Dzīve bez lūgšanas – tas ir ceļš uz nekurieni

Labdien, mūsu rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji! Lai Dievs jūs svētī un pasargā no visa ļaunā šai dienā!Vakar mēs runājām par to, ka nevēlēšanās lūgt, ir pazīme garīgai saslimšanai, kā arī – tas ir grēks.Ja es to izprotu, es nožēlošu šo grēku un lūgšu. Nožēlot grēku – tas nozīmē vērsties pretējā virzienā, tas nozīmē mainīties. Dzīve bez lūgšanas ir ceļš uz nekurieni. Un es nevēlos iet pa šo ceļu.Pēc grēku nožēlas es sāku celt savu lūgšanu dzīvi. Mums ir jāzina, ka Dievs neatsakās no mums pat tad, kad mēs dzīvojam bez lūgšanām. Dievs ir pacietīgs un vēlas, lai es izprotu to, ka bez lūgšanas es būšu garīgi vājš un nespēšu ieiet tajā, ko Viņš man sagatavojis. Tieši efektīva lūgšana ierīkos un sataisīs man ceļu un palīdzēs man palaist Dievu savā priekšā. Dievs gaida, lai es to saprotu. Viņš ir labs pret Saviem bērniem, bet Viņa labvēlībai ir jāved mūs pie grēku nožēlas. Tas ir tas, ko tik daudz cilvēku nesaprot. Dažkārt tu dari to, ko Dievs saka nedarīt, un tik un tā jūti, ka viss norit normāli, un tu saki: „Viss ir kārtībā, bet es domāju, ka viss būs pavisam slikti.” Dažus cilvēkus tas ieved maldos. Dieva labvēlība nav domāta tam, lai tu turpinātu grēkot, bet tam, lai tu nožēlotu grēkus.
„……Dieva laipnība tevi vada uz atgriešanos..”(Romiešiem 2:4).
Dievs nekad nenovēršas no cilvēka tikai tāpēc, ka viņš kaut ko ir izdarījis nepareizi. Taču Dievs gaida, ka Viņa labvēlība vedīs mūs pie grēku nožēlas, nevis pie tā, ka mēs turpināsim grēkot. Atcerieties Simsonu. Viņš tikko bija sagrēkojis, bet tik un tā Svētais Gars nonāca pār viņu, un viņš spēja pacelt pilsētas vārtus un nest tos. Visi apbrīnoja Simsonu. Spēkavīrs! Bet no kurienes viņam bija šis spēks? No Dieva. Vai tai mirklī, kad Simsons grēkoja, Dievs bija akls? Vai tad Dievs neredzēja to, ko Simsons darīja? Vai tas nemaz nebija grēks? Dievs redz un zina visu! Dievs parādīja savu labvēlību tāpēc, lai Simsons nožēlotu savu grēku. Bet mēs redzam, ka Simsons nenožēloja grēku. Un kas tad notika ar Simsonu? Viņš kļuva akls. Simsons nesaprata, ka Dieva labvēlībai ir jāved pie grēku nožēlas, bet ne pie grēka. Tas nav normāli, ja mūsu dzīve norit bez piepūles, ja mēs nedzīvojam efektīvu lūgšanu dzīvi un domājam, ka tas nav nekas briesmīgs. Dieva labvēlība pārklāj mūs, un paldies Dievam par to. Bet Dieva labvēlībai ir jāved mūs pie grēku nožēlas. Nožēlosim grēku ik brīdi, kad jūtam, ka mēs ignorējam vai noniecinām lūgšanu. Lūdzot Dievu, lūdz Viņam, lai Viņš dod tev vēlēšanos lūgt, un Dievs tev palīdzēs tajā. Saki Dievam: „Dievs, dod man vēlēšanos lūgt! Atmodini manu sirdi! Tu man esi vajadzīgs! Es vēlos dzīvot kvalitatīvu kristīgu dzīvi!”Kvalitatīva kristīga dzīve – tā ir dzīve, kurā ir pastāvīgas cilvēka un Dieva savstarpējās attiecības.Apustulis Pāvils dod mums labu padomu:
„Lūdziet bez mitēšanās Dievu.”(1.Tesaloniķiešiem 5:17).
Lai Dieva žēlastība un labvēlība pavada jūs visu šo dienu!Līdz rītam!Mācītājs Rufus Adžiboije 

Līdzīgi raksti

  • Mums vienmēr vajag izvēlēties Dieva gribu

    Pašā smagākajā Viņa dzīves brīdī, kad Jēzus sirdī notika nopietna iekšējā cīņa attiecībā pret to, pieņemt Dieva gribu vai arī atlikt to sāņus, Jēzus ar Savu piemēru parādīja mums to, ka, pat ja tas prasīs no mums iet caur sāpēm un ciešanām, – mums vienmēr vajag izvēlēties Dieva gribu.„Un, nedaudz pagājis, Viņš krita uz Sava vaiga pie zemes, lūdza Dievu un sacīja: “Mans Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis biķeris iet Man garām, tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi.”(Mateja 26:39).“……Tēvs, ja Tu gribi, ņem šo biķeri no Manis, tomēr ne Mans, bet Tavs prāts lai notiek!”(Lūkas 22:42).
  • Sekojiet Jēzum, un Viņš darīs jūs!

