Dievs mīl to visu, un Viņš atnāk tur, kur ir disciplīna, kārtība, organizētība, darba mīlestība un ziedošanās

Sveicu jūs, dārgie draugi! Žēlastība jums un miers no Dieva Tēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus!

 

Vakar mēs ieraudzījām, ka Elīsa, kurš uzticami sekoja Elijam un visā pilnībā izpildīja visu to, kas tam tika teikts, sasniedza savu mērķi. Elīsa gāja līdz galam, samaksāja cenu, kas bija jāsamaksā, un Dievs atalgoja viņu ar divkāršu Elijas svaidījumu.

 

Tagad tie cilvēki, kuri visu šo laiku stāvēja un vēroja to, ko tad Elīsa darīs, sāka godāt viņu un zemoties viņa priekšā.

 

Bībelē teikts, ka čakla roka valdīs. Tas ir dzīvības likums.

 

„Gausas rokas dara nabagu, bet čaklas rokas dara bagātu.” (Salamana pam.10:4).

 

„Čakla roka valdīs, bet rokai, kas gausa un nolaidīga, būs jāveic piespiedu darbi.” (Salamana pam.12:24).

 

Centīgi cilvēki valdīs pār bezatbildīgiem, nedisciplinētiem un neorganizētiem cilvēkiem.    Tas ir tas, ko domāja Jēzus, sakot:

 

„Jo, kam ir, tam tiks dots, un tam būs pārpilnība; bet, kam nav, tam tiks atņemts arī tas, kas tam ir.” (Mateja 13:12).

 

Atbildīgi, disciplinēti un centīgi cilvēki ir mērķēti uz to, lai ne tikai saglabātu to, kas tiem ir, bet arī pavairotu to. Tādi cilvēki būs visai veiksmīgi un ietekmīgi cilvēki šai dzīvē. Tomēr, tie, kuri ir pārāk slinki tam, lai strādātu pie savu iekšējo resursu pavairošanas, galu galā pazaudēs arī to, kas tiem bija.

 

Ja aplūkojam augšminēto fragmentu no Bībeles visas Jēzus izstāstītās līdzības kontekstā, tad mēs ieraudzīsim, ka ar zināšanām vien nepietiek. Bez esošo zināšanu pielietošanas praksē, ar laiku šī zināšanas tiks pazaudētas. Zināšanu pielietošana prasa no cilvēka centību, atbildību, organizētību, stratēģiskumu un disciplinētību.

 

Disciplinēti cilvēki ietekmēs šo dzīvi.

 

Ja tu negribi palikt nabags, kurš dzīvo parāda verdzībā, tad tev jāstrādā pie tā, lai kļūtu disciplinēts un centīgs itin visā, ko tu dari.

 

Praviešu dēli, kuri nu zemojās Elīsas priekšā, līdz šim bija viņa kolēģi, viņi kopā mācījās praviešu skolā pie Elijas. Bet Elīsa no viņiem atšķīrās ar to, ka bija disciplinēts cilvēks. Šādas attieksmes dēļ Dievs palīdzēja viņam augstu pacelties un izcelties visu citu vidū.

 

Tas ir ļoti spilgts piemērs tam, kā Dievs caur disciplīnu maina cilvēku. Elīsa kļuva par pravieti, kuram patiešām bija vara. Viņam bija tik spēcīgs svaidījums no Dieva, ka pat pēc Elīsas nāves viņa kauli vēl darīja brīnumus.

 

Padomājiet par to! Cilvēkam var būt tāds Dieva svaidījums, ka pat pieskāriens viņam vai vienkārši atrašanās līdzās šim cilvēkam var būt par lielu svētību visiem. Tu vari kļūt par tādu cilvēku, ja vien ļausi Dievam caur disciplīnu un citiem Dieva pārmaiņu instrumentiem, par kuriem mēs līdz šim runājām, mainīt tevi.

