Pateicības derība

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Turpinot sarunu par pateicību, šodien es gribētu parunāt par tēmu „Pateicības derība”. Mēs ar jums atrodamies derībā ar Dievu, un šajā derībā Dievs visā pilnībā atdod Sevi mums. Katrā derībā pastāv zināmi nosacījumi, kurus piepildot derība stājas spēkā. Pateicība ir viens no šādiem nosacījumiem, kuru piepildot derība stājas spēkā. Visu, kas tev šodien pieder, tu esi saņēmis no Dieva, un ja dotajā brīdī tu būsi pateicīgs Dievam, tad tu varēsi ieiet visa tā pilnībā , ko Dievs priekš tevis ir sagatavojis nākotnē. Tas ir ļoti svarīgs paziņojums, jo tas, kas tev pieder šodien, – tas vēl nav viss, ko Dievs priekš tevis ir sagatavojis. Pateicība dotajā brīdī dod tev pieeju itin visam, ko Dievs tev ir sagatavojis. 
„ Bet tā ir, kā rakstīts: ko acs nav redzējusi un auss nav dzirdējusi un kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas Viņu mīl.” (1.Korintiešiem 2:9).
 Vislabākais no tā, ko Dievs tev ir sagatavojis, gaida tevi nākotnē! Bet tev jau šobrīd ir jāiemācās priecāties un pateikties par vismazāko un maznozīmīgāko, lai ieietu Dieva nodrošinājuma augstākajā pakāpē. Ja tu šodien nebūsi pateicīgs Dievam, tad svētības, kuras tev jau ir, ies mazumā un mazināsies spēkā. 
„ Un tagad, priesteri, šis aizrādījums ar pamācību domāts tieši jums: ja jūs negribat klausīt, nedz arī paši uz to raudzīties, lai jūs godātu Manu Vārdu, saka Tas Kungs Cebaots, tad Es raidīšu Savu lāstu pār jums un pārvērtīšu par lāstiem jūsu pašu svētības vārdus, jo jūs nemaz neņemat pie sirds un neliekat vērā Manus vārdus.” (Maleahija 2:1-2).
 Šajā Rakstu vietā Dievs brīdina priesterus par to, ka tad, ja tie negodās Dievu, Viņš nolādēs viņu svētības. Dievs nav ieinteresēts tajā, lai nolādētu mūsu svētības, taču Viņš uzsver to, cik svarīgi ir vienmēr būt pateicīgiem. Mēs jau runājām par to, ka mēs nostiprināmies savās svētībās tad, kad pateicība kļūst par mūsu dzīvesveidu. Piemēram, ja tu šodien, būdams vesels, pateiksies Dievam par veselību, tad tava veselība nostiprināsies dienu no dienas. Šajā Rakstu vietā Dievs saka, ka tad, ja mēs neiemācīsimies godāt Viņa Vārdu, mūsu svētības tiks nolādētas. Tas nozīmē, ka tu nevarēsi baudīt šīs svētības ilgstoši. Kāpēc Dieva bērnu dzīvēs bieži notiek tā, ka cilvēks saņem dziedināšanu, bet pēc kāda laika to pazaudē? Dievs vēlas iemācīt mums, kā caur pateicību mēs varam saglabāt Viņa svētības. Ja tu iemācīsies pateikties Dievam pat par maznozīmīgu brīnumu, tad Dievs ne tikai svētīs tevi, bet arī nostiprinās tevi šajās svētībās. Pastāvīga pateicība ir atslēga tam, lai tu ieietu Dieva nodrošinājumā, baudītu un saglabātu Dieva svētību pilnību! Tev ir jāattīsta sevī pateicības gars. Jēzus Vārdā, Tavas svētības netiks nolādētas! Jo tu vienmēr dosi godu un slavu Tā Kunga Vārdam! Noslēdz ar Dievu pateicības derību, un tad Viņš pacels tevi Savos augstumos. Pēdējā Habakuka grāmatas nodaļā Dievs parāda mums to, kā mums jādzīvo, lai saņemtu spēku no Viņa un staigātu „ pāri maniem augstumiem”. 
„Ja vīģes koks arī neziedēs un vīnakokam nebūs ogu un ja nepiepildās arī cerības, kādas bija liktas uz eļļas kokiem, un arī tīrumi nesniedz nekādu barību, ja sīklopi būtu izzuduši no aplokiem un kūtīs nebūtu arī vairs neviena liellopa, tad es tomēr gribu gavilēt savam Kungam un likt izpausties savam priekam par savu Glābēju, savu Dievu! Jo Dievs Tas Kungs ir mans spēks un darīs manas kājas vieglas kā kalnu kazai un pāri maniem augstumiem rādīs man ceļu un vadīs mani.” (Habakuka 3:17-19).
 Pacelties augstumos vai augstienēs – tas nozīmē virzīties no zemākā punkta uz augstāko. Tur, kur tu atrodies šodien, – tas, saistībā ar Dieva plānu, ir tavs zemākais punkts. Tas, ko tu līdz šai dienai esi sasniedzis savā dzīvē – Dieva acīs tas ir zemākais punkts salīdzinājumā ar to, kas tavā dzīvē var notikt. Tava tagadne – tā nav tava pēdējā pietura. Dievs tev jau ir sagatavojis „augstienes”. Vai pamanījāt, ka te netiek runāts par vienu augstieni, bet par daudzām augstienēm. Dievs tev ir sagatavojis daudzas augstienes! Un Viņš ved tevi no vienas augstienes uz citu. Dievs ved tevi no slavas slavā, no ticības ticībā. Viņš ved tevi uz lieliem panākumiem, uz lielu uzvaru, uz labāku dzīvi un lielāku svētību augstieni. Bet, saskaņā ar augšminēto Rakstu vietu, mēs saņemam šo spēku, lai paceltos šajos augstumos, – caur Dieva godināšanu, caur slavu un pateicību. Kad mēs iemācīsimies slavēt Dievu, ik mirkli pateikties Viņam, virzīties pa ceļu, kas ved uz augstienēm, tad Dievs dos mums vajadzīgo enerģiju un spēku, ar nolūku, lai mēs uzkāptu kalnā, kas ir augstāks par mums pašiem. Ja mēs pastāvīgi pateiksimies Dievam, tad mēs saņemsim ne tikai gudrību, lai varētu saglabāt šīs svētības, bet arī spēku tam, lai paceltos augstāk. Lai Dievs palīdz mums saprast ne tikai pateicības spēku un nozīmīgumu, bet arī pielietot pateicību savā ikdienas dzīvē!  Lai Dievs bagātīgi svētī jūs un jūsu tuviniekus! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mēs maināmies iepazīstot Pašu Dievu un Viņa apsolījumus, tādejādi kļūstot par Dievišķās būtības līdzdalībniekiem

