Atļauj savām problēmām celt sevi tā vietā lai tu tiktu salauzts

Sveiki draugi!
Jūs esat laipni lūgti saņemt šodienas vārdu. Dieva vārds šodienai ir sekojošs: atļauj savām problēmām celt sevi tā vietā lai tu tiktu salauzts.
Problēmas spēj tevi gremdēt vai celt. Viss ir atkarīgs no tavas reakcijas. Mēs izpētīsim Dāvida piemēru un ļausim tam mācīt mūs uz to kā reaģēt sarežģītā situācijā.

Uzklausi manus saucienus, manas taisnības Dievs! Kad biju spaidos, Tu manā priekšā pavēri durvis – tad nu žēlo mani un uzklausi, ko lūdzu!  Cilvēku bērni, cik ilgi lai mans gods paliek kaunā? Cik ilgi jūs mīlēsit to, kas iznīkst, un pieķersities meliem?  Tad nu ziniet, ka Tas Kungs mani brīnišķi vadījis. Viņš uzklausa visas manas lūgšanas.  Dusmojiet, bet negrēkojiet! Pārdomājiet klusībā savās sirdīs, kad esat jau savās guļasvietās, un klusiet! (Sela.)  Nesiet taisnības upurus un paļaujieties uz To Kungu!  Gan daudzi saka: “Kas dos mums laimi?” Pacel Tu, Kungs, pār mums Sava vaiga gaišumu!  Tu esi devis lielāku prieku manai sirdij nekā viņiem laikos, kad viņiem labības un vīna papilnam. (Psalmi 4:2-8)

No teksta mēs redzam ka cilvēki pārvērta Dāvida slavu par kaunu un padarīja viņu un viņa Dievu par izsmieklu. Tomēr Dāvids uz to reaģēja ar taisnīgumu un uzticību Tam Kungam. Uz problēmām viņš reaģēja dievišķā veidā pielietojot Dieva valstības principus, -ticības un mīlestības principu.
Dāvids reaģēja pienācīgi pateicoties savām zināšanām par Dievu. Viņš sauca uz Dievu un Dievs viņam atbildēja. Dievs neatbild uz visām lūgšanām, bet Dievs nošķir priekš sevis dievbijīgos lai atsauktos kad vien tie sauc uz Viņu.
Ja jūs rīkojaties dievbijīgi visās dzīves situācijās, Dievs ir apsolījis ka jūs uzplauksiet kā koks upes krastā, ka jūs nesīsiet ražu un nekad neiznīksiet un nenokaltīsiet. Dievbijīgais augs un plauks neskatoties uz visām dzīves situācijām, jo viņš nestaigā grēcinieku ceļus nedz arī iet kopā ar izsmējējiem, drīzāk viņš pārdomā Dieva likumus dienu un nakti. Tādēļ viņa reakcija uz problēmām ir dievbijīga.
Dāvids teica ka viņš guļ mierīgi neskatoties uz problēmām, kā arī viņa sirds ir vairāk prieka pildīta kā tiem kam daudz materiālie labumi. Kādēļ? Jo Dāvids bija iemācījies reaģēt uz dzīves situācijām ticībā kā arī staigāt mīlestībā.
Kad viss bija aiz muguras Dāvids varēja teikt, ka problēmas viņu nav pazemojušas bet drīzāk ir viņu cēlušas: Kad biju spaidos, Tu manā priekšā pavēri durvis.
Dieva vārds tev šodien ir šāds: ļauj savām problēmām tevi paaugstināt un bagātināt tā vietā, lai tevi salauztu.
Atceries, tu nevari vienmēr kontrolēt to kas notiek ar tevi, taču tu vari kontrolēt savu rīcību, un tava rīcība ir tā kas nosaka tavu likteni.
Lai tas Kungs paaugstina tevi caur tavām problēmām Jēzus vārdā!
Uz redzēšanos rītdien!
Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Patiesība darīs jūs brīvus

    Šodien, daudzi cilvēki skraida turp, šurp, lai atrastu brīvību, glābšanu un laimi. Tomēr Dievs kaut kādā mērā uzliek atbildību katram no mums, atbrīvot sevi no sātana tīkliem.«Lai tavas acis neguļ un tavu acu plaksti lai nesnauž! Glāb sevi kā stirna no mednieka un kā putns no putnu ķērēja rokas!» (Salamana pamācības 6:4—5).

    Šodien, daudzi cilvēki skraida turp, šurp, lai atrastu brīvību, glābšanu un laimi. Tomēr Dievs kaut kādā mērā...

