Dieva Valstība II

Miers jums, dārgie rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji!Es pateicos Dievam par jums un lūdzu, lai šī diena ir piepildīta ar varenām uzvarām pār dažādiem dzīves apstākļiem.Mēs uzsākām sarunu par Dieva Valstību.Vakar mēs runājām par to, ka Dievs vēlas redzēt, kā Viņa Valstība paplašinās pa visu šo zemi. Dievs vēlas, lai šīs pasaules valstība kļūtu par Dieva un Kristus Valstību.Mēs sapratām, ka tas katrā ziņā notiks, bet ir svarīgi, lai tas notiktu ar manu un tavu līdzdalību.Mēs aicinām katru ticīgo ņemt aktīvu dalību tajā, lai paplašinātu Dieva Valstību uz šīs zemes un ieņemt uzvarētāju pozīciju Kristū. Lai paplašinātu Debesu valstību, ir nepieciešams cīnīties un pielikt noteiktu piepūli.
„Bet no Jāņa Kristītāja laika līdz mūsu dienām Debesu valstībā laužas iekšā un tīkotāji ar varu cenšas to sagrābt.”(Mateja 11:12).
Bez noteiktas piepūles, nav iespējams nostiprināt Dieva Valstību mūsu sirdī, mūsu dzīvē, mūsu ģimenē un visās mūsu ietekmes sfērās. Lai paplašinātu Dieva Valstību ir jākaro un jācīnās. Tālab, ja esam pieņēmuši lēmumu būt par tiem, kuri paplašina Viņa Valstību virs zemes, mēs nedrīkstam būt pasīvi vērotāji. Tikai aktīvi cilvēki, kuri ieņēmuši uzvarētāju pozīciju Kristū, ir spējīgi nostiprināt šo Valstību savā dzīvē un sev visapkārt.Nav nepieciešamības uzvarēt, ja nav tā, kurš jāuzvar. Mums jāapzinās, ka atrodamies varenas garīgas kaujas pašā vidū.Cilvēka vienaldzība šai kaujā padara viņu viegli ievainojamu ienaidnieka priekšā.
„Mēs dzīvojam gan pasaulē, bet necīnāmies pasaulīgi. Jo mūsu cīņas ieroči nav miesīgi, bet spēcīgi Dieva priekšā cietokšņu noārdīšanai. Mēs apgāžam prātojumus un visas augstprātīgās iedomas, kas paceļas pret Dieva atziņu, un uzvaram visus prātus, lai tie ir Kristum paklausīgi,” (2.Korintiešiem 10:3-5).
Mēs ar jums dzīvojam pasaulē, bet necīnāmies pasaulīgi. Runa iet par garīgu cīņu, bet ne par fizisku kauju.Aplūkosim vēl vienu paralēlu rakstu vietu:
„Beidzot – topiet stipri savā Kungā un Viņa varenajā spēkā. Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām. Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā. Tāpēc satveriet visus Dieva ieročus, lai jūs būtu spēcīgi pretī stāties ļaunajā dienā un, visu uzvarējuši, varētu pastāvēt.”(Efeziešiem 6:10-13).
Augšminētajā rakstu vietā mēs redzam sekojošas patiesības:Pirmkārt, mēs necīnāmies tāpat vien, bet cīnāmies par to, lai paplašinātu Dieva Valstību un virzītu Viņa darbus virs zemes.Otrkārt, mēs necīnāmies pret cilvēkiem vai pret miesu un asinīm, tāpēc mūsu cīņas ieroči nevar būt miesīgi, bet tikai garīgi. Tas viss ir tāpēc, ka „ Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret varām un valdībām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā.” Tālab „..mūsu cīņas ieroči nav miesīgi”.Bez tam, ir svarīgi apzināties, ka mēs necīnāmies tāpat vien, bet cīnāmies no uzvarētāju pozīcijas Kristū.Mēs necenšamies uzvarēt šai cīņā, jo Kristus jau ir uzvarējis. Mēs Viņā jau esam uzvarējuši, un mums jācīnās tieši no šīs pozīcijas un ar šādu izpratni.Atklāsmes grāmatā ir skaidri pateikts, ka iemantot un paplašināt Dieva Valstību var tikai uzvarētāji.
„Kas uzvar, tas to iemantos, un Es būšu viņa Dievs, un viņš būs Mans dēls.”(Atklāsmes gr.21:7).
Uzvarētājs – tas ir tas, kuram ir atklāsme par Tā Kunga uzvaru un tas, kurš, bruņojies ar šo atklāsmi, uzvar visus šķēršļus lai piepildītu Dieva misiju savā ceļā.Ja vēlaties kļūt par vienu no tiem, kuri paplašina Dieva Valstību, jums nepieciešams zināt uzvarētāju pozīciju Jēzū Kristū. Dievs no savs puses paveicis visu nepieciešamo, lai mēs ar jums varētu uzvarēt un pārvarēt jebkuru šķērsli, kas rodas mūsu ceļā. Dievs paveicis visu nepieciešamo, lai mēs būtu spējīgi paplašināt Viņa Valstību jau no tā brīža, kad paši pieņemam šo Valstību.Mums nepieciešams iepazīties ar Viņa ieročiem uzvarai un būt pietiekami centīgiem tajā, lai izmantotu šos ieročus.Par to runāsim rīt.Atcerieties – Jēzū Kristū jūs jau esat uzvarētāji!Esiet svētīti!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Jēzus Kristus Draudze – tā ir vieta, kurā atskaitāmies viens otra priekšā!

