Bez Dieva es nespēju, bet ar Viņu es spēju visu ! II

Sveicu jūs, dārgie draugi, un lūdzu par to, lai jūsu dzīve, pateicoties Dieva gudrībai, kuru Viņš sūta mums caur Savu Vārdu, šai dienā ir piepildīta ar Dieva slavu!Dievs ir labs vienmēr, un Viņš vēl Saviem bērniem tikai labu. Tuvas attiecības ar Dievu atnes mūsu dzīvē svaigumu un spēku. Tieši lūgšana palīdz mums izveidot šīs labās attiecības ar Dievu. Un tāpēc lūgšanai ir jākļūst par vienu no galvenajām mūsu dzīves prioritātēm. Vakar mēs runājām par to, ka mums jāpārstāj darīt Dieva darbi savā spēkā. Lasot Apustuļu Darbu grāmatu, mēs ieraugām to, kas notika to cilvēku dzīvēs, kuriem lūgšana bija viņu dzīves galvenā prioritāte. Es iesaku jums uzmanīgi izlasīt visu Apustuļu Darbu grāmatu. Izpētiet tos stāstus, kas aprakstīti šajā grāmatā. Jūs ieraudzīsiet, ka brīnumi, par kuriem ir rakstīts šajā grāmatā, ir kā rezultāts pastāvīgām un spēcīgām to cilvēku lūgšanām, kuriem lūgšana bija viņu dzīves galvenā prioritāte. Apustuļu Darbu grāmata sākas ar to, ka Jēzus mācekļi lūdza.
„Tie visi vienprātīgi palika kopā lūgšanās……”(Apustuļu darbi 1:14).
Un tālāk mēs lasām par to, ka pēkšņi nolaidās Svētais Gars un uguns piepildīja namu, kurā atradās Jēzus mācekļi. Uguns bija pār ikvienu no viņiem. Mācekļi saņēma spēku no debesīm. Ja turpinām lasīt tālāk 3. nodaļu no Apustuļu Darbu grāmatas, mēs redzam, ka Pēteris un Jānis gāja uz lūgšanu namu un savā ceļā satika vīru, kas bija tizls. Viņu ieraugot, Pēteris un Jānis lūdza par šo cilvēku, un viņš tika dziedināts.Pēc Vasarsvētku dienas draudzei pievienojās trīs tūkstoši cilvēku. Viss tas bija kā rezultāts Jēzus mācekļu lūgšanu dzīvei.Apustuļu Darbu grāmatas 6. nodaļā tiek runāts par problēmu, kas radās draudzē un kuru bija nepieciešams risināt. Ko apustuļi nolēma darīt?
„Tie divpadsmit saaicināja visus mācekļus un sacīja: “Nav pareizi, ka mēs, kalpodami pie galda, atstājam novārtā Dieva vārdu. Tāpēc, brāļi, izredziet no sava vidus septiņus vīrus, kam laba slava, Svētā Gara un gudrības pilnus, kam mēs varētu šo pienākumu uzticēt; bet mēs gribam arī turpmāk Dievu lūgt un kalpot ar vārdu.”(Apustuļu darbi 6:2-4).
Lūgšana bija Apustuļu galvenā prioritāte. Un tam bija apbrīnojums rezultāts – draudze pieauga.Aplūkosim vēl vienu rakstu vietu no Apustuļu Darbu grāmatas:
„Tad nu, Kungs, skaties uz viņu draudiem un dod Saviem kalpiem drosmi runāt Tavu vārdu, Savu roku izstiepdams, ka notiek dziedināšanas un zīmes un brīnumi Tava svētā kalpa Jēzus Vārdā.”(Apustuļu darbi 4:29 – 30).
Tika lūgts Jēzus Kristus Vārdā. Arī šodien mēs lūdzam Dievu Jēzus Kristus Vārdā. Jēzus mācekļi nokļuva ļoti sarežģītā situācijā, – viņiem draudēja, viņus sita, viņiem aizliedza sludināt Evaņģēliju. Mācekļi saskārās ar ļoti nopietnu problēmu. Vai zināt, ko viņi darīja? Lai arī, paļaujoties uz savu pieredzi un zināšanām, viņi varēja pielietot kādus redzamus mērus: varēja sarīkot demonstrāciju, varēja uzrakstīt vēstuli valdniekam, varēja mobilizēt visus savus spēkus un sarīkot protesta akciju utt., viņi nemēģināja risināt šo problēmu paši saviem spēkiem. Mācekļi nolēma lūgt, un viņi lūdza konkrēti, jo lūgšana bija viņu prioritāte. Un nākamie divi panti parāda mums to, kāds bija lūgšanas rezultāts.
„Kad viņi beidza Dievu lūgt, vieta, kur tie bija sapulcējušies, nodrebēja, un tie visi kļuva Svētā Gara pilni un drošu sirdi runāja Dieva vārdus. Ticīgo pulks bija viena sirds un viena dvēsele, neviens neko no savas mantas nesauca par savu, bet viņiem viss bija kopīgs. Apustuļi ar lielu spēku apliecināja Kunga Jēzus augšāmcelšanos, un liela žēlastība bija ar viņiem visiem.”(Apustuļu darbi 4:31-33).
Tas parāda mums to, kas var notikt tad, kad lūgšana kļūst par vienu no galvenajām cilvēka dzīves prioritātēm.Rīt mēs sīki parunāsim par to, kas tad konkrēti notika pēc šīs īsās Jēzus Kristus mācekļu lūgšanas. Tiksimies rīt!Tas Kungs lai bagātīgi jūs svētī šai dienā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dievs dod katram pēc viņa spējām

