Dievs, Kurš meklē zemes augli (Mācītājs Rufus Adžiboije)
6. Lai nestu augli, ir jāiet un jāsēj. Svarīgi ir sākt sēt tās taisnības sēklas, kuras Dievs tev ir dāvājis. Bet iesākumā ir svarīgi noteikt, kur konkrēti tev savas sēklas ir jāsēj. Paskatīsimies, ko Dievs saka 126-jā Psalmā:
«Kas ar asarām sēj, tie ar gavilēm pļaus: viņi aiziet un raud, dārgu sēklu sējai nesdami, bet tiešām ar prieku viņi atkal nāks un nesīs mājup savus kūlīšus» (Psalms 126:5,6).Vecajā Derībā bija svētki, kuru laikā cilvēki nesa savus kūlīšus – savus augļus – Dieva priekšā. Tai pat laikā, neviens nevarēja aizņemties kūlīti no kāda cita, katram bija jābūt savam kūlītim. Lai mums būtu savs kūlītis – savs auglis, – vispirms ir jāiesēj sēklas. No augšminētās Rakstu vietas mēs redzam, ka nevajag vienkārši sēt, bet jāsēj ar asarām. Un pēc tam, būs raža – būs tavs kūlītis, tavs auglis, ar kuru tu varēsi iepriecināt un pagodināt Dievu.Kādā veidā mēs varēsim atnest augli Dievam šajā gadā? Mēs sēsim savas sēklās un sēsim ar asarām. Jēzus Kalna sprediķī teica, ka svētīgi tie, kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti (Bībeles tulkojumā krievu valodā „……svētīgi raudošie, jo tie tiks iepriecināti”). Sēt ar asarām – tas nozīmē sēt ar salauztu sirdi un aizlūgšanu sirdī par citiem cilvēkiem, par savu tautu, par savu zemi. Jēzus mums ir kā piemērs itin visā, un Viņš kalpoja ar salauztu sirdi, ar gavēni un lūgšanām. Jēzum, dzīvojot uz zemes, bija mērķis – pagodināt Dievu Tēvu un atnest daudz augļu Dieva Valstībai.Tādu pat sirds stāvokli mēs redzam arī Nehemijam. Pēc tam, kad Nehemija bija uzzinājis par Jeruzālemes stāvokli un pilsētas sagrautajiem mūriem, viņš nolēma iet un atjaunot mūrus. Pirms to darīt, viņš savā sirdī salūza Dieva priekšā, raudāja, lūdzās un gavēja, jo ar savas sirds acīm ieraudzīja Jeruzālemes stāvokli. Šī iemesla dēļ Nehemija pat nespēja ēst. Viņš ar asarām lūdza un prasīja, lai Dievs piedod Savai tautai un palīdz atjaunot mūrus. Tieši ar salauztu sirdi Nehemija devās uz Jeruzālemi, un Dievs devās viņam palīgā. Dievs nāk palīgā cilvēkiem ar salauztām un pazemīgām sirdīm, kuri nes savās sirdīs nastu par to, par ko pārdzīvo Dievs.
