Sveicinu jūs mīļie draugi! Svētības jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus! Mēs runājam par to, ka Dievs dažreiz pieļauj mūsu dzīvē ciešanas un pārbaudījumus tādēļ lai mēs varētu līdzināties Viņam un ieraudzītu kādas svētības ir apslēptas dzīvojot paklausībā un svētumā. Mēs runājām, ka Vecajā un Jaunajā Derībā Bībele runā, ka Dievs soda Savus bērnus, ja viņi paši tam atver durvis, nepaklausot Viņa baušļiem. Bībelē ir teikts:
Redzi, svētīgs tas cilvēks, kuru Dievs pārmāca, tāpēc nenonicini tā Visuvarenā pārmācības, 18 jo Viņš gan ievaino, bet arī pārsien, ja Viņš ko sasit, tad Viņa roka atkal dziedina. 19 Sešos grūtumos Viņš tevi paglābs, bet septītajā vairs bēdas tevi neskars. (Ījaba 5:17-19).
Dievs var mūs apskaidrot un mācīt caur ciešanām un sāpēm, tāpēc mums nevajadzētu mēģināt no tā vairīties. Dieva sods var mums radīt brūces, sāpes, sakāvi vai nelaimes mūsu dzīvē, bet Dievs dara to mīlestībā. Un tad, kad ir sasniegts Dieva soda mērķis, tad pats Dievs paņem prom visas problēmas, un Pats arī dziedē mūsu brūces. Ļoti svarīgi ir ieraudzīt un saprast šos vārdus:” Viņš gan ievaino….Viņš ko sasit…” kontekstā no citām vietām Rakstos. Tas nenozīmē, ka Pats Dievs piepilda mūsu dzīvi ar ļaunu, jo Dies nevienu nekārdina ar ļaunu. ” Neviens, kas tiek kārdināts, lai nesaka: Dievs mani kārdina, – jo ļaunām kārdināšanām Dievs nav pieejams, un pats Viņš nevienu nekārdina” (Jēkaba1:13)
To var darīt tikai velns, vai arī mēs paši dodam viņam iespēju caur mūsu nepaklausību un grēku. Tāpēc Sālamana pamācībā ir teikts: Tas Kungs visu dara ar noteiktu nolūku, arī bezdievīgo Viņš taupa ļaunai dienai.[Sālamana16;4)
Kad mēs vadāmies pēc Dieva Vārda un staigājam gaismā, tad ļaunais nevar mūs skart. Mēs zinām, ka ikviens, kas no Dieva dzimis, negrēko, bet tas, kas no Dieva dzimis, pasargā sevi, un ļaunais neaizskar viņu. (1. Jāņa5:18)
Ja mēs paši caur nepaklausību atveram velnam durvis, tad Dievs pieļaus ļauno mūsu dzīvē, kā mūsu grēka sekas un lai disciplinētu. Dievs visu to pieļauj Savā mīlestībā, lai pievēstu mūsu uzmanību un brīdinātu par to, ka esam atkāpušies no pareizā ceļa. Dieva sods liecina par Viņa mīlestību un žēlsirdību uz mums, kā Tēvam uz savu dēlu. To mēs varam redzēt sekojošā Rakstu vietā: jo, ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca, turēdams tomēr labu prātu uz viņu kā tēvs pret dēlu. 13 Labi tam cilvēkam, kas atrod gudrību, un cilvēkam, kas dabū sev skaidru prātu! (Sālamans3:11-12)
Dievs soda mūs mīlestība mūsu pašu labad, bet ne dusmās un Savas labpatikas pēc. Lūk ko saka Raksti: Tiešām, Es esmu ar tevi, lai tev palīdzētu, saka Tas Kungs, jo Es iznīcināšu tās tautas, kuru vidū Es jūs izklīdināju, bet tevi Es saudzēšu, tikai pārmācīšu tevi pēc taisnības, jo nesodītu Es tevi nevaru atstāt (Jeremija30:11)
Dievs neatstāj nesodītu, to ko Viņš mīl. Bet sodot Viņš neiznīcina. Iznīcināšana nav mīlestības pazīme, bet drīzāk naida. MĪLESTĪBA IR PAMATS UN ‘DISCIPLĪNAS PRIEKŠVĒSTNESIS. Dārgās mātes un tēvi, kuri lasa šo ikdienas vārdu, atļaujiet man pateikt jums, ja jūs patiesi mīlat savus bērnus, tad jūs būsiet ieinteresēti tajā, lai disciplinētu tos. Un tieši mīlestībai ir jābūt par pamatu disciplinēšanai. Mūsu, kā vecāku mērķis ir tajā, lai aizsargātu savus bērnus no negatīvām grēka un nepaklausības sekām dzīvē. Un Dievs, kā mūsu Debesu Tēvs ir ieinteresēts tajā, lai Viņa bērni dzīvoti pilnvērtīgu dzīvi – paklausībā un svētumā, tādēļ Viņš mūs disciplinē. Turpināsim runāt par šo tēmu rītdien! Ar Dieva mieru! Mācītājs Rufus Adžiboije.
