Dievs mīl to visu, un Viņš atnāk tur, kur ir disciplīna, kārtība, organizētība, darba mīlestība un ziedošanās

Sveicu jūs, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus! Vakar mēs ieraudzījām, ka Elīsa, kurš uzticami sekoja Elijam un visā pilnībā izpildīja visu to, kas tam tika teikts, sasniedza savu mērķi. Elīsa gāja līdz galam, samaksāja cenu, kas bija jāsamaksā, un Dievs atalgoja viņu ar divkāršu Elijas svaidījumu. Tagad tie cilvēki, kuri visu šo laiku stāvēja un vēroja to, ko tad Elīsa darīs, sāka godāt viņu un zemoties viņa priekšā. Bībelē teikts, ka čakla roka valdīs. Tas ir dzīvības likums. 
„Gausas rokas dara nabagu, bet čaklas rokas dara bagātu.” (Salamana pam.10:4).
 
„Čakla roka valdīs, bet rokai, kas gausa un nolaidīga, būs jāveic piespiedu darbi.” (Salamana pam.12:24).
 Centīgi cilvēki valdīs pār bezatbildīgiem, nedisciplinētiem un neorganizētiem cilvēkiem.    Tas ir tas, ko domāja Jēzus, sakot: 
„Jo, kam ir, tam tiks dots, un tam būs pārpilnība; bet, kam nav, tam tiks atņemts arī tas, kas tam ir.” (Mateja 13:12).
 Atbildīgi, disciplinēti un centīgi cilvēki ir mērķēti uz to, lai ne tikai saglabātu to, kas tiem ir, bet arī pavairotu to. Tādi cilvēki būs visai veiksmīgi un ietekmīgi cilvēki šai dzīvē. Tomēr, tie, kuri ir pārāk slinki tam, lai strādātu pie savu iekšējo resursu pavairošanas, galu galā pazaudēs arī to, kas tiem bija. Ja aplūkojam augšminēto fragmentu no Bībeles visas Jēzus izstāstītās līdzības kontekstā, tad mēs ieraudzīsim, ka ar zināšanām vien nepietiek. Bez esošo zināšanu pielietošanas praksē, ar laiku šī zināšanas tiks pazaudētas. Zināšanu pielietošana prasa no cilvēka centību, atbildību, organizētību, stratēģiskumu un disciplinētību. Disciplinēti cilvēki ietekmēs šo dzīvi. Ja tu negribi palikt nabags, kurš dzīvo parāda verdzībā, tad tev jāstrādā pie tā, lai kļūtu disciplinēts un centīgs itin visā, ko tu dari. Praviešu dēli, kuri nu zemojās Elīsas priekšā, līdz šim bija viņa kolēģi, viņi kopā mācījās praviešu skolā pie Elijas. Bet Elīsa no viņiem atšķīrās ar to, ka bija disciplinēts cilvēks. Šādas attieksmes dēļ Dievs palīdzēja viņam augstu pacelties un izcelties visu citu vidū. Tas ir ļoti spilgts piemērs tam, kā Dievs caur disciplīnu maina cilvēku. Elīsa kļuva par pravieti, kuram patiešām bija vara. Viņam bija tik spēcīgs svaidījums no Dieva, ka pat pēc Elīsas nāves viņa kauli vēl darīja brīnumus. Padomājiet par to! Cilvēkam var būt tāds Dieva svaidījums, ka pat pieskāriens viņam vai vienkārši atrašanās līdzās šim cilvēkam var būt par lielu svētību visiem. Tu vari kļūt par tādu cilvēku, ja vien ļausi Dievam caur disciplīnu un citiem Dieva pārmaiņu instrumentiem, par kuriem mēs līdz šim runājām, mainīt tevi. Kālab es tik daudz runāju par disciplīnu? Tālab, ka Dievs grib mainīt mūs un darīt dzīvē veiksmīgākus. Dievs vēlas, lai mēs virzāmies spēkā un Svētā Gara svaidījumā. Bet bez disciplīnas tas vienkārši nav iespējams. Es sajūsminos par mācītāju Sandeju Adeladži un viņa vadīto draudzi „Dieva Vēstniecība” Kijevā. Caur neatlaidīgu darbu un disciplīnu viņi ir sasnieguši milzīgus rezultātus un veic lielus varoņdarbus Dievam. Tā ir dinamiska draudze, kuras priekšā elles vārti atkāpjas šā vārda burtiskā nozīmē. Tā ir draudze, kura sasniedz jebkuru mērķi un atrisina jebkādus uzdevumus, kurus Dievs viņiem uzstāda, lai cik grūti tas arī nebūtu. Strikta disciplīna, augsta organizētības pakāpe, centīgs darbs, augsta ziedošanās pakāpe, – tās visas ir šīs draudzes locekļu raksturīgās iezīmes, sākot ar pašu mācītāju un beidzot ar draudzes ierindas locekli. Viņu veiksme un sasniegumi nav nejauši, bet ir rezultāts Dieva žēlastībai, kas atbrīvojas caur Viņa likumu un veiksmes principu ievērošanu. Dievs mīl to visu, un Viņš atnāk tur, kur ir disciplīna, kārtība, organizētība, darba mīlestība un ziedošanās. Un, kad Dievs atnāk, tad viss mainās un kļūst viegls. Savukārt, kad Dieva nav, viss top jo grūtāks un smagāks. Lai Dievs svētī katru no jums šai brīnišķīgajā dienā! Tiksimies rīt mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Jebkuras attiecības palīdzēs mums ieraudzīt mūsu sirds patieso stāvokli un to, pie kā mums jāpiestrādā

