Atskaitīšanās piemērs apustuļa Pāvila dzīvē

Sveicināti, dārgie draugi ! Es pateicos Dievam par katru no jums un ticu, ka šī diena atnesīs daudz atklāsmes un svētības tādā mērā, kā mēs pārdomāsim vārdu no Dieva .Vakar mēs aplūkojām atskaitīšanās piemēru Jēzus dzīvē . Mēs arī iesākām runāt par virsnieku, kuram bija dota vara un kurš vienlaicīgi pats atradās varas pakļautībā . Mēs runājām, ka lai kvalificētos kā tāds, kam ir vara, nepieciešams pašam iemācīties atrasties varas pakļautībā .
„ Bet, kad Viņš iegāja Kapernaumā, viens virsnieks nāca pie Viņa, To lūdza un sacīja: “Kungs, mans kalps guļ mājās triekas ķerts un cieš lielas mokas.” Un Jēzus uz to saka: “Es iešu un to darīšu veselu.” Bet virsnieks atbildēja un sacīja: “Kungs, es neesmu cienīgs, ka Tu nāc manā pajumtē; saki tik vienu vārdu, un mans kalps taps vesels. Jo arī es esmu cilvēks, kas stāv zem valdības, un man ir padoti karavīri; un, kad es vienam no tiem saku: ej! – tad viņš iet, un otram: nāc šurp! – tad tas nāk, un savam kalpam: dari to! – tad tas dara.” Kad Jēzus to dzirdēja, Viņš brīnījās un sacīja tiem, kas Viņam sekoja: “Patiesi Es jums saku: ne pie viena Israēlā Es tādu ticību neesmu atradis. ”. (Мat.8:5-10).
 Virsnieks patiesībā Jēzum pateica, ka viņš zina un saprot garīgās varas darbošanās principu. Virsnieks saprata, ka Jēzum ir garīgā vara, jo Viņš atradās Dieva varas pakļautībā. Virsnieks saprata, ka Jēzus var vienkārši pavēlēt slimībām pazust un tās pazudīs un tam nav nepieciešams, lai Jēzus ierodas viņa namā.Dzīvodams uz zemes kā cilvēks, Jēzus atradās Dieva varas pakļautībā, tāpēc arī Viņam Pašam bija vara. 
„Bet es gribu, lai jūs ņemtu vērā, ka ikkatra vīra galva ir Kristus, bet sievas galva ir vīrs, bet Kristus galva ir Dievs. ” (1 Kor.11: 3).
 Katram no mums ir jāatrodās tās varas pakļautībā, kurai Dievs mūs ir nolicis atskaitīties.Virsnieks zināja par šo principu pat tad, kad Jēzus mācekļiem nebija atklāsmes par to. Lūk, kāpēc Jēzus sajūsminājās par virsnieka atbildi. 
„Kad Jēzus to dzirdēja, Viņš brīnījās un sacīja tiem, kas Viņam sekoja: “Patiesi Es jums saku: ne pie viena Israēlā Es tādu ticību neesmu atradis. ” (Mat.8:10).
