Atļauj savām problēmām celt sevi tā vietā lai tu tiktu salauzts

Sveiki draugi! Jūs esat laipni lūgti saņemt šodienas vārdu. Dieva vārds šodienai ir sekojošs: atļauj savām problēmām celt sevi tā vietā lai tu tiktu salauzts. Problēmas spēj tevi gremdēt vai celt. Viss ir atkarīgs no tavas reakcijas. Mēs izpētīsim Dāvida piemēru un ļausim tam mācīt mūs uz to kā reaģēt sarežģītā situācijā.
Uzklausi manus saucienus, manas taisnības Dievs! Kad biju spaidos, Tu manā priekšā pavēri durvis – tad nu žēlo mani un uzklausi, ko lūdzu!  Cilvēku bērni, cik ilgi lai mans gods paliek kaunā? Cik ilgi jūs mīlēsit to, kas iznīkst, un pieķersities meliem?  Tad nu ziniet, ka Tas Kungs mani brīnišķi vadījis. Viņš uzklausa visas manas lūgšanas.  Dusmojiet, bet negrēkojiet! Pārdomājiet klusībā savās sirdīs, kad esat jau savās guļasvietās, un klusiet! (Sela.)  Nesiet taisnības upurus un paļaujieties uz To Kungu!  Gan daudzi saka: “Kas dos mums laimi?” Pacel Tu, Kungs, pār mums Sava vaiga gaišumu!  Tu esi devis lielāku prieku manai sirdij nekā viņiem laikos, kad viņiem labības un vīna papilnam. (Psalmi 4:2-8)
No teksta mēs redzam ka cilvēki pārvērta Dāvida slavu par kaunu un padarīja viņu un viņa Dievu par izsmieklu. Tomēr Dāvids uz to reaģēja ar taisnīgumu un uzticību Tam Kungam. Uz problēmām viņš reaģēja dievišķā veidā pielietojot Dieva valstības principus, -ticības un mīlestības principu. Dāvids reaģēja pienācīgi pateicoties savām zināšanām par Dievu. Viņš sauca uz Dievu un Dievs viņam atbildēja. Dievs neatbild uz visām lūgšanām, bet Dievs nošķir priekš sevis dievbijīgos lai atsauktos kad vien tie sauc uz Viņu. Ja jūs rīkojaties dievbijīgi visās dzīves situācijās, Dievs ir apsolījis ka jūs uzplauksiet kā koks upes krastā, ka jūs nesīsiet ražu un nekad neiznīksiet un nenokaltīsiet. Dievbijīgais augs un plauks neskatoties uz visām dzīves situācijām, jo viņš nestaigā grēcinieku ceļus nedz arī iet kopā ar izsmējējiem, drīzāk viņš pārdomā Dieva likumus dienu un nakti. Tādēļ viņa reakcija uz problēmām ir dievbijīga. Dāvids teica ka viņš guļ mierīgi neskatoties uz problēmām, kā arī viņa sirds ir vairāk prieka pildīta kā tiem kam daudz materiālie labumi. Kādēļ? Jo Dāvids bija iemācījies reaģēt uz dzīves situācijām ticībā kā arī staigāt mīlestībā. Kad viss bija aiz muguras Dāvids varēja teikt, ka problēmas viņu nav pazemojušas bet drīzāk ir viņu cēlušas: Kad biju spaidos, Tu manā priekšā pavēri durvis. Dieva vārds tev šodien ir šāds: ļauj savām problēmām tevi paaugstināt un bagātināt tā vietā, lai tevi salauztu. Atceries, tu nevari vienmēr kontrolēt to kas notiek ar tevi, taču tu vari kontrolēt savu rīcību, un tava rīcība ir tā kas nosaka tavu likteni. Lai tas Kungs paaugstina tevi caur tavām problēmām Jēzus vārdā! Uz redzēšanos rītdien! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Mūsu augstākais aicinājums – parādīt (demonstrēt) Dievu savā miesā III

    Tagad, Jēzus aicina katru ticīgo sekot Viņa piemēram un caur savu dzīvi demonstrēt Dievu citiem cilvēkiem. Jēzus parādīja Dievu divos veidos:• caur Savu dzīves veidu (raksturu)un• caur Saviem darbiem(dāvanām).
  • Nonāvējiet sevī to, kas pieder zemei

