Atskaitīšanās princips Jēzus Kristus dzīvē

AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 6 minutes
Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus!Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!Mēs joprojām runājam par atskaitīšanās spēku un svarīgumu ikkatra cilvēka dzīvē. Atskaitīšanās citu priekšā ir nepieciešama absolūti katram cilvēkam. Atskaitīšanās ir Dieva instruments, kas palīdz cilvēkam ieiet Dieva pilnībā un savā aicinājumā.Šodien aplūkosim Bībeliskos atskaitīšanās piemērus.
  • Atskaitīšanās princips Jēzus Kristus dzīvē.
Kad mēs skatāmies uz Jēzus Kristus dzīvi, mēs redzam, ka pat Viņš nedzīvoja neatkarīgu dzīvi. Jēzus vienmēr atskaitījās Tēvam – par to, ko Viņš runāja vai darīja. 
„Tad Jēzus sacīja: “Kad jūs Cilvēka Dēlu būsit paaugstinājuši, tad jūs sapratīsit, ka Es Tas esmu un ka Es neko nedaru no Sevis, bet runāju, kā Tēvs Mani mācījis.”(Jāņa 8:28).
 Jēzus pilnībā un itin visā pakļāvās Dieva gribai un tai deleģētajai varai, zem kuras Viņš tika nolikts. Tāda attieksme ir viens no veidiem, kā mēs varam parādīt to, ka esam pakļauti atskaites sistēmai.Kad Jēzus vēl bija bērns, Viņš pakļāvās(atskaitījās) saviem vecākiem. Bībele vēstī par to, kā tai laikā, kad vecāki meklēja Viņu, Jēzus 12 gadu vecumā, pēc svētkiem, palika Jeruzalemes templī. Bībelē ir teikts, ka pēc tam, kad vecāki atrada Jēzu, neskatoties uz to, ka Jēzus atradās tajā, kas pieder Debesu Tēvam, Viņš sekoja vecākiem. 
„Un Viņš nogāja tiem līdzi uz Nacareti un bija tiem paklausīgs. Bet Viņa māte visus šos vārdus paturēja savā sirdī.”(Lūkas 2:51).
 Jēzus zināja, ka Viņam ir jādara tas, kā dēļ Viņš atnāca uz zemi. Bet, Jēzus zināja arī to, ka viņam ir jāpakļaujas vecākiem, līdz tam laikam, kuru nolicis Tēvs.Jēzus pakļāvās(atskaitījās) ne tikai Dievam, bet arī cilvēkiem, zem kuru varas Viņš bija Paša Dieva nolikts.Tad, kad Dievs grib izmainīt cilvēku, Viņš iesaista to tādās savstarpējās attiecībās, kurās šim cilvēkam ir jāatskaitās par savu rīcību citu cilvēku priekšā. Dievs mūs ieliek atskaitīšanās sistēmā ar nolūku, lai gala rezultātā izmainītu mūs. Atskaitīšanās citu priekšā palīdz mums būt pareizā garīgajā formā un ievērot noteiktus garīgos un morāles standartus. Pateicoties tam, ka mēs staigājam ne tikai Dieva, bet arī cilvēku priekšā, kuri mīl mūs, rūpējas par mums un attur mūs no krišanas – tas palīdz mums pieaugt garīgi un dzīvē virzīties uz priekšu.Mūsu garīgās varas efektivitāte ir atkarīga no mūsu pakļaušanās mēram Dievam un tiem cilvēkiem, zem kuru varas Dievs mūs ir nolicis.Vērsīsimies pie Mateja Evaņģēlija.
„Bet, kad Viņš iegāja Kapernaumā, viens virsnieks nāca pie Viņa, To lūdza un sacīja: “Kungs, mans kalps guļ mājās triekas ķerts un cieš lielas mokas.” Un Jēzus uz to saka: “Es iešu un to darīšu veselu.” Bet virsnieks atbildēja un sacīja: “Kungs, es neesmu cienīgs, ka Tu nāc manā pajumtē; saki tik vienu vārdu, un mans kalps taps vesels. Jo arī es esmu cilvēks, kas stāv zem valdības, un man ir padoti karavīri; un, kad es vienam no tiem saku: ej! – tad viņš iet, un otram: nāc šurp! – tad tas nāk, un savam kalpam: dari to! – tad tas dara.” Kad Jēzus to dzirdēja, Viņš brīnījās un sacīja tiem, kas Viņam sekoja: “Patiesi Es jums saku: ne pie viena Israēlā Es tādu ticību neesmu atradis.”(Mateja 8:5-10).
 Te tiek runāts par romiešu virsnieku, kurš par sevi runāja kā par cilvēku, kam dota vara, un, tai pat laikā, kurš pats atradās pakļautībā. Patiesībā, reāla vara ir tikai tādam cilvēkam, kurš pats atrodas pakļautībā(zem kāda varas).Bībele runā par to, ka katra vara ir no Dieva, un tikai tam, kam varu dod Dievs, tā patiesībā pieder. Lai kvalificētu sevi kā tādu, kam pieder vara, vispirms ir jāiemācās būt kāda pakļautībā.Atskaitīšanās – tā ir spēja atrasties zem Dieva deleģētas varas. Var ieņemt varas pozīciju vai arī dzīties pēc varas, bet reāli būt bez varas.Augšminētajā Rakstu fragmentā mēs redzam, ka virsniekam patiesi bija vara, nevis viņš vienkārši runāja par savu titulu vai uzplečiem. 
„……. kad es vienam no tiem saku: ej! – tad viņš iet, un otram: nāc šurp! – tad tas nāk, un savam kalpam: dari to! – tad tas dara.”(Mateja 8:9).
 Kālab virsnieka vara bija darboties spējīga? Jo viņš pats atradās pakļautībā (zem varas)!Būt piederīgam atskaites sistēmai – tas nozīmē atrasties zem varas, kuru noteicis Dievs mūsu labumam un apsardzībai.Neliedziet sev šo labumu un šo apsardzību, kas nāk caur atskaitīšanos ne tikai Dieva, bet arī to cilvēku priekšā, kurus mūsu dzīvē sūtījis Dievs. Lai svētīta jums šī diena!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Noteikti pieraksti redzējumu no Dieva!

