Trešā Saiešanas telts daļa – visusvētākā vieta

Žēlastība un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es sveicu jūs rubrikā «Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam»! Mēs runājam ar jums par vecās derības telts celtniecību un par tās katras sastāvdaļas nozīmi. Mēs noskaidrojām, ka saiešanas telts sastāvēja no trijām daļām: iekšējā pagalma, svētnīcas un visusvētākās vietas. Mēs detalizēti runājām par svētnīcas divām sastāvdaļām – zelta svečturi un galdu ar skatāmām maizēm. Trešais svētnīcas svarīgais elements bija zelta altāris, uz kura priesteri pienesa upuri Dievam divas reizes dienā. 
«Un taisi arī kvēpināmo altāri kvēpināšanai; taisi to no akāciju koka. Tam jābūt četrstūrim – olekti garam un olekti platam, bet divi olektis augstam, ar ragiem, kas no tā iziet. Un pārvelc to ar tīru zeltu: tā virsmu, tā malas visapkārt un tā ragus. Un tam visapkārt taisi vainagu no zelta. Un taisi tam zem vainaga divus gredzenus no zelta; tos pievieno viņa abos sānos pie viņa malām, ka var tajos iebāzt nesamās kārtis un ar tām viņu nest. Arī nesamās kārtis taisi no akāciju koka un tās pārvelc ar zeltu. Un liec viņu priekškara priekšā, kas ir priekšā liecības šķirstam un salīdzināšanas vākam, kas virsū liecības šķirstam; tur Es jums atklāšos. Un Ārons uz tā lai dedzina smaržīgas kvēpināmās zāles; viņš lai tās dedzina ik rītus, kad viņš saved kārtībā eļļas lukturīšus. Un, kad Ārons eļļas lukturīšus aizdedzina ap vakara laiku, tad viņam atkal tās jādedzina ; tas lai ir pastāvīgs kvēpināmais upuris Tā Kunga priekšā uz audžu audzēm. Un neliec uz tā svešas kvēpināmās zāles, nedz dedzināmos upurus vai ēdamos upurus; un neizlej pār to slacināmos upurus ». (2Moz..30:1-9).
 Patstāvīga smaržīgo kvēpināmo zāļu dedzināšana Dieva priekšā simbolizē patstāvīgu Dieva slavēšanu ar šķīstu sirdi. Jaunajā Derībā apustulis Pāvils atstāja mums pamācību: 
«Esiet priecīgi vienumēr, lūdziet bez mitēšanās Dievu. Par visu esiet pateicīgi! Jo tāda ir Dieva griba Kristū Jēzū attiecībā uz jums. Neapslāpējiet Garu». (1Tes.5:16-19).
 Lai neapslāpētu Garu, mums nepieciešams patstāvīgi uzturēt degošā stāvoklī slavas, pateicības, pielūgsmes un lūgšanu altāri. Šodien mēs paskatīsimies vecās derības telts trešo sastāvdaļu – visusvētāko vietu. Mēs zinām, ka Dievs ir Visuresošs, bet bieži Viņš sevi dažās vietās atklāj vairāk, nekā citās. Visusvētākā vietā mājo jūtama Dieva klātbūtne. Jebkurš cilvēks, kurš ieiet visusvētākajā vietā, ieiet arī Dieva klātbūtnē. Visusvētākā vietā neviens nevar ieiet nejauši, tāpēc, ka ceļš uz visusvētāko vietu ved caur svētnīcu. Starp svētnīcu un visusvētāko vietu atrodas priekškars, kas atdala grēcīgo cilvēku no Svētā Dieva. Tas mums apliecina to, ka mēs nedrīkstam nenopietni attiekties pret Dieva svētumu, jo Dievs neieredz jebkuru ļaunuma un pretlikumīgas rīcības izpausmi. 
«Tavas acis ir pārāk šķīstas, lai Tu varētu skatīt ļaunumu, un varas darbus Tu arī nevari uzlūkot…» (Habak.1:13).
 Visu Svēto Vietā varēja ieiet tikai augstais priesteris, pie tam viņam īpašā veidā bija jāsagatavojas, pretēji viņš varēja nomirt. 
«Bija jau gan arī pirmajai (derībai) kalpošanas noteikumi un laicīga svētnīca, jo telts tika uzcelta – priekšējā, kurā bija svečturis un galds un skatāmās maizes; šī tiek saukta par svēto vietu. Bet aiz otra priekškara telts, kas tiek saukta par vissvētāko, kam zelta kvēpināmais altāris un visapkārt ar zeltu pārvilkts derības šķirsts, kurā bija zelta trauks ar mannu un zaļojošais Ārona zizlis, un derības plāksnes, pāri par to godības ķerubi, kas apēnoja salīdzināšanas vāku. Par tiem tagad nav jārunā atsevišķi. Bet, pastāvot šādai kārtībai, priekšējā teltī vienmēr ieiet priesteri izpildīt kalpošanu, bet otrā vienreiz gadā vienīgi augstais priesteris, ne bez asinīm, ko viņš upurē par sevi pašu un par tautas neapzinātiem grēkiem. Ar to Svētais Gars aizrāda, ka ceļš uz svētnīcu vēl nav atklāts, kamēr pastāv pirmā telts ». (Ēbr..9:1-8)
 Visusvētākā vietā nebija logu. Vienīgais elements, kas tur atradās bija derības šķirsts, kas simbolizēja Dieva klātbūtni. Visusvētākā vietā nevar pārstāt pielūgt Dievu, jo šī vieta ir piepildīta ar Dieva klātbūtni. Cilvēkam, kurš atrādās visusvētākā vietā vairs nebija nepieciešams cilvēku atbalsts, jo šī vieta bija piepildīta ar Dieva klātbūtnes saldmi un tuvām attiecībām ar Viņu. No tā mums jāiemācās viena lieta, ja mēs vēlamies, lai mums būtu pieejama Dieva klātbūtne, tad mums sevi jāsagatavo tam. Bībelē ir teikts, lai mēs tuvojamies Dievam, ja vēlamies, lai Viņš tuvotos mums. Par to, kā mēs to varam darīt, parunāsim rīt. Lai Dievs bagātīgi svētī katru ikvienu no jums!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kas tevi vada šodien – bailes vai ticība?

