Atskaitīšanās princips Jēzus Kristus dzīvē

Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus!Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Mēs joprojām runājam par atskaitīšanās spēku un svarīgumu ikkatra cilvēka dzīvē. Atskaitīšanās citu priekšā ir nepieciešama absolūti katram cilvēkam. Atskaitīšanās ir Dieva instruments, kas palīdz cilvēkam ieiet Dieva pilnībā un savā aicinājumā.Šodien aplūkosim Bībeliskos atskaitīšanās piemērus.
  • Atskaitīšanās princips Jēzus Kristus dzīvē.
Kad mēs skatāmies uz Jēzus Kristus dzīvi, mēs redzam, ka pat Viņš nedzīvoja neatkarīgu dzīvi. Jēzus vienmēr atskaitījās Tēvam – par to, ko Viņš runāja vai darīja. 
„Tad Jēzus sacīja: “Kad jūs Cilvēka Dēlu būsit paaugstinājuši, tad jūs sapratīsit, ka Es Tas esmu un ka Es neko nedaru no Sevis, bet runāju, kā Tēvs Mani mācījis.”(Jāņa 8:28).
 Jēzus pilnībā un itin visā pakļāvās Dieva gribai un tai deleģētajai varai, zem kuras Viņš tika nolikts. Tāda attieksme ir viens no veidiem, kā mēs varam parādīt to, ka esam pakļauti atskaites sistēmai.Kad Jēzus vēl bija bērns, Viņš pakļāvās(atskaitījās) saviem vecākiem. Bībele vēstī par to, kā tai laikā, kad vecāki meklēja Viņu, Jēzus 12 gadu vecumā, pēc svētkiem, palika Jeruzalemes templī. Bībelē ir teikts, ka pēc tam, kad vecāki atrada Jēzu, neskatoties uz to, ka Jēzus atradās tajā, kas pieder Debesu Tēvam, Viņš sekoja vecākiem. 
„Un Viņš nogāja tiem līdzi uz Nacareti un bija tiem paklausīgs. Bet Viņa māte visus šos vārdus paturēja savā sirdī.”(Lūkas 2:51).
 Jēzus zināja, ka Viņam ir jādara tas, kā dēļ Viņš atnāca uz zemi. Bet, Jēzus zināja arī to, ka viņam ir jāpakļaujas vecākiem, līdz tam laikam, kuru nolicis Tēvs.Jēzus pakļāvās(atskaitījās) ne tikai Dievam, bet arī cilvēkiem, zem kuru varas Viņš bija Paša Dieva nolikts.Tad, kad Dievs grib izmainīt cilvēku, Viņš iesaista to tādās savstarpējās attiecībās, kurās šim cilvēkam ir jāatskaitās par savu rīcību citu cilvēku priekšā. Dievs mūs ieliek atskaitīšanās sistēmā ar nolūku, lai gala rezultātā izmainītu mūs. Atskaitīšanās citu priekšā palīdz mums būt pareizā garīgajā formā un ievērot noteiktus garīgos un morāles standartus. Pateicoties tam, ka mēs staigājam ne tikai Dieva, bet arī cilvēku priekšā, kuri mīl mūs, rūpējas par mums un attur mūs no krišanas – tas palīdz mums pieaugt garīgi un dzīvē virzīties uz priekšu.Mūsu garīgās varas efektivitāte ir atkarīga no mūsu pakļaušanās mēram Dievam un tiem cilvēkiem, zem kuru varas Dievs mūs ir nolicis.Vērsīsimies pie Mateja Evaņģēlija.
„Bet, kad Viņš iegāja Kapernaumā, viens virsnieks nāca pie Viņa, To lūdza un sacīja: “Kungs, mans kalps guļ mājās triekas ķerts un cieš lielas mokas.” Un Jēzus uz to saka: “Es iešu un to darīšu veselu.” Bet virsnieks atbildēja un sacīja: “Kungs, es neesmu cienīgs, ka Tu nāc manā pajumtē; saki tik vienu vārdu, un mans kalps taps vesels. Jo arī es esmu cilvēks, kas stāv zem valdības, un man ir padoti karavīri; un, kad es vienam no tiem saku: ej! – tad viņš iet, un otram: nāc šurp! – tad tas nāk, un savam kalpam: dari to! – tad tas dara.” Kad Jēzus to dzirdēja, Viņš brīnījās un sacīja tiem, kas Viņam sekoja: “Patiesi Es jums saku: ne pie viena Israēlā Es tādu ticību neesmu atradis.”(Mateja 8:5-10).
 Te tiek runāts par romiešu virsnieku, kurš par sevi runāja kā par cilvēku, kam dota vara, un, tai pat laikā, kurš pats atradās pakļautībā. Patiesībā, reāla vara ir tikai tādam cilvēkam, kurš pats atrodas pakļautībā(zem kāda varas).Bībele runā par to, ka katra vara ir no Dieva, un tikai tam, kam varu dod Dievs, tā patiesībā pieder. Lai kvalificētu sevi kā tādu, kam pieder vara, vispirms ir jāiemācās būt kāda pakļautībā.Atskaitīšanās – tā ir spēja atrasties zem Dieva deleģētas varas. Var ieņemt varas pozīciju vai arī dzīties pēc varas, bet reāli būt bez varas.Augšminētajā Rakstu fragmentā mēs redzam, ka virsniekam patiesi bija vara, nevis viņš vienkārši runāja par savu titulu vai uzplečiem. 
„……. kad es vienam no tiem saku: ej! – tad viņš iet, un otram: nāc šurp! – tad tas nāk, un savam kalpam: dari to! – tad tas dara.”(Mateja 8:9).
 Kālab virsnieka vara bija darboties spējīga? Jo viņš pats atradās pakļautībā (zem varas)!Būt piederīgam atskaites sistēmai – tas nozīmē atrasties zem varas, kuru noteicis Dievs mūsu labumam un apsardzībai.Neliedziet sev šo labumu un šo apsardzību, kas nāk caur atskaitīšanos ne tikai Dieva, bet arī to cilvēku priekšā, kurus mūsu dzīvē sūtījis Dievs. Lai svētīta jums šī diena!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ko tu dari ar savu potenciālu?

