Cik svarīgi ir dzirdēt Svētā Gara balsi

Dārgie draugi, es sveicinu jūs šajā dienā mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Šodien mēs no jauna parunāsim par to, cik svarīgi ir dzirdēt Svētā Gara balsi. Spēja dzirdēt Dieva balsi ir Dieva apsolījums Viņa bērniem . Mēs jau runājām par to, ka ir iemesli, kāpēc Dievs runā uz mums un kāpēc Viņš vēlās, lai mēs iemācītos atpazīt Viņa balsi. Pirmkārt, Dievs vēlās dāvāt mums atklāsmi par sevi Pašu. Otrkārt, tādā veidā mēs varēsim atklāt priekš sevis un ieiet tajā liktenī, ko dievs ir paredzējis priekš mums. Treškārt, Dievs runā uz mums, lai sagatavotu mūs grūtām situācijām. Ceturtkārt, Dievs vēlās runāt uz mums, lai caur to mēs nostiprinātos un justu Viņa pastāvīgo klātbūtni. Piektkārt, Dievs vēlās runāt uz mums, lai dotu virzienu kritiskās situācijās. Bet šodien mēs parunāsim par to, kā Svētā Gara balss var stiprināt mūsu ticību . Dievs bieži runās, lai stiprinātu mūsu ticību. Bieži Dievs dod mums Savus apsolījumus, bet mēs kavējamies to piepildīšanā. Patiesība slēpjas tajā, ka visi Dieva apsolījumi – ir „Jā!” un „Āmen!” mūsu Kungā Jēzū Kristū. Aplūkosim dažas Rakstu vietas no Svētajiem rakstiem. 
 „ Jo, cik ir Dieva apsolīšanu, tās ir Viņā jā, tāpēc caur Viņu mūsu āmen Dievam par godu. „ . (2 Kor.1: 20);
 
 „ Dievs nav cilvēks, kas melotu, nedz cilvēka bērns, ka Viņam kaut kas būtu jānožēlo. Vai Viņš ko teiktu un nedarītu, vai Viņš ko sacītu un tas nekļūtu īstenība? „ (4 Moz. 23:19).
 Dievs ir nomodā pār savu Vārdu, lai piepildītu to. 
 „Tad Tas Kungs sacīja uz mani: “Tu redzēji pareizi: Es esmu nomodā par Savu vārdu, lai tas piepildītos!” „ .(Jer.1:12).
 Dievs vienmēr runā mums par konkrētu laiku, kad piepildīsies Viņa konkrētie apsolījumi priekš mums. Tāpēc bieži vien mēs pie šiem apsolījumiem turamies tikai pirmajā laikā, bet pēc tam mūsu ticība sāk svārstīties. 
„Cerība, kas mazinās, grauž sirdi, bet, ja piepildās, ko sirds kāro, tad tas tiešām ir dzīvības koks. „ (Sāl. pam. 13:12).
 Mūsu dzīves grūtos brīžos Dievs runā uz mums, lai atklātu mums Viņa plāna detaļas mūsu dzīvei. Piemērs tam ir Ābrahāms, kurš būtu pieļāvis daudz kļūdu, ja Dievs Savā žēlastībā nebūtu atklājis detaļas par bērna piedzimšanu, kuru Viņš bija apsolījis Ābrahāmam. 
„Un Ābrāmam bija deviņdesmit deviņi gadi, kad Tas Kungs atklājās Ābrāmam un sacīja uz viņu: “Es esmu tas visuvarenais Dievs, staigā sava Dieva priekšā, tad tu būsi taisns. Un Es celšu derību starp Sevi un tevi, un Es tevi vairodams vairošu.” Tad Ābrāms nometās uz sava vaiga, un Dievs sacīja uz viņu: “Mana derība ar tevi ir šī: tu būsi par tēvu daudzām tautām. Un tavu vārdu turpmāk nebūs saukt: Ābrāms, bet tavam vārdam būs būt: Ābrahāms, jo par daudzu tautu tēvu Es tevi esmu nolicis. Un Es tevi darīšu ļoti auglīgu, un daudzām tautām un ķēniņiem būs nākt no tevis. Un Es uzcelšu Savu derību starp Sevi un starp tevi un taviem pēcnācējiem pēc tevis, uz cilšu ciltīm par mūžīgu derību un būšu par Dievu tev un taviem pēcnācējiem pēc tevis. Un Es tev un taviem pēcnācējiem došu šo zemi, kurā tu miti kā svešinieks, visu Kānaāna zemi par mūžīgu īpašumu; un Es tiem būšu par Dievu.” Un Dievs sacīja uz Ābrahāmu: “Bet tu sargā Manu derību, tāpat tavi pēcnācēji uz cilšu ciltīm pēc tevis. Bet tā ir Mana derība starp Mani un tevi un taviem pēcnācējiem pēc tevis, ka jātop apgraizītam ikvienam vīram. Un apgraizītai jātop jūsu miesas priekšādai, un tā lai ir derības zīme starp Mani un starp jums. Astoņu dienu vecumā ikviens no vīriešu kārtas jūsu vidū lai top apgraizīts uz cilšu ciltīm; ikviens, kas mājās dzimis, un ikviens, ko tu par savu naudu esi pircis no visiem tiem svešinieku bērniem, kas nav no taviem pēcnācējiem. Patiesi, apgraizītiem jātiek visiem, kas tavā namā dzimuši un kas par naudu ir pirkti; lai Mana derība pie jūsu miesām ir mūžīga derība. Bet neapgraizītais no vīriešu kārtas, kam miesas priekšāda nav apgraizīta, tā dzīvība ir izdzēsta no viņa tautas, Manu derību tas ir lauzis.” Un Dievs sacīja uz Ābrahāmu: “Tavas sievas vārds turpmāk lai nav Sāraja, bet Sāra lai ir viņas vārds. Jo Es to svētīšu un no viņas tev došu dēlu; Es viņu tā svētīšu, ka viņa kļūs par tautām un tautu ķēniņi celsies no tās.” Un Ābrahāms nometās uz sava vaiga, pasmējās un domāja savā sirdī: kā tad simts gadus vecam vēl var bērni būt, un kā Sāra, kurai ir deviņdesmit gadu, varētu vēl dzemdēt? Un Ābrahāms sacīja uz Dievu: “Ka tik Ismaēls Tavā priekšā paliktu pie dzīvības.” Un Dievs sacīja: “Nē, Sāra, tava sieva, dzemdēs dēlu, un tu sauksi viņa vārdu: Īzāks, un Es celšu Savu derību ar viņu par mūžīgu derību ar viņa pēcnācējiem pēc viņa. Bet par Ismaēlu Es tevi esmu uzklausījis; Es svētīšu arī viņu; Es likšu tam būt auglīgam un viņu ļoti, ļoti vairošu; divpadsmit valdnieki viņam tiks dzemdēti; un Es viņu darīšu par lielu tautu. Bet Savu derību Es celšu ar Īzāku, ko tev dzemdēs Sāra šinī laikā nākamajā gadā.” (1Moz.17:1-21).
 Visas augstāk minētās Rakstu Vietas vēlreiz norāda uz to, cik svarīgi ir pazīt Dieva balsi. Tas atbrīvos mūs no tik daudz problēmām! Tas palīdzēs mums ieiet savā aicinājumā un iemantot to zemi-tās svētības, kuras Dievs mums ir sagatavojis. Ar Dieva mieru!Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievs vēlas, lai mēs priekš Viņa Valstības palaižam apgrozībā visu to, ko Viņš mums piešķīris