    „Mums jau Viņa dievišķais spēks ir dāvinājis visu, kas vajadzīgs dzīvībai un dievbijībai Tā atziņā, kas mūs ir aicinājis ar Savu godību un spēku. Ar to Viņš mums ir dāvinājis ļoti lielus un dārgus apsolījumus, lai jums ar tiem būtu daļa pie dievišķas dabas, jums, kas esat izbēguši no tā posta, kas kārību dēļ ir pasaulē.”(2.Pētera 1:3-4).
  • Ko mums darīt priekš tā, lai atnāktu atmoda un piepildītu mūsu pilsētas?

    Jēzus atnāca uz zemi, Viņš nomira par cilvēkiem Krustā ne tāpēc, lai cilvēki būtu reliģiozi un paliktu vienaldzīgi attiecībā pret Dievu. Nē, Jēzus atnāca, lai Viņa slava piepildītu zemi tā, kā upes piepilda jūru.Ar Savu piemēru Jēzus parādīja mums to, kā mums ir jārīkojas. Lai kur arī Jēzus atnāca, visur sākās kustība! Lai kur arī Jēzus atnāca, vienmēr bija reakcija, kā pozitīva, tā arī negatīva. Vieni sacīja: „Lūk, Mesija, lūk, atbilde, īstais Dieva Dēls!” Citi sacīja: „Viņš ir velna apsēsts, Viņš ir grēcinieks, Viņš ir Dieva zaimotājs, Viņu vajag nogalināt.”
  • Otrā Saiešanas telts daļa – svētā vieta II