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Tomēr, kad atnāk atklāsme un sapratne no Dieva, jums ir jāpieraksta it viss, ko runā vai parāda jums Dievs. Un tad tas kļūst par dzīvības avotu, kas atdzīvina jūs un atnes tādu cerību, kas atbrīvo jūsos ticību un paļāvību uz Dievu.Pierakstīt redzējumu – tas nozīmē fiksēt redzēto uz papīra. Mums ir jāpieraksta redzējums skaidrā un saprotamā valodā, un, tādejādi, jāsaglabā tas rakstiskā veidā. Tieši šādā veidā mēs varēsim padarīt savu redzējumu par to, uz ko mēs varēsim gaidīt vai, uz ko varēsim cerēt. Tas ir viens no veidiem, kā mēs varam savienot sevi ar šo redzējumu un ziedot sevi tā realizēšanai.

  • Kā mēs varam staigāt piedošanā

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Beidz attaisnot savu aizvainojumu.Ja mēs attaisnojam savu aizvainojumu, mums ir grūtāk tikt galā ar šo aizvainojumu. Savukārt, ja mēs izsūdzam jebkādu aizvainojuma izpausmi un uzlūkojam to kā grēku Dieva priekšā, tad mēs nostājamies uz piedošanas ceļa. Iespējams, ar mums ir rīkojušies negodīgi, bet tas tik un tā nedod mums tiesības nepiedot. Ja mūsu reakcija uz notiekošo nav tīkama Dievam, – un nepiedošana nekad nevar Dievam patikt, – mums ir jānožēlo šis grēks un jālūdz Viņam piedošana.