 Atskaitīšanās ir ticības izpausme Dievam un Viņa principiem. Cilvēkam, kurš atskaitās nav problēmu ar ticību vai brīnuma saņemšanu no Tā Kunga. Virsnieks bez grūtībām varēja saņemt savu brīnumu, jo viņš saprata Dieva principu un to, kā šis princips strādā.Ja cilvēkas atrodas varas pakļautībā, tad viņam pašama arī būs vara.Ja mēs būsim gatavi atskaitīties viens otram Tai Kungā, tad mēs kļūsim par lieciniekiem tādiem brīnumiem no Dieva, kādus nebijām redzējuši savā dzīvē līdz šim. Pateicoties atskaitīšanās sistēmai, mēs varēsim ieraudzīt to, kā Dievs izmaina cilvēku dzīves un maina smagus apstākļus. Mēs arī redzēsim, kā Dievs dziedina salauztas sirdis, sarauj verdzības važas vai arī kaitīgus grēcīgus ieradumus Dieva bērnu dzīvēs.Ja būsim gatavi atskaitīties, mums būs liela autoritāte Dieva Valstībā.Šodien aplūkosim atskaitīšanās piemēru apustuļa Pāvila dzīvē .Iesākumā aplūkosim Pāvila dzīvi. Kas ir Pāvils? Pāvils ir liels apustulis, kurš ir uzrakstījis 2/3 Jaunās Derības. Viņam bija tādas atklāsmes, kādas nebija nevienam citam. Pāvilam bija daudz vairāk Dieva atziņas, kā visiem pārējiem apustuļiem. 
„un uzskatiet mūsu Kunga pacietību kā glābšanai dotu, kā jau arī mūsu mīļais brālis Pāvils jums ir rakstījis pēc viņam dotās gudrības”. (2 Pēt.3:15).
 Pāvils baudīja cieņu, popularitāti un varu savu līdzstrādnieku vidū. Kāpēc tas viss bija iespējams? Tāpēc, ka Pāvils atradās varas pakļautībā. Daži uzskata, ka apustulis Pāvils neatradās varas pakļautībā, taču tas neatbilst patiesībai. Pirmkārt, apustulis Pāvils atradās draudzē. Viņš bija Antiohijas draudzē tajā laikā, kad Svētais Gars runāja par to, lai atdalītu Pāvilu un Barnabu darbam, kuru Dievs aicināja viņus darīt. 
„Antiohijas draudzē bija pravieši un mācītāji: Barnaba un Simeons, saukts Nigrs, kirenietis Lūkijs un Manaēns, kas bija uzaudzināts ar tetrarhu Hērodu, un Sauls. Kad tie kalpoja Tam Kungam un gavēja, Svētais Gars sacīja: “Nošķiriet Man Barnabu un Saulu darbam, kādam Es viņus esmu aicinājis!” Tad viņi gavēja un lūdza Dievu, un, tiem rokas uzlikuši, tos atlaida”. (Apust.d..13:1-3).
 Kā mēs jau runājām iepriekš, atskaitīšanās un draudzes loceklība ir savstarpēji saistītas lietas. Pāvils tika sūtīts kā misionārs no Antiohijas draudzes, kurai viņš atskaitījās. Viņš atradās draudzē, kā viens no šīs draudzes vadītājiem un tajā pašā laikā viņš atskaitījās draudzes vadītājiem. Draudze sūtīja Pāvilu misijas darbā un viņš laiku pa laikam atskaitījās draudzes priekšā par savu misionāra darbību. Pāvils to darīja labprātīgi, tāpēc ka Dievs viņam parādīja, cik svarīga un nepieciešama ir atskaitīšanās katra cilvēka dzīvē.Auglība un veiksme ir Dieva svētības cilvēkiem, kas ir gatavi atskaitīties!Turpināsim rīt!Ar Dieva mieru!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Pastāv trīs ticīgo tipi: novērotāji, patērētāji un kalpotāji!

