Bez Dieva es nespēju, bet ar Viņu es spēju visu ! II

Sveicu jūs, dārgie draugi, un lūdzu par to, lai jūsu dzīve, pateicoties Dieva gudrībai, kuru Viņš sūta mums caur Savu Vārdu, šai dienā ir piepildīta ar Dieva slavu!Dievs ir labs vienmēr, un Viņš vēl Saviem bērniem tikai labu. Tuvas attiecības ar Dievu atnes mūsu dzīvē svaigumu un spēku. Tieši lūgšana palīdz mums izveidot šīs labās attiecības ar Dievu. Un tāpēc lūgšanai ir jākļūst par vienu no galvenajām mūsu dzīves prioritātēm. Vakar mēs runājām par to, ka mums jāpārstāj darīt Dieva darbi savā spēkā. Lasot Apustuļu Darbu grāmatu, mēs ieraugām to, kas notika to cilvēku dzīvēs, kuriem lūgšana bija viņu dzīves galvenā prioritāte. Es iesaku jums uzmanīgi izlasīt visu Apustuļu Darbu grāmatu. Izpētiet tos stāstus, kas aprakstīti šajā grāmatā. Jūs ieraudzīsiet, ka brīnumi, par kuriem ir rakstīts šajā grāmatā, ir kā rezultāts pastāvīgām un spēcīgām to cilvēku lūgšanām, kuriem lūgšana bija viņu dzīves galvenā prioritāte. Apustuļu Darbu grāmata sākas ar to, ka Jēzus mācekļi lūdza.
„Tie visi vienprātīgi palika kopā lūgšanās……”(Apustuļu darbi 1:14).
Un tālāk mēs lasām par to, ka pēkšņi nolaidās Svētais Gars un uguns piepildīja namu, kurā atradās Jēzus mācekļi. Uguns bija pār ikvienu no viņiem. Mācekļi saņēma spēku no debesīm. Ja turpinām lasīt tālāk 3. nodaļu no Apustuļu Darbu grāmatas, mēs redzam, ka Pēteris un Jānis gāja uz lūgšanu namu un savā ceļā satika vīru, kas bija tizls. Viņu ieraugot, Pēteris un Jānis lūdza par šo cilvēku, un viņš tika dziedināts.Pēc Vasarsvētku dienas draudzei pievienojās trīs tūkstoši cilvēku. Viss tas bija kā rezultāts Jēzus mācekļu lūgšanu dzīvei.Apustuļu Darbu grāmatas 6. nodaļā tiek runāts par problēmu, kas radās draudzē un kuru bija nepieciešams risināt. Ko apustuļi nolēma darīt?
„Tie divpadsmit saaicināja visus mācekļus un sacīja: “Nav pareizi, ka mēs, kalpodami pie galda, atstājam novārtā Dieva vārdu. Tāpēc, brāļi, izredziet no sava vidus septiņus vīrus, kam laba slava, Svētā Gara un gudrības pilnus, kam mēs varētu šo pienākumu uzticēt; bet mēs gribam arī turpmāk Dievu lūgt un kalpot ar vārdu.”(Apustuļu darbi 6:2-4).
Lūgšana bija Apustuļu galvenā prioritāte. Un tam bija apbrīnojums rezultāts – draudze pieauga.Aplūkosim vēl vienu rakstu vietu no Apustuļu Darbu grāmatas:
„Tad nu, Kungs, skaties uz viņu draudiem un dod Saviem kalpiem drosmi runāt Tavu vārdu, Savu roku izstiepdams, ka notiek dziedināšanas un zīmes un brīnumi Tava svētā kalpa Jēzus Vārdā.”(Apustuļu darbi 4:29 – 30).
Tika lūgts Jēzus Kristus Vārdā. Arī šodien mēs lūdzam Dievu Jēzus Kristus Vārdā. Jēzus mācekļi nokļuva ļoti sarežģītā situācijā, – viņiem draudēja, viņus sita, viņiem aizliedza sludināt Evaņģēliju. Mācekļi saskārās ar ļoti nopietnu problēmu. Vai zināt, ko viņi darīja? Lai arī, paļaujoties uz savu pieredzi un zināšanām, viņi varēja pielietot kādus redzamus mērus: varēja sarīkot demonstrāciju, varēja uzrakstīt vēstuli valdniekam, varēja mobilizēt visus savus spēkus un sarīkot protesta akciju utt., viņi nemēģināja risināt šo problēmu paši saviem spēkiem. Mācekļi nolēma lūgt, un viņi lūdza konkrēti, jo lūgšana bija viņu prioritāte. Un nākamie divi panti parāda mums to, kāds bija lūgšanas rezultāts.
„Kad viņi beidza Dievu lūgt, vieta, kur tie bija sapulcējušies, nodrebēja, un tie visi kļuva Svētā Gara pilni un drošu sirdi runāja Dieva vārdus. Ticīgo pulks bija viena sirds un viena dvēsele, neviens neko no savas mantas nesauca par savu, bet viņiem viss bija kopīgs. Apustuļi ar lielu spēku apliecināja Kunga Jēzus augšāmcelšanos, un liela žēlastība bija ar viņiem visiem.”(Apustuļu darbi 4:31-33).
Tas parāda mums to, kas var notikt tad, kad lūgšana kļūst par vienu no galvenajām cilvēka dzīves prioritātēm.Rīt mēs sīki parunāsim par to, kas tad konkrēti notika pēc šīs īsās Jēzus Kristus mācekļu lūgšanas. Tiksimies rīt!Tas Kungs lai bagātīgi jūs svētī šai dienā!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā ieiet savā kalpošanā II