    „Nonāvēt savu miesu” – tas nozīmē vispirms un vairāk par visu meklēt Dievu, nevis citas ikdienišķās lietas. „Nonāvēt savu miesu” – tas nozīmē ļaut augšāmcelšanās dzīvībai, kas mājo mūsos, laist savas saknes. Ja mēs barojam savu veco grēcīgo dabu, tādejādi mēs stiprinām to, un, kā rezultāts tam var būt tas, ka šī vecā grēcīgā daba aprīs augšāmcelšanās dzīvību, kas ir mūsos. Taču, ja mēs domājam par to, kas augšā un meklējam to, kas augšā, tad mēs spēsim gūt uzvaru pār grēku un veco dabu.Kad cilvēks dzird, ka viņam vajag nogalināt savu miesu, tad bieži vien viņš sev saka: „Es to nevaru izdarīt!” Tā ir tava vecā iekšējā cilvēka balss. Bet, es gribu dalīties ar tevi prieka vēstī: Bībele saka, ka tad, kad parādīsies Kristus, tu līdz ar Viņu parādīsies godībā, un šī jaunā dzīvība kļūs par dzīvību ar pārpilnību. Ja mēs būsim sadraudzībā ar Dievu, meklēsim to, kas augšā un pārdomāsim par Viņu, tad Kristus noteikti atklāsies(būs redzams) mūsu dzīvē.
  • Dievs mums ir atstājis visaugstākos baušļus – mīli Dievu un savu tuvāko kā sevi pašu!

    Staigāšana mīlestībā, ir tā, kas nosaka cilvēka laimi šeit uz zeme. Katrs no mums var kļūt par laimīgu cilvēku, par apmierinātu ar savu dzīvi, ja viņš dzīvos saskaņā ar mīlestības likumu. Citiem vārdiem runājot, mana attieksme pret Dievu un apkārtējiem cilvēkiem, nosaka to, vai es būšu laimīgs vai nē. Ja tu vēlies būt laimīgs cilvēks, tad vēlos tev dot padomu- iemīli Dievu un savu tuvāko bez jebkādas liekulības!Vai esat pamanījuši, ka mīlestība pret Dievu atspoguļojas mūsu attieksmē pret citiem cilvēkiem un vēlmē viņiem palīdzēt.
  • Jēzus Kristus kundzība III

    Dievs valda virs zemes un debesīs. Kad mēs runājam par Jēzus kundzību, ar to mēs domājam, ka Viņa vara ir attiecināma uz visu un uz visiem. Mēs jau runājām par to, ka Dievs ir dalījies ar šo kundzību ar cilvēku, uzticot cilvēkam varu un kundzību virs zemes. Ādamam ar Ievu tika dota vara valdīt virs zemes, jo Pats Dievs atļāva viņiem to darīt.
  • Kad neredzi izeju un viss rādās drūmās krāsās, – zemojies Dieva priekšā!

    „Bet tā nāca, metās Viņa priekšā zemē un sacīja: “Kungs, palīdzi man!”(Mateja 15:25).”Daudziem ir tik grūti pat izrunāt šos vārdus: „Palīdzi man!”. Daudziem ir grūti atzīt to, ka viņiem ir nepieciešama palīdzība. Daudziem ir grūti atzīt savu bezspēcību kādā situācijā un griezties pēc palīdzības. Palīdzība neatnāk pie tiem, kas to nelūdz. Tikai pazemīgs cilvēks var lūgt palīdzību. Tikai sagrauts cilvēks ir spējīgs lūgt palīdzību. Šai sievietei bija salauzta, satriekta sirds, tālab viņa zemojās Jēzus priekšā un lūdza Viņam palīdzību. Zemosimies savās sirdīs Dieva priekšā, lai mēs pielūgsmē spētu nākt pie Dieva un lūgt Viņam palīdzību. Kad tev nepieciešama palīdzība, tev jāzemojas savā sirdī Dieva priekšā.
  • Lai jūs varētu baudīt Dieva labvēlību, jums jāattīsta sevī Dievišķais raksturs

    Mums jau ir skaidrs, kādu lomu, Dieva labvēlības atbrīvošanā cilvēka dzīvē, spēlē sēšanas un pļaušanas likums, kā arī pateicība. Noslēgumā, vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka cilvēka raksturs var vai nu paātrināt, vai kavēt labvēlības darbību cilvēka dzīvē.Lai staigātu labvēlībā, gan Dieva, gan cilvēku priekšā, nepieciešams kļūt par cilvēku ar Dievišķu raksturu. Jāzeps, par kuru mēs tik daudz runājām, bija cilvēks ar Dievišķu raksturu. Viņš bija dievbijīgs un Dievu mīlošs cilvēks. Jāzeps bija godīgs un uzticams cilvēks, tāds, kura teiktajam vārdam varēja uzticēties. Tieši tāpēc, Potifars uzticēja viņam visu savu īpašumu un pat nepieļāva domu, ka tas varētu aizbēgt no viņa vai nodot viņu.