Dāsnums un viesmīlība atver durvis Dieva palīdzībai II

Miers jums, dārgie draugi! Šodien es gribētu turpināt runāt par vakar uzsākto tēmu – par viesmīlības un dāsnuma svarīgumu. Kā lasījām, Ābrahāms caur viesmīlību saņēma apstiprinājumu jeb zīmogu solījumam, kuru Dievs viņam bija devis attiecībā uz bērnu. Ābrahāms atvēra savu sirdi, savu namu un savas rokas svešiem cilvēkiem. Viņš kalpoja šiem vīriem vislabākajā veidā un, pateicoties tam, saņēma savu brīnumu. Es vēlētos, lai šodien mēs izskatām vēl vienu piemēru, kurš ilustrē viesmīlības principu, kā arī to, ka caur viesmīlību mēs mudinām Dievu darboties mūsu dzīvē.
„Un kādu dienu notika, ka Elīsa gāja uz Sunemu, un tur bija kāda bagāta sieva, un tā viņu lūdz, ka viņš ar to ēstu mielastu. Un tā notika: cikkārt viņš tur gāja garām, viņš tur iegriezās ēst maizi. Un tā sacīja savam vīram: „Redzi, es atzīstu, ka tas ir svēts Dieva vīrs, kas pie mums še pastāvīgi iegriežas. Mēs varētu viņam iekārtot mazu augštelpu ar sienām, tur tad noliksim viņam gultu un galdu, kā arī krēslu un lukturi, lai viņam pie mums atnākušam būtu, kur ieiet.” (2. Ķēniņu, 4:8-10).
Šajā Rakstu vietā lasām, ka sieviete, kura uzņēma Elīsu savā namā, bija bagāta, bet viņai bija problēma – tai nebija bērnu. Vēlāk paskatīsimies, kā šīs sievietes dzīvē ienāca brīnums. Šī sieviete bija atvērts cilvēks. Kad viņa ieraudzīja, ka Elīsa pastāvīgi staigā gar viņas namu, tā atvēra savu namu viņam, Dieva vīram, iekārtoja viņam ērtu vietu nakšņošanai un kalpoja viņam. Šī sieviete bija viesmīlīga.
„Kādu dienu, kad viņš tur ieradās, viņš iegāja šai augšējā istabā un apgūlās. Un viņš sacīja savam puisim Gehazim: „Paaicini šo sunamieti!” Un viņš to pasauca, un tā ienāca pie viņa. Un Elīsa sacīja kalpam: „Lūdzu pasaki viņai: redzi, tu mūsu labad esi tā rūpējusies; ko lai mēs tevis labad darām? Vai būtu vēlams tevis labad iebilst kādu labu vārdu pie ķēniņa vai pie karaspēka virspavēlnieka?” Bet viņa atbildēja: „Es dzīvoju droši savas tautas vidū!” Kad viņš vēlreiz jautāja, kas būtu viņas labā darāms, tad Gehazis atbildēja: „Taču kaut kas, jo viņai nav dēla, un viņas vīrs ir vecs.” Tad Elīsa sacīja: „Atsauc viņu šurp!” Kad viņš bija to pasaucis un viņa stāvēja durvīs, tad viņš sacīja: „Nākamā gadā ap šo laiku tu apkampusi turēsi dēlu.” Bet tā sacīja: „Ak nē, mans kungs, tu dieva vīrs, nemaldini savu kalponi!” Un šī sieva patiesi kļuva grūta un dzemdēja dēlu tanī pašā laikā nākamajā gadā, tieši kā Elīsa viņai bija sacījis. (2. Ķēniņu, 4:11-17)
Bērns reiz bija šīs sievietes sirds slepenā vēlēšanās, bet tobrīd viņa jau bija apglabājusi šo savu vēlēšanos un vairs nedomāja par to. Kad sievietei jautāja, kas tai vajadzīgs, viņa pat nezināja, ko atbildēt, jo tobrīd jau bija samierinājusies ar to, ka viņai nav bērnu. Bet, redziet, caur viesmīlību, caur atvērtību, caur sirds ziedošanos šī sieviete, to pat neizprotot, pamudināja Dievu iejaukties, un Dievs dāvāja viņai bērnu. Bībele daudzkārt runā par to, lai mēs esam viesmīlīgi.Aplūkosim kādu Rakstu vietu:
„Brāļu mīlestība lai paliek! Neaizmirstiet viesmīlību! Jo daži ar to, pašiem nezinot, savos namos ir uzņēmuši eņģeļus!” (Ebrejiem, 13:1-2).
Kad esam viesmīlīgi un atvērti tam, lai palīdzētu cilvēkiem un dalītos ar to, kas mums ir, kad darām visu nepieciešamo, lai mūsu viesi justos ērti, un kalpojam viņiem no visas savas sirds, saskaņā ar Dieva teikto, mēs, pat neizprotot to, varam izrādīt viesmīlību eņģeļiem, kuri atnes mums svētīgas dāvanas no Dieva. Atraidot cilvēkus, neapzināti mēs varam atraidīt Dieva eņģeļus. Dieva Vārds tev šodien: esi viesmīlīgs, un Dievs tevi svētīs!Esiet svētīti! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Otrā Saiešanas telts daļa – svētā vieta III

