Dievs runā uz mums, jo mums pastāvīgi ir nepieciešams saņemt virzienu savā dzīvē

Labdien, dārgie draugi! Mūsu Dievs ir labs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi! Es priecājos par iespēju turpināt dalīties ar jums tajās Dieva vārda atklāsmēs, kuras Dievs man dod. Mēs ar jums turpinām runāt par to, cik svarīgi ir dzirdēt Dieva balsi. Dievs tik daudz ko vēlas mums pateikt. Viņš vēlas atklāt mums Sevi Pašu, Savu neierobežoto un beznosacījumu mīlestību uz katru no mums, Savu plānu mūsu dzīvei, Savus noslēpumus, aicinājumu, ar nolūku, lai palīdzētu mums dzīvē. Dievs vēlas arī runāt uz mums, lai kritiskās situācijās dotu mums virzienu. Laikā, kad mums jāpieņem svarīgi lēmumi dzīvē, mums nepieciešams vārds un virziens no Dieva. Dievs runā uz mums, jo mums pastāvīgi ir nepieciešams saņemt virzienu savā dzīvē. Bībelē ir doti kopējie principi, noteikumi, vispārīgās Dieva domas. Taču, kad mēs saskaramies ar konkrētu problēmu, tad bez Svētā Gara palīdzības, mēs nevaram atrast Bībelē tiešu atbildi. Tālab, mums jāattīsta prasme dzirdēt Dievu, jo katram no mums ir svarīgi zināt, kas mums konkrētajā situācijā jādara, un kā atrisināt konkrēto problēmu. Dzīvē ir tik daudz jautājumu, uz kuriem jāsaņem atbilde. Bet, ja mums nav šīs atbildes, dzīves kļūst sarežģīta un juceklīga. Dievs bieži vien vēlas runāt uz mums tālab, lai atvieglotu mūsu dzīvi un atbrīvotu mūs no sajukuma. 
„ Paļaujies uz To Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz sava prāta gudrību, bet domā uz To Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas.” (Salamana pam.3:5-6).
 
