Dievs mīl to visu, un Viņš atnāk tur, kur ir disciplīna, kārtība, organizētība, darba mīlestība un ziedošanās

Sveicu jūs, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus! Vakar mēs ieraudzījām, ka Elīsa, kurš uzticami sekoja Elijam un visā pilnībā izpildīja visu to, kas tam tika teikts, sasniedza savu mērķi. Elīsa gāja līdz galam, samaksāja cenu, kas bija jāsamaksā, un Dievs atalgoja viņu ar divkāršu Elijas svaidījumu. Tagad tie cilvēki, kuri visu šo laiku stāvēja un vēroja to, ko tad Elīsa darīs, sāka godāt viņu un zemoties viņa priekšā. Bībelē teikts, ka čakla roka valdīs. Tas ir dzīvības likums. 
„Gausas rokas dara nabagu, bet čaklas rokas dara bagātu.” (Salamana pam.10:4).
 
„Čakla roka valdīs, bet rokai, kas gausa un nolaidīga, būs jāveic piespiedu darbi.” (Salamana pam.12:24).
 Centīgi cilvēki valdīs pār bezatbildīgiem, nedisciplinētiem un neorganizētiem cilvēkiem.    Tas ir tas, ko domāja Jēzus, sakot: 
„Jo, kam ir, tam tiks dots, un tam būs pārpilnība; bet, kam nav, tam tiks atņemts arī tas, kas tam ir.” (Mateja 13:12).
 Atbildīgi, disciplinēti un centīgi cilvēki ir mērķēti uz to, lai ne tikai saglabātu to, kas tiem ir, bet arī pavairotu to. Tādi cilvēki būs visai veiksmīgi un ietekmīgi cilvēki šai dzīvē. Tomēr, tie, kuri ir pārāk slinki tam, lai strādātu pie savu iekšējo resursu pavairošanas, galu galā pazaudēs arī to, kas tiem bija. Ja aplūkojam augšminēto fragmentu no Bībeles visas Jēzus izstāstītās līdzības kontekstā, tad mēs ieraudzīsim, ka ar zināšanām vien nepietiek. Bez esošo zināšanu pielietošanas praksē, ar laiku šī zināšanas tiks pazaudētas. Zināšanu pielietošana prasa no cilvēka centību, atbildību, organizētību, stratēģiskumu un disciplinētību. Disciplinēti cilvēki ietekmēs šo dzīvi. Ja tu negribi palikt nabags, kurš dzīvo parāda verdzībā, tad tev jāstrādā pie tā, lai kļūtu disciplinēts un centīgs itin visā, ko tu dari. Praviešu dēli, kuri nu zemojās Elīsas priekšā, līdz šim bija viņa kolēģi, viņi kopā mācījās praviešu skolā pie Elijas. Bet Elīsa no viņiem atšķīrās ar to, ka bija disciplinēts cilvēks. Šādas attieksmes dēļ Dievs palīdzēja viņam augstu pacelties un izcelties visu citu vidū. Tas ir ļoti spilgts piemērs tam, kā Dievs caur disciplīnu maina cilvēku. Elīsa kļuva par pravieti, kuram patiešām bija vara. Viņam bija tik spēcīgs svaidījums no Dieva, ka pat pēc Elīsas nāves viņa kauli vēl darīja brīnumus. Padomājiet par to! Cilvēkam var būt tāds Dieva svaidījums, ka pat pieskāriens viņam vai vienkārši atrašanās līdzās šim cilvēkam var būt par lielu svētību visiem. Tu vari kļūt par tādu cilvēku, ja vien ļausi Dievam caur disciplīnu un citiem Dieva pārmaiņu instrumentiem, par kuriem mēs līdz šim runājām, mainīt tevi. Kālab es tik daudz runāju par disciplīnu? Tālab, ka Dievs grib mainīt mūs un darīt dzīvē veiksmīgākus. Dievs vēlas, lai mēs virzāmies spēkā un Svētā Gara svaidījumā. Bet bez disciplīnas tas vienkārši nav iespējams. Es sajūsminos par mācītāju Sandeju Adeladži un viņa vadīto draudzi „Dieva Vēstniecība” Kijevā. Caur neatlaidīgu darbu un disciplīnu viņi ir sasnieguši milzīgus rezultātus un veic lielus varoņdarbus Dievam. Tā ir dinamiska draudze, kuras priekšā elles vārti atkāpjas šā vārda burtiskā nozīmē. Tā ir draudze, kura sasniedz jebkuru mērķi un atrisina jebkādus uzdevumus, kurus Dievs viņiem uzstāda, lai cik grūti tas arī nebūtu. Strikta disciplīna, augsta organizētības pakāpe, centīgs darbs, augsta ziedošanās pakāpe, – tās visas ir šīs draudzes locekļu raksturīgās iezīmes, sākot ar pašu mācītāju un beidzot ar draudzes ierindas locekli. Viņu veiksme un sasniegumi nav nejauši, bet ir rezultāts Dieva žēlastībai, kas atbrīvojas caur Viņa likumu un veiksmes principu ievērošanu. Dievs mīl to visu, un Viņš atnāk tur, kur ir disciplīna, kārtība, organizētība, darba mīlestība un ziedošanās. Un, kad Dievs atnāk, tad viss mainās un kļūst viegls. Savukārt, kad Dieva nav, viss top jo grūtāks un smagāks. Lai Dievs svētī katru no jums šai brīnišķīgajā dienā! Tiksimies rīt mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Tavs uzdevums ir – atklāt sevī dāvanas, kuras tev devis Dievs, un laist šīs dāvanas apgrozībā, – lai kalpotu cilvēkiem

