Dieva mērķis zemei un cilvēka lomu tajā

Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Šodien es gribētu uzsākt sarunu par Dieva mērķi zemei un par cilvēka lomu tajā. Bībelē ir teikts, ka Dievs valda pār visu – gan debesīs gan uz zemes. Kad mēs lasām 1-mo Mozus grāmatu, mēs redzam, ka Dieva radīja cilvēku, un tur pat mēs lasām par mērķi, uzdevumu vai Dieva nodomu, kāds Dievam ir attiecībā uz cilvēku. Dievs radīja cilvēku tālab, lai cilvēks valdītu uz zemes un pārvaldītu to Dieva labad. Tāpēc, sākotnējais Dieva nodoms un sākotnējais Dieva uzdevums cilvēkam ir saistīts ar to, lai cilvēks valdītu uz zemes un pārvaldītu zemi Dieva labad. Par to ir teikts 1-jā Mozus grāmatā 1:26-28: 
„ Tad Dievs sacīja: “Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un pēc mūsu līdzības; tie lai valda pār zivīm jūrā un pār putniem gaisā, un pār lopiem, un pār visu zemi un visiem rāpuļiem, kas rāpo zemes virsū.” Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja. Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: “Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi.”
 Šai Rakstu vietā mēs redzam, ka, pirms Dievs noteica cilvēka lomu un funkcijas uz zemes, vispirms Viņš radīja cilvēku pēc Sava tēla un līdzības. Pateicoties tam, cilvēkam parādījās spēja funkcionēt uz zemes un efektīvi pildīt Dieva doto uzdevumu. Saskaņā ar augšminēto Rakstu vietu, mēs varam izdarīt sekojošu slēdzienu: lai cilvēks, kurš dzīvo uz zemes varētu efektīvi funkcionēt, kā to gribēja Dievs, un, lai cilvēkam būtu legāls pamats valdīšanai uz zemes, – šim nolūkam cilvēkam nepieciešama Dieva daba. Ikviens cilvēks, kurš nenes sevī Dieva tēlu un līdzību, nevar valdīt uz zemes. Dzīvību uz zemes var paust un uzturēt tikai ar pašas dzīvības Autora – Visuvarenā Dieva – rakstura un dabas palīdzību. Kad mēs aizmirstam šo svarīgo visas dzīvības kopainas momentu, tad dzīvības vietā atnāk nāve, atnāk sabrukums un bojā eja. Jebkura pārvaldes forma, kurai nepiemīt Dieva – kungu Kunga – daba, ir nedzīva pārvalde. Tāda pārvalde novedīs pie sagrāves un nāves. Pamatojoties uz to, mēs varam izdarīt sekojošu secinājumu par to, ka raksturs Dieva Valstībā ir fundamentāls dzīvības pamats. Raksturs ir mūsu garīgās varas pamats. Raksturs ir mūsu varas pamats valdīšanai un pārvaldei uz šis zemes kopā ar Dievu. Mūsu spēja nest dzīvību sakņojas mūsu dabā, un ne mūsu talantos vai mūsu svaidījumā. Tālab, vispirms Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla un līdzības, vispirms ielika cilvēkā Savu dabu, un tikai pēc tam teica, lai cilvēks valda uz zemes un pārvalda to. Tikai pēc tam, kad cilvēks saņēma Dieva dabu, viņš saņēma no Dieva arī tādu pat varu un spēju Dieva labad pārvaldīt un valdīt uz zemes.  Rīt mēs turpināsim sarunu par šo tēmu! Esiet svētīti! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Svētlaime vai gandarījums kalpojot cilvēkiem!

