Galvenie traucēkļi, kas kavē Dieva spēka darbošanos mūsu labā

Labdien, dārgie draugi! Vai tas nav brīnišķīgi, ka Dievs jūs mīl un būs jums blakus visās dzīves situācijās? Dieva mīlestība ir pārbaudīta un apliecināta Kristū. Tad, kad mēs vēl bijām grēcinieki, Kristus nomira par mums, un, pateicoties Viņa upurim par mūsu grēkiem, mums tagad ir pieejams viss, kas vajadzīgs dievbijīgai dzīvei.
„Viņš jau Savu paša Dēlu nav saudzējis, bet To par mums visiem nodevis nāvē. Kā tad Viņš līdz ar To mums nedāvinās visas lietas?”(Rom.8: 32).
Taču mums jāatbrīvojas no visiem traucēkļiem, kas kavē brīvu Viņa spēka un žēlastības pieplūdumu mūsu dzīvēs.Šodien es vēlos parunāt par vienu no galvenajiem traucēkļiem, kas kavē Dieva spēka darbošanos mūsu labā.Jēzus dažreiz saistīja slimības ar grēku. Taču tas ne vienmēr ir attiecināms uz katru slimību vai problēmu (sk. Jāņa 9:1-3). Tomēr ļoti bieži mūsu problēmas ir saistītas ar dažiem neizsūdzētiem grēkiem mūsu dzīvēs. 
„Viņš kāpa laivā, pārcēlās un nāca Savā pilsētā. Un redzi, pie Viņa atnesa triekas ķertu cilvēku, tas gulēja gultā. Kad Jēzus viņu ticību redzēja, Viņš sacīja uz triekas ķerto: “Ņemies drošu prātu, dēls, tavi grēki tev piedoti.””(Маteja 9:1-2).
 Augstāk minētajā Rakstu vietā mēs redzam, ka pirmie Jēzus vārdi, ar kuriem Viņš vērsās pie slimā, bija: „tavi grēki tev piedoti„.Ir acīmredzams, ka Jēzus saistīja šī cilvēka slimību ar grēkiem, kurus viņš darīja iepriekš. Vēl par kādu gadījumu, kurā Jēzus slimību vai problēmas saistīja ar grēku, mēs varam lasīt nākamajā Rakstu vietā:
„Bet izdziedinātais nezināja, kas Tas bijis, jo Jēzus bija nozudis pūlī, kas bija tanī vietā. Pēc tam Jēzus to atrod Templī un saka viņam: “Redzi, tu esi vesels kļuvis; negrēko vairs, lai tev nenotiek kas ļaunāks.” ”(Jāņa 5:13-14).
 Jēzus teica šim cilvēkam, kurš bija tikko kā dziedināts: „Ja tu nepārstāsi grēkot, tad ar tevi var notikt vēl ļaunāk”.Šoreiz Jēzus atkal saistīja slimību un problēmu ar grēku.Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Bībele mūs aicina atzīties viens otram mūsu pārkāpumos, lai mēs varētu tapt dziedināti. 
„Izsūdziet cits citam savus grēkus un aizlūdziet cits par citu, ka topat dziedināti. Daudz spēj taisna cilvēka lūgšana, darbodamās savā spēkā…” (Jēkaba 5: 16).
 
  • Vai jūs šodien cīnāties ar veselības problēmām?
  • Vai jūs šobrīd atrodaties grūtās un neatrisināmās savas dzīves situācijās?
 Lūdzu, pārliecinieties par to, ka jūs sākat savus meklējumus situāciju atrisināšanai no pareizā gala. Atzīstieties savos grēkos!Iedaliet šodien kaut mazliet laika, lai pārbaudītu savu dzīvi un savu sirdi Dieva priekšā, lai pārliecinātos, ka jums nav kādu neizsūdzētu grēku, kurus jūs esat apslēpuši dziļi savā sirdī. Tas ir Dieva aicinājums šodien jums.Atcerieties, ka 
 „Kas noliedz savu ļauno darbu, tam tas neizdodas, bet, kas tajā atzīstas un turpmāk tā vairs nedara, tas izpelnīsies žēlastību.”(Sāl. pam. 28: 13).
 Veiksmīgu dienu! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Būt Dieva mainītam – tā ir liela privilēģija!

    Kad Jēzus sacīja, ka Viņš mūs darīs par kaut ko, ar to Viņš saka, ka „Es jūs formēšu vai veidošu tā, lai citi, jūs ieraugot, varētu teikt, ka jūs esat radīti debesīs.”Ja mēs ļausim Dievam veikt mūsos Viņa pārmaiņas un sekosim Jēzum, tad apkārtesošie cilvēki varēs ieraudzīt pār mūsu dzīvi un kalpošanu debesu zīmogu.
  • Kas ir līdzcietība?

