Attaisnošanās vai ziedošanās? III

Sveicu jūs, dārgie lasītāji, šai brīnišķīgajā dienā! Katru dienu Dievs visu rada jaunu, un Viņa žēlastība priekš mums atjaunojas ik rītu! Vairākas dienas pēc kārtas mēs smeļamies gudrības mācību no līdzības, kuru izstāstīja Jēzus.

„Arī uz nama tēvu, kas Viņu bija aicinājis, Viņš sacīja: “Kad tu taisi azaidu vai vakariņas, tad neaicini savus draugus, savus brāļus, savus radus vai bagātus kaimiņus, ka tie atkal tevi neaicinātu un tu nebūtu to darījis atmaksas dēļ. Bet, kad pie tevis ir viesības, tad aicini nabagus, kroplus, tizlus, aklus; un tu būsi svētīgs, jo viņiem nav ar ko atmaksāt; jo tev būs atmaksa, kad taisnie celsies augšām.” Kāds no galda viesiem, to dzirdēdams, sacīja: “Svētīgs, kas ēdīs maizi Dieva valstībā!” Bet Viņš sacīja tam: “Kāds cilvēks taisīja lielu mielastu un bija ielūdzis daudz viesu. Un viņš sūtīja savu kalpu ap mielasta stundu, lai sacītu lūgtajiem viesiem: nāciet, jo tas ir sataisīts. Bet tie visi pēc kārtas sāka aizbildināties. Pirmais viņam sacīja: es esmu tīrumu pircis, un man jāiet to apskatīt. Lūdzu, aizbildini mani. Otrs sacīja: es esmu piecus jūgus vēršu pircis un eju tos aplūkot. Lūdzu, aizbildini mani. Trešais teica: es sievu esmu apņēmis, tāpēc nevaru noiet. Kalps pārnācis to atsacīja savam kungam. Tad nama tēvs tapa dusmīgs un pavēlēja kalpam: izej steigšus uz pilsētas ielām un gatvēm un ved šurp nabagus, kroplus, aklus un tizlus. Un kalps sacīja: kungs, ir darīts, kā tu pavēlēji, bet vēl ir vietas. Tad kungs sacīja kalpam: ej uz lielceļiem un sētmalēm un spied visus nākt iekšā, lai mans nams būtu pilns. Jo es jums saku, neviens no lūgtajiem viesiem nebaudīs manu mielastu.”(Lūkas 14:12-24).

Ļaudis, kuri saņēma uzaicinājumu uz mielastu, par kuru Jēzus stāsta šajā līdzībā, pierādīja, ka viņi nebija Dieva svētību cienīgi. Saņemot uzaicinājumu, viņi kā sarunājuši sāka atvainoties. Citiem vārdiem sakot, viņi sāka attaisnoties, meklēt iemeslus tam, lai neatbildētu uz Dieva aicinājumu. Jūs vienmēr varēsiet atrast attaisnojumu tam, kālab jūs nevarat darīt to, uz ko Dievs jūs aicina. Šī līdzība ir pierakstīta mūsu labad, lai mēs nesekotu šo cilvēku piemēram, bet smeltos no tās gudrības mācību. Iespējams, šiem cilvēkiem bija attaisnojoši iemesli vai arī viņu aizbildināšanās bija pamatota, bet fakts ir tajā, ka tas liedza viņiem pilnībā ziedoties Dievam un Viņa plāniem. Vai ir slikti nodarboties ar biznesu? Vai tad tas ir slikti, rūpēties par savu ģimeni un bērniem? Protams, nē! Tomēr, ja šīs sadzīviskās rūpes traucē jums ziedoties Dievam un koncentrēties uz Viņa mērķiem jūsu dzīvei, tad jūs esat pārāk aizņemti. Jēzus, atnākot uz Martas un Marijas namu, Martai teica, ka tā ir norūpējusies un zūdās par daudz ko, jo ir sajaukusi savas prioritātes.

„Atgadījās, ka viņi, tālāk ejot, nonāca kādā ciemā. Tur kāda sieva, Marta vārdā, uzņēma Viņu savā namā. Un viņai bija māsa, vārdā Marija, tā apsēdusies pie Tā Kunga kājām, klausījās Viņa vārdos. Bet Marta, aizņemta ar daudzām rūpēm par to, kā Viņu apkalpot, pienāca un sacīja: “Kungs, vai Tu neko nesaki par to, ka mana māsa mani atstājusi, lai es viena kalpotu? Saki jel viņai, lai viņa man palīdz.” Bet Tas Kungs viņai atbildēja, sacīdams: “Marta, Marta, tu rūpējies un zūdies par daudzām lietām. Bet tikai vienas lietas vajag, Marija sev izraudzījusies labo daļu, tā viņai netaps atņemta.” (Lūkas 10:38-42).

Vai tad tas bija kas slikts, ka Marta rūpējās par lielu mielastu brīdī, kad Pats Jēzus bija atnācies viņu namā? Nē, tas nav nekas slikts, bet tobrīd svarīgāk bija klausīties tajā, ko sacīja Jēzus, jo tādā veidā varēja efektīvāk pakalpot Viņam. Savukārt Marija izvēlējās labo daļu, par kuru Jēzus sacīja, ka tā viņai netiks atņemta. Vai jūs pamanījāt, ka, izvēle attiecībā uz labo daļu, par kuru runāja Jēzus, – tas bija Marijas personīgais lēmums. Patiesībā, ziedošanās Dievam un pareizās prioritātes – tas ir cilvēka izvēles jautājums. Jums pašiem nāksies izvēlēties attiecībā uz to, kas ir labāk priekš jums, – attaisnošanās vai ziedošanās. Vai jūs turpināsiet meklēt iemeslus, kāpēc jūs nevarat atbildēt uz Dieva aicinājumu, vai arī jūs reiz par visām reizēm pieņemsiet lēmumu ziedot sevi, lai piepildītu Dieva gribu savai dzīvei. Dievs Savā Vārdā jau ir pateicis to, kādā secībā ir jābūt izkārtotām jūsu prioritātēm:

 „Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.” (Mateja 6:33).

Lai arī ar ko jūs nodarbotos, kādas problēmas būtu nākušas pār jums, jūs nedrīkstat aizmirst šo svēto principu: dzīve Dievam un Viņa Valstības paplašināšana atnes labumu(svētības) jums un jūsu tuviniekiem, bet par to nāksies maksāt cenu. Ziedošanās – tā ir tā cena, kuru nāksies maksāt. Labāk meklējiet pamatu vai iemeslu, lai ziedotos Dievam, nekā atrunas tam, lai aizietu no aicinājuma vai kalpošanas Viņam. Dievs aicina mūs ziedot sevi Viņa mērķiem tikai tālab, ka Viņš grasās mūs svētīt. Dievs grasās paplašināt jūsu robežas, uzvest jūs virsotnē un paveikt ko jaunu jūsu dzīvē un caur jums, ko tādu, ko jūs vēl neesat redzējuši, neesat jutuši un neesat dzirdējuši. Dievs jums to visu jau ir sagatavojis!   Lai Dievs jūs svētī! Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije