Ikdienas vārds

Ko mēs darīsim tālāk, pēc tam, kad būsim dzirdējuši patiesību par lūgšanas svarīgumu un nepieciešamību? Mums ir jāmainās! Pirmkārt, mums vajag sākt lūgt Dievam, lai Viņš mums palīdz pastāvīgi lūgt. Otrkārt, tu vari prasīt citiem cilvēkiem, kurus uzskati par nopietniem lūdzējiem, lai viņi lūdz par tevi, lai tu varētu ieviest kārtību lūgšanās. Prasīt, lai citi par to lūdz – nav pazemojums.

Es atceros, kad arī manā dzīvē pienāca tāds brīdis, kad man pārgāja vēlēšanās lūgt, man kļuva garlaicīgi lūgt, mana lūgšana kļuva nedzīva. Un man neizdevās neko izmainīt šajā jautājumā. Es sapratu, ka manā lūgšanu dzīvē ir pienākusi krīze. Es piezvanīju savam vecākajam brālim un izstāstīju viņam, ka man nekas nesanāk, ka es lasu Bībeli, bet viss ir sausi, es lūdzu – sausi un, ka man to vispār negribas darīt.

Viens no svarīgiem ieradumiem, kurš mums ir jāattīsta sevī, – tas ir ieradums lūgt katru dienu. Lūgšanai ir jākļūst par labu un pastāvīgu ieradumu. Dievs vēlas, lai mēs iemācamies atstāt sliktus ieradumus un to vietā attīstam sevī pareizus ieradumus.

Dažiem cilvēkiem ir ieradums izšķiest laiku. Tāpēc, viņi var zināt, ka ir jālūdz, par ko ir jālūdz, ko dod lūgšana, bet vienalga to nedara, tāpēc, ka viņiem nav tam laiks, jo viņu laiks, ieraduma pēc tiek izšķiests nepareizām, neauglīgām lietām – televizors, dators, telefonsarunas u.t.t. Mums ir apzināti jāatrod un jāiedala laiks lūgšanai.

„Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva. Un visu, ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā.” (Jāņa Ev. 14:12-13).

Kad Pats Jēzus divas reizes saka vārdu „patiesi”, – tad tas nozīmē, ka Viņš grib vērst īpašu uzmanību uz to, ko Viņš saka. Šie divi panti ir savstarpēji saistīti. Jēzus saka, ka mēs varam darīt tās lietas, kuras Viņš darīja un pat lielākas, ja lūgsim. Jēzus centās saviem mācekļiem pateikt, ka tagad Viņam ir dota visa vara debesīs un virs zemes, ka Viņš pārstāvēs viņus debesīs, tāpēc, ka Viņš sēdēs ar Tēvu Debesu Tronī. Jēzus teica mācekļiem, lai viņi lūdz Jēzus Vārdā un Viņš to izdarīs, lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā.

Tavs Vārds saka, ka tā, kā Tēvs sūtīja Jēzu, tā Tu sūti mani. Es gribu savā dzīvē redzēt Tavu spēku. Es gribu redzēt savā dzīvē visu to, ko es redzu Sava Kunga dzīvē. Es gribu visu to, kas bija Jēzum, lai es varētu būt veiksmīgs visā, kā Jēzus. Es vēlos spēku, gudrību un Svētā Gara svaidījumu, lai varētu izpildīt manu kalpošanu un uzdevumus no Tevis. Tāpēc, Kungs, māci mani lūgt tā, kā lūdza Jēzus.”

„Un jūs esat liecinieki tam visam. Un redzi, Es jums sūtu Sava Tēva apsolījumu. Bet palieciet jūs pilsētā, līdz kamēr tiksit apģērbti ar spēku no augšienes.” (Lūkas 24:48-49).

Jēzus ar Savu piemēru mums parāda, ka cilvēkam vienmēr būs lūgt un nebūs pagurt. Jēzus visus nakti lūdza, tāpēc, ka nākamajā rītā, kaut kam bija jānotiek un Viņš Sevi gatavoja jaunajai dienai. Viņš lūdza!

„Un visi ļaudis mēģināja Viņam pieskarties, jo spēks izgāja no Viņa, un Viņš visus darīja veselus.” (Lūkas Ev. 6:19).

Mēs atkal redzam, ka spēks un svaidījums pavadīja Jēzus kalpošanu, bet viss tas notika pēc tam, kad Viņš bija pavadījis laiku lūgšanā. Tas nebija cilvēciskais spēks, bet Dieva spēks, kurš izplatījās un pavadīja to, ko Jēzus darīja. Un tas bija rezultāts pastāvīgām lūgšanām. Jēzus vienmēr lūdza!

Draudze, kuru ceļ Jēzus, elles vārti neuzvarēs. Jēzus visu ceļ ar savu Vārdu un ar Savu piemēru. Cilvēki Viņa draudzē ceļ savu dzīvi uz Viņa Vārda un iet pa Jēzus pēdām. Pēc Jēzus lūgšanas parādījās Dieva spēks un dziedināja slimos. Ja mēs lūgsim, tad debesis būs atvērtas, Svētais Gars nāks un Dieva spēks parādīsies un izpaudīsies. Mēs nevaram Svētajam Garam norādīt, kas Viņam jādara, tāpēc, ka Viņš Pats zina, ko vajag darīt. Mums tikai ir jāsagatavo Viņam ceļš, lai nevis mēs virzītos savā spēkā, bet lai Dievs strādātu. Bet, lai Dievs varētu strādāt, mums ir jāstrādā. Mana vēlēšanās ir, lai visiem tiem, kuriem ir kāda kalpošana, lūgšana būtu pamatā visam, ko viņi dara. Tieši tādu Draudzi Jēzus ceļ un tikai tādu Draudzi elles vārti neuzvarēs. Debesu Valstībā nav nekā mazsvarīga. Lai visam pamatā, ko jūs darāt, vispirms būtu lūgšana Dievam.

Pēc tam, kad Jēzus bija lūdzis, – nolaidās Svētais Gars un Jēzus piepildījās ar Svēto Garu. Mēs jau runājām par to, ka tad, kad mēs lūdzam, mēs piepildāmies ar Svēto Garu, piepildāmies ar Dieva gudrību un spēku. Gribu piezīmēt, ka nav svarīgi, kā tu jūties lūgšanas laikā. Mēs nedzīvojam pēc sajūtām, bet ticībā. Pēc tam, kad Jēzus bija piepildījies ar Svēto Garu, Viņš tika Gara vadīts uz tuksnesi, kur Viņš lūdza un gavēja. Mēs redzam, ka Jēzus atkal lūdza.

Viens pazīstams misionārs, kurš dzīvoja 18. gadsimtā, teica, kad mēs strādājam, tad mēs strādājam, bet tad, kad mēs lūdzam, tad strādā Dievs. Ir atšķirība starp mūsu spēku un Dieva spēku. Šī cilvēka vārdi apkopo visu, ko es jums cenšos pateikt. Kad mēs strādājam, tad mēs esam ierobežoti savos spēkos, bet tad, kad mēs lūdzam, – tad vairs nav nekādi ierobežojumi, tāpēc, ka Dievs ir bez robežām. Lūgšana atbrīvo Dieva spēku tam, ko mēs darām. Tāpēc, nepaļausimies uz sevi un saviem spēkiem, bet paļausimies uz Dievu un uz Viņa neierobežoto spēku.

Viena no lietām, kuru mācīja Jēzus, ir tā, ka cilvēkam vienmēr ir jālūdz. Tā bija Jēzus Kristus mācība un Vārds. Cilvēkam būs lūgt un nebūs pagurt! Jēzus to parādīja ar Savas dzīves piemēru. Tāpēc, Draudze, kuru ceļ Jēzus un kuru elles vārti neuzvarēs, – ir Draudze, kura lūdz un nepagurst.

Ja, mēs atsakāmies darīt šīs lietas, tad Jēzus negarantē, ka elles vārti neuzvarēs tādu draudzi. Elles vārti neuzvarēs tikai to draudzi, kuru ceļ Dievs. Un, es ticu, ka mūsu draudzi ceļ Dievs, tāpēc, ka mēs sludinām Dieva Vārdu un gribam dzīvot pēc Viņa Vārda, sekot Viņa Vārdam. Mēs vēlamies, lai viss, ko darām būtu celts uz Viņa Vārda. Mēs varam darīt daudz labu lietu, bet ja mēs nelūgsim, ja mēs neļausim, lai lūgšana kļūst par mūsu dzīvesveidu, tad elles vārti mūs uzvarēs. Elles vārti nespēs mūs uzvarēt tikai vienā gadījumā, – ja mēs lūgsim un veidosim efektīvu lūgšanu dzīvi.

Tu jautā, kāpēc cilvēki uzvedās tā, kā viņi uzvedās? Kāpēc reizēm, cilvēki nesaprot elementāras lietas? Kāpēc cilvēki dzird patiesību, bet nemainās? Ir neredzamās važas, kuras sasaista cilvēkus. Ir cietokšņi, kurus nevar sagraut ar mācībām, svētrunām, pamācībām, morāli. Tās ir garīgas lietas. Kas notiek, kad draudze lūdz? Šie cietokšņi sabrūk un notiek reālas izmaiņas. Mēs nevaram nelūgt un tajā pašā laikā pamācīt citus cilvēkus, tāpēc, ka cilvēks pēc tam pateiks, ka viņš visu ir sapratis, bet rīt ies un turpinās darīt to pašu. Cilvēku nav iespējams mainīt ar savu spēku, tas ir iespējams tikai Dieva spēkā.