„Es zinu, Kungs, ka cilvēka dzīves ceļš nav viņa paša rokās, ka savā dzīvē vīrs nevar droši noteikt savu gājumu.”(Jeremijas 10:23).
 Dievs negrib, ka mēs paši vadītu savu dzīvi vai dzīvotu pēc principa; „Ko gribu, to daru. Kā man šķiet pareizi, tā es arī rīkojos. Es daru tā, kā veidojas apstākļi”. Nē! Nav ejoša cilvēka varā dot norādījumus saviem soļiem, un nav cilvēka varā viņa ceļš. Ņemt kontroli pār savu dzīvi savās rokās, – tas ir tāpat, kā iet pa ceļu, kurš ved uz traģēdiju un pašiznīcināšanos. 
„No Tā Kunga ir atkarīgi ikviena cilvēka soļi, bet kurš cilvēks gan zina un izprot savu ceļu?”(Salamana pam.20:24).
 Es gribu, lai katru manu soli vadītu Dievs. Un tajā ir apslēpta Dieva balss dzirdēšanas būtība. Kad tu zini, ko saka Dievs attiecībā uz tavu situāciju, dzīve top vieglāka, jo tikai Viņš zina, kas ir labāk priekš tevis un kāds ir tavs pareizais ceļš. Mums pastāvīgi ir jāapzinās sava atkarība no Dieva un jāmeklē Viņš, kā to darīja Dāvids, kurš ar visiem jautājumiem vērsās pie Dieva. Dāvids bieži jautāja padomu Dievam, jo viņš apzinājās, ka no tā ir atkarīga viņa veiksme dzīves kaujās. Lūk, viena šāda gadījuma, kurš norisinājās Dāvida dzīvē, apraksts: 
„ Pēc tam Dāvids vaicāja To Kungu, sacīdams: “Vai man būs noiet uz kādu no Jūdas pilsētām?” Un Tas Kungs tam atbildēja: “Jā, noej!” Kad Dāvids tālāk jautāja: “Uz kurieni man būs iet?” – tad viņš saņēma atbildi: “Uz Hebronu.” (2.Samuēla 2:1).
 Dāvids nevis vienkārši pajautāja Dievam to, vai viņam jāiet, bet viņš pajautāja arī to, kurp tieši viņam jāiet. Un Dievs atbildēja Dāvidam. Bieži vien, pirms iesaistīties kaujā, Dāvids jautāja Tam Kungam par to, vai viņam jācīnās vai nē, kā arī – kāds būs šo kauju iznākums. 
„ Bet, kad filistieši dzirdēja, ka Dāvids bija svaidīts par ķēniņu pār visu Israēlu, tad visi filistieši cēlās, lai satvertu Dāvidu. Bet, kad Dāvids to dzirdēja, tad viņš izgāja viņiem pretī. Un filistieši nāca un izvietojās pa visu refajiešu ieleju; t ad Dāvids jautāja Dievam, sacīdams: “Vai man būs celties pret filistiešiem? Un vai Tu viņus dosi manā rokā?” Un Tas Kungs viņam atbildēja: “Celies, jo Es viņus došu tavā rokā!” (1.Laiku 14:8-10).
 Līdzko svaidījums skāra Dāvidu, filistieši gribēja viņu iznīcināt. Kad tu aizskar sātanu, tev būs problēmas. Taču, ja tev būs gudrība no Dieva, tu vienmēr būsi situācijas noteicējs, un tu vienmēr būsi uzvarētāju vidū. Mums pastāvīgi būs situācijas, kurās mums nāksies pieņemt risinājumus. Taču, ja mēs nezinām pareizo risinājumu, mēs piedzīvojam vilšanos, bet Dievs vēlas mums palīdzēt šai situācijā tieši caur to, ka klausāmies Svētā Gara balsī. Piemēram, ja tu esi – biznesmenis, tad tev ir jāpazīst Dieva balss, jo tev būs daudz piedāvājumu saistībā ar to, kur ieguldīt naudu, un tev jāzina, vai tev to vajadzētu darīt vai arī nē. Mums noteikti ir jāiemācās dzirdēt Svētā Gara balsi, un tas jādara tālab, ka mums pastāvīgi vajadzēs pieņemt lēmumus, kuri ietekmēs visu mūsu dzīvi. Protams, var virzīties uz priekšu kļūdoties un mēģinot, bet labāk saņemt virzienu no Dieva, labāk ir zināt konkrēti, nevis minēt. 
„Dažam kāds ceļš labi patīk, bet beidzot tas viņu tomēr noved nāvē.” (Salamana pam. 14:12).
 Lai Dievs bagātīgi svētī katru no jums! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Viss, kas nonāk Dieva rokās, vairojas vai pieaug

    Jau vairākas dienas mēs ar jums runājam par to, ka jūsu dāvana(talants vai spējas), kas laista apgrozībā lai kalpotu, novedīs jūs virsotnē, – augstmaņu priekšā. Dāvana, kas laista apgrozībā, paplašinās jūsu iespējas un sagraus jebkurus ierobežojumus. Pateicieties Dievam par to, kādus Viņš jūs ir radījis.Dārgais draugs, tev jau ir dots tas, ar ko tu vari uzsākt pārdabisku kalpošanu Dievam. Neskaties uz savu dāvanu kā uz kaut ko mazu un nenozīmīgu.Kad Jēzus uzdeva saviem mācekļiem pabarot lielu tautas daudzumu, mācekļi iebilda Jēzum, sakot: „…mums ir tikai piecas maizes un divas zivis”. Mācekļi, droši vien gaidīja, ka Jēzus sacīs: „O, jā! Tad atlaidiet tautu, jo jums ir pārāk maz, un tā nepietiks visiem!” Taču Jēzus tā neteica un tā nerīkojās. Jēzum izdevās pabarot lielu cilvēku daudzumu pateicoties tam, ka kāds zēns nodeva Jēzus rokās to mazumu, kas tam bija.
  • Jēzus maina tos, kuri seko Viņam II