    Kas notiek, kad mēs dibinām attiecības ar cilvēkiem? Šīs attiecības atklāj mūsos tās nepilnības, par kurām mēs paši pat nenojaušam. Katrā no mums vēl ir tik daudz krāmu, no kuriem vajag atbrīvoties, lai mēs varētu atbilst Jēzus Kristus tēlam.Daudzi cilvēki bieži vien ticībā pasludina to, ka viņi jau ir pilnīgi, jo tie ir jauni radījumi un ir Dieva taisnība Kristū.Dārgie draugi, ticība – tas ir labi. Un tik pat svarīgi ir ne tikai ticēt savā sirdī, bet arī ar savu muti apliecināt to, kam jūs ticat. Tomēr, ja noniecinām pārmaiņu instrumentus, kurus Dievs domājis vai lēmis tam, lai mainītu mūs, tad mūsu dzīve būs tāla no mūsu ticības apliecinājuma.
  • Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu

    Bībelē mēs lasām, ka Jēzus auga un tapa stiprs garā, pieaugot gudrībā un augumā. Jēzus pastāvīgi un it visā meklēja Dieva gribu, – lai varētu kļūt mums par piemēru attiecībā uz to, kā mums vajag meklēt Dieva griba.Jēzus nevarētu kļūt mums par piemēru, un mēs nebūtu spējīgi sekot Viņa pēdās, ja Viņš izzinātu Dieva gribu ar Savu Dievišķo īpašību palīdzību.Mēs lasām par to, ka Jēzus, tai laikā, kad citi pēc gadskārtējiem Pashā svētkiem jau devās mājup, palika Templī Jeruzālemē (skat. Lūkas 2:41-51).Ar ko tad Jēzus šai laikā Templī nodarbojās? Kālab Viņš palika Templī? Jēzus palika templī tāpēc, lai paklausītos tā laika mācītājus un uzdotu viņiem jautājumus. Tas bija viens no Jēzus noslēpumiem! Tajā bija Viņa gudrība un sapratne. Jēzus mācījās un studēja Rakstus! Jēzus gāja uz Templi un uzdeva jautājumus! Viņš lūdza un tuvojās Dievam Tēvam!
  • Dieva Valstība III

    Jēzus atnesa uz šo zemi Debesu Valstību, un viņš vēlas, lai mēs ar jums iesaistītos Viņa Valstības paplašināšanas procesā uz šīs zemes. Dievs vēlas, lai Viņa Valstība iekarotu visu zemi. Un ir bezjēdzīgi spriedelēt par to, notiks tas vai nē – šis jautājums jau ir atrisināts, tas noteikti notiks. Jautājums ir šāds – vai Dieva Valstības paplašināšana notiks ar tavu līdzdalību vai nē.Esmu pārliecināts, ka katrs ticīgais, kurš patiesi mīl Dievu, vēlas būt par šī procesa sastāvdaļu, vēlas Debesu valstību ne tikai sevī, bet vēlas To izplatīt sev visapkārt.
  • Dievs nevēlas, lai jūs padodaties!

    Šodien, līdzko viss nenotiek tā, kā cilvēki to ir gaidījuši vai arī problēmu nastas kļūst pārāk smagas,- daudzi padodas. Teikšu godīgi, ka iet caur pārbaudījumiem ar cieņu nav viegli, – tas ir jāmācās, un pie tā ir jānonāk. Lai ar cieņu ietu cauri pārbaudījumiem ir jāzina, ka tas nenotiek automātiski, ka sevi tam ir jāsagatavo.Ja mēs jau laicīgi nesāksim strādāt pie sevis šajā virzienā, tad, laiku pa laikam, mēs zaudēsim un padosimies. Tāds dzīvesveids mums traucēs būt stabiliem un virzīties šajā dzīvē uz priekšu.
  • Pateicība par itin visu – tā ir dievbijība

    Iespējams, ka arī tev mājās šobrīd nekā nav, kā tikai sāls un cukurs. Pateicies par to, kas tev ir, un tad tu ieraudzīsi, ko Dievs ar šo mazumiņu izdarīs. Vienmēr atrodi iemeslu, par ko pateikties Dievam.Pāvils teica: „Patiesi, lielu ieguvumu dod dievbijība ar pieticību.” (1.Timotejam 6:6).
  • Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam IV

    Mūsu nākotnei ir divas alternatīvas. Pirmā nākotnes alternatīva – tas ir tas, ko es saucu par prognozējamo nākotni. Mums uzmanīgi jāparaugās uz savu pagātni un to, ko darām šodien. Domājot par nākotni, mums jāsaprot, ka, ja mēs nemainīsim neko no tā, ko darām ikdienā, mūsu nākotne būs viegli prognozējama – mūsu nākotne ne ar ko neatšķirsies no mūsu tagadnes. Ja mēs neko nemainīsim šodien, rītdien mums būs tieši tāds pat rezultāts, mēs dzīvosim tajos pat apstākļos, vai pat sliktāk.