Dievs paaugstinās un svētīs katru, kurš ziedos sevi Viņam un Viņa Valstības darbiem! II

Sveicu jūs, dārgie lasītāji, mūsu rubrikā „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Es pateicos Dievam par katru no jums un lūdzu, lai slāpes pēc Dieva Vārda un Viņa gudrības jūsos neatdzistu! Vakar mēs ar jums runājām par to, ka bez ziedošanās un paklausības Dievam, stabilitātes ticīga cilvēka garīgajā dzīvē nebūs. Dievs visus mācekļus aicina kalpot un pienest Viņam augļus. Kādu Dievs, kā mani, aicina kalpot par mācītāju un sludinātāju. Kādu Viņš aicina savā darba vietā veidot savstarpējās attiecības, caur kurām daudzi cilvēki tiks glābti un pakļausies ticībai Jēzum. Kādu Dievs aicina strādāt ar jaunatni, palīdzot viņiem nostāties uz pareizā ceļa un piepildīt Dieva gribu savai dzīvei. Kādu Viņš aicina strādāt ar bērniem, sievietēm vai vīriešiem; kādu sadzirdēt to, ka Dievs viņu aicina strādāt ar skolotājiem vai arī muzikālajā kalpošanā. Ja jūs vēl neesat sadzirdējuši Viņa aicinājumu, tad tas ir tikai tālab, ka jūs neesat uzmanīgi vai arī klausāties citas balsis. Šodien vaļsirdīgi pajautājiet Dievam, – tā, kā to reiz izdarīja Pāvils: No Bībeles tulkojuma krievu valodā
„Viņš bijībā un bailēs sacīja: Kungs! Ko pavēlēsi man darīt?…” (Apustuļu darbi 9:6).
Dievs atklās jums jūsu aicinājumu, Jēzus Vārdā! Atgriezīsimies pie Jēzus līdzības par aicinātajiem uz mielastu.
„Bet Viņš sacīja tam: “Kāds cilvēks taisīja lielu mielastu un bija ielūdzis daudz viesu. Un viņš sūtīja savu kalpu ap mielasta stundu, lai sacītu lūgtajiem viesiem: nāciet, jo tas ir sataisīts. Bet tie visi pēc kārtas sāka aizbildināties. Pirmais viņam sacīja: es esmu tīrumu pircis, un man jāiet to apskatīt. Lūdzu, aizbildini mani. Otrs sacīja: es esmu piecus jūgus vēršu pircis un eju tos aplūkot. Lūdzu, aizbildini mani. Trešais teica: es sievu esmu apņēmis, tāpēc nevaru noiet. Kalps pārnācis to atsacīja savam kungam. Tad nama tēvs tapa dusmīgs un pavēlēja kalpam: izej steigšus uz pilsētas ielām un gatvēm un ved šurp nabagus, kroplus, aklus un tizlus. Un kalps sacīja: kungs, ir darīts, kā tu pavēlēji, bet vēl ir vietas. Tad kungs sacīja kalpam: ej uz lielceļiem un sētmalēm un spied visus nākt iekšā, lai mans nams būtu pilns. Jo es jums saku, neviens no lūgtajiem viesiem nebaudīs manu mielastu.”(Lūkas 14:16-24).
Kad cilvēki, kuri bija aicināti uz mielastu, sāka attaisnoties un atvainoties, tad tas, kurš tika viņus aicinājis, pieņēma lēmumu:
 „….neviens no lūgtajiem viesiem nebaudīs manu mielastu.”
Vienmēr paturiet prātā, ka kalpošana Dievam – tā ir privilēģija, nevis nasta. Ja jūs nekalposiet Dievam un nedarīsiet to ar prieku, tad jūs nevarēsiet baudīt tā mielasta svētības, kuru Dievs ir sagatavojis saviem uzticamajiem kalpiem. Dāvids, kuru Pats Dievs nosauca par vīru pēc Viņa sirds(prāta), sacīja:
„Tu klāj man galdu, maniem ienaidniekiem redzot, Tu svaidi ar eļļu manu galvu, mans kauss ir piepildīts pilns līdz malai. Tiešām, labums un žēlastība mani pavadīs visu manu mūžu, un es palikšu Tā Kunga namā vienumēr.” (Psalms 23: 5-6).
Dievs vēlas paēdināt jūs līdz sātam, jūsu ienaidniekiem redzot. Dievs vēlas svaidīt jūsu galvu ar svaigu eļļu. Viņš grib, lai jūs būtu Viņa labuma un žēlastības pārpildīti. Taču, lai tas notiktu, no jums tiek prasīta absolūta ziedošanās Viņam un Viņa Valstības darbiem. No jums tiek prasīts tas, lai jūs atbildētu uz Viņa aicinājumu.
„Bet tev būs kalpot Tam Kungam, savam Dievam, tad Viņš svētīs tavu maizi un tavu ūdeni; un Es novērsīšu visas tavas slimības. Un tev nebūs sievu tavā zemē, kas nelaikā dzemdē vai ir neauglīgas; Es darīšu pilnu tavu dienu skaitu.”(2.Mozus 23:25-26).
Lai Dievs dod jums šodien gudrību, ka jūs atrastu pietiekami daudz laika ziedot sevi Dievam un darbus, uz kuriem Viņš jūs aicinājis. Daudzu nelaimju un lāstu iemesls ticīgu cilvēku dzīvē – tas ir ziedošanās trūkums Dievam. Pat tad, kad daži cilvēki kalpo Dievam, viņi bieži vien to dara nevērīgi, ar nepareizu sirds attieksmi. Bībele skaidri runā par to, ka līdzīga attieksme atnes lāstus cilvēka dzīvē.
„Nolādēts lai ir, kas Tā Kunga darbu dara nolaidīgi!….” (Jeremijas 48:10a).
Vajag ne tikai kalpot Dievam, bet darīt to ar pareizu sirds attieksmi un tīriem motīviem. Vajag kalpot Dievam ar prieku un līksmību, un tad Viņš svētīs jūs.
„Tāpēc, ka tu Tam Kungam, savam Dievam, neesi kalpojis ar prieku un ar labsirdību, kad tev visas lietas bija pārpārim. Un tu kalposi saviem ienaidniekiem, ko Tas Kungs pret tevi sūtīs, izsalkumā un slāpēs, kailumā un visu lietu trūkumā; un Viņš liks dzelzs jūgu uz tavu kaklu, līdz Viņš tevi izdeldēs.” (5.Mozus 28:47-48).
Lai Dievs dod jums gudrību šai dienā, lai jūs varētu ziedot sevi Dievam un darbiem, uz kuriem Viņš jūs aicina. Daudz ir aicinātu, bet maz ir izredzēto! Vai jūs būsiet Dieva izredzēto vidū? Tas jums ir jāizlemj pašiem, un tas jāizlemj tieši šobrīd. Esiet svētīti! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • To, ko mēs sēsim, mēs arī pļausim

