Apslēptā gudrība

Es sveicinu jūs dārgie Dieva bērni, mūsu rubrikā „ Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es lūdzu, lai Dieva žēlastība šodien piepildītu jūsu dzīvi. Šodien es vēlētos uzsākt sarunu, kuras tēma būs: „ Apslēptie dārgumi” vai „ Apslēptā gudrība”. Ir dārgumi, kuri dažiem cilvēkiem jau ir atklāti un kuri turpina atklāties katru dienu, bet ir cilvēki, kuriem šie dārgumi vēl nav pieejami. Dieva vārds – tas arī ir Dieva dārgums. Šodien runa ies tieši par Dieva vārdu un par mūsu attieksmi pret Vārdu. Cilvēkiem ,kuriem ir Bībele, tiem pieder īsts dārgums. Mēs – Dieva bērni – uzskatām Dieva vārdu par patiesību, par patiesu Dieva atklāsmi, kas domāta visai cilvēcei. Mēs ticam, ka Bībele – tas ir Dieva vārds personīgi mums. Bet es konstatēju, ka daudziem ticīgajiem ir vienaldzīga attieksme pret Bībeli. Mēs aizstāvam Bībeli, mēs pierādām neticīgajiem to, ka Bībele, tas ir Dieva vārds, mēs runājam, ka Bībeli ir nepieciešams lasīt un ticēt tam, kas tajā ir rakstīts. Daudzi ticīgie diemžēl paši nelasa Bībeli, un pret to neattiecas kā pret dārgumu. Tam ir savi iemesli. Tas ,par ko es šodien runāšu ir domāts tam, lai palīdzētu mums izmainīt savu attieksmi pret Bībeli. Ja mēs tiešā veidā barojamies no Dieva vārda, tad tas vārds palīdzēs mums personīgi izmainīt mūsu apkārtni. Mēs zinām, ka ļoti svarīgi ir lasīt Bībeli. Bet daži ticīgie atver savas Bībeles tikai dievkaplpojuma laikā, bet visu pārējo laiku viņu Bībele ir aizvērta. Jā ir tādi ticīgie. Ir arī cita ticīgo kategorija, kura lasa Bībeli tikai tad, kad kontaktējas ar citiem ticīgajiem. Dievs pamudināja mani runāt par šo tēmu, un runāt par to ļoti stingri. Mums ir jāciena Bībele – to dārgumu, kuru Dievs mums ir devis. Mums ir jālasa Bībele. Bet lieta nav tajā, ka mēs nezinām to ,ka mums jālasa Bībele. Bet gan, ka mēs to zinām ,bet nedarām. Daudzi ticīgie nelasa Bībeli sava slinkuma dēļ. Daudzi neizbauda Bībeli, kā vajadzētu, jo nav pareizas izpratnes par to, kā vajadzētu to apgūt, kā vajadzētu to lasīt. Tādēļ katrs viņu mēģinājums beidzas ar vilšanos. Ja tu bieži un ilglaicīgi ēdīsi nekvalitatīvu un negaršīgu ēdienu, tad tā tev drīz kļūs pretīga. Ar prātu cilvēks apzinās, ka Bībele – tas ir Dieva vārds personīgi viņam, bet tajā pašā laikā nebauda to, un tādēļ kļūst grūti turpināt to lasīt. Es vēlos padalīties ar dažām lietām, kuras palīdzēs mums lasot Bībeli. Dievs vēlas, lai katrs ticīgais cilvēks izjustu prieku un baudījumu apgūstot, un lasot Bībeli. Dievs vēlas, lai mums būtu spēcīga apetīte uz Bībeli, lai mums nebūtu neviena diena, kura nodzīvota bez Bībeles, bez tās baudīšanas. Paskatīsimies, ko Bībele saka par to ,kāpēc tik svarīgi ir lasīt Bībeli. Tik ilgi ,kamēr mēs nesapratīsim, ko patiesībā nozīmē Bībele nebūs nekādas jēgas to lasot. Es nelasu Bībeli kā likumu, un tikai tāpēc, ka man tas ir jādara. Es lasu Bībeli tādēļ, ka man ir iekšēja motivācija un tādēļ man ir stimuls, jo saprotu cik svarīga ir Bībele priekš manas dzīves. Ja cilvēks visu to nesaprot, tad cilvēks izturas pret Bībeli nevērīgi – lasa to tikai tad, kad viņam ir noskaņojums. Bet tāda attieksme nenes nekādu labumu. Mana vēlēšanās, lai mēs būtu nostiprināti Dieva Vārdā. Bet cilvēks nevar būt nostiprināts Vārdā, ja viņš klausās tikai dievkalpojumu un pats nepēta Svētos Rakstus. Bībele aicina katru no mums pētīt Rakstus. 
Jūs pētījat rakstus, jo jums šķiet, ka tajos jums ir mūžīgā dzīvība, un tie ir, kas dod liecību par Mani! (Jāņa 5:39)
 Katram cilvēkam, kurš sevi sauc par Jēzus Kristus mācekli ir jāpēta Raksti. Lai mēs to varētu darīt, mums ir jābūt iekšējam stimulam. Un par tādu stimulu kļūst pareiza izpratne, kāpēc un priekš kam man ir jālasa Bībele. Rīt mēs parunāsim par to ,ko pati Bībele saka par sevi un par to ,kāpēc man tik svarīgi ir pētīt Rakstus. Es ticu, ka tas palīdzēs mums izmainīt savu attieksmi pret Bībeli un stiprinās mūs garīgi. Esiet svētīti! Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije.

