Kāds ir Dieva nodoms cilvēkam uz šīs zemes II

Esiet sveicināti mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Tas, par ko mēs runājam nu jau vairākas dienas, – tā ir ļoti svarīga tēma, kas skar Dieva mērķus un nodomus attiecībā uz cilvēku.Mēs ar jums runājām par to, ka Jēzus atjaunoja cilvēkā Dieva tēlu un līdzību, kā arī atgrieza viņam sākotnējo statusu, kuru Ādams pazaudēja grēkā krišanas dēļ. Tagad, mums ir svarīgi noticēt visam tam, ko Dievs ir teicis Savā vārdā par mums, un par darbiem, uz kuriem Viņš mūs ir aicinājis. Tieši tajā mēs atradīsim apmierinājumu un dzīvību no Dieva.Pēc Jēzus augšāmcelšanās, Viņš apsēdās Tēvam pie labās rokas.
„ Un cik pārlieku liels ir Viņa spēka mērs, kas parādās pie mums, ticīgajiem, darbodamies tādā pašā visspēcības varenībā, kādu Viņš parādījis Kristū, To uzmodinādams no miroņiem un sēdinādams pie Savas labās rokas debesīs, augstāk par ikvienu valdību, varu, spēku, kundzību un ikvienu vārdu, kas tiek minēts vai nu šinī laikā, vai nākamajā. Un visu Viņš ir nolicis zem Viņa kājām, bet Viņu pašu pāri visam iecēlis par galvu draudzei, kas ir Viņa miesa, pilnība, kas visu visur piepilda.” (Efeziešiem 1:19-23).
Tālāk, mēs lasām, ka Dievs augšāmcēlis ne tikai Jēzu, bet līdz ar Viņu arī mūs.
„ Viņš iekš Kristus Jēzus un līdz ar Viņu mūs ir uzmodinājis un paaugstinājis debesīs,” (Efeziešiem 2:6).
Dievs mūs augšāmcēlis līdz ar Kristu, un līdz ar Kristu mūs ir nosēdinājis debesīs. Debesis – tā ir vieta, no kurienes Jēzus valda pār visu.Tas, ko Dievs par mums saka Savā vārdā, – tā ir patiesība, kurai mums jānotic. Tagad mums ir Dieva daba, kura pastāvīgi jābaro un kurā jāpieaug. Mums ir jānotic tam, ka tagad mums ir vara un autoritāte no debesīm, kura mums dota tālab, lai mēs iznīcinātu sātana darbus uz zemes. Jēzus, pārstaigājot zemi, darīja to pašu – iznīcināja sātana darbus un nodomus. Tā Viņš rādīja mums piemēru.
„… Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus.”(1.Jāņa 3:8).
Citējot Rakstu vietu no Jesajas grāmatas, Jēzus norādīja uz Savu misiju uz šīs zemes.
„ Dieva Tā Kunga Gars ir pār mani, jo Tas Kungs mani svaidījis sludināt nelaimīgajiem prieka vēsti, mani sūtījis dziedināt sagrauztas sirdis, pasludināt apcietinātiem atsvabināšanu un saistītiem pilnīgu brīvību, pasludināt Tā Kunga žēlastības gadu un mūsu Dieva atmaksas dienu un iepriecināt visus noskumušos; tiem, kas skumst Ciānas dēļ, dāvāt galvas rotu pelnu vietā, prieka eļļu sēru drēbju vietā, svētku drānas noskumuša gara vietā, lai viņus varētu saukt par taisnības kokiem, kas Tā Kunga dēstīti Viņam par godu.” (Jesajas 61:1-3).
Šie paši vārdi ir rakstīti Lūkas Evaņģēlijā 4:18-19.Jēzus skaidri zināja un izprata Savu aicinājumu no Dieva. Pēc tam, kad Jēzus parādījās Pāvilam, Viņš darīja zināmu to, kas Pāvilam tagad būs jādara. Jēzus uzticēja Pāvilam pasludināt un darīt cilvēkus brīvus no jelkāda veida sātana spaidiem, iedibināt Dieva kārtību un Dieva taisnību, tiesu un taisnīgumu uz zemes.
„…. Es (Jēzus) tevi sūtu atvērt viņu acis, lai tie atgriežas no tumsas gaismā, no sātana varas pie Dieva, un ticībā uz Mani dabū grēku piedošanu un mantojumu svēto pulkā.” (Apustuļu darbi 26:17-18).
Patiesībā, mūsu valsts un mūsu pilsētu liktenis atrodas mūsu rokās. Kad mēs apzināsimies to, kālab Dievs mūs ir radījis un izglābis, dāvājis mums varu, kad mēs savās lūgšanās sāksim apliecināt un lemt Dieva tiesu un taisnību uz mūsu zemes, apliecināt Dieva gribu, – mēs ieraudzīsim to, kā mūsu valsts sāks mainīties un dziedināties.Dievs savā vārdā saka:
„ Un Mana tauta, kas ir pēc Mana Vārda nosaukta, tad pazemosies un pielūgs un meklēs Manu vaigu, un atgriezīsies no saviem ļaunajiem ceļiem, tad Es viņus no debesīm uzklausīšu un piedošu viņu grēkus, un dziedināšu viņu zemi.” (2.Laiku 7:14).
Ja mēs virzīsimies savā aicinājumā un darīsim to, ko no mums gaida Dievs – Dievs apsola dziedināt mūsu zemi.Lai Dievs svētī ikvienu no mums un palīdz mums saprast šo patiesību, lai mēs varētu efektīvi funkcionēt tajā, uz ko Dievs mūs ir aicinājis.Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievs vēlās, lai lūgšana kļūst prioritāti Viņa bērnu dzīvēs!