    Kalpošana – tas ir visai izplatīts jēdziens ticīgu cilvēku vidū. Savā būtībā, kalpošana – tas nozīmē dot no visa: dot savus talantus un spējas, zināšanas un laiku, savu sirdi un savus resursus. Dieva Valstība tiek celta ar līdzīga veida došanu. Tava draudze tiek celta caur tavu došanu un kalpošanu. Bībele saka, ka svētīgāk ir dot, nekā ņemt. Dievs svētī kalpotājus, tāpēc, ja tu vēlies sasniegt Dieva svētību virsotni, tad iemācies kalpot Dievam un cilvēkiem.
  • Sagatavošanās – tā ir atslēga uz efektīvu dzīvi! II

    Tava rītdiena – tas ir tavs šodienas laika pavadīšanas produkts, tas ir auglis tam, kam tu šodien tērē savu laiku un piepūli. Tava šodiena ietekmēs tavu rītdienu, tāpēc, sāc gatavoties labākai rītdienai, ieguldot savu laiku personīgajā izaugsmē un tava rakstura un iemaņu pilnveidošanā.Ja tu nepaklausīsi Dievam šodien, tad rīt tu nevarēsi ieiet savā apsolītajā zemē, jo tava sirds būs nocietinājusies. Ja tu parūpēsies par šodienu, tad Dievs parūpēsies par tavu rītdienu.
  • Kā mēs varam piedzīvot Dievu savā dzīvē?

    Kad mēs studējam Bībeli, mēs redzam daudzus cilvēkus, caur kuriem Dievs veicis lielus varoņdarbus. Dievs varēja īstenot Savus nodomus caur viņiem, pateicoties viņu atklāsmei vai sapratnei par noteicošajiem Dieva principiem. Lai arī šie cilvēki dzīvoja dažādās kultūrās, dažādos gadsimtos un laikos, tiem bija dažāds izglītības līmenis, pamatā, visiem šiem varoņiem ir daudz kas kopējs.Mēs varam ieraudzīt šo Bībeles varoņu veiksmes un varoņdarbu noslēpumu, – viņi pazina Dievu un sadarbojās ar Viņu. Viņi piedzīvoja Dieva spēku un Viņa žēlastību savā dzīvē. Kā viņiem tas izdevās? Tas kļuva iespējams pateicoties tam, ka viņi nodeva sevi Dievam.
  • Disciplīna palīdz mums būt modriem

    Jēzus Saviem mācekļiem konkrēti pateica, lai viņi ir modri un lūdzas tāpēc, lai nekristu kārdināšanā. Bet mācekļi, uzklausot Jēzus pamācību, vienkārši aizmiga.„ Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā, gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja.” Viņš atkal aizgāja otru reizi un lūdza Dievu, sacīdams: “Mans Tēvs, ja šis biķeris nevar Man iet garām, lai nebūtu tas jādzer, tad lai notiek Tavs prāts.” Un Viņš nāk un atrod tos atkal guļam, jo viņu acis bija pilnas miega.” (Mateja 26:41-43).
  • Kur ņemt prieku?

    „Tā Kunga likumi ir pilnīgi un atspirdzina dvēseli. Tā Kunga liecība ir patiesa un vientiesīgos dara gudrus. Tā Kunga pavēles ir taisnas, tās dara sirdi priecīgu, Tā Kunga bauslis ir skaidrs, tas apskaidro acis.” (Psalmi, 19:8-9)Šai Rakstu vietā mēs redzam, ka viens no prieka avotiem ir Dieva Vārds, pārdomas par Vārdu, dzīves uztvere caur Dieva Vārda prizmu. Tāpēc ir tik svarīgi, lai mēs saprastu, ka, tikai paliekot Vārdā, mēs allaž varēsim smelties prieku un mājot priekā. Dieva Vārds – tā ir īstenais stimuls, kas palīdz vienmēr slavēt Dievu un priecāties.
  • Izturieties ar cieņu pret Dieva Vārdu!

    Šodien to pašu Dievs vēlas teikt arī mums. Dieva Vārds ir mūsu dzīvība. Dievs, sūtīdams Savu Vārdu, piedāvā mums dzīvību. Atraidot Dieva Vārdu, mēs atraidām pašu dzīvību. Mozus saka par Dieva Vārdu: „Jo tas jums nav tukšs vārds, bet ir jūsu dzīvība…”Ir ļoti svarīgi iemācīties uztvert Dieva Vārdu nevis kā ko tukšu, ne kā dziesmu, ko noklausījušies, mēs vienalga aizejam savus ceļus, bet kā visaugstāko dārgumu. Pieņemot Dieva Vārdu savā sirdī, mums jātur Dieva Vārds lielā vērtībā, mums tas jāciena, jo Dieva Vārds – tā ir mūsu dzīvība.