Dievs mīl to visu, un Viņš atnāk tur, kur ir disciplīna, kārtība, organizētība, darba mīlestība un ziedošanās

Sveicu jūs, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus! Vakar mēs ieraudzījām, ka Elīsa, kurš uzticami sekoja Elijam un visā pilnībā izpildīja visu to, kas tam tika teikts, sasniedza savu mērķi. Elīsa gāja līdz galam, samaksāja cenu, kas bija jāsamaksā, un Dievs atalgoja viņu ar divkāršu Elijas svaidījumu. Tagad tie cilvēki, kuri visu šo laiku stāvēja un vēroja to, ko tad Elīsa darīs, sāka godāt viņu un zemoties viņa priekšā. Bībelē teikts, ka čakla roka valdīs. Tas ir dzīvības likums. 
„Gausas rokas dara nabagu, bet čaklas rokas dara bagātu.” (Salamana pam.10:4).
 
„Čakla roka valdīs, bet rokai, kas gausa un nolaidīga, būs jāveic piespiedu darbi.” (Salamana pam.12:24).
 Centīgi cilvēki valdīs pār bezatbildīgiem, nedisciplinētiem un neorganizētiem cilvēkiem.    Tas ir tas, ko domāja Jēzus, sakot: 
„Jo, kam ir, tam tiks dots, un tam būs pārpilnība; bet, kam nav, tam tiks atņemts arī tas, kas tam ir.” (Mateja 13:12).
 Atbildīgi, disciplinēti un centīgi cilvēki ir mērķēti uz to, lai ne tikai saglabātu to, kas tiem ir, bet arī pavairotu to. Tādi cilvēki būs visai veiksmīgi un ietekmīgi cilvēki šai dzīvē. Tomēr, tie, kuri ir pārāk slinki tam, lai strādātu pie savu iekšējo resursu pavairošanas, galu galā pazaudēs arī to, kas tiem bija. Ja aplūkojam augšminēto fragmentu no Bībeles visas Jēzus izstāstītās līdzības kontekstā, tad mēs ieraudzīsim, ka ar zināšanām vien nepietiek. Bez esošo zināšanu pielietošanas praksē, ar laiku šī zināšanas tiks pazaudētas. Zināšanu pielietošana prasa no cilvēka centību, atbildību, organizētību, stratēģiskumu un disciplinētību. Disciplinēti cilvēki ietekmēs šo dzīvi. Ja tu negribi palikt nabags, kurš dzīvo parāda verdzībā, tad tev jāstrādā pie tā, lai kļūtu disciplinēts un centīgs itin visā, ko tu dari. Praviešu dēli, kuri nu zemojās Elīsas priekšā, līdz šim bija viņa kolēģi, viņi kopā mācījās praviešu skolā pie Elijas. Bet Elīsa no viņiem atšķīrās ar to, ka bija disciplinēts cilvēks. Šādas attieksmes dēļ Dievs palīdzēja viņam augstu pacelties un izcelties visu citu vidū. Tas ir ļoti spilgts piemērs tam, kā Dievs caur disciplīnu maina cilvēku. Elīsa kļuva par pravieti, kuram patiešām bija vara. Viņam bija tik spēcīgs svaidījums no Dieva, ka pat pēc Elīsas nāves viņa kauli vēl darīja brīnumus. Padomājiet par to! Cilvēkam var būt tāds Dieva svaidījums, ka pat pieskāriens viņam vai vienkārši atrašanās līdzās šim cilvēkam var būt par lielu svētību visiem. Tu vari kļūt par tādu cilvēku, ja vien ļausi Dievam caur disciplīnu un citiem Dieva pārmaiņu instrumentiem, par kuriem mēs līdz šim runājām, mainīt tevi. Kālab es tik daudz runāju par disciplīnu? Tālab, ka Dievs grib mainīt mūs un darīt dzīvē veiksmīgākus. Dievs vēlas, lai mēs virzāmies spēkā un Svētā Gara svaidījumā. Bet bez disciplīnas tas vienkārši nav iespējams. Es sajūsminos par mācītāju Sandeju Adeladži un viņa vadīto draudzi „Dieva Vēstniecība” Kijevā. Caur neatlaidīgu darbu un disciplīnu viņi ir sasnieguši milzīgus rezultātus un veic lielus varoņdarbus Dievam. Tā ir dinamiska draudze, kuras priekšā elles vārti atkāpjas šā vārda burtiskā nozīmē. Tā ir draudze, kura sasniedz jebkuru mērķi un atrisina jebkādus uzdevumus, kurus Dievs viņiem uzstāda, lai cik grūti tas arī nebūtu. Strikta disciplīna, augsta organizētības pakāpe, centīgs darbs, augsta ziedošanās pakāpe, – tās visas ir šīs draudzes locekļu raksturīgās iezīmes, sākot ar pašu mācītāju un beidzot ar draudzes ierindas locekli. Viņu veiksme un sasniegumi nav nejauši, bet ir rezultāts Dieva žēlastībai, kas atbrīvojas caur Viņa likumu un veiksmes principu ievērošanu. Dievs mīl to visu, un Viņš atnāk tur, kur ir disciplīna, kārtība, organizētība, darba mīlestība un ziedošanās. Un, kad Dievs atnāk, tad viss mainās un kļūst viegls. Savukārt, kad Dieva nav, viss top jo grūtāks un smagāks. Lai Dievs svētī katru no jums šai brīnišķīgajā dienā! Tiksimies rīt mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kāpēc cilvēki izvēlas būt bezatbildīgi?