    Lai mainītos, man ir jāseko Jēzum. Sekot Jēzum, – tas nozīmē sekot un pakļauties Viņa vārdam, sekot Viņa instrukcijām. Sekot Jēzum, – tas nozīmē pavadīt laiku ar Viņu, ar nolūku, lai labāk iepazītu Viņa sirdi un piedalītos Viņa misijā. Sekot Jēzum, – tas nozīmē ņemt no Viņa piemēru un darīt to, ko dara Jēzus. Sekot Jēzum, – tas nozīmē reaģēt tā, kā reaģē Viņš, runāt to, ko saka Viņš, mīlēt to, ko mīl Viņš, un ienīst visu to, ko ienīst Viņš.
  • Viss lielais, varenais sākas ar mazumu!

    Sāc pielietot to mazumu, kas tev ir, esi tajā pastāvīgs un uzticams, un tu būsi pārsteigts, par ko tas var izaugt. Varenības sēkla jau šodien ir katrā cilvēkā. Bet šī sēkla izaugs un spēs nest augļus, ja tā tiks iedēstīta, ja tu laidīsi šo sēklu apgrozībā.„Mazākais kļūs par tūkstoti, un sīkākais par varenu tautu. Es, Tas Kungs, to esmu solījis un savā laikā to steidzīgi izpildīšu.”(Jesajas 60:22).
  • Dieva pielūgsme

    Dievs vēlas, lai mēs vēršamies pie Viņa, kā pie Tēva. „Tēvreizē” Jēzus saka: „Svētīts lai top Tavs Vārds!”. Vārds „svētīts” pauž pielūgsmi un cieņu pret Dievu. Pielūgsme noskaņo mūsu garu uz satikšanos ar Dievu. Pielūgsme ieslēdz mūsu garu. Tas līdzinās tam, kā tad, ja tu vēlies paklausīties radio, – tev tas ir jāieslēdz un jānoskaņo uz vajadzīgo vilni. Pielūgsme palīdz ieslēgt mūsu garu un noskaņot to uz Dieva vilni. Jēzus teica:„….tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un Viņam vien kalpot.”
  • Sarīkojot brāļiem dažādus pārbaudījumus, Jāzepam bija savs mērķis!

    Vai atceraties, ka mēs līdz šim runājām par to, ka pirmā izmainīta cilvēka pazīme ir viņa izmainītā attieksme pret citiem cilvēkiem. Tas, ka Jāzeps bija mainījies, mēs redzam pēc viņa attieksmes pret brāļiem. Iedomājieties, ka tieši šie cilvēki pārdeva Jāzepu verdzībā, un tieši viņu dēļ Jāzeps izgāja cauri sāpēm, bēdām, zaudējumiem, pārbaudījumiem un nopietnām problēmā. Un tagad, brāļi nāk pie Jāzepa pēc palīdzības, un viņš dod tiem visu nepieciešamo bez maksas, bez vēlēšanās atriebties par sevi. Tas viss notiek tāpēc, ka Jāzeps bija mainījies un bija brīvs no nepiedošanas, rūgtuma un aizvainojuma.
  • Mēs maināmies iepazīstot Pašu Dievu un Viņa apsolījumus, tādejādi kļūstot par Dievišķās būtības līdzdalībniekiem

    „Mums jau Viņa dievišķais spēks ir dāvinājis visu, kas vajadzīgs dzīvībai un dievbijībai Tā atziņā, kas mūs ir aicinājis ar Savu godību un spēku. Ar to Viņš mums ir dāvinājis ļoti lielus un dārgus apsolījumus, lai jums ar tiem būtu daļa pie dievišķas dabas, jums, kas esat izbēguši no tā posta, kas kārību dēļ ir pasaulē.”(2.Pētera 1:3-4).