Esi uzticams mazumā, un tad Dievs tevi iecels pār daudzumu! II

Sveicinu jūs, dārgie rubrikas „Ikdienas vārds garīgajam stiprinājumam” lasītāji! Dievs ir uzticīgs Savam Vārdam. Dievs ir uzticīgs Savā neierobežotajā mīlestībā uz mums. Taču Dievs meklē arī mūsu uzticību.
„ Es jums saku: Viņš viņu lietu izlems visai drīz. Bet vai Cilvēka Dēls, kad Tas nāks, atradīs ticību(uzticību) virs zemes?”(Lūkas 18:8).
Nesalīdzini sevi ar citiem cilvēkiem, bet pastāvīgi pārbaudi sevi attiecībā uz uzticību Dievam. Vai esi uzticams attiecībā uz to resursu pārvaldi, kurus Dievs tev uzticējis?Jēzus līdzībā par talentiem ir teikts, ka pēc tam, kad kungs atgriezās un saņēma atskaiti no pirmajiem diviem kalpiem, kuri pavairoja saņemtos talentus, viņš ne tikai paslavēja kalpus par uzticību, bet svētīja un paaugstināja tos: „Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu.”Tāda pati svētība tika dāvāta gan tam kalpam, kuram bija pieci talenti, un tam, kuram bija divi talenti.Dievs apbalvo! Apbalvojums sagaida katru, kurš ar pacietību un uzticīgi kalpo Kungam. Uzticība novedīs cilvēku līdz paaugstinājumam.Kā izturējās trešais kalps? Viņš sāka attaisnoties sava kunga priekšā.
„……es pazīstu tevi kā bargu cilvēku, tu pļauj, kur neesi sējis, un salasi, kur neesi kaisījis.Es baidījos un aizgāju un apraku tavu talentu zemē. Te viņš ir, ņem savu mantu.”(Mateja 25:24-25).
Noklausoties atskaiti, kungs publiski nosodīja šo kalpu.
„Bet viņa kungs atbildēja tam un sacīja: tu blēdīgais un kūtrais kalps. Ja tu zināji, ka es pļauju, kur neesmu sējis, un salasu, kur neesmu kaisījis,tad tev vajadzēja dot manu mantu naudas mainītājiem; es pārnācis būtu saņēmis savu naudu ar augļiem.”(Mateja 25:26-27).
Kungs atklāja šī cilvēka patieso dabu – blēdīgais un kūtrais kalps.Ja šis kalps, patiesi, būtu baidījies no kunga un domātu par viņu, kā par bargu cilvēku, tad viņa rīcība būtu pilnīgi pretēja, tad viņš laistu apgrozībā savu talentu. Taču visa šī kalpa problēma bija tajā, ka tas bija blēdīgs un kūtrs cilvēks. Šis cilvēks vienkārši meklēja iespēju attaisnoties un izlocīties no šī situācijas. Šis cilvēks meklēja vainīgo. Kungs ieraudzīja šī kalpa neauglības patieso iemeslu – blēdīgums un kūtrums.Kad Kungs atnāks, mums nekas nepalīdzēs – ne mūsu aizbildināšanās, ne mūsu viltība, nekas. Tu vari vainot citus savā bezdarbībā, bet Jēzus nepieņem to, kā tavu attaisnojumu. Mēs nevaram apmānīt Dievu, jo Viņš visu zina un redz visu.Dievs piešķīris mums katram talantus ne jau tāpēc, lai mēs tos apslēptu, bet tāpēc, lai mēs tos laistu apgrozībā un pavairotu.Labāk ir būt par centīgu un Dievam uzticīgu kalpu, nekā iztērēt savu dzīvi blēdībām un kūtrumam. Katram no mums pienāks tā diena, kad stāsimies sava Kunga – Jēzus Kristus priekšā – un atskaitīsimies Viņam par nodzīvoto dzīvi. Katru dienu mums tiek dota izdevība sagatavoties šai tikšanās dienai ar mūsu Kungu. Izvēle ir tavā ziņā. Tikai tev pašam ir jāizlemj, kam tu tērēsi savu dzīvi.Jēzus nesa dzīvību katrā vietā, kur vien Viņš atradās. Arī tu vari to darīt, jo tevī dzīvo Jēzus.Bagātīgas jums svētības no Dieva, ar kurām jūs varēsiet dalīties ar trūcīgajiem!Mācītājs Rufus Adžiboije

Līdzīgi raksti

  • Sacīt Dievam: „Man nav laika Tev” var tikai garīgi akls cilvēks!

