Dzīve bez lūgšanas – tas ir ceļš uz nekurieni

Labdien, mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji! Lai Dievs jūs svētī un pasargā no visa ļaunā šai dienā!Vakar mēs runājām par to, ka nevēlēšanās lūgt, ir pazīme garīgai saslimšanai, kā arī – tas ir grēks.Ja es to izprotu, es nožēlošu šo grēku un lūgšu. Nožēlot grēku – tas nozīmē vērsties pretējā virzienā, tas nozīmē mainīties. Dzīve bez lūgšanas ir ceļš uz nekurieni. Un es nevēlos iet pa šo ceļu.Pēc grēku nožēlas es sāku celt savu lūgšanu dzīvi. Mums ir jāzina, ka Dievs neatsakās no mums pat tad, kad mēs dzīvojam bez lūgšanām. Dievs ir pacietīgs un vēlas, lai es izprotu to, ka bez lūgšanas es būšu garīgi vājš un nespēšu ieiet tajā, ko Viņš man sagatavojis. Tieši efektīva lūgšana ierīkos un sataisīs man ceļu un palīdzēs man palaist Dievu savā priekšā. Dievs gaida, lai es to saprotu. Viņš ir labs pret Saviem bērniem, bet Viņa labvēlībai ir jāved mūs pie grēku nožēlas. Tas ir tas, ko tik daudz cilvēku nesaprot. Dažkārt tu dari to, ko Dievs saka nedarīt, un tik un tā jūti, ka viss norit normāli, un tu saki: „Viss ir kārtībā, bet es domāju, ka viss būs pavisam slikti.” Dažus cilvēkus tas ieved maldos. Dieva labvēlība nav domāta tam, lai tu turpinātu grēkot, bet tam, lai tu nožēlotu grēkus.
„……Dieva laipnība tevi vada uz atgriešanos..”(Romiešiem 2:4).
Dievs nekad nenovēršas no cilvēka tikai tāpēc, ka viņš kaut ko ir izdarījis nepareizi. Taču Dievs gaida, ka Viņa labvēlība vedīs mūs pie grēku nožēlas, nevis pie tā, ka mēs turpināsim grēkot. Atcerieties Simsonu. Viņš tikko bija sagrēkojis, bet tik un tā Svētais Gars nonāca pār viņu, un viņš spēja pacelt pilsētas vārtus un nest tos. Visi apbrīnoja Simsonu. Spēkavīrs! Bet no kurienes viņam bija šis spēks? No Dieva. Vai tai mirklī, kad Simsons grēkoja, Dievs bija akls? Vai tad Dievs neredzēja to, ko Simsons darīja? Vai tas nemaz nebija grēks? Dievs redz un zina visu! Dievs parādīja savu labvēlību tāpēc, lai Simsons nožēlotu savu grēku. Bet mēs redzam, ka Simsons nenožēloja grēku. Un kas tad notika ar Simsonu? Viņš kļuva akls. Simsons nesaprata, ka Dieva labvēlībai ir jāved pie grēku nožēlas, bet ne pie grēka. Tas nav normāli, ja mūsu dzīve norit bez piepūles, ja mēs nedzīvojam efektīvu lūgšanu dzīvi un domājam, ka tas nav nekas briesmīgs. Dieva labvēlība pārklāj mūs, un paldies Dievam par to. Bet Dieva labvēlībai ir jāved mūs pie grēku nožēlas. Nožēlosim grēku ik brīdi, kad jūtam, ka mēs ignorējam vai noniecinām lūgšanu. Lūdzot Dievu, lūdz Viņam, lai Viņš dod tev vēlēšanos lūgt, un Dievs tev palīdzēs tajā. Saki Dievam: „Dievs, dod man vēlēšanos lūgt! Atmodini manu sirdi! Tu man esi vajadzīgs! Es vēlos dzīvot kvalitatīvu kristīgu dzīvi!”Kvalitatīva kristīga dzīve – tā ir dzīve, kurā ir pastāvīgas cilvēka un Dieva savstarpējās attiecības.Apustulis Pāvils dod mums labu padomu:
„Lūdziet bez mitēšanās Dievu.”(1.Tesaloniķiešiem 5:17).
Lai Dieva žēlastība un labvēlība pavada jūs visu šo dienu!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije 

