Atļauj savām problēmām celt sevi tā vietā lai tu tiktu salauzts

Sveiki draugi! Jūs esat laipni lūgti saņemt šodienas vārdu. Dieva vārds šodienai ir sekojošs: atļauj savām problēmām celt sevi tā vietā lai tu tiktu salauzts. Problēmas spēj tevi gremdēt vai celt. Viss ir atkarīgs no tavas reakcijas. Mēs izpētīsim Dāvida piemēru un ļausim tam mācīt mūs uz to kā reaģēt sarežģītā situācijā.
Uzklausi manus saucienus, manas taisnības Dievs! Kad biju spaidos, Tu manā priekšā pavēri durvis – tad nu žēlo mani un uzklausi, ko lūdzu!  Cilvēku bērni, cik ilgi lai mans gods paliek kaunā? Cik ilgi jūs mīlēsit to, kas iznīkst, un pieķersities meliem?  Tad nu ziniet, ka Tas Kungs mani brīnišķi vadījis. Viņš uzklausa visas manas lūgšanas.  Dusmojiet, bet negrēkojiet! Pārdomājiet klusībā savās sirdīs, kad esat jau savās guļasvietās, un klusiet! (Sela.)  Nesiet taisnības upurus un paļaujieties uz To Kungu!  Gan daudzi saka: “Kas dos mums laimi?” Pacel Tu, Kungs, pār mums Sava vaiga gaišumu!  Tu esi devis lielāku prieku manai sirdij nekā viņiem laikos, kad viņiem labības un vīna papilnam. (Psalmi 4:2-8)
No teksta mēs redzam ka cilvēki pārvērta Dāvida slavu par kaunu un padarīja viņu un viņa Dievu par izsmieklu. Tomēr Dāvids uz to reaģēja ar taisnīgumu un uzticību Tam Kungam. Uz problēmām viņš reaģēja dievišķā veidā pielietojot Dieva valstības principus, -ticības un mīlestības principu. Dāvids reaģēja pienācīgi pateicoties savām zināšanām par Dievu. Viņš sauca uz Dievu un Dievs viņam atbildēja. Dievs neatbild uz visām lūgšanām, bet Dievs nošķir priekš sevis dievbijīgos lai atsauktos kad vien tie sauc uz Viņu. Ja jūs rīkojaties dievbijīgi visās dzīves situācijās, Dievs ir apsolījis ka jūs uzplauksiet kā koks upes krastā, ka jūs nesīsiet ražu un nekad neiznīksiet un nenokaltīsiet. Dievbijīgais augs un plauks neskatoties uz visām dzīves situācijām, jo viņš nestaigā grēcinieku ceļus nedz arī iet kopā ar izsmējējiem, drīzāk viņš pārdomā Dieva likumus dienu un nakti. Tādēļ viņa reakcija uz problēmām ir dievbijīga. Dāvids teica ka viņš guļ mierīgi neskatoties uz problēmām, kā arī viņa sirds ir vairāk prieka pildīta kā tiem kam daudz materiālie labumi. Kādēļ? Jo Dāvids bija iemācījies reaģēt uz dzīves situācijām ticībā kā arī staigāt mīlestībā. Kad viss bija aiz muguras Dāvids varēja teikt, ka problēmas viņu nav pazemojušas bet drīzāk ir viņu cēlušas: Kad biju spaidos, Tu manā priekšā pavēri durvis. Dieva vārds tev šodien ir šāds: ļauj savām problēmām tevi paaugstināt un bagātināt tā vietā, lai tevi salauztu. Atceries, tu nevari vienmēr kontrolēt to kas notiek ar tevi, taču tu vari kontrolēt savu rīcību, un tava rīcība ir tā kas nosaka tavu likteni. Lai tas Kungs paaugstina tevi caur tavām problēmām Jēzus vārdā! Uz redzēšanos rītdien! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kādas ir priekšrocības sāpju un ciešanu laikā?

