Ejiet pēc paša labākā, kas ir no Dieva. Dažreiz mēs palēninām savu izrāvienu, tāpēc, ka izvēlamies eksistēšanu atmodas vietā. Jēzus nāca, lai mums būtu dzīvība un dzīvības pārpilnība, nevis, lai mums būtu daži nelieli svētību pilieni.
No jauna pievērsīsimies stāstam Apustuļu darbos par vīru, kas bija tizls no mātes miesām.
Bībele par paklausību saka sekojošo: «Ja jūs būsit Man padevīgi un paklausīgi, tad jūs baudīsit zemes svētību» (Js.1:19). Vai baudīsim zemes svētības vai nē, tas ir atkarīgs no mūsu paklausības.
Kāzu mielastā, Kānā Galilejā, Marija teica kalpotājiem: «… ko Viņš jums teiks, to darait!» (Jņ.2:5). Kad viņi izdarīja to, ko Jēzus teica, tad arī brīnums notika.
Bībele saka, ka mēs varēsim veiksmīgi stāties pretī velnam Svētā Gara spēkā. Kad mēs pieņemam Jēzu, kā Kungu un Glābēju, un pakļaujamies Dievam, tad mums ir pieeja Dievišķajam spēkam, kurš piespiež velnu bēgt no mums, ja vien mēs stājamies viņam pretī.
«Tad nu padodieties Dievam, stājieties pretim velnam, un viņš bēgs no jums» (Jēk..4: 7).
Bībele māca, ka gudrības sākums ir bijība Tā Kunga priekšā.
Kamēr nav dievbijības, nevar būt runa par gudrības garu vai atklāsmi no Dieva. Tāda dievišķa gudrība, kas liek jūsu sejai mirdzēt arī dzīves tumšajos brīžos un liek jūsu zvaigznei spīdēt spožāk par spīti dzīves nelabvēlīgajiem apstākļiem, rodas no dievbijības.
Bībele apgalvo, ka ar Dievu viss ir iespējams.
«Un Jēzus tos uzlūkoja un tiem sacīja: “Cilvēkiem tas nav iespējams, bet Dievam visas lietas iespējamas.» (Мat.19:26)
« Bet Jēzus uz to sacīja: “Tu saki: ja tu spēj! Kaut tu varētu ticēt! Tas visu spēj, kas tic.» (Мk.9:23).
Nevajag Dievu ierobežot savā dzīvē ar neticību. Viens no veidiem, kā mēs ierobežojam Dievu un palēninām Viņa iejaukšanos mūsu dzīvē, ir neticība.
