Žēlastība jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es sveicu jūs mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Mēs turpinām runāt par to, ka Dievs ir aicinājis mūs parādīt Viņu savā miesā. Šodien es gribu, lai mēs ieraugām Svētā Gara lomu šai procesā. Bez Svētā Gara mēs nevarēsim parādīt Dievu savā dzīvē. Vērsīsimies pie Apustuļu Darbu grāmatas.
„ Pirmajā grāmatā, Teofil, esmu stāstījis par visu, ko Jēzus darījis un mācījis no paša sākuma līdz tai dienai, kad, caur Svēto Garu devis pavēles apustuļiem, ko bija izredzējis, Viņš tika uzņemts debesīs. Tiem Viņš arī pēc Savām ciešanām ar daudz skaidrām zīmēm bija dzīvs parādījies un, četrdesmit dienas viņu vidū redzēts, runājis par Dieva valstību. Un, tos sapulcinājis, Viņš tiem pavēlēja neaiziet no Jeruzālemes, bet gaidīt Tēva apsolījumu, ko jūs, tā Viņš sacīja, no Manis esat dzirdējuši. Jo Jānis gan ir kristījis ar ūdeni, bet jūs tiksit kristīti ar Svēto Garu pēc nedaudz dienām. Tad tie, kas bija kopā, Viņam vaicāja: “Kungs, vai Tu šinī laikā atkal uzcelsi Israēlam valstību?” Viņš tiem atbildēja: “Nav jūsu daļa zināt laikus vai brīžus, ko Tēvs nolicis Savā paša varā. Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam.” To sacījis, Viņš, tiem redzot, tika pacelts, un padebess Viņu uzņēma prom no viņu acīm. Kad tie, Viņam aizejot, cieši skatījās uz debesīm, lūk, pie tiem stāvēja divi vīri baltās drēbēs. Tie sacīja: “Galilieši, ko jūs stāvat, skatīdamies uz debesīm? Šis Jēzus, kas uzņemts prom no jums debesīs, tāpat nāks, kā jūs Viņu esat redzējuši debesīs aizejam.” Tad viņi griezās atpakaļ uz Jeruzālemi no kalna, ko sauc Eļļas kalns, kas ir tuvu pie Jeruzālemes, vienu sabata gājumu.” (Apustuļu darbi 1:-12).
Šajā Rakstu vietā tiek runāts par Jēzus pēdējām tikšanās reizēm ar Viņa mācekļiem. Atzīmēsim dažus svarīgus principus. 1)Jēzus deva Apustuļiem pavēles caur SVĒTO GARU. (2.pants) Jēzus Pats paļāvās uz Svēto Garu itin visā, ko Viņš, atrodoties miesā, darīja. Jēzus, iemājojot miesā, bija miesas ierobežots, tālab Viņam bija nepieciešams Svētais Gars. Mēs, kā cilvēki, dzīvojam miesā, un arī mēs esam savas miesas ierobežoti. Vienīgais veids, kā mēs varam tikt galā ar šiem ierobežojumiem, – tas ir tikai caur Svēto Garu. Mums ir jāapjauš sava nepieciešamība un atkarība no Svētā Gara. Mums Viņš jāmeklē katru dienu. Jēzus visā pilnībā bija atkarīgs no Svētā Gara, un arī mums pilnībā ir jābūt atkarīgiem no Svētā Gara. Līdz brīdim, kamēr mēs to nesapratīsim, mēs nespēsim parādīt Dievu savā dzīvē. Ja katru savu dienu tu uzsāc un pavadi bez lūgšanām, bez sadraudzības ar Dievu, – tādā veidā tu parādi, ka esi spējīgs ar visu tikt galā pats, ka tu vari iztikt bez Dieva. „Un, no rīta gaiļos cēlies, Viņš izgāja un nogāja kādā vientuļā vietā un tur Dievu pielūdza.”(Marka 1:35).
Jēzus, Kurš ir Dievs miesā, sāka Savu dienu izprotot Savu atkarību no Dieva Tēva un Svētā Gara. Lūk, kālab Savu dienu Viņš sāka ar lūgšanu. Jēzus, būdams miesā, tika no sātana kārdināts, taču Svētā Gara spēkā un caur sadraudzību ar Dievu, Viņš visu uzvarēja. Vai tev ir laiks, ko tu ikdienas pavadi vienatnē ar Dievu? Es nerunāju tikai par tiem gadījumiem, kad tu lūdz tālab, ka tev nepieciešama dziedināšana, apsardzība, finanses. Vai tu iedali laiku sadraudzībai ar Dievu tāpēc, ka mīli Viņu? Ja nekā tāda nav, tad tu neapzinies savu atkarību no Svētā Gara un dzīvo pēc miesas. Ja jau Jēzus Pats, lai parādītu vai atklātu Tēvu, paļāvās uz Svēto Garu, tad mums tas ir nepieciešams jo vairāk. Lai Dievs bagātīgi svētī katru no jums šai brīnišķīgajā dienā, kuru Viņš radījis! Līdz rītam! Mācītājs Rufus Adžiboije