  • Kā sevī attīstīt ieradumu lūgt? IV

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 4 minutes
    „…jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt.” (Jāņa Ev. 15:5b)Lūgšana mūs savieno ar Dievu, palīdz mums iepazīt Debesu Tēva sirdi, Viņa mīlestību un Viņa plānus, attiecībā uz mūsu dzīvi.Šodien, mazliet parunāsim par Daniēlu. Daniēls bija Dieva cilvēks, kurš līdzīgi, kā Dāvids, attiecās nopietni pret lūgšanu un laika pavadīšanu ar Dievu. Daniēla grāmatā 6: 10 ir teikts:„Kad Daniēls dzirdēja, ka ir izsludināts šāds rīkojums, viņš gāja savā namā, kur viņam bija augšistabā pret Jeruzālemi vērsti un atvērti logi un kur viņš nometās trīs reizes dienā ceļos, pielūdza un slavēja savu Dievu, kā viņš to visu laiku kārtīgi bija darījis.”

  • Četri iespējamie lūgšanu atbilžu varianti II

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 6 minutes
    3-ais variants – Dievs uz lūgšanu atbild „Nē!”Tev ir jāpriecājas par šādu „nē” tieši tāpat, kā par atbildi „jā”. Visgrūtāk cilvēkiem ir dzirdēt un sacīt „nē”. Daži cilvēki atbildi „nē” vispār nepieņem. Tas, kurš saka viņiem „nē”, kļūst par viņu ienaidnieku. Dažkārt arī no Dieva mēs nespējam pieņemt atbildi „nē”.Savā Vēstulē Pāvils saka, ka viņam tika dots dzelonis miesā, un sātana eņģelis sagādāja viņam sāpes. Pāvils trīs reizes lūdza par to, lai Dievs aizvāc šo dzeloni. Un Dievs viņam uz šo lūgšanu atbildēja „Nē”! Vai tad Pāvils nepalika Viņā? Vai tad Dieva Vārds nepalika, nemājoja Pāvila dzīvē? Mēs zinām, ka Dieva Vārds bagātīgi mājoja Pāvila dzīvē, un viņš it visā meklēja Dieva gribas piepildījumu. Tas nozīmē, ka Pāvils lūdza pareizi un bija cilvēks ar pareizu sirdi, bet, neskatoties uz to, Dievs viņam sacīja „Nē!”.

  • Gatavība sniegt atskaiti citiem par to ko tu dari vai atsakies darīt, – tā ir noteicošā pazīme rakstura stingrībai

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    „Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru.”(Filipiešiem 4:13).Tas nozīmē, ka man pilnībā ir jāpaļaujas uz Kristu un Viņa vārdu, un caur personīgo sadraudzību ar Viņu pastāvīgi jāsmeļas garīgais spēks. Bet, tas nozīmē arī to, ka es pieņemu Dieva spēku un atbalstu caur citiem Kristus Miesas locekļiem. Man ir tiešais savienojums ar Kristu un es esmu savienots ar Viņu caur attiecībām ar citiem Viņa Miesas locekļiem.

  • Dievs meklē mūsu lūpu augli

    AutorsMācītājs Rufus Adžiboije Lasīšanas laiks: 5 minutes
    Lai pienestu lūpu augli, kas patīkams Dievam, ļoti svarīgi ir sekot līdzi tam, kā mēs izmantojam savu muti. Kad mēs iemācīsimies runāt tieši to pašu ko Dievs runā, tad tas būs Dievam patīkams auglis. Kad mēs iemācīsimies pastāvīgi slavēt Dievu un pateikties Viņam par visu, bet ne zūdīties un žēloties, tad mēs varēsim pienest patīkamu lūpu augli Dievam. Kad mēs iemācīsimies runāt vārdus, kas nes mieru, prieku un mīlestību, bet ne naidu un šķelšanos, tad Dievs būs pagodināts caur mūsu muti.