Dzīve – tas ir pārbaudījums

Svētības jums un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus! Es sveicinu jūs mūsu rubrikā „ Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam”! Mēs runājam ar jums par dzīves jēgu. Mēs apskatījām tādas dzīves robežas, kā dzīve – tas ir laiks, un dzīve – tas ir mērķis. Katrs cilvēks dzīvo laikā priekš noteikta mērķa. Neviens no mums nav nācis uz šīs zemes bez noteikta uzdevuma. Dievs – mūsu Radītājs, un tieši Viņš ir noteicis katram cilvēkam konkrētu laiku šeit uz zemes un noteiktu uzdevumu. Dievs mūsos ir ielicis visu nepieciešamo priekš tā, lai šis uzdevums būtu izpildīts. Un mēs runājām par to, ka esot tuvāk Dievam mums vieglāk ir iepazīt Viņa gribu un mērķi mūsu dzīvei. Šodien mēs parunāsim par to, ka 3.Dzīve – tas ir pārbaudījums. Kad mēs saprotam, ka dzīve – tas ir pārbaudījums, tad daudzi jautājumi atkrīt paši par sevi, un tad mēs varam priecāties un baudīt dzīvi. Kad cilvēks saprot, ka dzīve – tas ir pārbaudījums, tad ikviena grūta situācija liksies kā iespēja ne viss kā traucēklis. Bībelē bieži tiek runāts par to, ka Dievs pārbauda Savus bērnus. Dievs to nedara tādēļ, ka Viņš neieredz vai vēlētos redzēt mūsu kritienu. Nē! Dievs mūs pārbauda vairāku iemeslu pēc. Dievs svētīja Ābrahāmu, dāvājot viņam dēlu Īzaku, un tad sūtīja pārbaudījumu – Viņš lūdza to ziedot. Dievs pieļāva pārbaudījumus Ījaba dzīvē, un tas izgāja cauri rūgtām un briesmīgām lietām. Dievs pārbauda Savus bērnus. Dzīve – tas ir pārbaudījums! Pieļaujot pārbaudījumus, Dievs vēlas vest Savus bērnus pie svarīgas patiesības. 
Un piemini visu to ceļu, pa kuru Tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir vadījis tuksnesī visus šos četrdesmit gadus, lai tevi pazemotu un lai tevi pārbaudītu, lai Viņš zinātu, kas ir tavā sirdsprātā, vai tu Viņa baušļus turēsi vai ne.
Un Viņš tevi pazemoja, lika tev badu ciest un ēdināja tevi ar mannu, ko tu vēl nepazini un ko tavi tēvi nebija pazinuši, lai liktu tev atzīt, ka cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet ka cilvēks dzīvo no visa tā, kas iziet no Tā Kunga mutes.(5.Mozus8:2-3)
 Mēs runājām, ka katras Dieva radības galvenais nolūks slēpjas tajā, lai atspulguļotu Dievu un Viņa dabu. Kā Dievs sasniedz šo mērķi? Vai tikai caur Dieva vārdu? Jā, Dieva vārds maina mūsu domāšanu un reformē mūsu dzīvi. Bet Dieva vārds nav vienīgais instruments, ko izmanto Dievs. Lai padarītu mūs līdzīgus Sev, Dievs izmanto pārbaudījumus, kurus sūta mūsu dzīvē. Bībele saka, ka visu ko ir radījis Dievs ir radīts priekš Viņa mērķa. Pat ļaunais (sātans) bija Dieva radīts, un Dievs izmanto sātanu Saviem mērķiem. Dievā nav ļaunuma, tādēļ Bībele saka, ka Dievs nevar pārbaudīt mūs ar ļaunu. Bet šajā pasaulē ir ļaunais, kurš dveš ļaunumu uz mums. Un Dievs ļauj sātanam pārbaudīt un kārdināt mūs. Kādēļ un priekš kam Dievs pieļauj pārbaudījumus mūsu dzīvē? Dievs pieļauj pārbaudījumus tādēļ, lai varētu svētīt mūs. Bieži mēs nesaprotam, kādēļ un priekš kam mūsu dzīvē ir ienākuši tie vai citi pārbaudījumi. Kad Dievs teica Ābrahāmam, lai tas ņem savu bērnu un pienes to kā upuri Dievam, Ābrahāms varēja to arī nedarīt. Bet Dievs pārbaudīja Ābrahāmu. Pēc tam, kad Ābrahāms paklausīja Dievam, – Dievs zvērēja, ka svētīdams svētīs Ābrahāmu. Dievs apsolīja Ābrahāmam, ka Viņš viņu svētīs vēl vairāk un ne tikai pašu Ābrahāmu bet arī visus viņa pēcnācējus. Dievs apsolīja svētīt turpmāko Ābrahāma dzimumu. Kad mēs pareizi reaģējam uz pārbaudījumiem, tad tas ietekmē ne tikai mūs, bet arī visus mūsu pēcnācējus. Dievs pārbauda mūs, lai svētītu! Rīt mēs parunāsim par to, kā dēļ vēl Dievs pārbauda Savus bērnus! Ar Dieva mieru! Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā atskaitīšanās kāda priekšā palīdz cilvēkam mainīties un pieaugt garīgi?