    Ja tu vēlies iemācīties būt par atbildīgu cilvēku, tad pirmais, ko tev vajag uzvarēt sevī, – tās ir bailes visos līmeņos. Vajag sevī attīstīt drosmes un uzdrīkstēšanās garu. Bībelē ir teikts, ka vienīgajām bailēm, kādām mums jābūt, – bailēm Dieva priekšā. Bailes Dieva priekšā atbrīvo mūs no visām cita veida bailēm, it īpaši no bailēm cilvēku priekšā. Bailes cilvēku priekšā izliek slazdus.„Baidīšanās no ļaudīm noved pie pazušanas, bet, kas paļaujas uz To Kungu, tiek pasargāts.”(Salamana pam. 29:25).
  • Pastāv trīs ticīgo tipi: novērotāji, patērētāji un kalpotāji!

    Kādam ticīgo tipam piederi tu? Kas tu esi? Novērotājs, patērētājs vai kalpotājs?Šodien mēs mēģināsim tikt skaidrībā par to, ar ko tad atšķiras viens no otra novērotājs, patērētājs un kalpotājs.Novērotājam ir pilnīgi vienalga, kas notiek viņam visapkārt, viņš ir vienaldzīgs pret itin visu. Tas, kas notiek draudzē, viņu neskar, pēc viņa uzskatiem, viņa uzdevums ir tikai viens – atnākt uz svētdienas dievkalpojumu. Ir slavēšana, ir sprediķis, – tas ir pietiekoši. Tādam cilvēkam nav problēmu, viņam viss ir kārtībā gan darbā, gan mājās. Tāds cilvēks vienkārši vēro notiekošo un viņam ir labi. Ja jūs esat – novērotājs, tad jums nepieciešams kļūt par kalpotāju.
  • Nodot sevi Dievam

    Tas nenozīmē darīt to, kas mums pašiem ienāk prātā. Tieši otrādi, tas uzliek mums atbildību izzināt Dieva sirdi attiecībā uz Viņa gribu mūsu dzīvei. Šajā nolūkā mums ir jānodod sevi visā pilnībā Dievam sadraudzībai ar Viņu, kas ir mūsu iedvesmas,atjaunošanās un vadības avots. Tā bija arī pastāvīga prakse visiem tiem, kuri piedzīvoja Dieva spēku savā dzīvē un kļuva par Viņa žēlastības instrumentiem.
  • Jēzus atnāca, lai Viņa slava piepildītu zemi

    Jēzus atnāca uz zemi, Viņš nomira par cilvēkiem Krustā ne tāpēc, lai cilvēki būtu reliģiozi un paliktu vienaldzīgi attiecībā pret Dievu. Nē, Jēzus atnāca, lai Viņa slava piepildītu zemi tā, kā upes piepilda jūru.Ar Savu piemēru Jēzus parādīja mums to, kā mums ir jārīkojas. Lai kur arī Jēzus atnāca, visur sākās kustība! Lai kur arī Jēzus atnāca, vienmēr bija reakcija, kā pozitīva, tā arī negatīva. Vieni sacīja: „Lūk, Mesija, lūk, atbilde, īstais Dieva Dēls!” Citi sacīja: „Viņš ir velna apsēsts, Viņš ir grēcinieks, Viņš ir Dieva zaimotājs, Viņu vajag nogalināt.”
  • Viss, kas nonāk Dieva rokās, vairojas vai pieaug

    Jau vairākas dienas mēs ar jums runājam par to, ka jūsu dāvana(talants vai spējas), kas laista apgrozībā lai kalpotu, novedīs jūs virsotnē, – augstmaņu priekšā. Dāvana, kas laista apgrozībā, paplašinās jūsu iespējas un sagraus jebkurus ierobežojumus. Pateicieties Dievam par to, kādus Viņš jūs ir radījis.Dārgais draugs, tev jau ir dots tas, ar ko tu vari uzsākt pārdabisku kalpošanu Dievam. Neskaties uz savu dāvanu kā uz kaut ko mazu un nenozīmīgu.Kad Jēzus uzdeva saviem mācekļiem pabarot lielu tautas daudzumu, mācekļi iebilda Jēzum, sakot: „…mums ir tikai piecas maizes un divas zivis”. Mācekļi, droši vien gaidīja, ka Jēzus sacīs: „O, jā! Tad atlaidiet tautu, jo jums ir pārāk maz, un tā nepietiks visiem!” Taču Jēzus tā neteica un tā nerīkojās. Jēzum izdevās pabarot lielu cilvēku daudzumu pateicoties tam, ka kāds zēns nodeva Jēzus rokās to mazumu, kas tam bija.
  • Mums ir ļoti svarīgi apstāties jebkādā savā darbībā un nodoties vientulībai ar Tēvu

    „Un no turienes cēlies Viņš nogāja uz Tiras robežām. Un, kādā namā iegājis, Viņš gribēja, lai neviens to nemanītu; bet nevarēja palikt apslēpts.”Jēzus atnāca Tiras un Sidonas robežās, lai nošķirtos no cilvēkiem un paliktu vienatnē, jo tuvojās Viņa pēdējā diena – Viņa nāves diena Golgātā. Iespējams, Jēzus vēlējās palikt vienatnē ar Tēvu, lai runātu par to, kas Viņu sagaida Golgātā. Jēzus tādā veidā rāda mums piemēru, ka arī mums ir ļoti svarīgi apstāties jebkādā savā darbībā un nodoties vientulībai ar Tēvu. Reiz pa reizei mums vajag aizbēgt no šīs pasaules trokšņa, rūpēm un rast laiku tam, lai pabūtu ar Dievu.