Līdzīgi raksti

  • Ticība – tā ir paklausība Dievam! II

    „Bet bez ticības nevar patikt. Jo tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka Viņš ir un ka Viņš tiem, kas Viņu meklē, atmaksā.”(Ebrejiem 11:6).Mēs runājām par to, ka ticība – tā ir darbība(rīcība) saskaņā ar Dieva vārdu. Ļoti bieži Dievs aicinās mūs darīt neiespējamo, tas nozīmē – to, kas iespējams tikai Dievam. Dievs neaicina mūs, lai mēs demonstrētu to, uz ko mēs esam spējīgi, bet lai mēs demonstrējam to, uz ko Viņš ir spējīgs caur mums. Lūk, kāpēc bieži vien Dievs dod mums uzdevumus, kuru izpildīšana bez Viņa būs neiespējama.
  • Ne mans prāts, bet Tavs prāts lai notiek!

    „Tad Jēzus atkal runāja uz viņiem, sacīdams: “ES ESMU pasaules gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.”(Jāņa 8:12).Pats Jēzus mūs aicina uz to, lai mācāmies no Viņa, un tad mēs atradīsim mieru savai dvēselei un atbrīvosimies no ikkatras nastas, kas mūs nospiež.
  • Kad neredzi izeju un viss rādās drūmās krāsās, – zemojies Dieva priekšā!

    „Bet tā nāca, metās Viņa priekšā zemē un sacīja: “Kungs, palīdzi man!”(Mateja 15:25).”Daudziem ir tik grūti pat izrunāt šos vārdus: „Palīdzi man!”. Daudziem ir grūti atzīt to, ka viņiem ir nepieciešama palīdzība. Daudziem ir grūti atzīt savu bezspēcību kādā situācijā un griezties pēc palīdzības. Palīdzība neatnāk pie tiem, kas to nelūdz. Tikai pazemīgs cilvēks var lūgt palīdzību. Tikai sagrauts cilvēks ir spējīgs lūgt palīdzību. Šai sievietei bija salauzta, satriekta sirds, tālab viņa zemojās Jēzus priekšā un lūdza Viņam palīdzību. Zemosimies savās sirdīs Dieva priekšā, lai mēs pielūgsmē spētu nākt pie Dieva un lūgt Viņam palīdzību. Kad tev nepieciešama palīdzība, tev jāzemojas savā sirdī Dieva priekšā.
  • Dzīve – tas ir pārbaudījums

    Kad mēs saprotam, ka dzīve – tas ir pārbaudījums, tad daudzi jautājumi atkrīt paši par sevi, un tad mēs varam priecāties un baudīt dzīvi. Kad cilvēks saprot, ka dzīve – tas ir pārbaudījums, tad ikviena grūta situācija liksies kā iespēja ne viss kā traucēklis.Bībelē bieži tiek runāts par to, ka Dievs pārbauda Savus bērnus. Dievs to nedara tādēļ, ka Viņš neieredz vai vēlētos redzēt mūsu kritienu. Nē! Dievs mūs pārbauda vairāku iemeslu pēc. Dievs svētīja Ābrahāmu, dāvājot viņam dēlu Īzaku, un tad sūtīja pārbaudījumu – Viņš lūdza to ziedot. Dievs pieļāva pārbaudījumus Ījaba dzīvē, un tas izgāja cauri rūgtām un briesmīgām lietām.
  • Tev jau ir dots tas, ar ko tu vari uzsākt pārdabisku kalpošanu Dievam

    Negaidiet neko lielu jau pašā sākumā. Sāciet darīt to mazo vai nelielo, ko jūs varat darīt šobrīd, un dariet to ar pastāvību un atbildības sajūtu, un dariet to no visas sirds. Izkopiet tās dāvanas, talantus un spējas, kuras esat pamanījuši sevī jau šobrīd, un izmantojiet tās cilvēku un Debesu Valstības labā. Tieši tad Dievs pielaidīs jūs lielai kalpošanai. Jūs pamanīs ne tad, kad jūs sēžat un neko nedarāt, bet tad, kad jūs darāt kaut ko no visas sirds. Tieši jūsu dāvana novedīs jūs augstmaņu priekšā.„Dāvanas (talanti vai spējas) atver cilvēkam durvis un vārtus, tās noved viņu arī lielu kungu vaiga priekšā.”(Salamana Pamācības 18:16).
  • Lūgšana – tas ir lūgums Dievam un saņemšana no Viņa II

    Lūgšana – tas ir viens no veidiem, kā Dievs atklāj mums Savu gribu.Kāpēc Jēzus teica, ka, Es neko nedaru no Sevis, bet tikai to, ko redzu Savu Tēvu darām. Kāpēc Jēzus lūdza? Kāpēc Viņš darīja to, ko Viņš darīja? Tāpēc, ka Viņš lūgšanā meklēja Dieva gribu, un Viņš saņēma atklāsmi par Dieva gribu.