    Problēmas piesaista mūsu uzmanību vairāk, kā jebkas cits.Problēmas var kļūt par garīgo modinātāju no Dieva. Tieši par to tiek runāts Ījaba grāmatā 36:15„Cietējus turpretī Viņš tieši izglābj viņu ciešanu dēļ un atver viņu ausis kā atlīdzību par viņu ciešanām.”Ja pārpilnības un uzplaukuma laikā mēs dzirdam Dieva čukstus, tad sāpju un ciešanu laikā mēs dzirdam Viņa skaļo balsi. Sāpēm piemīt īpašība atmodinās mūsos uzmanību pret Dieva Vārdu un balsi. Lūk, tāpēc Salamans teica, lai pārpilnības laikā mēs baudām dzīvi, un ciešanu laikā – lai pārdomājam par savu dzīvi.
  • Mums jābūt gataviem iet turp, kurp mūs sūtīs Dievs

    Bez tam, mums jābūt gataviem iet turp, kurp mūs sūtīs Dievs. Tātad, tādā veidā, mēs spēsim piepildīt savu aicinājumu. Padevība aicinājumam sākas ar paklausību nelielām instrukcijām, kuras Dievs mums dod caur Savu vārdu un caur mūsu pamācītājiem (skolotājiem) Kristū.Vēl ir svarīgi zināt to, ka Jēzus zina VISU un Viņam ir visa apslēptā informācija, kas nepieciešama mūsu misijas īstenošanai. Tālab, ir tik svarīgi būt paklausīgam Jēzum – Tam, Kurš zina visu!
  • Atmetiet savu iepriekšējo dzīves veidu II

    Kristīgā dzīve no paša sākuma līdz pat beigām – tas ir aicinājums uz to, lai mēs mainītu savu dzīves veidu.Līdzko jūs atnācāt pie Jēzus, jūs kļuvāt par jaunu cilvēku(radījumu), un tālab, jūs nevarat turpināt dzīvot kā agrāk. Jūsos jau ir sākušās pārmaiņas! Caur jūsu grēku nožēlu tika likti pamati pārmaiņām jūsu dzīvē un tāpēc, jums jāseko šim kursam līdz pat savas dzīves beigām.
  • Analizē savu darbību un savas dienas!

    Ja mēs ar jums neapstāsimies, kā to darīja Dievs, lai analizētu to, ko mēs darām vai uz kurieni virzāmies savā dzīvē, mēs varam nokļūt ne tur, kur vēlējāmies, iegūt ne to, ko gaidījām. Tādēļ, ka šai dzīvē ir tik ļoti viegli novirzīties sāņus, ir tik viegli iestigt dažnedažādās izklaidēs un bezvērtīgās nodarbēs, mums nepieciešams pastāvīgi apstāties, lai pārdomātu un izanalizētu to, kas notiek mūsu dzīvē, vai tas ir labi, vai kaut kas ir jāmaina, vai ejam pareizajā virzienā.
  • Mums ir ļoti svarīgi apstāties jebkādā savā darbībā un nodoties vientulībai ar Tēvu

    „Un no turienes cēlies Viņš nogāja uz Tiras robežām. Un, kādā namā iegājis, Viņš gribēja, lai neviens to nemanītu; bet nevarēja palikt apslēpts.”Jēzus atnāca Tiras un Sidonas robežās, lai nošķirtos no cilvēkiem un paliktu vienatnē, jo tuvojās Viņa pēdējā diena – Viņa nāves diena Golgātā. Iespējams, Jēzus vēlējās palikt vienatnē ar Tēvu, lai runātu par to, kas Viņu sagaida Golgātā. Jēzus tādā veidā rāda mums piemēru, ka arī mums ir ļoti svarīgi apstāties jebkādā savā darbībā un nodoties vientulībai ar Tēvu. Reiz pa reizei mums vajag aizbēgt no šīs pasaules trokšņa, rūpēm un rast laiku tam, lai pabūtu ar Dievu.
  • Dieva Vārds – tā ir garīgā barība

    Dievs vēlas, lai mēs būtu veseli, stipri ne tikai fiziski, bet arī garīgi. Mums nevajadzētu garīgi gavēt. Mēs varam gavēt fiziski, lai iegūtu garīgu spēku. Bet, lai mēs būtu garīgi stipri, mums katru dienu garīgi jābarojas. Ja tu to nedari, tad tu kā ticīgais paliksi vājš, būsi vājš savos spriedumos un ticībā. Kad mēs paliekam vāji, mums ir nepieciešams stiprināt sevi garīgi. Tādēļ Dievs mums ir devis Savu Vārdu.„kārojiet kā patlaban piedzimuši bērni pēc garīgā tīrā piena, ka jūs ar to augat un topat izglābti,…”(1.Pētera2:2)