    Lūk, kāpēc es lūdzu par to, lai Dievs atver acis visiem, kuri lasa šo vēstījumu. Lai Dievam nekad vairs nav jādzird tas, ka mums nav laika Viņam un tam, lai piepildītu Dievišķo mērķi, kuru Dievs mums nolicis.Jā, es saprotu to, ka mēs dzīvojam uz zemes, un mums ir milzum daudz problēmu. Mēs dzīvojam miesā, kura pieprasa savas rūpes. Mēs esam iesaistīti dažādās savstarpējās attiecībās, kuras arī pieprasa savu laiku. Atbildīgi cilvēki nevar atstāt bez uzmanības vai rūpēm savu ģimeni, savus bērnus, pienākumus savā dzīvē. Tomēr, tas viss nevar kļūt par iemeslu tam, ka trūkst ziedošanās Dievam. Tieši pretēji, vajag pieņemt stingru lēmumu ziedot sevi Dievam. Es nesaku, ka tas būs viegli, bet tas ir pats gudrākais lēmums un pats pareizākais savas dzīves un sava laika ieguldījums.
  • Kā mēs varam noteikt – vai tā ir disciplinēšana no Dieva, vai arī garīgs uzbrukums no sātana

    Vai jūs bieži atrodaties smagos apstākļos? Vai jūs pastāvīgi saskaraties ar nepatikšanām, lai kur jūs arī atrastos? Tas nozīmē, ka jūs vai nu pārdzīvojat garīgo uzbrukumu, vai arī atrodaties disciplinēšanas procesā, kuru iniciējis Pats Dievs. Kā jūs paši priekš sevis varat noteikt, – kas ar jums patiesībā notiek?
  • Mācība parāda mums, pa kādu ceļu mums jāiet

    Kad mēs lasam Bībeli, mēs saņemam mācību, tātad ieraugām ceļu, pa kuru mums jāiet. Lasot Bībeli, mēs saņemam virzienu domām, vārdiem un visām citām mūsu dzīves sfērām. Tā arī ir mācība vai pamācība.Taču vēl bez tam, Bībele ir noderīga vainas pierādīšanai. Ļoti bieži mēs ejam pa ceļu, kuru Bībele mums ir parādījusi caur mācību. Bet uzsākuši iet pa šo ceļu – kaut kādu iemeslu dēļ un kaut kādā veidā mēs sākam novirzīties no pareizā ceļa un nogriežamies no tā.
  • Grēku nožēlas gudrība II

    Dāvids runā par tām acīmredzamajām priekšrocībām, kuras ienāk cilvēka dzīvē pēc grēku nožēlas.1.Pārdabiska brīvība no vainas apziņas un nosodījuma. « Tad es atzinos Tev savos grēkos un neapslēpu savas vainas. Es sacīju: “Es izsūdzēšu Tam Kungam savus pārkāpumus!” Un Tu piedevi man manu grēka vainu.» (Ps.32:5). Pēc mūsu atzīšanās grēkos, Dievs tūlīt piedod mums mūsu grēku vainu. Kad mūsu sirds mūs tiesā, kad mēs atrodamies zem vainas apziņas, mūsu grēku smaguma dēļ, tad tādā stāvoklī mums ir ļoti grūti iet un ar uzdrīktēšanos pielūgt Dievu. Vainas apziņa atņem mums drosmi. Tāpēc, lai atbrīvotos no vainas apziņas, mums ir nepieciešams atzīties savos grēkos.
  • Kad mēs lūdzam, nokrīt neredzamās važas, kuras sasaista cilvēkus! II

    Tu jautā, kāpēc cilvēki uzvedās tā, kā viņi uzvedās? Kāpēc reizēm, cilvēki nesaprot elementāras lietas? Kāpēc cilvēki dzird patiesību, bet nemainās? Ir neredzamās važas, kuras sasaista cilvēkus. Ir cietokšņi, kurus nevar sagraut ar mācībām, svētrunām, pamācībām, morāli. Tās ir garīgas lietas. Kas notiek, kad draudze lūdz? Šie cietokšņi sabrūk un notiek reālas izmaiņas. Mēs nevaram nelūgt un tajā pašā laikā pamācīt citus cilvēkus, tāpēc, ka cilvēks pēc tam pateiks, ka viņš visu ir sapratis, bet rīt ies un turpinās darīt to pašu. Cilvēku nav iespējams mainīt ar savu spēku, tas ir iespējams tikai Dieva spēkā.
  • Lai jūs varētu baudīt Dieva labvēlību, jums jāattīsta sevī Dievišķais raksturs

    Mums jau ir skaidrs, kādu lomu, Dieva labvēlības atbrīvošanā cilvēka dzīvē, spēlē sēšanas un pļaušanas likums, kā arī pateicība. Noslēgumā, vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka cilvēka raksturs var vai nu paātrināt, vai kavēt labvēlības darbību cilvēka dzīvē.Lai staigātu labvēlībā, gan Dieva, gan cilvēku priekšā, nepieciešams kļūt par cilvēku ar Dievišķu raksturu. Jāzeps, par kuru mēs tik daudz runājām, bija cilvēks ar Dievišķu raksturu. Viņš bija dievbijīgs un Dievu mīlošs cilvēks. Jāzeps bija godīgs un uzticams cilvēks, tāds, kura teiktajam vārdam varēja uzticēties. Tieši tāpēc, Potifars uzticēja viņam visu savu īpašumu un pat nepieļāva domu, ka tas varētu aizbēgt no viņa vai nodot viņu.