Dāsnums un viesmīlība atver durvis Dieva palīdzībai

Dāsnums un viesmīlība atver durvis Dieva palīdzībai

Sveicināti, dārgie draugi!

Es ar prieku sveicinu jūs rubrikā ”Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”.
Šodien es gribētu parunāt ar jums par viesmīlības un dāsnuma svarīgumu. Princips, ar kuru es šodien gribu dalīties ar jums, skanēs šādi:dāsnums un viesmīlība atver durvis Dieva palīdzībai. Paskatīsimies, kā šis princips darbojās Ābrahāma dzīvē.

„Un Tas kungs parādījās viņam pie Mamres ozoliem, kad tas dienas tveicē sēdēja savas telts durvīs. Un viņš pacēla savas acis un skatījās, un raugi, trīs vīri stāvēja viņa priekšā. Tos ieraudzījis, viņš steidzās tiem pretim no telts durvīm, noliecās līdz zemei un sacīja: „Mans Kungs, ja es esmu atradis labvēlību tavās acīs, tad , lūdzams, neej savam kalpam garām. Es likšu atnest drusku ūdens, ko nomazgāt kājas, tad apmeties zem šī koka. Un es dabūšu kumosu maizes, ka jūs varat savas sirdis stiprināt, pēc jūs varat atkal doties ceļā, jo kādā citā nolūkā tad jūs būtu iegriezušies pie sava kalpa?” Un tie teica: „Labi, dari, kā tu esi sacījis.”
Un tie sacīja viņam: „Bet kur ir Sāra, tava sieva?” Viņš atbildēja: „Lūk, teltī.”
Bet tas sacīja: „Es atgriezīšos pie tevis pēc gada šinī laikā, un redzi, tavai sievai Sārai būs dēls.” Bet Sāra stāvēja, klausīdamās pie telts durvīm, kas bija aiz viņiem. ( 1. Mozus, 18: 1-5, 9-10).

Kā mēs redzam šajā Rakstu vietā, svētības Ābrahāma dzīvē nebija nejaušas, tās atnāca paša Ābrahāma rīcības dēļ. Jā, mēs zinām, ka Dievs pats suverēni izlemj, kuru svētīt un kuru nesvētīt. Tomēr arī mēs varam kaut ko darīt, lai ietekmētu Dieva izvēli un atvērtu durvis Dieva svētībai.
Bībelē lasām, ka Ābrahāms savā namā uzņēma trīs vīrus, tos pabaroja un svētīja, nomazgāja tiem kājas un atdeva pašu labāko, kas viņam bija. Ābrahāms par to neko negaidīja pretī. Taču Dieva vārds vienmēr piepildās, tāpēc Dievs nevarēja nesvētīt Ābrahāmu par šādu viņa rīcību. Ir teikts, ka tad, kad mēs dodam nabagiem, mēs aizdodam Tam Kungam (Sālamana pamācības, 19:17). Tā ir patiesība, ka mēs nespējam iedot vairāk, kā to spēj Dievs.
Tātad Dievs svētīja Ābrahāmu un pildīja solījumu, uz kuru Ābrahāms tik ilgi bija gaidījis, tādā mērā, kādā pats Ābrahāms atvēra savu sirdi un sava nama durvis šiem vīriem.
Kad viesi ēda, Dieva Vārds atskanēja Ābrahāmam, un šie vīri jautāja:

Bet kur ir Sāra, tava sieva?” Viņš atbildēja: „Lūk, teltī.” Bet tas sacīja: „Es atgriezīšos pie tevis pēc gada šinī laikā, un redzi, tavai sievai Sārai būs dēls.” Bet Sāra stāvēja, klausīdamās pie telts durvīm, kas bija aiz viņiem.

Pateicoties Ābrahāma viesmīlībai, atskanēja Vārds no Dieva, kurš kļuva par pēdējo soli pretim Ābrahāma dēla Īzāka piedzimšanai.

Ir tik svarīgi, lai mēs sāktu pielietot šo principu savā dzīvē un caur to iniciētu svētības un pārmaiņas savā dzīvē. Ir tik svarīgi, lai caur viesmīlību un dāsnumu mēs iniciētu brīnumus un dievišķo iejaukšanos mūsu situācijās. Atveriet savas sirdis citu vajadzībām, atveriet savus namus, palīdziet tiem, kuri šodien piedzīvo grūtības, un tad jūs redzēsiet, ka Dievs jūs dāsni atalgos.
Lai Dievs jūs šodien svētī!