    Kādam ticīgo tipam piederi tu? Kas tu esi? Novērotājs, patērētājs vai kalpotājs?Šodien mēs mēģināsim tikt skaidrībā par to, ar ko tad atšķiras viens no otra novērotājs, patērētājs un kalpotājs.Novērotājam ir pilnīgi vienalga, kas notiek viņam visapkārt, viņš ir vienaldzīgs pret itin visu. Tas, kas notiek draudzē, viņu neskar, pēc viņa uzskatiem, viņa uzdevums ir tikai viens – atnākt uz svētdienas dievkalpojumu. Ir slavēšana, ir sprediķis, – tas ir pietiekoši. Tādam cilvēkam nav problēmu, viņam viss ir kārtībā gan darbā, gan mājās. Tāds cilvēks vienkārši vēro notiekošo un viņam ir labi. Ja jūs esat – novērotājs, tad jums nepieciešams kļūt par kalpotāju.
  • Dieva Valstība III

    Jēzus atnesa uz šo zemi Debesu Valstību, un viņš vēlas, lai mēs ar jums iesaistītos Viņa Valstības paplašināšanas procesā uz šīs zemes. Dievs vēlas, lai Viņa Valstība iekarotu visu zemi. Un ir bezjēdzīgi spriedelēt par to, notiks tas vai nē – šis jautājums jau ir atrisināts, tas noteikti notiks. Jautājums ir šāds – vai Dieva Valstības paplašināšana notiks ar tavu līdzdalību vai nē.Esmu pārliecināts, ka katrs ticīgais, kurš patiesi mīl Dievu, vēlas būt par šī procesa sastāvdaļu, vēlas Debesu valstību ne tikai sevī, bet vēlas To izplatīt sev visapkārt.
  • Mums ir jābūt pateicīgiem Dievam par visu!

    Mums nav grūti pateikties tad, kad viss ir kārtībā, kad Dievs atbild uz mūsu lūgšanām, – tad mēs pateicamies Dievam un sajūsmināmies par Viņu. Bet, atliek tikai Dievam atbildēt mums ne tā, kā mēs to vēlamies, bet tā, kā būtu labāk priekš mums, kā mēs sākam domāt, – bet kāpēc vispār ir jālūdz. Taču Bībele aicina mūs pateikties Dievam par visu. Bībele aicina mūs darīt to skaļi, lai arī citi cilvēki to sadzirdētu. Pateicies Dievam, slavē Viņu, dziedi Viņam – skaļā balsī!
  • Efektīvas lūgšanu dzīves organizēšana III

    Lūgšana – tā ir tuvināšanās Dievam.Aplūkosim Jēkaba 4:8 „Tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums…..”Lūgšana – tā ir apzināta tuvināšanās Dievam. Lūgt – tas nozīmē apzināti sevi tuvināt Dievam.Kurš no jums vēlas tuvināties Dievam? Kurš no jums vēlas, lai Dievs ir viņam tuvāk? Dievs nevar būt tuvāk, kā Viņš jau ir. Bet tu vari tuvināties Dievam. Dievs ir tuvu mums, Viņš saka: „Es esmu te!” Bet tu jautā: „Dievs, kur tu esi?”. Atcerieties, tad kad Ēlija aizbēga, viņš sauca: „Dievs, kur Tu esi?”. Bet Dievs bija ar viņu. Dievs ir it visur! Un mēs varam tuvināties Dievam caur lūgšanu.
  • Dzīves mērķa meklēšana II

    Šodien aplūkosim tos soļus, kurus spēra Salamans, ar nolūku atrast jēgu un mērķi dzīvei. Mēs ieraudzīsim to , pie kādiem secinājumiem nonāca Salamans.Kā Salamans sāka meklēt dzīves jēgu? Pirmkārt – apgūstot zināšanas un iegūstot gudrību.„ Es domāju savā sirdī un sacīju: patiesi, es esmu gudrībā augsti cēlies un vairāk pieņēmies nekā visi tie, kuri ir bijuši pirms manis Jeruzālemē, un mans gars ir redzējis gudrības un ieguvis atziņu papilnam! Un, kad es savā garā apņēmos izzināt, kas ir gudrība, un izprast, kas ir neapdomība un neprātība, tad es skaidri atzinu, ka arī tā ir vēja ķeršana; jo, kur ir daudz gudrības, tur ir daudz nepatikšanu, un ar atziņas pieaugšanu vairojas arī vilšanās.”(Salamans Mācītājs 1:16-18).
  • Lai arī kāda tavas dzīves sfēra netiktu skarta, neko nedari bez lūgšanas!

    Pirms esi uzsācis ēst, – lūdz! Pirms tu izej no mājas, – lūdz! Pirms esi nolēmis iedarbināt mašīnu un uzsācis braukt, – lūdz! Sūti bērnus uz skolu, – lūdz! Esi atnācis uz darbu, – lūdz! Lūgšanai ir jābūt pirms itin visa! Bet to nedrīkst darīt reliģiozi. To nedrīkst darīt, kā rituālu. Lūgšanu nedrīkst pārvērst rutīnā. Lūgšana – tas ir instruments, kurš atnes dzīvību.