    Vakar mēs sākām runāt par to, kā mēs varam ieiet savā kalpošanā. Mēs runājām par to, ka mums ir jābūt stiprai vēlmei kalpot. Bet vēlēšanās kalpot ir saistīta ar mūsu sapratni par Dieva gribu un mūsu pestīšanas mērķi. Mēs runājām par to, ka kalpošana palīdz mums atklāt mūsu potenciālu. Kalpošana palīdz mums izzināt sevi, savu aicinājumu, lai mēs nostiprinātu Dieva Valstību uz zemes un darītu darbus, kas tīkami Dievam. Dievs ir noteicis katram no mums darīt konkrētus labos darbus. Dievs vēlas, lai mēs esam auglīgi savā dzīvē, un ar to pagodinām Viņu uz zemes. Dievs caur mums un mūsu kalpošanu vēlas piepildīt zemi ar zināšanām par Viņu un Dieva Valstību. Dievs vēlas, lai caur kalpošanu mēs nostiprinām Viņa principus katrā dzīves sfērā un iekarojam cilvēkus Viņam.
  • Katra patiesa kalpošana sākās Dieva klātbūtnē

    Vienīgai veids, kā redzēt ko Tēvs dara ir pavadīt laiku kopā ar Tēvu. Ja jūs nevēlaties vienkārši iet un darīt jūsu pašu lietas, jūsu pašu izdomātā veidā, tad lūdzu sekojiet Jēzus piemēram. Atrodiet sev vietu tur kur varat saņemt mīlestību no Dieva, un ļaujat Viņam parādīt sev darbus ko Viņš veic ap jums, tā lai jūs varat Viņam Viņa darbos pievienoties.
  • Jebkuras attiecības palīdzēs mums ieraudzīt mūsu sirds patieso stāvokli un to, pie kā mums jāpiestrādā

    Kas notiek, kad mēs dibinām attiecības ar cilvēkiem? Šīs attiecības atklāj mūsos tās nepilnības, par kurām mēs paši pat nenojaušam. Katrā no mums vēl ir tik daudz krāmu, no kuriem vajag atbrīvoties, lai mēs varētu atbilst Jēzus Kristus tēlam.Daudzi cilvēki bieži vien ticībā pasludina to, ka viņi jau ir pilnīgi, jo tie ir jauni radījumi un ir Dieva taisnība Kristū.Dārgie draugi, ticība – tas ir labi. Un tik pat svarīgi ir ne tikai ticēt savā sirdī, bet arī ar savu muti apliecināt to, kam jūs ticat. Tomēr, ja noniecinām pārmaiņu instrumentus, kurus Dievs domājis vai lēmis tam, lai mainītu mūs, tad mūsu dzīve būs tāla no mūsu ticības apliecinājuma.
  • Vai tu dzirdi, ko runā Dievs? II

    Bez saprāta balss, mēs bieži dzirdam mūsu jūtu balsi. Arī jūtām ir balss. Bet arī šī balss ne vienmēr atspoguļo to, ko saka Dievs. Mūsu jūtas ir visai mainīgas, bieži tās ir atkarīgas no daudziem ārējiem faktoriem, – garastāvokļa, laika apstākļiem, noguruma utt. Ja mēs klausīsim tikai savām jūtām, tad mums stabilus panākumus neredzēt.Piemēram, tu bieži vari justies vientuļš, vājš , nemīlēts, kā neveiksminieks utt. Tomēr, bieži tādas izjūtas neatbilst patiesībai. Ja tu vadīsies pēc savām jūtām un pieņemsi tās kā patiesību, tu nespēsi baudīt to dzīvību pārpilnībā, kuru Dievs tev sagatavojis. Dievs dod šo dzīvību tikai tiem, kuri dzird Viņa balsi un seko Viņam!
  • Tas, ko esi gatavs ziedot jeb atdot, noteiks to, kas vēlāk ienāks tavā dzīvē

    Tas, no kā esi gatavs šķirties, noteiks to, kas nākotnē ienāks tavā dzīvē. Vakar mēs lasījām, ka Dievs aicināja Ābrahāmu atstāt savu zemi, sava tēva mājas un savus radiniekus, lai dotos uz to zemi, kuru Dievs viņam parādīs.„Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu” (1. Mozus, 12:1).
  • Ticība – tā ir paklausība Dievam! II

    „Bet bez ticības nevar patikt. Jo tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka Viņš ir un ka Viņš tiem, kas Viņu meklē, atmaksā.”(Ebrejiem 11:6).Mēs runājām par to, ka ticība – tā ir darbība(rīcība) saskaņā ar Dieva vārdu. Ļoti bieži Dievs aicinās mūs darīt neiespējamo, tas nozīmē – to, kas iespējams tikai Dievam. Dievs neaicina mūs, lai mēs demonstrētu to, uz ko mēs esam spējīgi, bet lai mēs demonstrējam to, uz ko Viņš ir spējīgs caur mums. Lūk, kāpēc bieži vien Dievs dod mums uzdevumus, kuru izpildīšana bez Viņa būs neiespējama.