Kā izskatās Dievišķais disciplīnas process II

Labdien, draugi! Cik lieliski, ka šai brīnišķīgajā dienā mēs no jauna varam baroties ar Dieva vārdu. Vakar mēs runājām par to, kāds ir Dieva disciplīnas process. Mēs runājām, ka: 1) ja mēs esam nepaklausīgi Dievam, tad sākumā Viņš atmasko mūs ar Svēto Garu; 2) ja mēs nereaģējam un Svētā Gara pamācībām(atmaskošanu), tad Dievs sūta pie mums Savu vēstnesi, Savu pravieti, caur kuru viņš atmasko mūs grēkā. Vakar mēs redzējām, ka tieši tā Dievs rīkojās ar Dāvidu, sūtot viņa ceļā pravieti Nātānu. Dievs darīja to tālab, ka Dāvids noniecināja Svētā Gara pamācības(atmaskošanu). Pēc tam, kad Dāvids bija noklausījies Nātāna stāstu par cilvēku, kurš bija sagrēkojis, Dāvids pat nesaprata, ka šis stāsts ir par viņu pašu. Noklausoties Nātāna stāstīto, Dāvids, tā vietā, lai vērstu savas dusmas pret savu paša grēcīgo rīcību, iedegās lielās dusmās pret stāstā minēto cilvēku. 
„ Tad Dāvids iedegās ļoti lielās dusmās pret to vīru, un viņš sacīja Nātānam: “Tik tiešām, ka Tas Kungs ir dzīvs, tas vīrs, kas to ir darījis, ir nāvi pelnījis! Un to jēriņu lai tas izlīgdams atdod četrkārtīgi, tādēļ ka viņš tā ir rīkojies un nav bijis līdzcietīgs!” (2.Samuēla 12:5-6).
 Tikai tālab, ka Dievs ļoti mīl katru Savu bērnu, Viņš seko līdzi mūsu ceļiem, nevēloties, ka kāds novērstos no Viņa ceļa, kurš ved uz dzīvību un svētībām. To, kuru Dievs mīl, to Viņš arī soda, tā ceļus Viņš arī izlabo. Tikai tāpēc, ka Dievs ļoti mīlēja Dāvidu, Viņš arī sūtīja pie viņa Nātānu. Iespējams, ka šodien, dārgie lasītāji, caur šīs dienas vēstījumu, es kādam no jums esmu šis Nātāns, šis Dieva vēstnesis. Ļauj Dieva vārdam un Svētā Gara pamācībām(atmaskošanai) apstādināt tevi tavos grēcīgajos ceļos, lai ar tevi nenotiktu kas ļaunāks. Es pateicos Dievam par to, ka Viņš sūtīja manā dzīvē cilvēku, pateicoties kuram es atdevu savu dzīvi Jēzum. Līdz pat šim brīdim Dievs sūta pie mums Savus vēstnešus ar nolūku, lai atturētu mūs no muļķīgiem lēmumiem vai spriedumiem un izlabotu mūsu grēcīgos ceļus. Tādā veidā Dievs palīdz mums mainīties un pielīdzināties Viņa Dēla Jēzus Kristus tēlam. Paldies Dievam par to, ka Dāvids atzinās savos grēkos un nožēloja tos Dieva priekšā, jo citādi – viņš nomirtu. 
„ Tad Dāvids sacīja Nātānam: “Es esmu grēkojis pret To Kungu!” Un Nātāns atbildēja Dāvidam: “Tad nu Tas Kungs arī tavus grēkus piedod: tev nebūs mirt!”(2.Samuēla 12:13).
 Soda mērķis ir – lai cilvēks nožēlotu savus grēkus un novērstos no sava maldu ceļa. Līdzko Dievs sasniedz šo mērķi, Viņam vairs nav iemesla pastiprināt vai palielināt Savus soda mērus. Tomēr, ja nav grēku nožēlas, tad Dievs palielina soda mērus. 3) Ja mēs neklausām Dieva vēstnesim, tad Dievs pieļauj mūsu dzīvē koriģējošas tiesas vai sodus. Pie tādām koriģējošām Dieva tiesām vai sodiem attiecas tādi fiziskie mēri, kā biznesa krahs, aizvērtas durvis, sausums utt. Taču par to mēs parunāsi rīt. Rīt mēs aplūkosim arī to, ko par to saka Svētie Raksti. Dieva mierā! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā sevī attīstīt ieradumu lūgt? III

