Dieva gribas svarīgums!

Sveicu jūs, dārgie draugi, šai brīnišķīgajā dienā! Dieva žēlastība pār mums atjaunojusies šai rītā. Bībelē ir teikts:
„Visi, kam dvaša, lai slavē To Kungu!”(Psalms 150:6).
Ja tu šodien esi dzīvs un vari elpot, – tā ir žēlastība no Tā Kunga, un tas ir pietiekams iemesls, lai tu slavētu Dievu un patiektos Dievam. Šodien es gribētu uzsākt sarunu par tēmu: „Dieva gribas svarīgums!” Svētajos Rakstos ir teikts:  
„Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! – ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu.”(Mateja 7:21).
  Bībele katru no mums aicina uz saprātīgumu, it īpaši tajā, lai izzinātu Dieva gribu savai dzīvei.  
„Tad nu raugaities nopietni uz to, kā dzīvojat: nevis kā negudri, bet kā gudri; izmantojiet laiku, jo šīs dienas ir ļaunas! Tāpēc nepadodieties neprātam, bet centieties saprast, kāds ir jūsu Kunga prāts.”(Efeziešiem 5:15-17).
  Kālab, mums ir tik svarīgi veltīt laiku tam, lai izzinātu Dieva gribu? Kālab Dieva gribas izzināšana cilvēkam ir tik nepieciešama? Lieta tajā, ka no Dieva gribas izzināšanas savai dzīvei ir atkarīga ne tikai mūsu laime uz zemes, bet arī mūsu stāvoklis nākotnē – mūžībā. Mēs visi uz šīs zemes esam ieradušies pēc Dieva gribas. Taču mēs ieradāmies ne tālab, lai realizētu savus plānus, bet Dieva gribu un Viņa plānus. Slavenajā Jēzus lūgšanā „Tēvreize! ir viena frāze „Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes!”, kurai ir jākļūst par katra cilvēka, kurš iepazinis dzīves jēgu, virzošo spēku. Pretējā gadījumā, cilvēks dzīvos tikai personīgā mērķa vai personīgā labuma dēļ, un, galu galā, viņš pazaudēs visu to, kam veltīja un atdeva savu laiku un spēku. Lai jūs neapjuktu, es gribētu jums paskaidrot, kāda ir atšķirība starp jēdzieniem „Dieva griba” un „Dieva plāns”. Dieva griba ir izteikta Viņa pavēlēs, kurās norādīts labākais ceļš, pa kuru cilvēkam vajadzētu iet savā dzīvē, lai tas būtu harmonijā ar Dievu. Piemēram, Dieva griba ir tajā, lai mēs dzīvojam svētu dzīvi, lai mēs par visu esam pateicīgi(1.Tesaloniķiešiem 5:18).  
„Jo tāda ir Dieva griba – lai jūsu dzīve būtu svēta. Atturieties no netiklības! Zinait, ka ikvienam jāglabā sava miesa svētumā un godā, bet ne kaislē un kārībā, kā to dara pagāni, kas nepazīst Dievu. Nevienam nebūs savam brālim pāri darīt vai to izmantot kādā lietā, jo Tas Kungs ir atriebējs visās šinīs lietās, kā mēs jums to jau agrāk esam teikuši un apliecinājuši. Jo Dievs mūs nav aicinājis nešķīstībai, bet svēttapšanai.”(1.Tesaloniķiešiem 4:3-7).
„Par visu esiet pateicīgi! Jo tāda ir Dieva griba Kristū Jēzū attiecībā uz jums.” (1.Tesaloniķiešiem 5:18).
  Dieva griba ir tajā, lai mēs esam likumam paklausīgi un krietni savas pilsētas un valsts pilsoņi, un tādā veidā izdarām kristīgu ietekmi uz tiem, kuri pretojas Dievam.  
„Pakļaujieties ikkatrai cilvēku starpā ieceltai kārtībai Tā Kunga dēļ, gan valdniekam, kas ir pār visiem, gan pārvaldniekiem kā tādiem, kas viņa sūtīti, lai sodītu ļaundarus, bet atalgotu tos, kas dara labu. Jo tāda ir Dieva griba, ka jūs, labu darot, apklusinātu neprātīgu cilvēku nezināšanu.”(1.Pētera 2:13-15).
  Dieva griba ir tajā, lai mēs, saprazdami to, ka „Dievs negrib, ka kāds ietu bojā(pazustu)…”, sludinātu citiem cilvēkiem par Dievu.  
„Tas Kungs nevilcina Savu apsolījumu, kā dažiem tas šķiet, bet ir pacietīgs ar jums, negribēdams, ka kādi pazustu, bet, ka visi nāktu pie atgriešanās.(2.Pētera 3:9).
  Dieva griba ir, – lai mēs netopam šai pasaule līdzīgi, bet maināmies atjaunodamies savā prātā.  
„Es jums lieku pie sirds, brāļi, Dieva žēlsirdības vārdā nodot sevi pašus par dzīvu, svētu Dievam patīkamu upuri, tā lai ir jūsu garīgā kalpošana. Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs.” (Romiešiem 12:1-2).
  Dieva griba katram ticīgajam ir tajā, lai mēs pieaugam Jēzus Kristus līdzībā.  
„Jo, kurus Viņš sākumā nozīmējis, tos Viņš nolēmis darīt līdzīgus Sava Dēla tēlam, lai Viņš būtu pirmdzimtais daudzu brāļu starpā.”(Romiešiem 8:29).
  Bībelē ļoti skaidri ir pateiks tas, ka Dievam, attiecībā uz katru no mums, ir konkrēts plāns. Savukārt, Dieva plāns mūsu dzīvei neatklājas uzreiz, bet pakāpeniski. Dievs mums uzreiz neatklāj visas Sava plāna sīkākās detaļas. Par to mēs turpināsim runāt rīt! Lai Dievs jūs bagātīgi svētī! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kāpēc mums ir jāpiedod cilvēkiem? Kādas ir nepiedošanas sekas?