Līdzīgi raksti

  • Auglīgums un tā nozīme

    Bībelē ļoti skaidri tiek runāts par to, ka Dievs vēlas, lai mēs kā Viņas bērni, nestu augļus Debesu Valstībai. Kad mēs nesam augļus – Dievs tiek pagodināts. Pagodināt Dievu – tas ir kas vairāk, nekā dziedāt Viņam slavas un pielūgsmes dziesmas. Dieva godināšana ir saistīta ar to, ko mēs darām ar savu dzīvi. Vairākas dienas mēs runāsim par auglīgas dzīves nozīmi, mērķi un principiem.
  • Savu grēku atzīšana Dieva priekšā

    Dievs attīra un dziedina mūs no iekšienes uz ārpusi. Un viens no svarīgākajiem momentiem, kurš ved uz iekšējo dziedināšanu, ir savu grēku atzīšana Dieva priekšā un citu cilvēku grēku piedošana.„Un piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.”(Mateja 6:12).Lai Dievs mūs attīrītu, ikdienā nākot Dieva priekšā lūgšanā, mums vajag nožēlot savus grēkus. Tāda lūgšana dziedina un attīra cilvēku no iekšienes.
  • Mūsu redzējums nosaka to, par ko kļūstam II

    Mēs uzsākām sarunu par to, ka kopā ar Dievu mēs varam plānot savu nākotni un mums var būt brīnišķīga nākotne. Mēs runājām par to, ka tas nenotiek automātiski. Tas, ka esam kļuvuši par ticīgajiem, nenozīmē, ka mums nav jāpievērš uzmanība savai nākotnei. Mēs nedrīkstam atstāt rūpes par savu nākotni apstākļu varā. Dievs devis mums saprātu un Viņš vēlas, lai mēs virzītos uz priekšu un celtu, veidotu savu brīnišķo nākotni. Tas, kurš nerūpējas par savu nākotni, parasti paliek par neveiksminieku savā dzīvē. Tālab, tik svarīga ir nopietna attieksme pret savas nākotnes plānošanu.
  • Kalpošana piepilda mūsu dzīvi ar apmierinātību un padara mūs laimīgus Dievā

    Tieši kalpošanā mēs atrodam laimi un apmierinājumu dzīvē. Dzīvība un prieks piepilda mūsu sirdis, kad mēs redzam, kā Dievs caur mums un mūsu kalpošanu piepilda citu cilvēku vajadzības.Kad caur kalpošanu mēs dodam dzīvību cietiem cilvēkiem, tad arī mēs paši piepildamies ar dzīvību no Dieva!
  • Jēzus un Dieva griba

    Jēzus ir kā modelis vai piemērs mums it visā. Viņš ir mūsu ticības Autors, Iesācējs un Piepildītājs. Tālab, Jēzus ir atstājis mums piemēru, – lai mēs varētu sekot Viņa pēdās.„Jo uz to jūs esat aicināti; jo arī Kristus ir cietis jūsu labā, jums atstādams priekšzīmi, lai jūs sekotu Viņa pēdām.”(1.Pētera 2:21).Jau pašā savas zemes dzīves sākumā Jēzus Savā sirdī skaidri apjauta un saprata Savu mērķi. Savā Garā Jēzus kvēloja neparastā dedzībā darboties Sava Debesu Tēva biznesā( darbā).
  • Mēs esam – Kristus vēstule šīs pasaules glābšanai!

    Pāvils saka, ka daudzi cilvēki dzird Evaņģēliju, bet, tik un tā, neko no tā nav mācījušies. Cilvēki ir izdarījuši savu izvēli – turpināt dzīvot grēkā, tālab, sātans ir apstulbojis viņu prātus, ka tie neredz Evaņģēlija gaismu, lai cik labi tiem to nemācītu. Neskatoties uz to, Pāvils un viņa partneri parādīja pašu spožāko Evaņģēlija gaismu – Kristu, Kurš ir neredzamā Dieva tēls. Pāvils bija pārliecināts, ka Kristū, Kuru viņi sludina, var redzēt Dievu.