    Vai jūs zināt, ka jūs vēl joprojām neesiet tie, kas jūs varētu būt? Tikai Dievs zina, kam Viņš jūs ir radījis un Viņš vēlās palīdzēt jums kļūt par tiem, par ko jūs esat radīti būt. Tieši tādēļ Viņš teica, ka „Es darīšu jūs”.Pēteris un viņa brālis Andrejs bija radīti, lai kļūtu par cilvēku zvejniekiem, bet viņi to nezināja līdz laikam, kamēr nesāka sekot Jēzum.Bībelē ir teikts, ka viņi tūdaļ pat atstāja savus tīklus un sekoja Jēzum. Tieši tajā pašā dienā, kad viņi to izdarīja, tika likts pamats jaunam sākumam viņu likteņos. Lēmums sekot Jēzum kļuva par atskaites punktu, kad Dievs sāka mainīt viņus un pārvērst par tiem, kādus Dievs viņus bija radījis.
  • Cik svarīgi ir uzsākt savu nākamo dienu jau iepriekšējās dienas vakarā

    Kas ar to mums tiek pateikts? Tiek pateikts tas, ka Dievs uzsāka Savu dienu iepriekšējās dienas vakarā. Ir svarīgi, lai mēs iemācītos šo gudrību no mūsu Debesu Tēva. Ja, par to ko šodien darīsim, sākam domāt tikai no rīta, mēs jau esam iesākuši savu dienu nepareizi, esam iesākuši savu dienu ar nokavēšanos. Pēdējais brīdis, kad varam uzsākt savu dienu, ir vakars pirms nākamās dienas. Mums jau jābūt priekšstatam par to, kas mūs sagaida nākamajā dienā. Mums jau jābūt priekšstatam par to, ko darīsim. Līdz tam brīdim, kad iesim gulēt, mums jau pilnībā jābūt sastādītiem plāniem nākamajai dienai. Ja esam par slinku, lai sastādītu savus nākamās dienas plānus, līdz brīdim, kad ejam gulēt, mēs virzāmies uz dzīvi nabadzībā – gan garīgā ziņā, gan fiziskajā.
  • Cilvēki, kuri ir mainījušies, domā un rīkojas tā, kā Dievs III

    Kad mēs runājam par izmaiņām, tas skar mūsu uzskatu, mūsu sirds un rakstura izmaiņas, visa tā izmaiņas, kas ir mums apkārt. Jebkuras izmaiņas vienmēr sākas ar mums pašiem. Man jāļauj Dievam izmainīt mani un reformēt manu raksturu. Jēzus sacīja, ka cilvēku apgāna ne tas, kas ieiet no ārienes, bet gan tas, kas iziet no iekšienes.„Nekas cilvēku nevar apgānīt, kas no ārienes tanī ieiet, bet, kas no cilvēka iziet, tas apgāna cilvēku.”(Marka 7:15).
  • Kā uzturēt sevi cerību sāpju un problēmu laikā?

    Jo cerībā mēs esam pestīti. Bet tas, kas jau redzams, nav vairs cerība. Jo, ja kāds jau ko redz, vai tam uz to vēl jācer? Bet, ja ceram uz to, ko neredzam, tad to ar pacietību sagaidām.Šī rakstu vieta atgādina mums par to, ka esam pestīti cerībā. Ejot caur sāpēm, tu nedrīksti zaudēt cerību.
  • Pateicīgi cilvēki – tie ir uzupurēties spējīgi cilvēki!

    Kāda ir mūsu reakcija šodien? Kā mēs izrādām pateicību Dievam par to, ka dzīvojam, par to, ka Viņš mūs sargā, par to, ka Viņš mūs ir izglābis, par to, ka mēs elpojam, staigājam, ka mums ir ģimene un bērni? Tas, ko Dievs dara mūsu labā šodien, – vai tas palīdz mums būt atklātākiem, vēl vairāk ziedoties un būt vēl labākiem pielūdzējiem?