Mūsu augstākais aicinājums – parādīt Dievu savā miesā

 Labdien, dārgie draugi! Es pateicos Dievam par jums un ticu, ka šī diena nesīs jums svētības tādā mērā, kā jūs pārdomāsiet to vārdu, kuru Dievs mums šodien dod! Mēs joprojām runājam par tēmu: „ Mūsu augstākais aicinājums – parādīt Dievu savā miesā”. Pamatojoties uz 2.Korintiešiem 4:1-5 mēs izdalījām sekojošus principus: 1)Man jau ir kalpošana – parādīt Dievu šai pasaulei. 2)Mana kalpošana ir svarīga, un šo kalpošanu es esmu saņēmis no Dieva žēlastības. 3)Man nevajag pagurt vai padoties. Un vēl šī Rakstu vieta runā uz mums par to, ka: 4)Man jāatsakās no slepenām kauna lietām. 
„….bet mēs, atraisījušies no slepenām kauna lietām…” (2.Korintiešiem 4:2).
 Slepenās kauna lietas – tas ir tas, ko mēs slēpjam no cilvēkiem, jo mums ir kauns to parādīt. Dievs ļoti lūdz mums, lai mēs atsakāmies no visām apslēptajām un kauna lietām savā dzīvē, jo tās galu galā sagraus vai iznīcinās mūsu labo liecību. Katram no mums ir jāstrādā pie tā, lai attīrītu savu dzīvi no visa tā, ko var attiecināt pie kategorijas „slepenās kauna lietas”. Viss apslēptais noteikti nāks gaismā, ja mēs laicīgi ar to netiksim skaidrībā. Dievs nav ieinteresēts tajā, lai apkaunotu savus bērnus, bet Viņš nesamierināsies arī ar liekulību mūsos. 
„Tāpēc nebīstieties no tiem. Jo nekas nav apslēpts, kas nenāktu gaismā, nedz slepens, kas netaptu zināms.” (Mateja 10:26).
 Atzīsties savos grēkos Dieva priekšā, Kurš zina visu, un lūdz Viņam palīdzību tajā, lai tiktu galā ar šīm grēcīgajām un slēptajām lietām. Jo godīgāk tu dzīvo, jo drošāka būs tava dzīve. 
„… un staigājiet taisnas tekas savām kājām, lai tizlais nekluptu, bet gan tiktu dziedināts. Dzenieties pēc miera ar visiem un pēc svētas dzīves, bez kā neviens neredzēs To Kungu, pielūkodami, ka neviens nezaudētu Dieva žēlastību, lai nekāda rūgta sakne, augstu izaugusi, jums nekaitētu un daudzi ar to netiktu apgānīti”. (Ebrejiem 12:13-15).
 Dzīvo atvērtu un caurskatāmu dzīvi, un ne tādu dzīvi, kurā ir dubultstandarti. Tas, kas klibo tavā dzīvē – tavā ģimenē, darbā, tavās attiecībā, – Dievs to visu grib dziedināt. Taču, lai tas notiktu, tev ir jābūt atvērtam Dieva priekšā un jāstrādā pie tā, lai to izlabotu. Dzīvo mierā un svētumā, lai Dievs varētu būt reāls tavā dzīvē. Parūpējies par to, lai tavā dzīvē neiemājotu nekāda rūgta sakne. Sakne – tā ir neredzamā slēptā daļa. Augļi ir atkarīgi no saknes stāvokļa, un tāpēc, tev savā dzīvē ir jārūpējas par sakņu stāvokli. Nepievilies, jo tas, kas ir apslēpts, noteikti taps redzams, – tai mirklī, kad tu to pavisam negaidi. Tas, ar ko tu savlaicīgi netiksi skaidrībā, kaitēs tev un izplatīs sliktu smaržu ap tavu dzīvi. Dievs nav ieinteresēts tajā, lai pazemotu vai apkaunotu mūs, jo mīlestība apklāj daudzus grēkus, un Dievs ir mīlestība. Taču, neskatoties uz to visu, Dievs gaida, ka mēs nožēlosim savus grēkus. Dāvids sagrēkoja ar precētu sievieti un noslēpa to, nevēloties ieklausīties sirdsapziņas balsī. Un, tad Dievs atklāja šo grēku pravietim. Ja Dāvids nebūtu sadzirdējis pravieša balsi un nebūtu nožēlojis to, ko izdarīja, – viņš būtu nomiris, jo grēks ved uz nāvi. 5)Nedzīvo viltībā. 
„….nedzīvojam viltībā…..” (2.Korintiešiem 4:2).
 Viltīgs cilvēks – tas ir tas, kurš nestaigā taisnus ceļus, bet staigā maldu ceļus, kuri nenes nekādu labumu citam cilvēkam. Vienmēr saki patiesību, runā godīgi! Viltus ieved cilvēku maldos un traucē parādīt Kristu. Dievs katru no mums aicina būt godīgam. Jēzus mīlēja taisnību un ienīda netaisnību! Mācīsimies no Viņa! Dieva mierā! Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Vai tu dzirdi, ko runā Dievs? IV

