Esi uzticams mazumā, un tad Dievs tevi iecels pār daudzumu! II

Sveicinu jūs, dārgie rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji! Dievs ir uzticīgs Savam Vārdam. Dievs ir uzticīgs Savā neierobežotajā mīlestībā uz mums. Taču Dievs meklē arī mūsu uzticību.
„ Es jums saku: Viņš viņu lietu izlems visai drīz. Bet vai Cilvēka Dēls, kad Tas nāks, atradīs ticību(uzticību) virs zemes?”(Lūkas 18:8).
Nesalīdzini sevi ar citiem cilvēkiem, bet pastāvīgi pārbaudi sevi attiecībā uz uzticību Dievam. Vai esi uzticams attiecībā uz to resursu pārvaldi, kurus Dievs tev uzticējis?Jēzus līdzībā par talentiem ir teikts, ka pēc tam, kad kungs atgriezās un saņēma atskaiti no pirmajiem diviem kalpiem, kuri pavairoja saņemtos talentus, viņš ne tikai paslavēja kalpus par uzticību, bet svētīja un paaugstināja tos: „Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu.”Tāda pati svētība tika dāvāta gan tam kalpam, kuram bija pieci talenti, un tam, kuram bija divi talenti.Dievs apbalvo! Apbalvojums sagaida katru, kurš ar pacietību un uzticīgi kalpo Kungam. Uzticība novedīs cilvēku līdz paaugstinājumam.Kā izturējās trešais kalps? Viņš sāka attaisnoties sava kunga priekšā.
„……es pazīstu tevi kā bargu cilvēku, tu pļauj, kur neesi sējis, un salasi, kur neesi kaisījis.Es baidījos un aizgāju un apraku tavu talentu zemē. Te viņš ir, ņem savu mantu.”(Mateja 25:24-25).
Noklausoties atskaiti, kungs publiski nosodīja šo kalpu.
„Bet viņa kungs atbildēja tam un sacīja: tu blēdīgais un kūtrais kalps. Ja tu zināji, ka es pļauju, kur neesmu sējis, un salasu, kur neesmu kaisījis,tad tev vajadzēja dot manu mantu naudas mainītājiem; es pārnācis būtu saņēmis savu naudu ar augļiem.”(Mateja 25:26-27).
Kungs atklāja šī cilvēka patieso dabu – blēdīgais un kūtrais kalps.Ja šis kalps, patiesi, būtu baidījies no kunga un domātu par viņu, kā par bargu cilvēku, tad viņa rīcība būtu pilnīgi pretēja, tad viņš laistu apgrozībā savu talentu. Taču visa šī kalpa problēma bija tajā, ka tas bija blēdīgs un kūtrs cilvēks. Šis cilvēks vienkārši meklēja iespēju attaisnoties un izlocīties no šī situācijas. Šis cilvēks meklēja vainīgo. Kungs ieraudzīja šī kalpa neauglības patieso iemeslu – blēdīgums un kūtrums.Kad Kungs atnāks, mums nekas nepalīdzēs – ne mūsu aizbildināšanās, ne mūsu viltība, nekas. Tu vari vainot citus savā bezdarbībā, bet Jēzus nepieņem to, kā tavu attaisnojumu. Mēs nevaram apmānīt Dievu, jo Viņš visu zina un redz visu.Dievs piešķīris mums katram talantus ne jau tāpēc, lai mēs tos apslēptu, bet tāpēc, lai mēs tos laistu apgrozībā un pavairotu.Labāk ir būt par centīgu un Dievam uzticīgu kalpu, nekā iztērēt savu dzīvi blēdībām un kūtrumam. Katram no mums pienāks tā diena, kad stāsimies sava Kunga – Jēzus Kristus priekšā – un atskaitīsimies Viņam par nodzīvoto dzīvi. Katru dienu mums tiek dota izdevība sagatavoties šai tikšanās dienai ar mūsu Kungu. Izvēle ir tavā ziņā. Tikai tev pašam ir jāizlemj, kam tu tērēsi savu dzīvi.Jēzus nesa dzīvību katrā vietā, kur vien Viņš atradās. Arī tu vari to darīt, jo tevī dzīvo Jēzus.Bagātīgas jums svētības no Dieva, ar kurām jūs varēsiet dalīties ar trūcīgajiem!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Kā mums iemantot lielu ticību?