    Viss, ko sātans ir paņēmis no tavas dzīves, – tavs brīnums, tavi apsolījumi, – tas viss, pārdabiskā Dieva spēkā, var tikt atbrīvots. Bet tas pieprasa, lai lūgšana kļūtu par prioritāti tavā un manā dzīvē. Paņemiet jebkuru Bībeles notikumu, un jūs ieraudzīsiet, uz ko ir spējīga ticīgo cilvēku lūgšana. Piemēram, ko darīja Daniēls, kad nokļuva lauvu bedrē? Lūdza? Nē, tur jau bija par vēlu lūgt. Viņš pastāvīgi lūdza, jau pirms nokļūšanas lauvu bedrē.Kad tu jau atrodies lauvu bedrē, ir par vēlu lūgt. Lūgt ir jāsāk, jau labu laiku pirms tam. Daniēls lūdza katru dienu un trīs reizes dienā!
  • Neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis!

    Daudzi no mums nepateicas Dievam kā pienākas, tāpēc ka neglabā dārgu atmiņā to ko Dievs jau ir izdarījis vai dara patreiz. Mēs aizmirstam tāpēc ka nepierakstām. Kad es biju pusaudzis, mēs bieži dziedājām dziesmu ar sekojošiem vārdiem:” Skaiti savas svētības, sauc katru to vārdā, vienu pēc otras, un tu būsi pārsteigts par to ko Dievs ir paveicis!”
  • Jēzus atnāca, lai Viņa slava piepildītu zemi

    Jēzus atnāca uz zemi, Viņš nomira par cilvēkiem Krustā ne tāpēc, lai cilvēki būtu reliģiozi un paliktu vienaldzīgi attiecībā pret Dievu. Nē, Jēzus atnāca, lai Viņa slava piepildītu zemi tā, kā upes piepilda jūru.Ar Savu piemēru Jēzus parādīja mums to, kā mums ir jārīkojas. Lai kur arī Jēzus atnāca, visur sākās kustība! Lai kur arī Jēzus atnāca, vienmēr bija reakcija, kā pozitīva, tā arī negatīva. Vieni sacīja: „Lūk, Mesija, lūk, atbilde, īstais Dieva Dēls!” Citi sacīja: „Viņš ir velna apsēsts, Viņš ir grēcinieks, Viņš ir Dieva zaimotājs, Viņu vajag nogalināt.”
  • Cik svarīgi ir būt uzticīgiem Dievam II

    Dievs paļaujas uz manu un tavu līdzdalību, tieši tāpat, kā Viņš paļāvās uz Mozus līdzdalību uzvarā pār faraonu. Mozus bija uzticams Dieva namā, tālab, neskatoties uz visu faraona varenību un spēku un uz to, ka tam bija milzīga armija, tik un tā, faraons nespēja apturēt Dieva tautas glābšanas un atbrīvošanas procesu.Jēzus Kristus bija uzticīgs Savai misijai, un, tieši tāpēc, visām pasaules tautām šodien ir kļuvusi iespējama grēku izpirkšana, glābšana un atbrīvošana caur Jēzu Kristu.
  • Es visu spēju tā spēka, kas mani dara stipru!

    Kad mēs ticībā savas rūpes atdodam Jēzum, tad mūsu iekšienē parādās patiess prieks, un dvēsele sāk dziedāt jaunas dziesmas. Kad cilvēks visā pilnībā paļaujas uz Dievu, tad viņš pārstāj dziedāt vecās dziesmas: „O, es esmu vājš! O, es nevaru to paveikt! O, man nekas neizdosies! Ak, es nabaga cilvēks!”Kad cilvēks atdod visas savas rūpes Dievam, Kurš rūpējas par viņu, tad no tāda cilvēka lūpām sāk skanēt jauna dziesma: „Vājais teiks, ka viņš ir spēcīgs! Es visu spēju tā spēka, kas mani dara stipru! Mans Dievs piepilda katru manu vajadzību! Tas Kungs ir mans Gans! Man nekā netrūks! Ar Dievu es sakauju armijas! Viņa brūcēs es esmu dziedināts!”
  • Lūgšana – tā ir divpusēja saruna

    Es jau teicu, ka lūgšanā pats galvenais nav tas, ko es saku Dievam, bet tas, ko Viņš vēlas teikt man. Es paskaidošu kāpēc. Sakiet, lūdzu, ko jūs varat pateikt Dievam tādu, ko Viņš jau nezinātu? Visu to, ko jūs sakāt Dievam, Viņš jau zina. Tev tā šķiet, ka neviens nezina to, caur ko tu šobrīd ej, ka neviens nezina, kādas ir tavas problēmas, ka neviens nezina, cik tev ir grūti. Iespējams, ka neviens neko nezina, bet tikai ne Dievs. Dievs zina visu! Un pat vairāk, – Dievs zina izeju no šīs situācija. Tādā gadījumā, kas ir svarīgāk, atnākt uz lūgšanām, izteikties un aiziet?