Dievs mīl to visu, un Viņš atnāk tur, kur ir disciplīna, kārtība, organizētība, darba mīlestība un ziedošanās

Sveicu jūs, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus! Vakar mēs ieraudzījām, ka Elīsa, kurš uzticami sekoja Elijam un visā pilnībā izpildīja visu to, kas tam tika teikts, sasniedza savu mērķi. Elīsa gāja līdz galam, samaksāja cenu, kas bija jāsamaksā, un Dievs atalgoja viņu ar divkāršu Elijas svaidījumu. Tagad tie cilvēki, kuri visu šo laiku stāvēja un vēroja to, ko tad Elīsa darīs, sāka godāt viņu un zemoties viņa priekšā. Bībelē teikts, ka čakla roka valdīs. Tas ir dzīvības likums. 
„Gausas rokas dara nabagu, bet čaklas rokas dara bagātu.” (Salamana pam.10:4).
 
„Čakla roka valdīs, bet rokai, kas gausa un nolaidīga, būs jāveic piespiedu darbi.” (Salamana pam.12:24).
 Centīgi cilvēki valdīs pār bezatbildīgiem, nedisciplinētiem un neorganizētiem cilvēkiem.    Tas ir tas, ko domāja Jēzus, sakot: 
„Jo, kam ir, tam tiks dots, un tam būs pārpilnība; bet, kam nav, tam tiks atņemts arī tas, kas tam ir.” (Mateja 13:12).
 Atbildīgi, disciplinēti un centīgi cilvēki ir mērķēti uz to, lai ne tikai saglabātu to, kas tiem ir, bet arī pavairotu to. Tādi cilvēki būs visai veiksmīgi un ietekmīgi cilvēki šai dzīvē. Tomēr, tie, kuri ir pārāk slinki tam, lai strādātu pie savu iekšējo resursu pavairošanas, galu galā pazaudēs arī to, kas tiem bija. Ja aplūkojam augšminēto fragmentu no Bībeles visas Jēzus izstāstītās līdzības kontekstā, tad mēs ieraudzīsim, ka ar zināšanām vien nepietiek. Bez esošo zināšanu pielietošanas praksē, ar laiku šī zināšanas tiks pazaudētas. Zināšanu pielietošana prasa no cilvēka centību, atbildību, organizētību, stratēģiskumu un disciplinētību. Disciplinēti cilvēki ietekmēs šo dzīvi. Ja tu negribi palikt nabags, kurš dzīvo parāda verdzībā, tad tev jāstrādā pie tā, lai kļūtu disciplinēts un centīgs itin visā, ko tu dari. Praviešu dēli, kuri nu zemojās Elīsas priekšā, līdz šim bija viņa kolēģi, viņi kopā mācījās praviešu skolā pie Elijas. Bet Elīsa no viņiem atšķīrās ar to, ka bija disciplinēts cilvēks. Šādas attieksmes dēļ Dievs palīdzēja viņam augstu pacelties un izcelties visu citu vidū. Tas ir ļoti spilgts piemērs tam, kā Dievs caur disciplīnu maina cilvēku. Elīsa kļuva par pravieti, kuram patiešām bija vara. Viņam bija tik spēcīgs svaidījums no Dieva, ka pat pēc Elīsas nāves viņa kauli vēl darīja brīnumus. Padomājiet par to! Cilvēkam var būt tāds Dieva svaidījums, ka pat pieskāriens viņam vai vienkārši atrašanās līdzās šim cilvēkam var būt par lielu svētību visiem. Tu vari kļūt par tādu cilvēku, ja vien ļausi Dievam caur disciplīnu un citiem Dieva pārmaiņu instrumentiem, par kuriem mēs līdz šim runājām, mainīt tevi. Kālab es tik daudz runāju par disciplīnu? Tālab, ka Dievs grib mainīt mūs un darīt dzīvē veiksmīgākus. Dievs vēlas, lai mēs virzāmies spēkā un Svētā Gara svaidījumā. Bet bez disciplīnas tas vienkārši nav iespējams. Es sajūsminos par mācītāju Sandeju Adeladži un viņa vadīto draudzi „Dieva Vēstniecība” Kijevā. Caur neatlaidīgu darbu un disciplīnu viņi ir sasnieguši milzīgus rezultātus un veic lielus varoņdarbus Dievam. Tā ir dinamiska draudze, kuras priekšā elles vārti atkāpjas šā vārda burtiskā nozīmē. Tā ir draudze, kura sasniedz jebkuru mērķi un atrisina jebkādus uzdevumus, kurus Dievs viņiem uzstāda, lai cik grūti tas arī nebūtu. Strikta disciplīna, augsta organizētības pakāpe, centīgs darbs, augsta ziedošanās pakāpe, – tās visas ir šīs draudzes locekļu raksturīgās iezīmes, sākot ar pašu mācītāju un beidzot ar draudzes ierindas locekli. Viņu veiksme un sasniegumi nav nejauši, bet ir rezultāts Dieva žēlastībai, kas atbrīvojas caur Viņa likumu un veiksmes principu ievērošanu. Dievs mīl to visu, un Viņš atnāk tur, kur ir disciplīna, kārtība, organizētība, darba mīlestība un ziedošanās. Un, kad Dievs atnāk, tad viss mainās un kļūst viegls. Savukārt, kad Dieva nav, viss top jo grūtāks un smagāks. Lai Dievs svētī katru no jums šai brīnišķīgajā dienā! Tiksimies rīt mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kur tad ir atšķirība starp augšāmcelšanās dzīvību un dzīvību pārpilnībā?