    Bībelē ir teikts, ka ticība atnāk no Dieva Vārda sludināšanas(dzirdēšanas – tulkojumā krievu valodā),(Rom.10:17). Tālab, ja vēlies, lai tava ticība pieaug, mans padoms tev, – pastāvīgi klausies un piepildi savu sirdi un prātu ar Dieva Vārdu. Tomēr, ticība, kas pieaug no Dieva Vārda, noteikti tiks pārbaudīta. Bez pārbaudījumiem, tu nevarēsi uzzināt, pieaug tava ticība vai nē. Problēmas un pārbaudījumi atklāj stāvokli, kāda ir tava ticība.
  • Grēku nožēlas gudrība II

    Dāvids runā par tām acīmredzamajām priekšrocībām, kuras ienāk cilvēka dzīvē pēc grēku nožēlas.1.Pārdabiska brīvība no vainas apziņas un nosodījuma. « Tad es atzinos Tev savos grēkos un neapslēpu savas vainas. Es sacīju: “Es izsūdzēšu Tam Kungam savus pārkāpumus!” Un Tu piedevi man manu grēka vainu.» (Ps.32:5). Pēc mūsu atzīšanās grēkos, Dievs tūlīt piedod mums mūsu grēku vainu. Kad mūsu sirds mūs tiesā, kad mēs atrodamies zem vainas apziņas, mūsu grēku smaguma dēļ, tad tādā stāvoklī mums ir ļoti grūti iet un ar uzdrīktēšanos pielūgt Dievu. Vainas apziņa atņem mums drosmi. Tāpēc, lai atbrīvotos no vainas apziņas, mums ir nepieciešams atzīties savos grēkos.
  • Bez Dieva es nespēju, bet ar Viņu es spēju visu !

    Mēs nevaram darīt Dieva darbus bez Dieva. Ļoti bieži mēs mēģinām savā spēkā darīt to, ko Dievs liek mums darīt kopā ar Viņu. Bieži mēs paļaujamies uz sevi, uz to, ko jau zinām. Bieži paļaujamies uz savu pieredzi. Bet tad, kad lūgšana ir mūsu prioritāte, mēs saprotam, ka, paļaujoties uz sevi un darot darbus bez lūšanas, mēs velti tērējam laiku un spēkus. Bez spēcīgas lūgšanu kustības draudzē, draudzes redzējumu nav iespējams realizēt. Tas vienkārši nav iespējams!
  • Analizē savu darbību un savas dienas!

    Ja mēs ar jums neapstāsimies, kā to darīja Dievs, lai analizētu to, ko mēs darām vai uz kurieni virzāmies savā dzīvē, mēs varam nokļūt ne tur, kur vēlējāmies, iegūt ne to, ko gaidījām. Tādēļ, ka šai dzīvē ir tik ļoti viegli novirzīties sāņus, ir tik viegli iestigt dažnedažādās izklaidēs un bezvērtīgās nodarbēs, mums nepieciešams pastāvīgi apstāties, lai pārdomātu un izanalizētu to, kas notiek mūsu dzīvē, vai tas ir labi, vai kaut kas ir jāmaina, vai ejam pareizajā virzienā.
  • Efektīvas lūgšanas priekšnosacījums ir – lūgšanu prakse II

    Lūgšana ir jāpraktizē ikdienas līmenī. Mēs nespēsim kļūt par meistariem un profesionāļiem tajā, ko nepraktizējam katru dienu. Ja mēs nepraktizējam lūgšanu, mēs nekad nezināsim, kā ir pareizi jālūdz. Vēlreiz vēlos pasvītrot kādu patiesību, par kuru runāju pagājušajā reizē. Dzīvē katram no mums reiz pienāk laiks, kad vairāk par visu mums ir nepieciešama lūgšana. Bet, ja mēs nepraktizējam lūgšanu ikdienas līmenī, tad tieši tādā laikā mēs nespēsim lūgt un saņemt vajadzīgo palīdzību no Dieva. Lai tā nenotiek ar mums.Lūgšana maina mūs un to, kas ir mums visapkārt, maina mūsu pasauli. Katrs var pārliecināties par to, ka lūgšana – tas ir spēks, tā, ticīgam cilvēkam, ir privilēģija no Paša Dieva.