Kļūstot par Dieva draugu
Kāpēc es esmu šeit?
Kāda ir dzīves jēga šeit uz zemes?
Kā man pārvarēt pastāvīgu vientulības sajūtu?
Kāpēc man ir tik grūta dzīve?
Kā atrast tās vienīgās un īpašās attiecības?
Upuris kā mūsu mīlestības mēraukla
Tur, kur ir patiesa mīlestība, tur vienmēr būs ziedošanās. Tāpēc mana mīlestības mēraukla ir mana spēja ziedoties. Mēs runājam un apgalvojam to, ka mēs mīla Dievu, mēs iedvešam sev šo patiesību, taču mēs nedrīkstam aizmirst faktu, ka mūsu mīlestības pret Dievu mēraukla nav tikai mūsu mutes apliecība. Tās mēraukla ir mūsu ziedošanās!
Kā man zināt vai es esmu draudzē vai sektā ?
Kā man zināt vai es esmu pareizajā draudzē vai sektā?
Kā man izvēlēties, kura baznīca tieši man būtu tā īstā un pareizā?
Kā man izvēlēties, kura baznīca tieši man būtu tā īstā un pareizā?
Dieva mērķis zemei un cilvēka lomu tajā III
„ No viņu augļiem jums tos būs pazīt. Vai gan var lasīt vīnogas no ērkšķiem vai vīģes no dadžiem? Tā katrs labs koks nes labus augļus, bet nelabs koks nevar nest labus augļus. Labs koks nevar nest nelabus augļus, un nelāga koks nevar nest labus augļus. Katrs koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī. Tāpēc no viņu augļiem jums tos būs pazīt .” (Mateja 17:16-20).
Kādēļ ir nepieciešams padarīt slavēšanu par savu dzīvesveidu
Slavēšana ir mūsu ticības uz Dievu izrādīšana.
Romiešiem 4: 20, mēs lasām, ka Ābrahāms „Dieva apsolījumu viņš neuzņēma ar šaubām un neuzticību, bet, Dievam godu dodams, kļuva stiprs ticībā”. Viens no veidiem, kā mēs varam gan parādīt, gan celt stipru ticību savā dzīvē, ir iemācīties pagodināt jeb dot slavu. Viens no veidiem, kā mēs pagodinām Dievu, ir Viņam ticēt, Viņu slavēt un turēties pie Viņa vārda par spīti dzīves negatīvajiem apstākļiem. Tikai tie, kas tic, ka Dievs valda pār viņu dzīvi un situāciju, spēj tā dzīvot. Bet patiesība ir tā, ka mēs nevaram izbaudīt dzīvi Dievā, līdz mēs neiemācīsimies Viņu pagodināt, parādot Viņam savu ticību caur ikdienas slavēšanu.
No kā ir atkarīgs izrāviens cilvēka dzīvē?
Pierašana pie savas situācijas.
Ļoti bieži cilvēki pierod pie savām situācijām un nedara neko, lai izmainītu lietu kārtību. Šis vīrs, kas bija tizls no mātes miesām, bija pieradis sēdēt vienā un tajā pašā vietā jau 40 gadus. Viņš jau vairs neticēja nekādām pārmaiņām.
Es lasīju stāstu par suni, kurš bija piesiets pie staba. Katru reizi, kad suns mēģināja bēgt, viņš juta savu ierobežojumu. Pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem bēgt, suns pierada pie sava stāvokļa. Pēc tam, kad viņu atsēja, viņš tā arī turpināja staigāt ierastajā rādiusā.Gaidiet vislabāko no Dieva, noskaņojiet sevi uz Dieva pārdabisko iejaukšanos, bet neaizmirstiet darīt savu daļu
Ejiet pēc paša labākā, kas ir no Dieva. Dažreiz mēs palēninām savu izrāvienu, tāpēc, ka izvēlamies eksistēšanu atmodas vietā. Jēzus nāca, lai mums būtu dzīvība un dzīvības pārpilnība, nevis, lai mums būtu daži nelieli svētību pilieni.
No jauna pievērsīsimies stāstam Apustuļu darbos par vīru, kas bija tizls no mātes miesām.Kas ir izrāviens?
Lai piedzīvotu izrāvienu, ir nepieciešams saprast, kas tas ir un kāpēc mums tas ir vajadzīgs.
Lūk, daži paskaidrojumi tam, kas tiek domāts tad, kad runa iet par izrāvienu:
• Izrāviens – ir tas, kas iznīcina jebkuras barjeras (sātaniskās vai cilvēciskās), kuras mūs dzīvē ierobežo.
• Izrāviens – ir tas, kas tavas traģēdijas pārvērš liecībās.
• Izrāviens – ir tas, kas tavas slimības pārvērš veselībā.
• Izrāviens – ir tas, kas tavas vilšanās pārvērš iespējās.
• Izrāviens – ir tas, kas dod pāreju no grūtībām uz komfortu.Stājieties pretī velnam, un viņš bēgs no jums, bet neaizmirstiet, ka jūsu vara stāties pretī velnam atnāk pēc jūsu paklausības Dievam
Bībele saka, ka mēs varēsim veiksmīgi stāties pretī velnam Svētā Gara spēkā. Kad mēs pieņemam Jēzu, kā Kungu un Glābēju, un pakļaujamies Dievam, tad mums ir pieeja Dievišķajam spēkam, kurš piespiež velnu bēgt no mums, ja vien mēs stājamies viņam pretī.
«Tad nu padodieties Dievam, stājieties pretim velnam, un viņš bēgs no jums» (Jēk..4: 7).