    Tas Kungs ir mans gaišums un mana pestīšana, no kā man bīties? Tas Kungs ir manas dzīves patvērums, no kā man baiļoties?(Ps.27:1)Arī tad ja tev kaut kas neizdosies, vai arī pieļausi kādu kļūdu, darot to ko tev ir uzticējis Dievs, – tā nav problēma. Tik un tā turpini darīt to, ko no tevis sagaida Dievs. Nebaidies! Dievs ir tavs spēks un Palīgs. Viņš piecels un palīdzēs tev.
  • No sākuma iekarosim cilvēku sirdis..

    Šodien es gribētu uzsākt sarunu par Ābrahāma dzīvi. Dievs vēlas mums atklāt kādus ļoti svarīgus principus no Ābrahāma dzīves un viņa attiecībām ar Dievu. „Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis.” (1. Mozus, 12:1-3).
  • Kopā ar Dievu-tev nav nekā neiespējama

    Katram no mums ir dota izvēles brīvība. Ar saviem grēkiem un netaisnību mēs piepildīsim savu dzīvi un savas ģimenes ar lāstiem un vienlaicīgi, ar to apgānīsim arī zemi. Bet caur grēku nožēlu un dievbijīgu dzīvi mēs nostiprināsim dzīvības kundzību ar Dieva žēlastības palīdzību savā dzīvē un arī visā pasaulē.Mēs redzam, ka viena cilvēka grēks negatīvi ietekmē ne tikai pašu cilvēku, bet arī apkārtējos. Tādā pašā veidā mēs arī redzam, ka viena cilvēka paklausība un taisna dzīve pozitīvi ietekmē citus un zemi kopumā.
  • Paradums – ir zināšanu, iemaņu un vēlēšanās krustojums III

    Ja mēs vēlamies efektīvu lūgšanu dzīvi, lūgšanai ir jākļūst par mūsu ieradumu. Lai tā notiktu, mums ir jābūt lūgšanu iemaņām, prasmei. Iemaņas dara mums zināmu to, kā vajag darīt to, kas mums jādara. Ja tu zini, ko vajag darīt, ja zini, kāpēc to vajag darīt, bet nezini, KĀ to vajag darīt, – tu nespēsi to padarīt par ieradumu. Tu nevarēsi uzzināt, kā vajag kaut ko darīt, līdz tam brīdim, kamēr nesāksi to darīt. Es neuzzināšu, kā vajag lūgt, līdz brīdim, kamēr es nesākšu lūgt. Esmu pārliecināts, ka mēs jau vismaz kaut ko zinām par lūgšanu. To, ko tu jau zini, tu vari sākt pielietot praksē. Un tādā veidā, atnāk iemaņas, prasme. Iemaņas atnāk no pastāvīgas zināšanu pielietošanas praksē.
  • Pateicīgi cilvēki – tie ir uzupurēties spējīgi cilvēki!

    Kāda ir mūsu reakcija šodien? Kā mēs izrādām pateicību Dievam par to, ka dzīvojam, par to, ka Viņš mūs sargā, par to, ka Viņš mūs ir izglābis, par to, ka mēs elpojam, staigājam, ka mums ir ģimene un bērni? Tas, ko Dievs dara mūsu labā šodien, – vai tas palīdz mums būt atklātākiem, vēl vairāk ziedoties un būt vēl labākiem pielūdzējiem?
  • Dieva klātbūtne II

    Kādā veidā mēs varam piedzīvot, pieredzēt Dieva klātbūtni savā dzīvē?Iespējams eksistē vairāki paņēmieni, kā to sasniegt, bet ļoti svarīgi ir saprast, ka Dieva klātbūtni nav iespējams piedzīvot bez lūgšanas.Savā Vārdā Dievs ir atstājis mums recepti tam, kā piedzīvot Viņa klātbūtni.„tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums….”(Jēkaba 4:8a)