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā izskatās Dievišķais disciplīnas process

    1) Ja mēs neesam paklausīgi Dievam, tad Viņš sniedz liecību caur Svēto Garu. Pamatojoties uz Jāņa evaņģēliju, liecību par grēku mūsos sniedz pats Svētais Gars un tā ir viena no funkcijām ko Viņš īsteno mūsos.„Un Viņš nāks un liks pasaulei izprast grēku, taisnību un tiesu.” (Jāņa ev.16:8).
  • Kalpošanas mērķis ir tajā, lai atvestu cilvēku pie Dieva

    Kad mēs kalpojam cilvēkiem, mums ir jāpārliecinās par to, ka visi mūsu labie darbi, rūpes par cilvēkiem, uzmundrinājuma vārdi, žesti un mīlestības darbi ir vērsti uz to, lai tuvinātu šos cilvēkus Jēzum un savienotu viņus ar Jēzu, un nevis uz to, lai pagodinātu paši sevi. Jums ir jāsaprot, ka tikai tad, kad cilvēki savienojas ar Dievu, viņu problēmas atrisinās. Ja mēs patiesi vēlamies palīdzēt cilvēkiem, tad mums ir jāsaprot, ka neviens labāk par mūsu Radītāju to nespēs izdarīt.
  • Bez Dieva dzīvē zem debess nav nekādas laimes un apmierinājuma! III

    Mēs turpinām izskatīt Salamana ceļojumu, meklējot savai dzīvei mērķi, laimi un apmierinājumu. Mēs jau runājām par to, ka sava ceļa sākumā Salamans meklēja Dievu un mīlēja Dievu, un Dievs dāvāja viņam gudrību un bagātību, laimi un apmierinājumu dzīvē. Tomēr, Salamans sāka aizrauties ar šīs pasaules virspusējām lietām un sāka sekot citiem dieviem. Salamans sāka meklēt laimi un apmierinājumu dažādās lietās un darbos. Viļoties tajā visā, Salamans atgriezās pie saviem pirmsākumiem. Tādā veidā, Salamans katram cilvēkam mēģina atklāt to, ka savas dzīves mērķi, laimi un apmierinājumu nav iespējams rast ārpus attiecībām ar Dievu. Tālab, mums ir nepieciešams attīstīt un nostiprināt savas personīgās attiecības ar Dievu.
  • Vai tu priekš savas paaudzes kļūsi par cilvēku, kurš līdzinās Noa?

    „Šis ir stāsts par Noa: Noa bija taisns un bezvainīgs vīrs savā ciltī, jo Noa vadīja savas gaitas ar Dievu.” (1Mozus 6:9) 1. Noa bija taisns cilvēks. 2. Noa bija taisns un bezvainīgs cilvēks savā dzimtā, savā paaudzē. 3. Noa staigāja Dieva priekšā. Kad Dievs atrod tādu cilvēku, Viņš nostiprina Savu derību ar viņu.
  • Lai tas tev ir kā likums, ka tu neko nedarīsi bez lūgšanas!

    Viens pazīstams misionārs, kurš dzīvoja 18. gadsimtā, teica, kad mēs strādājam, tad mēs strādājam, bet tad, kad mēs lūdzam, tad strādā Dievs. Ir atšķirība starp mūsu spēku un Dieva spēku. Šī cilvēka vārdi apkopo visu, ko es jums cenšos pateikt. Kad mēs strādājam, tad mēs esam ierobežoti savos spēkos, bet tad, kad mēs lūdzam, – tad vairs nav nekādi ierobežojumi, tāpēc, ka Dievs ir bez robežām. Lūgšana atbrīvo Dieva spēku tam, ko mēs darām. Tāpēc, nepaļausimies uz sevi un saviem spēkiem, bet paļausimies uz Dievu un uz Viņa neierobežoto spēku.
  • Kālab ir tik svarīgi turēties pie mūžīgās dzīvības?

    Ja tu nesaglabāsi modrību ( nebūsi nomodā) un nelūgsi, tad tu vari pat nepamanīt to, kā mūžīgā dzīvība izslīdēs tev no rokām. Vai esi kādreiz mēģinājis noturēt rokās dzīvu upes zivi? Pat ja tev izdevās paņemt to rokās, tev pilnīgi nemanot, šī zivs ļoti ātri izslīdēja tev no rokām. Tieši tāpat, pilnīgi nemanot, arī mūžīgā dzīvība var izslīdēt tev no rokām. Tu vari pat nepamanīt, kurā brīdī tas notiks. Tu vari turpināt savas reliģiozās darbības, apmeklēt draudzi, lūgt, lasīt Bībeli, un tai pat laikā, vairs neatrasties uz mūžīgās dzīvības ceļa. Neviena no šīm lietām negarantē tev to, ka tu noteikti noturēsi mūžīgo dzīvību. Zināt, daudzi neticīgie cilvēki dara šīs lietas, – nāk uz draudzi, lasa Bībeli, lūdz. Visās reliģijās cilvēki lūdz, bet tas nenozīmē, ka visi šie cilvēki iemantos mūžīgo dzīvību.