    Mums ir jāsaprot tas, ka Jēzus mācekļi nebija pilnīgi, tieši otrādi, viņi bija vienkārši cilvēki, ar smagiem raksturiem. Jēzus negaidīja to brīdi, kad tie kļūs pilnīgi, bet sūtīja viņus kalpot cilvēkiem. Citu mācekļu Viņam vienkārši nebija, tālab, Jēzus strādāja ar to, kas Viņam bija. Tas ir tieši tas, uz ko šodien Jēzus aicina katru no mums, – tos, kuri sauc sevi par Viņa mācekļiem. Jēzus vēlas, lai Dieva bērni būtu līdzcietības pilni, un tie varētu iet, ļaujot Dievam caur sevi pieskarties citiem cilvēkiem.Ja mēs redzam, ka cilvēks fiziski iet bojā, – mēs darām visu, lai viņu glābtu. Taču, bieži vien mēs nezinām vai arī līdz galam neizprotam to, ka visi neglābtie cilvēki ir garīgi slimi, un tie iet bojā, un viņiem ir nepieciešama glābšana. Mums ir jāizdara viss iespējamais, lai viņus glābtu. Šim nolūkam, mūsu sirdij ir jābūt piepildītai ar mīlestību un līdzcietību pret šiem neglābtajiem cilvēkiem.
  • Kā Dievs soda un pārmāca Savus bērnus

    1. Dievs izmanto Savu Vārdu – Bībeli, lai disciplinētu mūs.Vai es atvēlu īpašu laiku, lai lasītu un studētu Dieva vārdu? Vai mācos es Dieva vārdu kopā ar citiem ticīgajiem? Vai klausos dievkalpojumus, kur tiek sludināts Dieva vārds? Visi šie jautājumi ir ļoti svarīgi, jo Dievs runā ar mani personīgi caur Svētajiem Rakstiem. Caur Savu vārdu Dievs mācīs mani un dos svarīgas instrukcijas attiecībā uz to kā man būtu jādzīvo. Dievs redz un zin kā tu dzīvo.
  • Lai tas tev ir kā likums, ka tu neko nedarīsi bez lūgšanas!

    Viens pazīstams misionārs, kurš dzīvoja 18. gadsimtā, teica, kad mēs strādājam, tad mēs strādājam, bet tad, kad mēs lūdzam, tad strādā Dievs. Ir atšķirība starp mūsu spēku un Dieva spēku. Šī cilvēka vārdi apkopo visu, ko es jums cenšos pateikt. Kad mēs strādājam, tad mēs esam ierobežoti savos spēkos, bet tad, kad mēs lūdzam, – tad vairs nav nekādi ierobežojumi, tāpēc, ka Dievs ir bez robežām. Lūgšana atbrīvo Dieva spēku tam, ko mēs darām. Tāpēc, nepaļausimies uz sevi un saviem spēkiem, bet paļausimies uz Dievu un uz Viņa neierobežoto spēku.
  • Dzīves veiksmes noslēpums slēpjas tajā, lai esam sagatavojušies iespējai, kad tā atnāk

    Mēs runājam par to, ka bez sagatavošanās nav iespējams būt veiksmīgam un efektīvam dzīvē. Bendžamins Dizraeli, bijušais Lielbritānijas premjers, ir sacījis: „Dzīves veiksmes noslēpums slēpjas tajā, lai esam sagatavojušies iespējai, kad tā atnāk.”Ietekmīgs cilvēks to saprot. Tālab, ja tu gribi nodzīvot efektīvu un ietekmīgu dzīvi, tev ir jāgatavo sevi tam.Kam tad mums ir jāsagatavojas?
  • Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam IV

    Mūsu nākotnei ir divas alternatīvas. Pirmā nākotnes alternatīva – tas ir tas, ko es saucu par prognozējamo nākotni. Mums uzmanīgi jāparaugās uz savu pagātni un to, ko darām šodien. Domājot par nākotni, mums jāsaprot, ka, ja mēs nemainīsim neko no tā, ko darām ikdienā, mūsu nākotne būs viegli prognozējama – mūsu nākotne ne ar ko neatšķirsies no mūsu tagadnes. Ja mēs neko nemainīsim šodien, rītdien mums būs tieši tāds pat rezultāts, mēs dzīvosim tajos pat apstākļos, vai pat sliktāk.