Dieva Valstība II

Miers jums, dārgie rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji!Es pateicos Dievam par jums un lūdzu, lai šī diena ir piepildīta ar varenām uzvarām pār dažādiem dzīves apstākļiem.Mēs uzsākām sarunu par Dieva Valstību.Vakar mēs runājām par to, ka Dievs vēlas redzēt, kā Viņa Valstība paplašinās pa visu šo zemi. Dievs vēlas, lai šīs pasaules valstība kļūtu par Dieva un Kristus Valstību.Mēs sapratām, ka tas katrā ziņā notiks, bet ir svarīgi, lai tas notiktu ar manu un tavu līdzdalību.Mēs aicinām katru ticīgo ņemt aktīvu dalību tajā, lai paplašinātu Dieva Valstību uz šīs zemes un ieņemt uzvarētāju pozīciju Kristū. Lai paplašinātu Debesu valstību, ir nepieciešams cīnīties un pielikt noteiktu piepūli.
„Bet no Jāņa Kristītāja laika līdz mūsu dienām Debesu valstībā laužas iekšā un tīkotāji ar varu cenšas to sagrābt.”(Mateja 11:12).
Bez noteiktas piepūles, nav iespējams nostiprināt Dieva Valstību mūsu sirdī, mūsu dzīvē, mūsu ģimenē un visās mūsu ietekmes sfērās. Lai paplašinātu Dieva Valstību ir jākaro un jācīnās. Tālab, ja esam pieņēmuši lēmumu būt par tiem, kuri paplašina Viņa Valstību virs zemes, mēs nedrīkstam būt pasīvi vērotāji. Tikai aktīvi cilvēki, kuri ieņēmuši uzvarētāju pozīciju Kristū, ir spējīgi nostiprināt šo Valstību savā dzīvē un sev visapkārt.Nav nepieciešamības uzvarēt, ja nav tā, kurš jāuzvar. Mums jāapzinās, ka atrodamies varenas garīgas kaujas pašā vidū.Cilvēka vienaldzība šai kaujā padara viņu viegli ievainojamu ienaidnieka priekšā.
„Mēs dzīvojam gan pasaulē, bet necīnāmies pasaulīgi. Jo mūsu cīņas ieroči nav miesīgi, bet spēcīgi Dieva priekšā cietokšņu noārdīšanai. Mēs apgāžam prātojumus un visas augstprātīgās iedomas, kas paceļas pret Dieva atziņu, un uzvaram visus prātus, lai tie ir Kristum paklausīgi,” (2.Korintiešiem 10:3-5).
Mēs ar jums dzīvojam pasaulē, bet necīnāmies pasaulīgi. Runa iet par garīgu cīņu, bet ne par fizisku kauju.Aplūkosim vēl vienu paralēlu rakstu vietu:
„Beidzot – topiet stipri savā Kungā un Viņa varenajā spēkā. Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām. Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā. Tāpēc satveriet visus Dieva ieročus, lai jūs būtu spēcīgi pretī stāties ļaunajā dienā un, visu uzvarējuši, varētu pastāvēt.”(Efeziešiem 6:10-13).
Augšminētajā rakstu vietā mēs redzam sekojošas patiesības:Pirmkārt, mēs necīnāmies tāpat vien, bet cīnāmies par to, lai paplašinātu Dieva Valstību un virzītu Viņa darbus virs zemes.Otrkārt, mēs necīnāmies pret cilvēkiem vai pret miesu un asinīm, tāpēc mūsu cīņas ieroči nevar būt miesīgi, bet tikai garīgi. Tas viss ir tāpēc, ka „ Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret varām un valdībām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā.” Tālab „..mūsu cīņas ieroči nav miesīgi”.Bez tam, ir svarīgi apzināties, ka mēs necīnāmies tāpat vien, bet cīnāmies no uzvarētāju pozīcijas Kristū.Mēs necenšamies uzvarēt šai cīņā, jo Kristus jau ir uzvarējis. Mēs Viņā jau esam uzvarējuši, un mums jācīnās tieši no šīs pozīcijas un ar šādu izpratni.Atklāsmes grāmatā ir skaidri pateikts, ka iemantot un paplašināt Dieva Valstību var tikai uzvarētāji.
„Kas uzvar, tas to iemantos, un Es būšu viņa Dievs, un viņš būs Mans dēls.”(Atklāsmes gr.21:7).
Uzvarētājs – tas ir tas, kuram ir atklāsme par Tā Kunga uzvaru un tas, kurš, bruņojies ar šo atklāsmi, uzvar visus šķēršļus lai piepildītu Dieva misiju savā ceļā.Ja vēlaties kļūt par vienu no tiem, kuri paplašina Dieva Valstību, jums nepieciešams zināt uzvarētāju pozīciju Jēzū Kristū. Dievs no savs puses paveicis visu nepieciešamo, lai mēs ar jums varētu uzvarēt un pārvarēt jebkuru šķērsli, kas rodas mūsu ceļā. Dievs paveicis visu nepieciešamo, lai mēs būtu spējīgi paplašināt Viņa Valstību jau no tā brīža, kad paši pieņemam šo Valstību.Mums nepieciešams iepazīties ar Viņa ieročiem uzvarai un būt pietiekami centīgiem tajā, lai izmantotu šos ieročus.Par to runāsim rīt.Atcerieties – Jēzū Kristū jūs jau esat uzvarētāji!Esiet svētīti!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Dzīves mērķa meklēšana II