 

Kālab es tik daudz runāju par disciplīnu? Tālab, ka Dievs grib mainīt mūs un darīt dzīvē veiksmīgākus. Dievs vēlas, lai mēs virzāmies spēkā un Svētā Gara svaidījumā. Bet bez disciplīnas tas vienkārši nav iespējams.

 

Es sajūsminos par mācītāju Sandeju Adeladži un viņa vadīto draudzi „Dieva Vēstniecība” Kijevā. Caur neatlaidīgu darbu un disciplīnu viņi ir sasnieguši milzīgus rezultātus un veic lielus varoņdarbus Dievam. Tā ir dinamiska draudze, kuras priekšā elles vārti atkāpjas šā vārda burtiskā nozīmē. Tā ir draudze, kura sasniedz jebkuru mērķi un atrisina jebkādus uzdevumus, kurus Dievs viņiem uzstāda, lai cik grūti tas arī nebūtu. Strikta disciplīna, augsta organizētības pakāpe, centīgs darbs, augsta ziedošanās pakāpe, – tās visas ir šīs draudzes locekļu raksturīgās iezīmes, sākot ar pašu mācītāju un beidzot ar draudzes ierindas locekli. Viņu veiksme un sasniegumi nav nejauši, bet ir rezultāts Dieva žēlastībai, kas atbrīvojas caur Viņa likumu un veiksmes principu ievērošanu.

 

Dievs mīl to visu, un Viņš atnāk tur, kur ir disciplīna, kārtība, organizētība, darba mīlestība un ziedošanās. Un, kad Dievs atnāk, tad viss mainās un kļūst viegls. Savukārt, kad Dieva nav, viss top jo grūtāks un smagāks.

 

Lai Dievs svētī katru no jums šai brīnišķīgajā dienā!

 

Tiksimies rīt mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”!

 

Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Ražas un pavairošanas likums II

    „Klausaities: raugi sējējs izgāja sēt. Un notika, sējot cita sēkla krita ceļmalā, un putni nāca un to apēda.Un cita krita uz akmenāju, kur tai nebija daudz zemes, un tā uzdīga tūdaļ, tāpēc, ka tai nebija dziļas zemes. Bet, kad saule bija uzlēkusi, tad tā savīta un nokalta, tāpēc, ka tai nebija saknes. Un cita krita starp ērkšķiem, un ērkšķi uzauga un to nomāca, un tā nenesa augļus. Un cita krita labā zemē un nesa augļus, kas uzdīga un augtin auga, un cita nesa trīsdesmitkārtīgi, cita sešdesmitkārtīgi un cita simtkārtīgi”(Marka, 4:3-8).

    „Klausaities: raugi sējējs izgāja sēt. Un notika, sējot cita sēkla krita ceļmalā, un putni nāca un to apēda.Un...

  • Satver mūžīgo dzīvību! III

    Satvert mūžīgo dzīvību (turēties pie mūžīgās dzīvības) – tas nozīmē darīt visu nepieciešamo, ar nolūku, lai varētu palikt uz šī šaurā ceļa, kas ved uz mūžīgo dzīvību. Jēzus zināja to, ka daudziem cilvēkiem būs ērtāk iet pa šo plato ceļu, – pa ceļu, kuru ejot, cilvēks jūtas komfortabli, kurā nav nekādu ierobežojumu, kurā var darīt visu, ko vēlies, kurā neviens tevi neapspiež. Taču Bībele saka, ka tas ir grēka ceļš, kuru ejot, cilvēks neatbild par to, ko viņš dara, ceļš bez bremzēm, – šis ceļš ved uz bojā eju. Dievs saka, ka mums nav jāstaigā pa šo ceļu. Mums ir jābēg no grēka, mums ir jāatmet visi tie grēki, kas mūs sasaistījuši , – jo visas šīs lietas mums traucēs virzīties uz mūžīgo dzīvību.

    Satvert mūžīgo dzīvību (turēties pie mūžīgās dzīvības) - tas nozīmē darīt visu nepieciešamo, ar nolūku, lai...

  • Dievs nevēlas, lai jūs padodaties!