    Pēc grēku nožēlas tev ir dāvāta augšāmcelšanās dzīvība, bet, dzīvība pārpilnībā – tā vēl ir apslēpta Dievā. Šeit, uz zemes, tev ir nepieciešama šī dzīvība pārpilnībā. Tomēr, lai šeit uz zemes mums būtu šī dzīvība pārpilnībā, mums ir jāiemācās konvertēt uz zemi to, kas mums pieder debesīs. Mūsu dzīvei uz zemes ir jābūt bagātai ar uzvarām katrā mūsu dzīves sfērā.Sadraudzība ar Dievu – tas ir tieši tas laiks, kad mēs konvertējam augšāmcelšanās dzīvību uz dzīvību pārpilnībā.
  • Cienīgs mērķis dzīvei

    Katram cilvēkam ir mērķis, un nav svarīgi, runā cilvēks par to vai arī nē. Cilvēku kaut kas virza uz to, lai viņš kaut ko darītu. Bet, ja runājam par mērķi, tad ir svarīgi zināt, ka ir CIENĪGS un NECIENĪGS mērķis. Pāvilam bija cienīgs mērķis, un viņš pastāvīgi par to runā:„Jo es gaidu un ceru, ka es nevienā vietā nepalikšu kaunā, bet kā vienmēr, tā arī tagad atklātībā Kristus tiks pagodināts manā miesā vai ar dzīvību, vai ar nāvi. Jo dzīvot man ir – Kristus un mirt – ieguvums. Bet, ja dzīvot miesā man ir darba auglis, tad es nezinu, ko lai izvēlos? Mani spiež no abām pusēm; es kāroju atraisīties un būt kopā ar Kristu, kas ir daudz, daudz labāk.
  • Kāpēc Dievs runā uz mums, un kālab mums ir tik svarīgi dzirdēt Viņa balsi

    1. Atklāsme no Dieva (par Sevi Pašu).Dievs runās uz mums ar nolūku, lai, pirmkārt, atklātu mums patiesību par Sevi Pašu. Ja mēs neiemācīsimies dzirdēt Dieva balsi, tad mēs nevarēsim iepazīt Viņu tik labi, lai kļūtu par Viņa draugiem.
  • Paradums – ir zināšanu, iemaņu un vēlēšanās krustojums III

    Ja mēs vēlamies efektīvu lūgšanu dzīvi, lūgšanai ir jākļūst par mūsu ieradumu. Lai tā notiktu, mums ir jābūt lūgšanu iemaņām, prasmei. Iemaņas dara mums zināmu to, kā vajag darīt to, kas mums jādara. Ja tu zini, ko vajag darīt, ja zini, kāpēc to vajag darīt, bet nezini, KĀ to vajag darīt, – tu nespēsi to padarīt par ieradumu. Tu nevarēsi uzzināt, kā vajag kaut ko darīt, līdz tam brīdim, kamēr nesāksi to darīt. Es neuzzināšu, kā vajag lūgt, līdz brīdim, kamēr es nesākšu lūgt. Esmu pārliecināts, ka mēs jau vismaz kaut ko zinām par lūgšanu. To, ko tu jau zini, tu vari sākt pielietot praksē. Un tādā veidā, atnāk iemaņas, prasme. Iemaņas atnāk no pastāvīgas zināšanu pielietošanas praksē.
  • Tas, ko esi gatavs ziedot jeb atdot, noteiks to, kas vēlāk ienāks tavā dzīvē

    Tas, no kā esi gatavs šķirties, noteiks to, kas nākotnē ienāks tavā dzīvē. Vakar mēs lasījām, ka Dievs aicināja Ābrahāmu atstāt savu zemi, sava tēva mājas un savus radiniekus, lai dotos uz to zemi, kuru Dievs viņam parādīs.„Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: “Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu” (1. Mozus, 12:1).
  • Kas ir līdzcietība?

    Mums ir jāsaprot tas, ka Jēzus mācekļi nebija pilnīgi, tieši otrādi, viņi bija vienkārši cilvēki, ar smagiem raksturiem. Jēzus negaidīja to brīdi, kad tie kļūs pilnīgi, bet sūtīja viņus kalpot cilvēkiem. Citu mācekļu Viņam vienkārši nebija, tālab, Jēzus strādāja ar to, kas Viņam bija. Tas ir tieši tas, uz ko šodien Jēzus aicina katru no mums, – tos, kuri sauc sevi par Viņa mācekļiem. Jēzus vēlas, lai Dieva bērni būtu līdzcietības pilni, un tie varētu iet, ļaujot Dievam caur sevi pieskarties citiem cilvēkiem.Ja mēs redzam, ka cilvēks fiziski iet bojā, – mēs darām visu, lai viņu glābtu. Taču, bieži vien mēs nezinām vai arī līdz galam neizprotam to, ka visi neglābtie cilvēki ir garīgi slimi, un tie iet bojā, un viņiem ir nepieciešama glābšana. Mums ir jāizdara viss iespējamais, lai viņus glābtu. Šim nolūkam, mūsu sirdij ir jābūt piepildītai ar mīlestību un līdzcietību pret šiem neglābtajiem cilvēkiem.