Atļauj savām problēmām celt sevi tā vietā lai tu tiktu salauzts

Sveiki draugi! Jūs esat laipni lūgti saņemt šodienas vārdu. Dieva vārds šodienai ir sekojošs: atļauj savām problēmām celt sevi tā vietā lai tu tiktu salauzts. Problēmas spēj tevi gremdēt vai celt. Viss ir atkarīgs no tavas reakcijas. Mēs izpētīsim Dāvida piemēru un ļausim tam mācīt mūs uz to kā reaģēt sarežģītā situācijā.
Uzklausi manus saucienus, manas taisnības Dievs! Kad biju spaidos, Tu manā priekšā pavēri durvis – tad nu žēlo mani un uzklausi, ko lūdzu!  Cilvēku bērni, cik ilgi lai mans gods paliek kaunā? Cik ilgi jūs mīlēsit to, kas iznīkst, un pieķersities meliem?  Tad nu ziniet, ka Tas Kungs mani brīnišķi vadījis. Viņš uzklausa visas manas lūgšanas.  Dusmojiet, bet negrēkojiet! Pārdomājiet klusībā savās sirdīs, kad esat jau savās guļasvietās, un klusiet! (Sela.)  Nesiet taisnības upurus un paļaujieties uz To Kungu!  Gan daudzi saka: “Kas dos mums laimi?” Pacel Tu, Kungs, pār mums Sava vaiga gaišumu!  Tu esi devis lielāku prieku manai sirdij nekā viņiem laikos, kad viņiem labības un vīna papilnam. (Psalmi 4:2-8)
No teksta mēs redzam ka cilvēki pārvērta Dāvida slavu par kaunu un padarīja viņu un viņa Dievu par izsmieklu. Tomēr Dāvids uz to reaģēja ar taisnīgumu un uzticību Tam Kungam. Uz problēmām viņš reaģēja dievišķā veidā pielietojot Dieva valstības principus, -ticības un mīlestības principu. Dāvids reaģēja pienācīgi pateicoties savām zināšanām par Dievu. Viņš sauca uz Dievu un Dievs viņam atbildēja. Dievs neatbild uz visām lūgšanām, bet Dievs nošķir priekš sevis dievbijīgos lai atsauktos kad vien tie sauc uz Viņu. Ja jūs rīkojaties dievbijīgi visās dzīves situācijās, Dievs ir apsolījis ka jūs uzplauksiet kā koks upes krastā, ka jūs nesīsiet ražu un nekad neiznīksiet un nenokaltīsiet. Dievbijīgais augs un plauks neskatoties uz visām dzīves situācijām, jo viņš nestaigā grēcinieku ceļus nedz arī iet kopā ar izsmējējiem, drīzāk viņš pārdomā Dieva likumus dienu un nakti. Tādēļ viņa reakcija uz problēmām ir dievbijīga. Dāvids teica ka viņš guļ mierīgi neskatoties uz problēmām, kā arī viņa sirds ir vairāk prieka pildīta kā tiem kam daudz materiālie labumi. Kādēļ? Jo Dāvids bija iemācījies reaģēt uz dzīves situācijām ticībā kā arī staigāt mīlestībā. Kad viss bija aiz muguras Dāvids varēja teikt, ka problēmas viņu nav pazemojušas bet drīzāk ir viņu cēlušas: Kad biju spaidos, Tu manā priekšā pavēri durvis. Dieva vārds tev šodien ir šāds: ļauj savām problēmām tevi paaugstināt un bagātināt tā vietā, lai tevi salauztu. Atceries, tu nevari vienmēr kontrolēt to kas notiek ar tevi, taču tu vari kontrolēt savu rīcību, un tava rīcība ir tā kas nosaka tavu likteni. Lai tas Kungs paaugstina tevi caur tavām problēmām Jēzus vārdā! Uz redzēšanos rītdien! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Rūpējieties par Dieva Namu un tad Dievs parūpēsies par jūsu problēmām un paaugstinās jūs!