    Šodien, līdzko viss nenotiek tā, kā cilvēki to ir gaidījuši vai arī problēmu nastas kļūst pārāk smagas,- daudzi padodas. Teikšu godīgi, ka iet caur pārbaudījumiem ar cieņu nav viegli, – tas ir jāmācās, un pie tā ir jānonāk. Lai ar cieņu ietu cauri pārbaudījumiem ir jāzina, ka tas nenotiek automātiski, ka sevi tam ir jāsagatavo. Ja mēs jau laicīgi nesāksim strādāt pie sevis šajā virzienā, tad, laiku pa laikam, mēs zaudēsim un padosimies. Tāds dzīvesveids mums traucēs būt stabiliem un virzīties šajā dzīvē uz priekšu.

    Šodien, līdzko viss nenotiek tā, kā cilvēki to ir gaidījuši vai arī problēmu nastas kļūst pārāk smagas,- daudzi...

  • Mācība parāda mums, pa kādu ceļu mums jāiet

    Kad mēs lasam Bībeli, mēs saņemam mācību, tātad ieraugām ceļu, pa kuru mums jāiet. Lasot Bībeli, mēs saņemam virzienu domām, vārdiem un visām citām mūsu dzīves sfērām. Tā arī ir mācība vai pamācība. Taču vēl bez tam, Bībele ir noderīga vainas pierādīšanai. Ļoti bieži mēs ejam pa ceļu, kuru Bībele mums ir parādījusi caur mācību. Bet uzsākuši iet pa šo ceļu – kaut kādu iemeslu dēļ un kaut kādā veidā mēs sākam novirzīties no pareizā ceļa un nogriežamies no tā.

    Kad mēs lasam Bībeli, mēs saņemam mācību, tātad ieraugām ceļu, pa kuru mums jāiet. Lasot Bībeli, mēs saņemam...

  • Pasaules gudrība un Dieva gudrība

    Dieva gudrība atšķiras no šīs pasaules gudrības ar to, ka tā ir apslēpta no visiem līdz tam laikam, kamēr Pats Dievs to neatklās cilvēkiem. Kas attiecas uz šīs pasaules gudrību, tad tā ir cilvēciska gudrība, kas ir uztverama ar pieciem maņu orgāniem (redze, dzirde, oža, garša un tauste), kuri ir dabiskie gudrības iegūšanas kanāli. Atšķirībā no Dieva gudrības, kas ir paredzēta mūsu celšanai godā, šīs pasaules gudrība ir pārejoša gudrība. Bībele saka, ka „Dieva ģeķība ir gudrāka par cilvēkiem, un Dieva nespēks ir stiprāks par cilvēka spēku”, jo vairāk Viņa gudrība. Dieva gudrība ir daudz pārāka par cilvēka gudrību. Interesanti ir tas, ka Dievs ir gatavs padalīties ar mums Savā gudrībā, ja mēs pēc tā slāpsim.

    Dieva gudrība atšķiras no šīs pasaules gudrības ar to, ka tā ir apslēpta no visiem līdz tam laikam, kamēr Pats...

  • Kāpēc mums nepieciešama labvēlība? II

    „Tas Kungs noskaņoja ēģiptiešus labvēlīgi, ka tie viņiem deva; un viņi aplaupīja ēģiptiešus.”(2.Mozus 12:36). Kad Dievs bija labvēlīgs Israēla bērniem, viņi vienā dienā paņēma milzīgu daudzumu ēģiptiešu zelta un sudraba. 400 gadus Israēla bērni strādāja Ēģiptē par grašiem, viņus apspieda, par viņiem ņirgājās, viņus izsmēja. Tomēr, vienā mirklī Dieva labvēlība atgrieza viņiem visu to, ko ēģiptieši bija ieturējuši no viņiem. Tā visa rezultātā, viņi acumirklī kļuva bagāti.

    „Tas Kungs noskaņoja ēģiptiešus labvēlīgi, ka tie viņiem deva; un viņi aplaupīja ēģiptiešus.”(2.Mozus 12:36). Kad...