    „Un, ataicinājis desmit no saviem kalpiem, viņš tiem iedeva desmit minas un sacīja tiem: pelnaities ar to, iekāms es pārnākšu.”(Lūkas 19:13).Šai rakstu vietā skaidri pateikts, ko Saimnieks pavēlēja darīt saviem kalpiem, un konkrēti, – laist apgrozībā to, ko viņi saņēmuši. Saimnieks pavēlēja viņiem gūt peļņu no tā, kas viņi tika iedots.
  • Dieva Valstība II

    Bez noteiktas piepūles, nav iespējams nostiprināt Dieva Valstību mūsu sirdī, mūsu dzīvē, mūsu ģimenē un visās mūsu ietekmes sfērās. Lai paplašinātu Dieva Valstību ir jākaro un jācīnās. Tālab, ja esam pieņēmuši lēmumu būt par tiem, kuri paplašina Viņa Valstību virs zemes, mēs nedrīkstam būt pasīvi vērotāji. Tikai aktīvi cilvēki, kuri ieņēmuši uzvarētāju pozīciju Kristū, ir spējīgi nostiprināt šo Valstību savā dzīvē un sev visapkārt.
  • Evaņģelizācija un māceklība II

    „Celies, brēc naktī; ļauj izplūst jau pirmajos gaiļos savai sirdij Tā Kunga priekšā kā ūdenim. Pacel savas rokas lūgšanā uz To Kungu par tavu bērnu dvēselēm, kas mirst badā visos ielas stūros.”(Raudu Dziesmas 2:19).Tas nav aicinājums uz kārtējo lūgšanu, tas ir aicinājums uz to, lai mēs ar jums brēcam, saucam uz to Kungu par to, lai Viņš sūta mums atmodu un atsvabina mūsu bērnus un nākamo paaudzi no neizbēgamām katastrofām un traģēdijām. Katra nopietna atmoda reiz sākās ar ļaužu lūgšanu vaimanām no visas sirds, kas tika vērstas uz Dievu.
  • Dzīve – tas ir pārbaudījums

    Kad mēs saprotam, ka dzīve – tas ir pārbaudījums, tad daudzi jautājumi atkrīt paši par sevi, un tad mēs varam priecāties un baudīt dzīvi. Kad cilvēks saprot, ka dzīve – tas ir pārbaudījums, tad ikviena grūta situācija liksies kā iespēja ne viss kā traucēklis.Bībelē bieži tiek runāts par to, ka Dievs pārbauda Savus bērnus. Dievs to nedara tādēļ, ka Viņš neieredz vai vēlētos redzēt mūsu kritienu. Nē! Dievs mūs pārbauda vairāku iemeslu pēc. Dievs svētīja Ābrahāmu, dāvājot viņam dēlu Īzaku, un tad sūtīja pārbaudījumu – Viņš lūdza to ziedot. Dievs pieļāva pārbaudījumus Ījaba dzīvē, un tas izgāja cauri rūgtām un briesmīgām lietām.
  • Sagatavošanās – tā ir atslēga uz efektīvu dzīvi

    Patiesībā, efektīva dzīve nav iespējama bez atbilstošas sagatavošanās. Jēzus gatavoja Sevi Savai kalpošanai, un tā Viņš risināja Savas efektīvās kalpošanas jautājumu. Bībelē maz kas ir teikts par pirmajiem 30 Jēzus dzīves gadiem. Evaņģēlijos vairāk tiek runāts par to, kā Jēzus kalpoja. Tomēr, ir jāsaprot, ka, pirms Jēzus izgāja Savas kalpošanas arēnā, Viņš pietiekami ilgi un nopietni gatavoja Sevi šai kalpošanai.