Ikdienas vārds

„Klausaities: raugi sējējs izgāja sēt. Un notika, sējot cita sēkla krita ceļmalā, un putni nāca un to apēda.Un cita krita uz akmenāju, kur tai nebija daudz zemes, un tā uzdīga tūdaļ, tāpēc, ka tai nebija dziļas zemes. Bet, kad saule bija uzlēkusi, tad tā savīta un nokalta, tāpēc, ka tai nebija saknes. Un cita krita starp ērkšķiem, un ērkšķi uzauga un to nomāca, un tā nenesa augļus. Un cita krita labā zemē un nesa augļus, kas uzdīga un augtin auga, un cita nesa trīsdesmitkārtīgi, cita sešdesmitkārtīgi un cita simtkārtīgi”(Marka, 4:3-8).

Par pamatu mēs ņemsim Rakstu vietu no Marka evaņģēlija 4. nodaļas, kurā Pats Jēzus mācīja līdzībās.

Šajā nodaļā ir trīs līdzības, kurās Jēzus sniedz paskaidrojumu par to, kāds spēks un potenciāls ir apslēpts mazā sēkliņā.
Visupirms es gribētu uzskaitīt šīs līdzības, bet vēlāk mēs detalizēti izskatīsim katru no tām.
Pirmā līdzība, kuru Jēzus izstāstīja, – ir līdzība par sējēju. Šī līdzība atklāj virkni šķēršļu, kuri traucē sēkli izaugt par augu un nest augļus. Šajā līdzībā Jēzus parādīja trīs šķēršļu veidus, kuri var traucēt mūsu iesēto sēklu augšanai (Marka, 4:3-20).

Dāvids runā par tām acīmredzamajām priekšrocībām, kuras ienāk cilvēka dzīvē pēc grēku nožēlas.

1.Pārdabiska brīvība no vainas apziņas un nosodījuma.
« Tad es atzinos Tev savos grēkos un neapslēpu savas vainas. Es sacīju: “Es izsūdzēšu Tam Kungam savus pārkāpumus!” Un Tu piedevi man manu grēka vainu.» (Ps.32:5).
Pēc mūsu atzīšanās grēkos, Dievs tūlīt piedod mums mūsu grēku vainu. Kad mūsu sirds mūs tiesā, kad mēs atrodamies zem vainas apziņas, mūsu grēku smaguma dēļ, tad tādā stāvoklī mums ir ļoti grūti iet un ar uzdrīktēšanos pielūgt Dievu. Vainas apziņa atņem mums drosmi. Tāpēc, lai atbrīvotos no vainas apziņas, mums ir nepieciešams atzīties savos grēkos.

Ja mēs nenožēlojam savus grēkus Dieva priekšā, tas ietekmē mūsu svētības. Augstāk minētajā rakstu vietā teikts, ka « Tava roka smagi gūlās uz mani dienām un naktīm ..» Tā Kunga rokas smagums – tā nav svētību zīme, bet gan lāsta pazīme. Nenožēlota dzīve atņem mums iespēju virzīties uz priekšu jebkurā mūsu dzīves sfērā. Nenožēlotā dzīvē aiziet vai iztvaiko svaigums un spēks, un tā vietā atnāk sausums. Svaigums – ir svētību pazīme, bet sausums – lāstu pazīme. Lai uzplauktu un iegūtu bagātības, Bībele apgalvo, ka mums ir vajadzīgs spēks un svaigums. (5 Moz.8: 18). Grēku nožēlas trūkums atņem cilvēkam šo spēku. Karaļa Jēkaba angļu valodas tulkojumā teikts, ka „mans mitrums pārvērtās vasaras sausumā”.

«Svētīgs, kam pārkāpumi piedoti, kam grēki nolīdzināti!
Svētīgs tas cilvēks, kam Tas Kungs nepielīdzina viņa vainu, kura sirdī viltības nevaid!» (Ps.32:1-2).
Dāvids saka, ka pēc gēku nožēlas cilvēka dzīvē ienāk Dieva piedošana, viņa grēki ir nolīdzināti un pārkāpumi piedoti. Dāvids nosauc tādu cilvēku par svētīgu. Cilvēks, kurš neslēpj savā sirdī viltības, ir atvērts Dieva priekšā. Nav piedošanas tam, kas nenožēlo un neatklāj savus grēkus Dieva priekšā.