    Jūs zināt, ka cilvēka dzīve sastāv no ieradumiem. Ir labi ieradumi, ir slikti ieradumi. Jebkurš ieradums, kas dod labu rezultātu, pieprasa no mūsu puses piepūli un disciplīnu. Ja, lūgšana nekļūs par vienu no tādiem ieradumiem, tad mūsu lūgšanu dzīve nekad nekļūs efektīva un produktīva. Es gribu nocitēt sengrieķu filozofa Aristoteļa izteikumu par ieradumu: „Mēs esam tie, ko pastāvīgi un vairākkārtēji darām”. Citiem vārdiem sakot, mūsu būtība ir tas, ko mēs pastāvīgi darām. Tāpēc, ja mēs vēlamies būt pārāki kādā lietā, tad šai lietai ir jākļūst par mūsu ieradumu.
  • Dieva klātbūtne IV

    Mēs runājām par to, ka Dieva klātbūtne ienes atšķirību cilvēka dzīvē. Dieva klātbūtne dara mūs stiprus, spēcīgus. Dieva klātbūtne dara mūs gudrākus. Dieva klātbūtni mēs varam piedzīvot caur vaļsirdīgu lūgšanu un caur savas sirds attīrīšanu un skaidrošanu, caur zemošanos un salūšanu Dieva priekšā, kā arī caur mūsu svētu un dievbijīgu dzīvi.Lai nodrošinātu Dieva klātbūtni savā dzīvē un kalpošanā, Mozus priekšroku deva lūgšanai, un tāpēc viņš uzcēla lūgšanu telti, uz kuru aicināja visus tos, kuriem slāpa un kuri meklēja Dievu.
  • Mēs esam Dieva vēstneši

    Bībelē tiek izmantotas daudzas metaforas, kuras atklāj būtību tam, kas mēs esam un kas mums uz šīs zemes jādara. Viena no šādām metaforām ir vārds „vēstnesis”. Mēs sastopamies ar šo vārdu Vēstulē Korintiešiem.„ Jo Dievs bija Kristū un salīdzināja pasauli ar Sevi, tiem viņu grēkus nepielīdzinādams, un ir mūsu starpā licis salīdzināšanas vārdu. Tā mēs nākam, Kristus sūtīti, un pamācām, it kā Dievs runātu caur mums. Mēs lūdzam Kristus Vārdā: ļaujieties salīdzināties ar Dievu!”(2.Korintiešiem 5:19-20). Bībeles tulkojumā krievu valodā „……. Un tātad mēs esam vēstneši ……”
  • Jebkurš ieradums – spēks, kurš, vai nu traucē aiziet līdz vajadzīgajai vietai vai nu palīdz un grūž tevi vajadzīgajā virzienā!

    Viens no svarīgiem ieradumiem, kurš mums ir jāattīsta sevī, – tas ir ieradums lūgt katru dienu. Lūgšanai ir jākļūst par labu un pastāvīgu ieradumu. Dievs vēlas, lai mēs iemācamies atstāt sliktus ieradumus un to vietā attīstam sevī pareizus ieradumus.Dažiem cilvēkiem ir ieradums izšķiest laiku. Tāpēc, viņi var zināt, ka ir jālūdz, par ko ir jālūdz, ko dod lūgšana, bet vienalga to nedara, tāpēc, ka viņiem nav tam laiks, jo viņu laiks, ieraduma pēc tiek izšķiests nepareizām, neauglīgām lietām – televizors, dators, telefonsarunas u.t.t. Mums ir apzināti jāatrod un jāiedala laiks lūgšanai.
  • Dievs vēlas, lai tu kļūtu par Viņa līdzstrādnieku

    Šodien es vēlētos uzsākt sarunu par Dieva dienišķajām vajadzībām. Ja tu mīli cilvēku, un ja tu zini, ka viņam ir problēma, bet tev savukārt ir iespēja atrisināt šo problēmu, – kāda būs tava rīcība? Vai tu sēdēsi un neko nedarīsi? Protams – nē. Pati lielākā cilvēku problēma ir tā, ka viņi koncentrējas tikai uz savām problēmām, vajadzībām, aizmirstot par to, ka arī Dievam ir vajadzības. Dievs vēlas, lai Viņa bērni palīdz Viņam šo vajadzību atrisināšanā.
  • Nepareiza motivācija III

    Kas tev ir svarīgāk – patikt Dievam vai cilvēkiem? Par to ir viegli runāt, bet patiesībā to izdarīt ir ļoti grūti. Dzīve – tas ir pārbaudījums tāpēc tu vienmēr stāvēsi izvēles priekšā – kam tev izpatikt Dievam vai cilvēkiem. Jēzus arī atradās šīs izvēles priekšā. Vienreiz Jēzus atnāca uz Templi sabatā, bet Templī bija farizeji, kuri gribēja zināt, vai Jēzus dziedinās kādu sabatā vai nē. Jēzus zināja, ka farizeji neatbalsta Viņa lēmumus, un Viņš stāvēja izvēles priekšā – izdabāt farizejiem un saņemt uzslavu no viņiem vai arī izdabāt Dievam. Tāpēc, ka Jēzus nerīkojās tā kā vēlējās to farizeji, viņi nosauca to par apsēstu.