    Mēs staigājam ne tikai Dieva priekšā, bet nesam atbildību arī cits cita priekšā. Kad mēs labprātīgi darām visu to, uz ko mūs aicina Bībele, – tas ļauj mums mainīties un garīgi pieaugt. Un mēs runājām par to, ka parasti, lai izrādītu efektīvāku atbalstu cits citam, draudze ir sadalīta nelielās grupās vai mājas grupās.Lai saņemtu to, kas nepieciešams veselīgai garīgajai dzīvei, ļoti svarīgi ir būt par atvērtu grāmatu. Citi cilvēki var vērot tevi un izzināt tevi. Bet, ja tu esi aizvērts attiecībā pret citiem cilvēkiem, tad tu nevarēsi saņemt palīdzību caur satikšanos šajās nelielajās grupās.
  • Kā traģēdiju pārvērst triumfā?

    Pasaule, kurā mēs dzīvojam ir pilna ar traģēdijām, tāpēc, vārds „traģēdija” ir labi zināms katram no mums, – nav svarīgi, vai tu esi ticīgais, vai pagāns. Tomēr, kad pētām Bībeli, mēs saprotam, ka sākotnējais Dieva nodoms uz cilvēku bija pavisam citāds. Bībele apgalvo, ka Dievs svētīja cilvēku.„Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: “Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi.” (1Mozus 1:28).
  • Mīlēt – tas nozīmē kontaktēties un pavadīt laiku kopā!

    Dievs mūs ir radījis mīlestībai un sadraudzībai ar Viņu. Vairāk par visu Viņš vēlas to, lai mēs mīlam Viņu ar visu savu būtību. Dievs ir kļuvis par iniciatoru mūsu savstarpējām attiecībām ar Viņu. Iesākumā, Dievs sūtīja pie mums Jēzu un ļāva Viņam ciest, lai no jauna tiktu atjaunota sadraudzība ar Viņu. Tagad, kad tas jau ir paveikts, attiecībām ar Dievu ir jākļūst personīgām un intīmām. Ja mūsu attiecībās ar Dievu mums nebūs ieviesta kārtī, tad arī visa mūsu dzīve būs viena vienīga nekārtība, un tad mūsu dzīvē viss būs nepareizi.
  • Dievs vēlas, lai Viņa bērni dzīvotu mīlestībā, vienotībā un sadarbībā cits ar citu

    Mums ir nepieciešams konsekvents atbalsts un uzmundrinājums no citu cilvēku puses.„Tāpēc iepriecinait cits citu, kā jūs to jau tagad darāt!”(1.Tesaloniķiešiem 5:11).
  • Atskaitīšanās piemērs apustuļa Pāvila dzīvē II

    Dodoties misijas kalpošanā, Pāvils neteica, ka tagad, kad viņš jau ir nozīmēts ar roku uzlikšanu misijas kalpošanā, viņš ir brīvs un nevienam viņam nav vairs jāatskaitās. Tajā laikā Pāvils jau bija nobriedis kalpotājs, kas bija dibinājis jau vairākas draudzes. Taču neraugoties uz visu to, viņš turpināja atskaitīties. Pāvils atgriezās, lai atskaitītos Antiohijas draudzei – vietā, no kurienes viņu izsūtīja misijas darbā – un pie tiem cilvēkiem, kuru pakļautībā viņu bija nolicis Dievs. Vēl vairāk, Pāvils atskaitījās arī apustuļiem Jeruzālemē, kuru priekšā viņš atskaitījās par to, kā norit viņa kalpošana.„bet es nogāju, sekodams atklāsmei, un cēlu viņiem priekšā to evaņģēliju, ko es sludinu pagāniem, bet sevišķi tiem, ko uzskatīja par vadoņiem, lai manas gaitas nav vai nebūtu bijušas veltīgas ” . (Gal. 2:2).
  • Tikai Dievs zina patieso aicinājumu cilvēka dzīvei

    Izpratne par to, ka mēs esam Viņa radījumi, vedina uz domām, ka mūsu dzīve uz zemes būs pilnīgi bezjēdzīga bez Dieva, bez sadarbošanās ar Dievu un bez attiecībām ar Dievu. Bez Dieva mēs būsim līdzīgi cilvēkiem, kuri ir zaudējuši prāta spējas un kuri vienkārši maldās pa tuksnesi, kurā nav ceļa. Tāpēc, tādi cilvēki staigā tumsā uz izjūtām un gāzelējas kā dzēruma pilni.„Viņš ir tas, kas apstulbina valdnieku saprātu un viņus tik tālu maldina, ka tiem nav vairs ceļa, ka tie grābstās apkārt kā tumsā, ka gaismas tiem nevaid, ka tie apmaldās paši kā piedzēruši. ” (Ījaba 12:24-25).