«Jo Dievs tai tiesā, kas nāks pār visu apslēpto, pasludinās Savu spriedumu par visu notikušo, vai tas būtu bijis labs vai ļauns.(Sal.māc. 12:14).

Salamans it kā dublē Jēzus vārdus. Dievs nodos katru mūsu lietu tiesā un īpaši visu apslēpto – grēkus, nepareizās lietas, to, ko mēs noslēpjam. Katru lietu Dievs izvedīs Savas tiesas gaismā. Tas nozīmē, ka mūsu grēki sekos mums pa pēdām. Vienīgais veids, kā mēs varam izvairīties no grēka un nepareizās rīcības sekām – nožēlot tos, pirms Dievs tos nodod tiesā. Grēku nožēla atnes mums žēlastību un labvēlību no tā Kunga. Grēka nožēla atnes mūsu dzīvē jaunas iespējas no tā Kunga. Tāpēc pareizais dzīves veids un pareizais lēmums ir tajā, ka nožēlojam savus apslēptos grēkus, lai Dievs mūs nenotiesātu.

«Jo nekas nav apslēpts, kas nenāktu gaismā; un nekas nenotiek slepeni, kas netaptu zināms» (Мk.4:22).

Šeit mēs redzam ļoti svarīgu Jēzus paziņojumu. Saskaņā ar šo rakstu vietu, viss, kas apslēpts, noteikti nāks gaismā. Ja mēs to pieņemsim, kā patiesību, tad mūsu dzīve Dieva un cilvēku priekšā būs caurskatāma. Katra mūsu nepareizā vai Dieva principiem neatbilstošā rīcība, agri vai vēlu nāks gaismā, un visas mūsu apslēptās lietas agri vai vēlu taps zināmas, visi mūsu neizsūdzētie, nenožēlotie un slepenie grēki agri vai vēlu taps zināmi visiem.

„Tā Kunga likumi ir pilnīgi un atspirdzina dvēseli. Tā Kunga liecība ir patiesa un vientiesīgos dara gudrus. Tā Kunga pavēles ir taisnas, tās dara sirdi priecīgu, Tā Kunga bauslis ir skaidrs, tas apskaidro acis.” (Psalmi, 19:8-9)

Šai Rakstu vietā mēs redzam, ka viens no prieka avotiem ir Dieva Vārds, pārdomas par Vārdu, dzīves uztvere caur Dieva Vārda prizmu. Tāpēc ir tik svarīgi, lai mēs saprastu, ka, tikai paliekot Vārdā, mēs allaž varēsim smelties prieku un mājot priekā. Dieva Vārds – tā ir īstenais stimuls, kas palīdz vienmēr slavēt Dievu un priecāties.

Dārgie draugi, Dievs vēlreiz mudina mūs kalpot Viņam ar prieku. Jēzus reiz teica saviem mācekļiem: „Tomēr nepriecājieties par to, ka gari jums paklausa, bet priecājieties par to, ka jūsu vārdi ir ierakstīti debesīs.”(Lūkas, 10:20). Ja tavs vārds ierakstīts Mūžīgās Dzīvības grāmatā, ja esi Dieva bērns, tad esi arī Kristus līdzmantinieks. Un tas ir pietiekoši, lai tu priecātos un pateiktos Dievam par katru dienu.

Bībeles tulkojumā krievu valodā ir teikts, ka „labprātīgu devēju Dievs mīl” (2. Korintiešiem, 9:7). Bībeles tulkojumā latviešu valodā turpat ir teikts, ka ”priecīgu devēju Dievs mīl”. Dievs mīl nevis vienkārši izpildītājus, bet gan priecīgus devējus. Mums ir svarīgi ne tikai kalpot Dievam, bet darīt to ar prieku.