    Dievs sūta šo vārdu ar nolūku, – lai paaugstinātu katru, jo Viņš vienlīdz mīl mūs visus. Lai Dievs mūs paaugstina un paceļ vēl augstākā garīgajā un materiālajā līmenī. Lai šī patiesība tiek ierakstīta mūsu sirdīs. Un lai šī patiesība pasargā mūsu sirdis.Lūdz Dievu, lai Viņš parāda tev tās situācijas, kad tu, attiecībā uz citiem cilvēkiem, rīkojies nepareizi, un tad – nožēlo šos savus grēkus. Bez grēku nožēlas, cilvēka dzīvē nevar atnākt jauna izdevība, jaunas iespējas. Ja esi sastrīdējies ar sev tuvu cilvēku, tad caur grēku nožēlu ir iespējams atjaunot šīs attiecības. Ja reiz tu priecājies par to, ka kāds ir pakritis, nožēlo šo grēku, un tad lūdz par šo cilvēku.
  • Kas virza tavu dzīvi?

    Ir kas tāds, kas virza tavu dzīvi, motivē un ietekmē tavas vērtības, nosaka tavu vērtību sistēmu. Daudzi ticīgie šodien ir nepareiza motīva vadīti. Lai mēs varētu dzīvot stratēģisku un nozīmīgu dzīvi, ļoti svarīgi ir uzdot sev jautājumus: „Kāpēc es daru to, ko daru?” „Kādi ir mani slēptie neizteiktie motīvi?” „Kāda vērtību sistēma pārvalda vai vada manu dzīvi?” „Kas ietekmē manus lēmumus un manu izvēli?” „Kas ietekmē mani tad, kad tiek runāts par naudu un laiku?” „Kas virza manu dzīvi?”
  • Jēzus Kristus kundzība IV

    Ja mēs apzināmies Jēzus kundzību un identificējam sevi ar Viņa kundzību, pakļaujam savas dzīves šai kundzībai, tad mēs varam iet Viņa Vārdā un sagraut zem savām kājām visu to, kas neatbilst Dieva gribai un pretojas šai gribai. Un mēs ieraudzīsim uzvaru!Es lūdzu par to, lai Tas Kungs palīdz mums šodien iedziļināties Jēzus kundzības patiesajā nozīmē. Kad mēs ar sapratni pasludinām: „Jēzus -ir Kungs!”, tas atnes pārmaiņas mūsu dzīvē.
  • Piedošana nav balstīta uz kalpa paveikto, bet uz Dieva žēlastību

    Apbrīnojami, cik briesmīgs izskatās mans grēks, kad to izdara citi cilvēki. Mēs projicējam savu grēku uz citiem, un tad dusmojamies uz viņiem. Cilvēks ir akls attiecībā pret saviem grēkiem, viņš tos attaisno, un, tai pat laikā, citus cilvēkus viņš par to pašu nosoda.Šī līdzība atver mums acis uz to, cik milzīgi ir mūsu grēki salīdzinājumā ar tiem grēkiem, kurus izdara pret mums citi cilvēki.
  • Kā mēs varam izpelnīties iemantot paaugstināšanu?

    Katrs no mums vēlas redzēt Dievu savā dzīvē – stipru un varenu Dievu.Katram no mums ir svarīgi, kā Dievs skatās uz mums, ko Viņš redz mūsos, mūsu sirdī. Es esmu radīts tam, lai risinātu un apmierinātu citu vajadzības.Dievs ir labs vienmēr! Šai sakarā Viņš nemainās! Tavas problēmas, tavas slimības nespēj mainīt Dieva labvēlību pret tevi. Dievs ir labs vienmēr! Un tādam Dievam mēs kalpojam. Neļauj sātanam tevi apmānīt. Zini to, ka Dievs ir labs vienmēr!
  • Nevajag koncentrēties uz to, kā tev nav, vajag izmantot to, kas tev ir!

    Katrs cilvēks ir unikāls Dieva radījums. Katrs cilvēks ir apveltīts ar unikālām spējām un talantiem. Uz šīs zemes nav neviena nevajadzīga cilvēka, nav mazsvarīga talanta vai spēju. Viss, ko Dievs saka, – tas kādam ir vajadzīgs, tas iecerēts ar nolūku, lai kādu svētītu. Palūkojies uz sevi šodien savādāk, no jauna, kā uz unikālu un Dieva apdāvinātu personību vienīgajā eksemplārā. Nav otra tāda, kāds esi tu. Tu – unikāla Dieva iecere! Bet, dažkārt mums traucē tas, ka sākam sevi salīdzināt ar citiem, sākam skaust citus tikai tāpēc, ka viņiem ir tas, kā nav mums. Līdz ar to mēs pārstājam novērtēt to, ko Dievs mums piešķīris, un tālab mēs bieži vien vienkārši neko nedarām.