    alants ir gandrīz tas pats, kas potenciāls. Līdzība par talantiem ir tas pats, kas līdzība par potenciālu. Potenciāls ir kaut kas tāds, kas pagaidām vēl ir nepilnīgs un to ir iespējams attīstīt un padarīt pilnīgu. Potenciāls sākotnēji ir neredzams, bet tas tik un tā ir. Lai potenciālu pārvērstu realitātē, tas ir jāattīsta. Pateicoties ieliktajam potenciālam, tu vari nomainīt to stāvokli, kurā tu atrodies šobrīd. Tev ir sākums un viss nepieciešamais priekš tā, lai tavs šīs dienas stāvoklis mainītos. Tā iemesla pēc ir nepieciešams attīstīt potenciālu un novest to līdz pilnībai.
  • Kas ir grēks?

    Kad cilvēks nepakļaujas Dieva Vārdam, neņem vērā Viņa norādījumus, tad ar to viņš acīmredzami grēko. Dievam ir griba attiecībā uz katru tavu dzīves sfēru un tā ir ierakstīta Bībelē. Bet tad, kad tu izlem dzīvot tā, kā tev pašam gribās un tu nepievērs uzmanību tam, ko par to saka Dievs, tad tavā dzīvē neizbēgami būs traģēdijas. Kādu laiku var likties, ka tu esi gudrāks par Dievu, bet šis apmāns ilgi neturpināsies. Šie cilvēki sēdēja tumsā un nāves ēnā, saistīti skumjās, tikai tāpēc, ka nepakļāvās Dieva Vārdam un neņēma vērā Dieva gribu.„Neprātīgie, kas sirga un cieta mokas savu grēku un savu noziegumu dēļ, ka viņiem apriebās ēdiens un viņi nonāca gandrīz līdz pat nāves vārtiem” (Psalms 107: 17-18).
  • Kā ieiet savā kalpošanā III

    Mēs runājam par to, kā mēs varam ieiet savā kalpošanā. Mēs jau noskaidrojām, ka, pirmkārt, mums ir jābūt stiprai vēlmei kalpot Dievam ar savām spējām un talantiem. Mēs runājām par to, ka kalpošana palīdz mums atklāt savu potenciālu. Vēl mēs runājām par to, ka katram no mums ir jānoskaidro tas, ar ko mēs varam kalpot. To noskaidrot mums var palīdzēt izglītība, uzkrātā pieredze, spējas un talanti, iegūtās iemaņas un prasmes.
  • Lūgšana – tā ir iespēja pakļaut savus plānus Dieva plāniem

    Kad mēs lūdzam, bet, tai pat laikā, nesaprotam, kas ir lūgšana, mēs domājam, ka lūgšana, tas nozīmē nest savus plānus Dieva priekšā un teikt Viņam: „Dievs, lūk, mans plāns! Svētī to!” Un ja Dievs svētī tavu plānu, tu saki: „Slava Dievam! Dievs atbildēja uz manu lūgšanu”. Bet, ja sakarā ar to, ka Dievam priekš tevis ir pilnīgi cits plāns, Viņš tevi nesvētī, tu saki: „Dievs neatbild uz manu lūgšanu”. Tik daudziem pazīstama situācija. Bieži cilvēki atnāk uz konsultāciju pie mācītāja un saka: „Mācītāj, kā jūs domājat, kādu ceļu man izvēlēties?”
  • Pateicīgi cilvēki – tie ir uzupurēties spējīgi cilvēki! II

    Ja mēs iemācīsimies novērtēt un turēt dārgu visu to, ko Dievs dara mūsu dzīvē, tad par dabīgu lietu mums kļūs upurēt vai celt altāri Dievam.Zini, ka tad, kad runa iet par uzupurēšanos, Dievs nekad – nekad nelūgs tev to, kā tev nav! Viņa mīlestība to nepieprasa, Dieva mīlestība – nav vardarbīga. Ja tu pa īstam mīli cilvēku, tu nekad nelūgsi viņam to, kā viņam nav.Aizmirsti par to, kā tev nav, un koncentrējies uz to, kas tev ir. Esi pārliecināts, ka tev pieder daudz!
  • To, ko cilvēks sēj, tieši tas viņam būs arī jāpļauj

    Visa jūsu dzīve sastāv no sēšanas. Mūsu vārdi – tā ir sēkla, mūsu darbības – arī ir sēkla. Pat visa jūsu pasivitāte, vai bezdarbība – arī ir sēkla.Un tā, katru dienu jūs savā dzīvē sējat, vai nu miesā, vai nu garā. Viens veids, kā jūs varat sēt garā, – ir izmantot katru iespēju, kuru jums dod Dievs, lai darītu kaut ko labu visiem cilvēkiem, īpaši saviem ticības biedriem.