dieva bērns, un man ir mīlošs Tēvs. Taču, potenciāli, manī daudz kas vēl nav atvēries. Savukārt tad, kas tas atvērsies, es būšu līdzīgs Dievam, jo es spēšu Viņu ieraudzīt. Kad mēs skatāmies uz Dievu, mēs pārveidojamies Viņa tēlā. Kad es ieraudzīšu Dievu, – es kļūšu tāds kā Viņš. Ikviens, kuram ir šāda cerība un karsta vēlēšanās līdzināties Viņam, – tas šķīsta sevi, jo Dievs ir šķīsts. Ja tu gribi redzēt Dievu savā dzīvē un parādīt Viņu caur savu dzīvi, tad tev būs jāiemācās atrasties pie Debesu Tēva krūts. Šim nolūkam tev būs nepieciešams pastāvīgi šķīstīt sevi ar Dieva vārdu un staigāt Viņa gaismā. Lai Dievs bagātīgi svētī katru no jums! Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievs vēlas, lai mūsu gudrība netiek balstīta uz cilvēcisko gudrību, šīs pasaules gudrību, bet uz Dieva gudrību!

    Tikai Dieva gudrība paredzēta mūsu slavai. Dieva gudrība sagādā slavu un paaugstina cilvēka dzīvi. Ļoti svarīgi ir atvērt savu sirdi un pieņemt Dieva gudrību. Šodien dzirdam, ka ir ķīniešu gudrība, krievu gudrība, bābeles gudrība utt. Tas ir tik brīnišķīgi, ka mums dāvāta Dieva gudrība. Dieva gudrība – tā ir pati augstākā gudrība no visām, kas eksistē. Tikai tā ir spējīga pārveidot cilvēka dzīvi un mainīt viņu no iekšienes.Lūk, tāpēc Dievs vēlas, lai mūsu ticība tiktu balstīta uz Dieva gudrību, un ne uz cilvēcisko gudrību.
  • Ciešanas kā disciplīnas mērs II

    Mans pienākums un atbildība kā ticīgam cilvēkam ir dzīvot pienācīgu dzīvi un staigāt paklausībā Dieva priekšā. Ja es kļūstu nepaklausīgs, tad Bībele saka, ka mans Debesu Tēvs pārmācīs un sodīs mani. Sodīt – nozīmē pārmācīt, lai morāli pilnveidotu. Lūk, ko Bībele saka: „Jo, ko Es mīlu, tos Es pārmācu un pamācu, tad nu iekarsies un atgriezies!” (Atkl.3:19)
  • Evaņģelizācija un māceklība

    „Un, staigādams gar Galilejas jūru, Jēzus ieraudzīja divi brāļus, Sīmani, sauktu Pēteri, un Andreju, viņa brāli, tīklu jūrā izmetam, jo tie bija zvejnieki. Un Viņš uz tiem saka: “Nāciet Man līdzi, Es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.”(Mateja 4:18-19).Vēlos vērst jūsu uzmanību uz vārdu „ieraudzīja”, kurš izmantots abās šajās Rakstu vietās. Ejot garām, Jēzus ieraudzīja cilvēku – Mateju, Viņš ieraudzīja divus brāļus – Pēteri un Andreju. Jēzus pamanīja šos ļaudis, jo tie ar kaut ko piesaistīja Viņa uzmanību. Jēzus piedāvāja viņiem kļūt par daļu no Savas komandas
  • Ticība – tā ir paklausība Dievam! II

    Mēs runājām par to, ka ticība – tā ir darbība(rīcība) saskaņā ar Dieva vārdu. Ļoti bieži Dievs aicinās mūs darīt neiespējamo, tas nozīmē – to, kas iespējams tikai Dievam. Dievs neaicina mūs, lai mēs demonstrētu to, uz ko mēs esam spējīgi, bet lai mēs demonstrējam to, uz ko Viņš ir spējīgs caur mums. Lūk, kāpēc bieži vien Dievs dod mums uzdevumus, kuru izpildīšana bez Viņa būs neiespējama.
  • Par piedošanas spēku un svarīgumu

    Piedošana – tā ir tā, bez kuras dzīve uz šīs zemes pārvērstos par elles mocībām.Ik pa laikam katrs cilvēks saskaras ar piedošanas jautājumu un tās nepieciešamību.Mums patīk vārds „piedošana” brīžos, kad mums jāsaņem piedošana. Bet tad, kad no mums tiek prasīts piedot kādam – dot no sevis, – tad mums bieži vien to negribas darīt.
  • Iedēstītais Dieva Vārds maina cilvēku – viņa reakciju, emocijas, uzvedību

    „Tāpēc, nolikdami visu netīrību un lielo ļaunprātību, lēnprātībā saņemiet iedēstīto vārdu, kas var izglābt jūsu dvēseles.”(Jēkaba 1:21).Lai Dieva Vārds tiktu iedēstīts tevī, tev jāatliek malā visa netīrība un dusmu pārpalikums. Ja esi dusmīgs uz visiem, tu nebūsi spējīgs sadzirdēt un izprast Dieva Vārdu, tu lasīsi šo Vārdu, bet tas nedarbosies, nestrādās tavā dzīvē. Uzpotēšanas process, kad viens koks tiek piepotēts citam kokam, pieprasa speciālu apstrādi, apsardzību, lai neinficētu un neievainotu koku. Tieši tāpat ir ar cilvēka sirdi, – tai jābūt rūpīgi attīrītai no ļaunuma, lai Dieva Vārds varētu tikts iedēstīts, un lai pēc tam šis Vārds atnestu augļus – glābšanas augļus.