    Mēs runājām par to, ka privilēģija ieiet svētajā vietā piederēja tikai priesteriem. Priesteri nāca uz svēto vietu katru dienu, tālab, lai nestu upuri Dievam. Bībele saka, ka ikviens, kurš tic Jēzum Kristum ir priesteris. Šodien mūsu, kā priesteru, aicinājums ir, – tuvoties Dievam, ikdienu pienest Viņam garīgus upurus. Bez tam, mēs runājām par to, ka, ja mēs gribam baudīt Dieva klātbūtni, tad mums jāiemācās atstāt visas savas rūpes un jāmācās visā pilnībā nodoties Dieva pielūgsmei.
  • Bez Dieva es nespēju, bet ar Viņu es spēju visu ! II

    Dievs ir labs vienmēr, un Viņš vēl Saviem bērniem tikai labu. Tuvas attiecības ar Dievu atnes mūsu dzīvē svaigumu un spēku. Tieši lūgšana palīdz mums izveidot šīs labās attiecības ar Dievu. Un tāpēc, lūgšanai ir jākļūst par vienu no galvenajām mūsu dzīves prioritātēm. Vakar mēs runājām par to, ka mums jāpārstāj darīt Dieva darbi savā spēkā. Lasot Apustuļu Darbu grāmatu, mēs ieraugām to, kas notika to cilvēku dzīvēs, kuriem lūgšana bija viņu dzīves galvenā prioritāte. Es iesaku jums uzmanīgi izlasīt visu Apustuļu Darbu grāmatu.
  • Kā mēs varam efektīvāk izpētīt Bībeli

    Pastāv dažādi veidi Bībeles izpētei.а) Bībeles personāžu dzīves izpēte .Pētīšanai es izvēlos vienu personāžu un izpētu viņa dzīves gājumu visas Bībeles ietvaros. Tas ir ļoti interesanti. Piemēram, tu izvēlies Dāvidu un izpēti viņa dzīvi Bībelē. Vai arī tu vari sākt izpētīt Izraēla ķēniņu valdīšanas vēsturi, vai Simsona dzīvi, vai Jāzepu, Pēteri, utt. Bībeles personāžu dzīves izpēte nesīs mums lielu labumu. Bībeles varoņu dzīves pieredze, viņu uzvaras, viņu reakcija, viņu ticība, viņu paļaušanās uz Dievu, viņu kļūdas – tas viss ir mums noderīgi. Izpētot Bībeles varoņus, mēs varēsim ieraudzīt, kad un kāpēc Dievs viņus svētīja.
  • Nonāvējiet sevī to, kas pieder zemei

    „Nonāvēt savu miesu” – tas nozīmē vispirms un vairāk par visu meklēt Dievu, nevis citas ikdienišķās lietas. „Nonāvēt savu miesu” – tas nozīmē ļaut augšāmcelšanās dzīvībai, kas mājo mūsos, laist savas saknes. Ja mēs barojam savu veco grēcīgo dabu, tādejādi mēs stiprinām to, un, kā rezultāts tam var būt tas, ka šī vecā grēcīgā daba aprīs augšāmcelšanās dzīvību, kas ir mūsos. Taču, ja mēs domājam par to, kas augšā un meklējam to, kas augšā, tad mēs spēsim gūt uzvaru pār grēku un veco dabu.Kad cilvēks dzird, ka viņam vajag nogalināt savu miesu, tad bieži vien viņš sev saka: „Es to nevaru izdarīt!” Tā ir tava vecā iekšējā cilvēka balss. Bet, es gribu dalīties ar tevi prieka vēstī: Bībele saka, ka tad, kad parādīsies Kristus, tu līdz ar Viņu parādīsies godībā, un šī jaunā dzīvība kļūs par dzīvību ar pārpilnību. Ja mēs būsim sadraudzībā ar Dievu, meklēsim to, kas augšā un pārdomāsim par Viņu, tad Kristus noteikti atklāsies(būs redzams) mūsu dzīvē.