    „Ar to mīlestība ir pie mums kļuvusi pilnīga, ka mums ir droša paļāvība tiesas dienā, jo, kāds Viņš ir, tādi arī mēs esam šinī pasaulē.” (1.Jāņa 4:17).Man parādās uzdrīkstēšanās vai drosme Dieva priekšā tikai tad, ja es rīkojos tā, kā, dzīvojot šai pasaulē, rīkojās Jēzus.Ja cilvēkam nav Kristus rakstura, tad Svētā Gara dāvanas neko nemāca citiem cilvēkiem un nenes arī apmierinājumu pašam cilvēkam.
  • Izmaiņas vienmēr dzimst lūgšanās! II

    Ja tu vēlies redzēt un piedzīvot brīnumu no Dieva savā dzīvē, tad tev jāaizmirst par to, patīk vai nē citiem cilvēkiem tas, kā tu lūdz. Šajā periodā tevi jāuztrauc tikai vienam, – patiesajam tavas sirds stāvoklim lūgšanu laikā uz Dievu un milzīgai vēlmei piedzīvot Viņa iejaukšanos. Turpini paļauties un saukt uz Dievu pat tad, kad visi citi jau ir paguruši un pārstājuši ticēt tam, ka tava situācija var mainīties. Dievam patīk uzticami un pastāvīgi cilvēki. Dievam priekš tādiem cilvēkiem vienmēr ir balva.
  • Dievs vēlās darīt Savus darbus mūsu vidū

    „ … Tāpat kā Tu Mani esi sūtījis pasaul ē, arī Es viņus esmu sūtījis pasaulē. ” (Jāņa 17:18).Bet kā Dievs varēs mūs sūtīt sludināt, ja mēs nemācēsim dzirdēt no Viņa un saņemt Svētā Gara norādījumus? Nedzirdot Svēto Garu mēs nevarēsim būt efektīvi liecinieki un tad daudzas cilvēku dvēsele, kuras Dievs jau ir sagatavojis pļaujai, var aiziet bojā.
  • Dieva klātbūtne III

    „tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums. Šķīstījiet rokas, grēcinieki, un skaidrojiet, šaubīgie, sirdis! Esiet nelaimīgi un vaimanājiet un raudiet, jūsu smiekli lai top pārvērsti vaidos un jūsu prieks skumjās. Zemojieties Tā Kunga priekšā, tad Viņš jūs paaugstinās.”(Jēkaba 4:8-10).Augšminētajā Rakstu vietā mēs redzam, ka grēks un elku kalpība attālina cilvēku no Dieva un bloķē ceļu uz pieeju Dieva klātbūtnei, spēkam un Dieva slavai. Tāpēc, ir vēl kas, izņemot lūgšanu, kas tuvina mūs Dievam un atnes Dieva klātbūtni mūsu dzīvē, – tā ir grēku nožēla un mūsu nodošanās svētai dzīvei.
  • Kāpēc mums nepieciešama labvēlība? II

    „Tas Kungs noskaņoja ēģiptiešus labvēlīgi, ka tie viņiem deva; un viņi aplaupīja ēģiptiešus.”(2.Mozus 12:36). Kad Dievs bija labvēlīgs Israēla bērniem, viņi vienā dienā paņēma milzīgu daudzumu ēģiptiešu zelta un sudraba. 400 gadus Israēla bērni strādāja Ēģiptē par grašiem, viņus apspieda, par viņiem ņirgājās, viņus izsmēja. Tomēr, vienā mirklī Dieva labvēlība atgrieza viņiem visu to, ko ēģiptieši bija ieturējuši no viņiem. Tā visa rezultātā, viņi acumirklī kļuva bagāti.
  • Dzīve – tas ir pārbaudījums

    Kad mēs saprotam, ka dzīve – tas ir pārbaudījums, tad daudzi jautājumi atkrīt paši par sevi, un tad mēs varam priecāties un baudīt dzīvi. Kad cilvēks saprot, ka dzīve – tas ir pārbaudījums, tad ikviena grūta situācija liksies kā iespēja ne viss kā traucēklis.Bībelē bieži tiek runāts par to, ka Dievs pārbauda Savus bērnus. Dievs to nedara tādēļ, ka Viņš neieredz vai vēlētos redzēt mūsu kritienu. Nē! Dievs mūs pārbauda vairāku iemeslu pēc. Dievs svētīja Ābrahāmu, dāvājot viņam dēlu Īzaku, un tad sūtīja pārbaudījumu – Viņš lūdza to ziedot. Dievs pieļāva pārbaudījumus Ījaba dzīvē, un tas izgāja cauri rūgtām un briesmīgām lietām.