Dievs, Kurš meklē zemes augli (Mācītājs Rufus Adžiboije)
4. Nest augļus – tas nozīmē iekarot konkrētu zemi Dievam. Lai iekarotu savu zemi, ko Dievs mums devis, mums jākļūst par Dieva sēklas sējējiem. Mums jāsēj noteiktā teritorijā tās sēklas, kuras Dievs katram no mums devis, – ar nolūku, lai atnestu turp Viņa kundzību un Viņa gaismu. 5. Katrs auglis sākas ar sēklu. Katram no mums Dievs ir devis savu sēklu. Katrā auglī ir sēkla. Sēkla – tas arī ir Dieva vairošanās princips. Katram no mums Dievs ir devis savu sēklu ar nolūku, lai mēs sētu šo sēklu un nestu augļus. Katrs no mums, mēs esam kāda cilvēka kalpošanas auglis. Kāds ir iesējis mūsu dzīvē patiesības sēklu, un tieši tāpēc mēs šodien esam Valstības auglis. Un šodien katram no mums ir noteikta sēkla no Dieva, kuru iesējot, mēs varēsim nest augļus Dieva Valstībā. Pastāv 2-vas cilvēku kategorijas: a) tie, kuri sēj sēklas; b) tie, kuri tikai ēd sēklas. Augli var atnest tikai sējējs. To mēs redzam aplūkojot nākamās Rakstu vietas.
«Dievs var jums bagātīgi dot visādu žēlastību, ka jums arvienu ir pilnīga iztikšana un vēl pietiekoši paliek pāri labiem darbiem. Tā kā ir rakstīts: Viņš ir izbēris un nabagiem devis, Viņa taisnība paliek mūžīgi. – Bet, kas dod sēklu sējējam un maizi ēdējam, tas arī dos un vairos jūsu sēju un liks pieaugt jūsu taisnības augļiem…» (2. Korintiešiem 9:8-10).
«Jo, kā lietus un sniegs nāk no debesīm un turp neatgriežas, pirms tas nav veldzējis zemi, to apaugļojis un tērpis zaļumā, ka tā dod sēklu sējējam un maizi ēdējam, tāpat tas ir ar Manu vārdu, kas iziet no Manas mutes. Tas neatgriezīsies pie Manis tukšā, bet tam jāizdara tas, ko Es vēlos, un jāizpilda savs uzdevums, kādēļ Es to sūtīju» (Jesajas gr. 55:10,11).Nenoliedzami, Dievs svētī katru no mums. Bet, par nožēlu, ir cilvēki, kuri dzīvo, tikai pieņemot un barojoties ar šīm svētībām, domājot un rūpējoties tikai par savu vajadzību apmierināšanu. Tādi cilvēki pat uz draudzi dodas tikai tālab, lai risinātu savas problēmas un piepildītu savas vajadzības. Šādu cilvēku lūgšanas griežas tikai ap viņu vajadzībām, bet viss pārējais viņus neinteresē un neuztrauc. Tādiem cilvēkiem Dievs ir vajadzīgs tikai viņu vajadzību apmierināšanai. Dievs patiesi vēlas rūpēties par mums un apmierināt mūsu vajadzības. Bet, Dievs grib, lai mūsu fokuss ir vērst ne uz mūsu vajadzībām, bet uz kalpošanu Viņam, uz Viņa gribas piepildīšanu uz zemes. Dievam tas ir svarīgākais. Cilvēks, kurš fokusējies uz Dieva Valstību, uz to, lai piepildītu Dieva gribu, lūdz un domā par to, kā viņš var efektīvi izplatīt Dieva Valstību uz zemes. Cilvēkam – sējējam ir savas vajadzības, bet viņš nekoncentrējas uz tām, nekoncentrējas uz sevi. Ne atbildes uz viņa lūgšanām ir cilvēka – sējēja kalpošanas virzošais spēks, bet gan sapratne par savu mērķi un vēlēšanās piepildīt Dieva gribu. Pāvils darīja visu nepieciešamo tam, lai piepildītu Dieva uzticēto kalpošanu un pienestu Viņam daudz augļu.