    Tam, lai dzirdētu Dieva balsi, tev ir nepieciešams iemācīties apstāties un nomierināties – nomierināt savu prātu, jūtas, emocijas, un tikai tad tu varēsi sadzirdēt, ko tev saka Dievs. Kad tu iemācīsies sadzirdēt Dieva balsi, tev būs ne tikai mūžīgā dzīvība, bet arī dzīvība ar pārpilnību, kas apslēpta tevī. Problēmas būs, bet tu tik un tā spēsi priecāties, jo būsi pārliecināts par to, ka tavam Dievam ir atbilde uz jebkuru jautājumu, tavs Dievs ir spējīgs atrisināt jebkuru problēmu. Cilvēciskais prāts visu mēģina izskaitļot, – kas un kā būs, kā visam jānotiek. Mūsu prāts strādā kā ātrs procesors. Bet problēma ir tajā, ka mūsu dzīvē atnāk tādas situācijas un problēmas, kuras mūsu prāts nespēj atrisināt. Un kas tādā brīdī notiek ar mūsu saprātu – procesoru? Tas iziet no ierindas.
  • Dieva Vārds – tā ir garīgā barība

    Dievs vēlas, lai mēs būtu veseli, stipri ne tikai fiziski, bet arī garīgi. Mums nevajadzētu garīgi gavēt. Mēs varam gavēt fiziski, lai iegūtu garīgu spēku. Bet, lai mēs būtu garīgi stipri, mums katru dienu garīgi jābarojas. Ja tu to nedari, tad tu kā ticīgais paliksi vājš, būsi vājš savos spriedumos un ticībā. Kad mēs paliekam vāji, mums ir nepieciešams stiprināt sevi garīgi. Tādēļ Dievs mums ir devis Savu Vārdu.„kārojiet kā patlaban piedzimuši bērni pēc garīgā tīrā piena, ka jūs ar to augat un topat izglābti,…”(1.Pētera2:2)
  • Piedošana nav balstīta uz kalpa paveikto, bet uz Dieva žēlastību

    Apbrīnojami, cik briesmīgs izskatās mans grēks, kad to izdara citi cilvēki. Mēs projicējam savu grēku uz citiem, un tad dusmojamies uz viņiem. Cilvēks ir akls attiecībā pret saviem grēkiem, viņš tos attaisno, un, tai pat laikā, citus cilvēkus viņš par to pašu nosoda.Šī līdzība atver mums acis uz to, cik milzīgi ir mūsu grēki salīdzinājumā ar tiem grēkiem, kurus izdara pret mums citi cilvēki.
  • Dievs dod katram pēc viņa spējām

    Mēs visi gribam vairāk. Mēs vēlamies, lai mūsu draudzē būtu vairāk cilvēku, bet Dievs dos mums tikai pēc mūsu spējām, dos mums to ar ko mēs tiekam galā. Cik tu esi atbildīgs, tik Dievs tev arī varēs uzticēt. Piemēram, tev dzīvē ir atnācis smags pārbaudījums, un tu domā: „Kāpēc un par ko man tas viss?” Bet Dievs zin, ka tu ar to vari tikt galā. Mēs bieži vien nezinam savas spējas, bet Dievs zina visu. Dievs zina to nastu, kuru tu esi spējīgs nest. Tu vari domāt un teikt par sevi: „Nē, es to nespēšu panest! Es neesmu spējīgs!”Līdz tam laikam, kamēr tu neiziesi cauri šiem pārbaudījumiem, tu nespēsi pat iedomāties uz ko tu esi spējīgs.
  • Nedzīvo bez redzējuma!

    Šodien vēlos dalīties ar jums vārdā par to, kā celt, veidot savu nākotni. Lieta tāda, ka tas ko mēs redzam, saskatām, nosaka to, par ko mēs kļūstam. Līdz brīdim, kamēr iegūstam kaut ko no tā, ko vēlamies šajā dzīvē, mums tas visupirms jāierauga. Cilvēki nevirzās uz priekšu, viņiem nav progresa, jo tiem nav redzējuma, tie dzīvo tikai šodienai. Bieži cilvēkiem nav nekāda plāna savai nākotnei, nav sapratnes par to, ko viņi vēlas no dzīves.
  • Pastāv trīs ticīgo tipi: novērotāji, patērētāji un kalpotāji

    Jau vairākas dienas pēc kārtas mēs runājam par svētlaimi(gandarījumu), kuru rodam kalpojot citiem. Mēs runājām par to, ka tad, kad mēs kalpojam citiem, mēs noliekam sevi caur šo kalpošanu tādā stāvoklī, kurā mēs vienmēr baudīsim Dieva žēlastību. Kalpošana citiem cilvēkiem noteikti piepildīs tavu dzīvi ar svētībām. Taču, tavas kalpošanas motīvam nav jābūt vēlmei saņemt svētības no Dieva, bet mīlestībai uz Dievu un cilvēkiem, kurus Dievs sūta tavā ceļā.Pastāv trīs ticīgo tipi: novērotāji, patērētāji un kalpotāji.Kādam ticīgo tipam piederi tu? Kas tu esi? Novērotājs, patērētājs vai kalpotājs?Šodien mēs mēģināsim tikt skaidrībā par to, ar ko tad atšķiras viens no otra novērotājs, patērētājs un kalpotājs.