    Atskaitīšanās – tā ir sirsnīga atzīšanās vai sava kristīgā ceļa noslēpumu atklāšana citu cilvēku priekšā pastāvot uzticēšanās atmosfērai. Tādejādi, mēs būsim gatavi sniegt atskaiti par to, ko mēs reāli darām ar savu dzīvi, ko mēs saprotam vai nesaprotam, kādās mūsu dzīves sfērās mēs joprojām esam vāji un kur mums ir vajadzīga palīdzība. Atskaitoties citu priekšā, mēs varēsim atbildēt par to, pieaugam mēs vai arī nē. Pastāvot atskaitīšanās sistēmai, mēs varēsim atskaitīties par to, ko mēs mācāmies, – ar mērķi saņemt piekrišanu(atzinību) atbalstu vai pamācību.
  • Dievs vēlas, lai mūsu gudrība netiek balstīta uz cilvēcisko gudrību, šīs pasaules gudrību, bet uz Dieva gudrību!

    Tikai Dieva gudrība paredzēta mūsu slavai. Dieva gudrība sagādā slavu un paaugstina cilvēka dzīvi. Ļoti svarīgi ir atvērt savu sirdi un pieņemt Dieva gudrību. Šodien dzirdam, ka ir ķīniešu gudrība, krievu gudrība, bābeles gudrība utt. Tas ir tik brīnišķīgi, ka mums dāvāta Dieva gudrība. Dieva gudrība – tā ir pati augstākā gudrība no visām, kas eksistē. Tikai tā ir spējīga pārveidot cilvēka dzīvi un mainīt viņu no iekšienes.Lūk, tāpēc Dievs vēlas, lai mūsu ticība tiktu balstīta uz Dieva gudrību, un ne uz cilvēcisko gudrību.
  • Es visu spēju tā spēka, kas mani dara stipru!

    Kad mēs ticībā savas rūpes atdodam Jēzum, tad mūsu iekšienē parādās patiess prieks, un dvēsele sāk dziedāt jaunas dziesmas. Kad cilvēks visā pilnībā paļaujas uz Dievu, tad viņš pārstāj dziedāt vecās dziesmas: „O, es esmu vājš! O, es nevaru to paveikt! O, man nekas neizdosies! Ak, es nabaga cilvēks!”Kad cilvēks atdod visas savas rūpes Dievam, Kurš rūpējas par viņu, tad no tāda cilvēka lūpām sāk skanēt jauna dziesma: „Vājais teiks, ka viņš ir spēcīgs! Es visu spēju tā spēka, kas mani dara stipru! Mans Dievs piepilda katru manu vajadzību! Tas Kungs ir mans Gans! Man nekā netrūks! Ar Dievu es sakauju armijas! Viņa brūcēs es esmu dziedināts!”
  • AR KĀDU NOLŪKU (MĒRĶI) DIEVS PĀRMĀCA SAVUS BĒRNUS?II

    31 Ja mēs paši sevi pārbaudītu, tad netiktu sodīti. 32 Bet sodīdams Tas Kungs grib mūs pārmācīt, lai ar pasauli netopam pazudināti.(1.Korint.11;31-32).Dievs nesoda Savus bērnus Savas labpatikas pēc, bet mūsu pašu pēc, lai mēs nestu taisnības miera augli un netaptu pazudināti kopā ar pasauli.
  • Jūs bijāt radīti, izpirkti un atdzemdināti! Jūs esat dzimuši divreiz!

    Mēs esam ne tikai Dieva radījumi, bet tagad mēs esam no jauna radīti Kristū Jēzū! Runa iet par to iespēju, kura tagad ir pieejama grēcīgiem cilvēkiem, pateicoties Kristus ienākšanai šajā pasaulē. Tieši par to ir teikts vēstulē Efeziešiem:„Arī jūs bijāt miruši savos pārkāpumos un grēkos, kuros reiz dzīvojāt, pakļauti šīs pasaules varas nesējam, gaisa valsts valdniekam, garam, kas vēl tagad darbojas nepaklausības bērnos. Kopā ar tiem arī mēs visi reiz dzīvojām savas miesas kārībās, ļaudamies miesas un miesas prāta iegribām, pēc savas dabas būdami Dieva dusmības bērni kā visi pārējie. Bet Dievs, bagāts būdams žēlastībā, Savā lielajā mīlestībā, ar ko Viņš mūs ir mīlējis, arī mūs, kas savos pārkāpumos bijām miruši, darījis dzīvus līdz ar Kristu: žēlastībā jūs esat izglābti! Viņš iekš Kristus Jēzus un līdz ar Viņu mūs ir uzmodinājis un paaugstinājis debesīs, lai nākamajos laikmetos Kristū Jēzū mums parādītu Savas žēlastības un laipnības pāri plūstošo bagātību. Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana. Ne ar darbiem, lai neviens nelielītos. Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu. ” (Ef.2: 1-10).