    „Jēzus viņiem sacīja: “Patiesi, patiesi Es jums saku: nevis Mozus jums ir devis maizi no debesīm, bet Mans Tēvs jums dod īsto maizi no debesīm: jo Dieva maize ir tā, kas nāk no debesīm un pasaulei dod dzīvību.” Tie Viņam sacīja: “Kungs, dod mums vienmēr šo maizi!” Jēzus sacīja viņiem: “ES ESMU dzīvības maize. Kas pie Manis nāk, tam nesalks, un, kas Man tic, tam neslāps nemūžam.” (Jāņa 6:32-35).
  • Kristieša auglīgums sākas tad, kad viņš atklāj priekš sevis Dieva gribu it visās savas dzīves sfērās un seko tai

    „Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs.”(Romiešiem 12:2).Piepildīties ar Dieva atziņu ir iespējams atjaunojot savu prātu ar Dieva vārdu. Caur prāta atjaunošanu mēs mācāmies domāt tā, kā domā Pats Dievs, un skatīties uz savu dzīvi ar Dieva acīm.
  • Svētlaime vai gandarījums kalpojot cilvēkiem

    Šodien es vēlētos sākt sarunu par tēmu „ Svētlaime vai gandarījums kalpojot cilvēkiem.”Kalpošana – tas ir visai izplatīts jēdziens ticīgu cilvēku vidū. Savā būtībā, kalpošana – tas nozīmē dot no visa: dot savus talantus un spējas, zināšanas un laiku, savu sirdi un savus resursus. Dieva Valstība tiek celta ar līdzīga veida došanu. Tava draudze tiek celta caur tavu došanu un kalpošanu. Bībele saka, ka svētīgāk ir dot, nekā ņemt. Dievs svētī kalpotājus, tāpēc, ja tu vēlies sasniegt Dieva svētību virsotni, tad iemācies kalpot Dievam un cilvēkiem.
  • Kas ir aicinājums? Kā atklāt savu aicinājumu?

    Savas dzīves aicinājuma un uzdevuma izzināšana – ir process, kas sastāv no liela daudzuma mazām detaļām. Bieži, cilvēki cenšas atklāt savu aicinājumu, bet tajā pašā laikā, viņi neņem vērā šīs mazās detaļas, no kurām sastāv viss process. Daudzi cilvēki šodien ir nelaimīgi, jo viņiem nav redzējums par savu dzīvi, vai arī viņiem nav sapratne, kā piepildīt šo redzējumu. Tāpēc, mēs centīsimies ar to visu tikt skaidrībā.Pirmais, kas mums būtu jāzina, ir tas, – ka esam dzimuši, lai risinātu noteiktu uzdevumu. Bībele runā par to, ka mūsu dzīvei ir noteikts mērķis un nozīme. Jūs neesat nejaušība! Jūs piedzimāt uz šīs zemes, ne dēļ tā, lai vienkārši aizņemtu kādu vietu un elpotu gaisu. Jums ir misija, kuru ir nepieciešams piepildīt un ir ceļš, pa kuru ir jānoiet. Jūs esat radīti tam, lai izrādītu rūpes un esat glābti, lai kalpotu. Par to tiek runāts daudzās Bībeles rakstu vietās. Konkrētāk, mēs runāsim par to, ko Pāvils ir uzrakstījis vēstulē Efeziešiem 2: 10:
  • Dievs katru no mums aicina darīt labus darbus Jēzum II

    „Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.”(Efeziešiem 2:10).Augšminētā fragmenta pasvītrotā daļa „Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu” runā uz mums par to, ka Dievam jau ir nodoms, kuru piepildīt varēsiet tikai jūs. Viens no jūsu dzīves galvenajiem uzdevumiem ir, – noteikt vai noskaidrot šo aicinājumu. Pēc savas grēku nožēlas, Pāvils sāka nodarboties tieši ar sava aicinājuma meklējumiem.
  • Jēzus Kristus Draudze – tā ir vieta, kurā atskaitāmies viens otra priekšā!

    Mēs staigājam ne tikai Dieva priekšā, bet nesam atbildību arī cits cita priekšā. Kad mēs labprātīgi darām visu to, uz ko mūs aicina Bībele, – tas ļauj mums mainīties un garīgi pieaugt. Un mēs runājām par to, ka parasti, lai izrādītu efektīvāku atbalstu cits citam, draudze ir sadalīta nelielās grupās vai mājas grupās.Lai saņemtu to, kas nepieciešams veselīgai garīgajai dzīvei, ļoti svarīgi ir būt par atvērtu grāmatu. Citi cilvēki var vērot tevi un izzināt tevi. Bet, ja tu esi aizvērts attiecībā pret citiem cilvēkiem, tad tu nevarēsi saņemt palīdzību caur satikšanos šajās nelielajās grupās.