  • Mums ir jāstaigā ne tikai Dieva priekšā, bet arī to cilvēku priekšā, kurus Dievs ir nozīmējis mums par sargiem

    Jāatzīmē, ka grupa, kurai mēs atskaitāmies(nelielā grupa) – tā nav tikai vieta, kurā mēs atklājam citu priekšā savas problēmas vai vājības. Protams, atskaitīšanās ietver sevī arī to. Bet, ja mēs aprobežosimies tikai ar to, tad mums nepaliks laiks instrukciju saņemšanai vai atgriezeniskai saiknei, un tādā gadījumā tāda grupa vienkārši pārvērtīsies par vietu tenkām.Grupa, kurā atskaitāmies citu priekšā vai kristīgā sadraudzība – tā ir vieta, kur mēs mācāmies to, kā mums pielīdzināties Kristum. Šo mērķi mēs sasniedzam ar jautājumu palīdzību, studējot Bībeli, lūdzoties, uzklausot cits citu un atbalstot cits citu.

    Jāatzīmē, ka grupa, kurai mēs atskaitāmies(nelielā grupa) - tā nav tikai vieta, kurā mēs atklājam citu priekšā...

  • Kādēļ ir nepieciešams padarīt slavēšanu par savu dzīvesveidu

    Slavēšana ir mūsu ticības uz Dievu izrādīšana.Romiešiem 4: 20, mēs lasām, ka Ābrahāms „Dieva apsolījumu viņš neuzņēma ar šaubām un neuzticību, bet, Dievam godu dodams, kļuva stiprs ticībā”. Viens no veidiem, kā mēs varam gan parādīt, gan celt stipru ticību savā dzīvē, ir iemācīties pagodināt jeb dot slavu. Viens no veidiem, kā mēs pagodinām Dievu, ir Viņam ticēt, Viņu slavēt un turēties pie Viņa vārda par spīti dzīves negatīvajiem apstākļiem. Tikai tie, kas tic, ka Dievs valda pār viņu dzīvi un situāciju, spēj tā dzīvot. Bet patiesība ir tā, ka mēs nevaram izbaudīt dzīvi Dievā, līdz mēs neiemācīsimies Viņu pagodināt, parādot Viņam savu ticību caur ikdienas slavēšanu.

    Slavēšana ir mūsu ticības uz Dievu izrādīšana. Romiešiem 4: 20, mēs lasām, ka Ābrahāms „Dieva apsolījumu viņš...

  • Dievs vēlas, lai Viņa bērni dzīvotu mīlestībā, vienotībā un sadarbībā cits ar citu

    Mums ir nepieciešams konsekvents atbalsts un uzmundrinājums no citu cilvēku puses.„Tāpēc iepriecinait cits citu, kā jūs to jau tagad darāt!”(1.Tesaloniķiešiem 5:11).

    Mums ir nepieciešams konsekvents atbalsts un uzmundrinājums no citu cilvēku puses. „Tāpēc iepriecinait cits citu...

  • Pateicības derība II

    Un tālab, nežēlojies vairs par savām problēmām vai grūtībām, bet labāk meklē iemeslu lai pateiktos! Atrodi iemeslu tam, lai, neskatoties uz saviem apstākļiem, priecātos un dotu slavu Dievam. Un tieši tad tu atklāsi, ka Tas Kungs ir – tavs spēks un Tas, Kurš dara tavas kājas, kā stirnai, pārvēršot to, kas tev labas, vēl labākā, un tavu labāko – vislabākajā! Dievs var pavairot tavu „daudz” lielākā vairumā un tavu „lielāko vairumu” lielum lielā vairumā! Neatņem sev spēku! Prieks tai Kungā ir tavs spēks un stiprinājums!

    Un tālab, nežēlojies vairs par savām problēmām vai grūtībām, bet labāk meklē iemeslu lai pateiktos! Atrodi...

  • Kāpēc mums ir jāpiedod cilvēkiem? Kādas ir nepiedošanas sekas?

    Nepiedošana sasaista gan mūsu pāridarītāju, gan mūs pašus. Ja mēs cilvēkam nepiedodam, tad tā rīkojoties, mēs ieslogām viņu „cietumā”, kurā mēs paši esam cietumsargi. Šis cilvēks ir sasaistīts, un mēs esam sasaistīti līdz ar viņu, jo mums pastāvīgi ir jārūpējas par to, lai viņš nepamestu savu „cietumu”. Šis cilvēks ir sasaistīts ar vainas apziņas, nosodījuma, atstumtības garu, bet mēs savukārt esam sasaistīti ar nepiedošanas, aizvainojuma, dusmu, rūgtuma, atstumtības un naida garu. Bet piedošana atnes brīvību gan mums, gan tam, kurš mūs sāpinājis.

    Nepiedošana sasaista gan mūsu pāridarītāju, gan mūs pašus. Ja mēs cilvēkam nepiedodam, tad tā rīkojoties, mēs...