    Ir svarīgi atzīmēt, ka mēs pļaujam daudz vairāk, nekā sējam. Taču, ja mēs neko neiesēsim, mēs neko nenopļausim. Ja vēlies būt varens un auglīgs Dieva Valstībā, ja vēlies, lai tavai dzīvei ir cildena ietekme, tad tev jāsēj sava dzīve. Nav cita īsāka ceļa uz varenību un ietekmīgu dzīvi. Ir muļķīgi gaidīt varenību, gaidīt pieaugumu un auglību bez sēšanas. Tie ir maldi un pašapmāns!
  • Nepretojies Dieva darbam tavā dzīvē. Dievs vēl tev tikai labu!

    Dievs sekoja Savam mērķim – mainīt Sava pravieša un kalpa raksturu.Dievs vēlas mainīt arī mūs. Un lai to darītu, ja būs nepieciešams, Viņš pieļaus nopietnus sarežģījumus mūsu dzīvē. Ja būs nepieciešams, Dievs var izārdīt tās lietas, kas traucē mums mainīties, jo Viņam nav problēmu tās radīt no jauna.
  • Kā ieiet savā kalpošanā III

    Mēs runājam par to, kā mēs varam ieiet savā kalpošanā. Mēs jau noskaidrojām, ka, pirmkārt, mums ir jābūt stiprai vēlmei kalpot Dievam ar savām spējām un talantiem. Mēs runājām par to, ka kalpošana palīdz mums atklāt savu potenciālu. Vēl mēs runājām par to, ka katram no mums ir jānoskaidro tas, ar ko mēs varam kalpot. To noskaidrot mums var palīdzēt izglītība, uzkrātā pieredze, spējas un talanti, iegūtās iemaņas un prasmes.
  • Cik svarīga ir labvēlība pret Dieva Valstību

    Lieta tajā, ka labvēlība jāsēj ne tikai attiecība uz citiem cilvēkiem, bet arī attiecībā uz Dievu un Viņa darbiem virs zemes. Valstības svētību līmenis, kurš darbosies tavā dzīvē, būs atkarīgs no tā, kāda būs tava attieksme pret Valstības lietām.„Kaut Tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo ir jau laiks tai žēlastību parādīt: noteiktā žēlastības stunda tai ir situsi, jo Tavi kalpi mīl tās akmeņus un nožēlo, ka tā guļ pīšļos, un vēlētos, lai taču tautas bītos Tā Kunga Vārda un visi ķēniņi virs zemes Tavu godību,”(Psalms 102 :14-16).
  • Ticības bruņas, mīlestība un pestīšanas cerības bruņu cepure

    „Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri!”(1.Tesaloniķiešiem 5:8).Ticības bruņas, mīlestība un pestīšanas cerības bruņu cepure – tās ir tās vērtīgās lietas, kas spēj mums palīdzēt pēdējās dienās. Tāpēc, mūsu piepūlei ir jābūt vērstai uz to, lai celtu ticību, pieaugtu mīlestībā un pestīšanas cerībā. Kādā veidā mēs varam celt un attīstīt ticību, cerību un mīlestību mūsu dzīvē? Tas būs iespējams atbilstoši tam, kā mēs barosim tās ar nepieciešamo barību, tas ir – Dieva Vārdu, un kā mēs praktiski vingrināsimies Vārdā.
  • Attaisnošanās vai ziedošanās? II

    Šodien turpināsim sarunu par to, ko mēs izvēlamies – ziedošanos Dievam un Viņa aicinājumam vai attaisnojumu meklēšanu priekš tā, lai nesekotu savam aicinājumam. Mēs ar jums runājām par to, ka kalpošana cilvēkiem – tas ir ceļš, kurš ved uz svētlaimi (gandarījumu) un paaugstināšanu no Dieva. Bet Jēzus mums māca to, ka, attiecībā pret cilvēkiem, mums nevajag būt aprēķinātājiem. Mums vienmēr ir jābūt motivētiem ar vēlmi svētīt citus, – bez jebkādiem savtīgiem mērķiem vai aprēķina. Kalpojot cilvēkiem, mums ir jāstaigā mīlestībā, gaidot atlīdzību no Dieva, bet ne no cilvēkiem.