Apslēptā gudrība

Es sveicinu jūs dārgie Dieva bērni, mūsu rubrikā „ Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es lūdzu, lai Dieva žēlastība šodien piepildītu jūsu dzīvi. Šodien es vēlētos uzsākt sarunu, kuras tēma būs: „ Apslēptie dārgumi” vai „ Apslēptā gudrība”. Ir dārgumi, kuri dažiem cilvēkiem jau ir atklāti un kuri turpina atklāties katru dienu, bet ir cilvēki, kuriem šie dārgumi vēl nav pieejami. Dieva vārds – tas arī ir Dieva dārgums. Šodien runa ies tieši par Dieva vārdu un par mūsu attieksmi pret Vārdu. Cilvēkiem ,kuriem ir Bībele, tiem pieder īsts dārgums. Mēs – Dieva bērni – uzskatām Dieva vārdu par patiesību, par patiesu Dieva atklāsmi, kas domāta visai cilvēcei. Mēs ticam, ka Bībele – tas ir Dieva vārds personīgi mums. Bet es konstatēju, ka daudziem ticīgajiem ir vienaldzīga attieksme pret Bībeli. Mēs aizstāvam Bībeli, mēs pierādām neticīgajiem to, ka Bībele, tas ir Dieva vārds, mēs runājam, ka Bībeli ir nepieciešams lasīt un ticēt tam, kas tajā ir rakstīts. Daudzi ticīgie diemžēl paši nelasa Bībeli, un pret to neattiecas kā pret dārgumu. Tam ir savi iemesli. Tas ,par ko es šodien runāšu ir domāts tam, lai palīdzētu mums izmainīt savu attieksmi pret Bībeli. Ja mēs tiešā veidā barojamies no Dieva vārda, tad tas vārds palīdzēs mums personīgi izmainīt mūsu apkārtni. Mēs zinām, ka ļoti svarīgi ir lasīt Bībeli. Bet daži ticīgie atver savas Bībeles tikai dievkaplpojuma laikā, bet visu pārējo laiku viņu Bībele ir aizvērta. Jā ir tādi ticīgie. Ir arī cita ticīgo kategorija, kura lasa Bībeli tikai tad, kad kontaktējas ar citiem ticīgajiem. Dievs pamudināja mani runāt par šo tēmu, un runāt par to ļoti stingri. Mums ir jāciena Bībele – to dārgumu, kuru Dievs mums ir devis. Mums ir jālasa Bībele. Bet lieta nav tajā, ka mēs nezinām to ,ka mums jālasa Bībele. Bet gan, ka mēs to zinām ,bet nedarām. Daudzi ticīgie nelasa Bībeli sava slinkuma dēļ. Daudzi neizbauda Bībeli, kā vajadzētu, jo nav pareizas izpratnes par to, kā vajadzētu to apgūt, kā vajadzētu to lasīt. Tādēļ katrs viņu mēģinājums beidzas ar vilšanos. Ja tu bieži un ilglaicīgi ēdīsi nekvalitatīvu un negaršīgu ēdienu, tad tā tev drīz kļūs pretīga. Ar prātu cilvēks apzinās, ka Bībele – tas ir Dieva vārds personīgi viņam, bet tajā pašā laikā nebauda to, un tādēļ kļūst grūti turpināt to lasīt. Es vēlos padalīties ar dažām lietām, kuras palīdzēs mums lasot Bībeli. Dievs vēlas, lai katrs ticīgais cilvēks izjustu prieku un baudījumu apgūstot, un lasot Bībeli. Dievs vēlas, lai mums būtu spēcīga apetīte uz Bībeli, lai mums nebūtu neviena diena, kura nodzīvota bez Bībeles, bez tās baudīšanas. Paskatīsimies, ko Bībele saka par to ,kāpēc tik svarīgi ir lasīt Bībeli. Tik ilgi ,kamēr mēs nesapratīsim, ko patiesībā nozīmē Bībele nebūs nekādas jēgas to lasot. Es nelasu Bībeli kā likumu, un tikai tāpēc, ka man tas ir jādara. Es lasu Bībeli tādēļ, ka man ir iekšēja motivācija un tādēļ man ir stimuls, jo saprotu cik svarīga ir Bībele priekš manas dzīves. Ja cilvēks visu to nesaprot, tad cilvēks izturas pret Bībeli nevērīgi – lasa to tikai tad, kad viņam ir noskaņojums. Bet tāda attieksme nenes nekādu labumu. Mana vēlēšanās, lai mēs būtu nostiprināti Dieva Vārdā. Bet cilvēks nevar būt nostiprināts Vārdā, ja viņš klausās tikai dievkalpojumu un pats nepēta Svētos Rakstus. Bībele aicina katru no mums pētīt Rakstus. 
Jūs pētījat rakstus, jo jums šķiet, ka tajos jums ir mūžīgā dzīvība, un tie ir, kas dod liecību par Mani! (Jāņa 5:39)
 Katram cilvēkam, kurš sevi sauc par Jēzus Kristus mācekli ir jāpēta Raksti. Lai mēs to varētu darīt, mums ir jābūt iekšējam stimulam. Un par tādu stimulu kļūst pareiza izpratne, kāpēc un priekš kam man ir jālasa Bībele. Rīt mēs parunāsim par to ,ko pati Bībele saka par sevi un par to ,kāpēc man tik svarīgi ir pētīt Rakstus. Es ticu, ka tas palīdzēs mums izmainīt savu attieksmi pret Bībeli un stiprinās mūs garīgi. Esiet svētīti! Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije.