    Nepiedošana sasaista gan mūsu pāridarītāju, gan mūs pašus. Ja mēs cilvēkam nepiedodam, tad tā rīkojoties, mēs ieslogām viņu „cietumā”, kurā mēs paši esam cietumsargi. Šis cilvēks ir sasaistīts, un mēs esam sasaistīti līdz ar viņu, jo mums pastāvīgi ir jārūpējas par to, lai viņš nepamestu savu „cietumu”. Šis cilvēks ir sasaistīts ar vainas apziņas, nosodījuma, atstumtības garu, bet mēs savukārt esam sasaistīti ar nepiedošanas, aizvainojuma, dusmu, rūgtuma, atstumtības un naida garu. Bet piedošana atnes brīvību gan mums, gan tam, kurš mūs sāpinājis.
  • Ko sevī ietver pielūgsme II

    “ Bet stunda nāk un ir jau klāt, kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā. Jo Tēvs tādus meklē, kas Viņu tā pielūdz. Dievs ir Gars, un, kas Viņu pielūdz, tiem To būs pielūgt garā un patiesībā.”” . (Jāņa 4:23-24).Lai efektīgi pielūgtu Dievu, mums ir jāstaigā patiesībā par to, kādai ir jābūt pielūgsmei, lai tā būtu tīkama Dievam. Tāpat mums arī jābūt jūtīgiem pret Svēto Garu, Kurš ir mūsu galvenais Skolotājs visās lietās.
  • Dieva Valstība II

    Bez noteiktas piepūles, nav iespējams nostiprināt Dieva Valstību mūsu sirdī, mūsu dzīvē, mūsu ģimenē un visās mūsu ietekmes sfērās. Lai paplašinātu Dieva Valstību ir jākaro un jācīnās. Tālab, ja esam pieņēmuši lēmumu būt par tiem, kuri paplašina Viņa Valstību virs zemes, mēs nedrīkstam būt pasīvi vērotāji. Tikai aktīvi cilvēki, kuri ieņēmuši uzvarētāju pozīciju Kristū, ir spējīgi nostiprināt šo Valstību savā dzīvē un sev visapkārt.
  • Atskaitīšanās princips Jēzus Kristus dzīvē

    Kad mēs skatāmies uz Jēzus Kristus dzīvi, mēs redzam, ka pat Viņš nedzīvoja neatkarīgu dzīvi. Jēzus vienmēr atskaitījās Tēvam – par to, ko Viņš runāja vai darīja.„Tad Jēzus sacīja: “Kad jūs Cilvēka Dēlu būsit paaugstinājuši, tad jūs sapratīsit, ka Es Tas esmu un ka Es neko nedaru no Sevis, bet runāju, kā Tēvs Mani mācījis.”(Jāņa 8:28).
  • Cik svarīga ir labvēlība pret Dieva Valstību

    Lieta tajā, ka labvēlība jāsēj ne tikai attiecība uz citiem cilvēkiem, bet arī attiecībā uz Dievu un Viņa darbiem virs zemes. Valstības svētību līmenis, kurš darbosies tavā dzīvē, būs atkarīgs no tā, kāda būs tava attieksme pret Valstības lietām.„Kaut Tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo ir jau laiks tai žēlastību parādīt: noteiktā žēlastības stunda tai ir situsi, jo Tavi kalpi mīl tās akmeņus un nožēlo, ka tā guļ pīšļos, un vēlētos, lai taču tautas bītos Tā Kunga Vārda un visi ķēniņi virs zemes Tavu godību,”(Psalms 102 :14-16).
  • Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam II

    Mēs uzsākām sarunu par to, ka kopā ar Dievu mēs varam plānot savu nākotni un mums var būt brīnišķīga nākotne. Mēs runājām par to, ka tas nenotiek automātiski. Tas, ka esam kļuvuši par ticīgajiem, nenozīmē, ka mums nav jāpievērš uzmanība savai nākotnei. Mēs nedrīkstam atstāt rūpes par savu nākotni apstākļu varā. Dievs devis mums saprātu un Viņš vēlas, lai mēs virzītos uz priekšu un celtu, veidotu savu brīnišķo nākotni. Tas, kurš nerūpējas par savu nākotni, parasti paliek par neveiksminieku savā dzīvē. Tālab, tik svarīga ir nopietna attieksme pret savas nākotnes plānošanu.