    Šodien aplūkosim tos soļus, kurus spēra Salamans ar nolūku atrast jēgu un mērķi dzīvei. Mēs ieraudzīsim to , pie kādiem secinājumiem nonāca Salamans.Kā Salamans sāka meklēt dzīves jēgu? Pirmkārt – apgūstot zināšanas un iegūstot gudrību.„ Es domāju savā sirdī un sacīju: patiesi, es esmu gudrībā augsti cēlies un vairāk pieņēmies nekā visi tie, kuri ir bijuši pirms manis Jeruzālemē, un mans gars ir redzējis gudrības un ieguvis atziņu papilnam! Un, kad es savā garā apņēmos izzināt, kas ir gudrība, un izprast, kas ir neapdomība un neprātība, tad es skaidri atzinu, ka arī tā ir vēja ķeršana; jo, kur ir daudz gudrības, tur ir daudz nepatikšanu, un ar atziņas pieaugšanu vairojas arī vilšanās.”
  • Bez Dieva svētības mēs nevarēsim pilnvērtīgi funkcionēt uz zemes un darīt to, ko no mums gaida Dievs

    Bez Dieva svētības mēs nevarēsim piepildīt savu aicinājumu. Tālab, Dievs par visu ir parūpējies un visu rūpīgi pārdomājis. Lai mēs iemantotu Dieva svētības, mums ir jābūt pastāvīgā sadraudzībā ar Viņu. Bet, lai mēs varētu būt sadraudzībā ar Viņu, mums ir jābūt Dieva tēlam un līdzībai. Un Dievs mūs tieši tādus ir radījis – pēc Sava tēla un līdzības.
  • Svētlaime vai gandarījums kalpojot cilvēkiem! III

    Kalpošana un došana nosaka manas garīgās izaugsmes, garīgā brieduma pakāpi. Tas nosaka arī to, kādā mērā es līdzinos Jēzum Kristum.Dievs vēlas, lai mēs garīgi pieaugam. Viena no ticīga cilvēka garīgās izaugsmes pazīmēm ir tā, ka viņš piepilda citu cilvēku vajadzības. Tāds cilvēks ne tikai pieņem, bet arī atdod no sevis. Došana, kalpošana – tas ir viens un tas pats vārds, kurš nosaka to, kādā mērā es līdzinos Jēzum Kristum. Bībele saka, ka Jēzus atnāca uz zemi ne tālab, lai Viņam kalpotu, bet tālab, lai kalpotu citiem. Jēzus mums ir kalpošanas piemērs. Daudzi no mums grib, lai citi cilvēki mums kalpotu. Taču Dievs saka, lai mēs kalpojam cilvēkiem. Dievs grib, lai mēs atdarinām Viņu, lai mēs kļūstam līdzīgi Viņam.
  • Upuris kā mēraukla mūsu mīlestībai! V

    Tu nevari mīlēt, un, tai pat laikā, neko neupurēt, nedarīt neko labu sava mīlestības objekta labā. Tu nevari mīlēt, un, tai pat laikā, nepavadīt laiku kopā ar to, kuru mīli. Tas vienkārši nav iespējams! Laiks – tā ir mūsu dzīve. Pavadot laiku kopā ar to, kuru tu mīli, tu ar to dāvā viņam daļu savas dzīves.Tam, lai nopelnītu naudu, ir vajadzīgs laiks, un lai tērētu naudu , arī ir nepieciešams laiks. Ja tev ir nauda, bet nav laika to tērēt, šī nauda nenesīs tev svētības. Ja tu pazaudēsi naudu, rīt var nopelnīt to atkal. Bet, ja tu pazaudēsi laiku, – to vairs nekad neatgūsi!
  • Patiesība darīs jūs brīvus

    Šodien, daudzi cilvēki skraida turp, šurp, lai atrastu brīvību, glābšanu un laimi. Tomēr Dievs kaut kādā mērā uzliek atbildību katram no mums, atbrīvot sevi no sātana tīkliem.«Lai tavas acis neguļ un tavu acu plaksti lai nesnauž! Glāb sevi kā stirna no mednieka un kā putns no putnu ķērēja rokas!» (Salamana pamācības 6:4—5).
  • Tas, kas ir tavā sirdī, tieši tas arī nosaka tavas dzīves kursu III

    „Labs cilvēks no savas labās sirds krājuma izdod labu, un ļauns cilvēks no savas ļaunās sirds krājumiem izdod ļaunu. Jo no sirds pārpilnības mute runā.”(Lūkas 6:45).Ir cilvēki, kuri pastāvīgi kādu vaino, viņu sirds ir piepildīta ar negatīvismu, bailēm, pašpaļāvības trūkumu. Tas viss notiek tikai tālab, ka šis cilvēks pats ir ielaidis visas šīs lietas savā sirdī. Tas, ko tu esi ielaidis savā sirdī, ar ko esi to piepildījis, tas arī plūst, iziet no tevis.