    Mēs visi gribam vairāk. Mēs vēlamies, lai mūsu draudzē būtu vairāk cilvēku, bet Dievs dos mums tikai pēc mūsu spējām, dos mums to ar ko mēs tiekam galā. Cik tu esi atbildīgs, tik Dievs tev arī varēs uzticēt. Piemēram, tev dzīvē ir atnācis smags pārbaudījums, un tu domā: „Kāpēc un par ko man tas viss?” Bet Dievs zin, ka tu ar to vari tikt galā. Mēs bieži vien nezinam savas spējas, bet Dievs zina visu. Dievs zina to nastu, kuru tu esi spējīgs nest. Tu vari domāt un teikt par sevi: „Nē, es to nespēšu panest! Es neesmu spējīgs!”Līdz tam laikam, kamēr tu neiziesi cauri šiem pārbaudījumiem, tu nespēsi pat iedomāties uz ko tu esi spējīgs.
  • Kas notiek tā cilvēka dzīvē, kuram lūgšana ir viņa dzīves prioritāte? IV

    Ja, lūgšana kļūs par tavas dzīves prioritāti, tad cilvēki tieksies pie tevis, pat nesaprotot, kāpēc viņi to dara. Ja, lūgšana kļūs par tavas dzīves prioritāti, tad tavā dzīvē būs labvēlība no Dieva un cilvēku puses. Kas ir labvēlība? Tā ir vēlēšanās sniegt tev palīdzību. Cilvēki vēlēsies tev palīdzēt. Cilvēki vēlēsies ņemt aktīvu dalību tavā dzīvē, pat bez tā, ka tu viņiem to lūgsi vai sauksi viņus palīgā. Tā ir Dieva labvēlība. Un, nav obligāti, ka tie būs cilvēki, kurus tu pazīsti. Tie var būt cilvēki, kuri tevi, ne reizi nav redzējuši. Dievs – ir brīnišķīgs Dievs! Un, tas ir jāpiedzīvo personīgi.
  • Pavairošanas likums II

    „Kas ar asarām sēj, tie ar gavilēm pļaus: viņi aiziet un raud, dārgu sēklu sējai nesdami, bet tiešām ar prieku viņi atkal nāks un nesīs mājup savus kūlīšus.”(Psalms, 126:5-6).Šī Rakstu vieta apstiprina to, ka tas, kurš sēj un strādā, neskatoties uz grūtībām un asarām, pļaus ražu ar gavilēm. Ja pareizi izmantojam Dieva doto sēklu, burtiskā nozīmē, ja to sējam, pat ja nākas sēt ar asarām, Dievs apsola bagātīgu ražu un prieku. Visas Jēzus līdzības par sēklu atklāj mums Dieva Valstības būtību.
  • Otrā Saiešanas telts daļa – svētā vieta II

    Mēs runājām par to, ka privilēģija ieiet svētajā vietā piederēja tikai priesteriem. Priesteri nāca uz svēto vietu katru dienu, tālab, lai nestu upuri Dievam. Bībele saka, ka ikviens, kurš tic Jēzum Kristum ir priesteris. Šodien mūsu, kā priesteru, aicinājums ir, – tuvoties Dievam, ikdienu pienest Viņam garīgus upurus. Bez tam, mēs runājām par to, ka, ja mēs gribam baudīt Dieva klātbūtni, tad mums jāiemācās atstāt visas savas rūpes un jāmācās visā pilnībā nodoties Dieva pielūgsmei.
  • Disciplīna palīdz mums būt modriem

    Jēzus Saviem mācekļiem konkrēti pateica, lai viņi ir modri un lūdzas tāpēc, lai nekristu kārdināšanā. Bet mācekļi, uzklausot Jēzus pamācību, vienkārši aizmiga.„ Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā, gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja.” Viņš atkal aizgāja otru reizi un lūdza Dievu, sacīdams: “Mans Tēvs, ja šis biķeris nevar Man iet garām, lai nebūtu tas jādzer, tad lai notiek Tavs prāts.” Un Viņš nāk un atrod tos atkal guļam, jo viņu acis bija pilnas miega.” (Mateja 26:41-43).
  • Attīstīt sevī Dieva dabu un raksturu mums ir svarīgi tālab, lai mēs varētu auglīgi funkcionēt uz zemes

    „Ķēniņu apziņā netaisnību darīt ir negants noziegums: tikai ar taisnību jo stiprāks kļūst ķēniņu goda krēsls.”(Salamana pam.16:12).Lai nostiprinātu troni, ir vajadzīga patiesība vai taisnība. Bet mēs ar jums jau runājām par to, ka Vēstulē Romiešiem ir teikts, ka mēs valdām uz zemes caur taisnības dāvanu. Vara, autoritāte un gudrība valdīšanai uz zemes – tas viss atnāk mūsu dzīvē caur bezkompromisa pozīciju attiecībā pret grēku un netaisnību