Līdzīgi raksti

  • Mūsu dzīvei ir jāatspoguļo Kristus dzīvība IV

    Mūsu kalpošana mērķis ir, – būt par sāli un gaismu mūsu sabiedrībai. Dievs ir uzticējis mums šo kalpošanu ne jau tāpēc, ka mēs būtu kādi īpaši vai pārāki par citiem. Dievs mums uzticēja šo kalpošanu tāpēc, ka Viņš ir apžēlojis mūs. Un tagad, mums, kas esam saņēmuši apžēlošanu no Dieva nav tiesību apsūdzēt tos, kuri vēl nav iepazinuši Dievu un dzīvo zem tumsības valdnieka varas. Dievs sūta mūs – Savus bērnus – nest šai pasaulē gaismu un salīdzināšanu. Kalpojot, mēs nedrīkstam pagurt, nedrīkstam pieļaut, ka kaut kas varētu apstādināt mūs šai kalpošanā. Mums jābūt drosmīgiem un, paciešot bēdas, jāiet šai pasaulē kā labajiem Jēzus Kristus kareivjiem.
  • Nepareiza motivācija III

    Kas tev ir svarīgāk – patikt Dievam vai cilvēkiem? Par to ir viegli runāt, bet patiesībā to izdarīt ir ļoti grūti. Dzīve – tas ir pārbaudījums tāpēc tu vienmēr stāvēsi izvēles priekšā – kam tev izpatikt Dievam vai cilvēkiem. Jēzus arī atradās šīs izvēles priekšā. Vienreiz Jēzus atnāca uz Templi sabatā, bet Templī bija farizeji, kuri gribēja zināt, vai Jēzus dziedinās kādu sabatā vai nē. Jēzus zināja, ka farizeji neatbalsta Viņa lēmumus, un Viņš stāvēja izvēles priekšā – izdabāt farizejiem un saņemt uzslavu no viņiem vai arī izdabāt Dievam. Tāpēc, ka Jēzus nerīkojās tā kā vēlējās to farizeji, viņi nosauca to par apsēstu.
  • Kas jādara, lai mūsos mājotu Dieva Vārds? III

    Mēs runājām par to, ka mums nepieciešams klausīties Dieva Vārdu, lai pieaugtu mūsu ticība. Mums ir jālasa Dieva Vārds, lai mēs varētu kontaktēties ar Jēzu. Es runāju uz Dievu lūgšanās un Viņš runā uz mani caur Savu Vārdu. Bez tam, man Dieva Vārds ir jāizpēta, lai man būtu zināšanas.
  • Dzīves mērķa meklēšana II

    Šodien aplūkosim tos soļus, kurus spēra Salamans, ar nolūku atrast jēgu un mērķi dzīvei. Mēs ieraudzīsim to , pie kādiem secinājumiem nonāca Salamans.Kā Salamans sāka meklēt dzīves jēgu? Pirmkārt – apgūstot zināšanas un iegūstot gudrību.„ Es domāju savā sirdī un sacīju: patiesi, es esmu gudrībā augsti cēlies un vairāk pieņēmies nekā visi tie, kuri ir bijuši pirms manis Jeruzālemē, un mans gars ir redzējis gudrības un ieguvis atziņu papilnam! Un, kad es savā garā apņēmos izzināt, kas ir gudrība, un izprast, kas ir neapdomība un neprātība, tad es skaidri atzinu, ka arī tā ir vēja ķeršana; jo, kur ir daudz gudrības, tur ir daudz nepatikšanu, un ar atziņas pieaugšanu vairojas arī vilšanās.”(Salamans Mācītājs 1:16-18).
  • Lai darītu Jēzus darbus, mums par to ir jālūdz!

    „Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva. Un visu, ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā.” (Jāņa Ev. 14:12-13).Kad Pats Jēzus divas reizes saka vārdu „patiesi”, – tad tas nozīmē, ka Viņš grib vērst īpašu uzmanību uz to, ko Viņš saka. Šie divi panti ir savstarpēji saistīti. Jēzus saka, ka mēs varam darīt tās lietas, kuras Viņš darīja un pat lielākas, ja lūgsim. Jēzus centās saviem mācekļiem pateikt, ka tagad Viņam ir dota visa vara debesīs un virs zemes, ka Viņš pārstāvēs viņus debesīs, tāpēc, ka Viņš sēdēs ar Tēvu Debesu Tronī. Jēzus teica mācekļiem, lai viņi lūdz Jēzus Vārdā un Viņš to izdarīs, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā.
  • Kā Dievs pārmāca un disciplinē Savus bērnus IV

    Dažreiz šīs grūtības var izpausties caur slimību vai kādu kaiti. Svarīgi būtu atzīmēt vēl reiz, ka ne katra slimība norāda uz to, ka cilvēka dzīvē ir grēks. Dievs nesūta slimības mūsu dzīvē, lai caur to mācītu mūs ( diemžēl par to māca daudzi sludinātāji, bet tas neatbilst patiesībai). Tāds apgalvojums vienkārši nav patiess.„ 2 Viņa mācekļi Viņam jautāja: “Rabi, kas ir grēkojis, viņš pats vai viņa vecāki, ka viņš neredzīgs piedzimis?”3 Jēzus atbildēja: “Ne viņš ir grēkojis, ne viņa vecāki, bet Dieva darbiem vajag parādīties viņā.” (Jāņa2:2-3)