Dievkalpojumu pārskats

Garīgais apbruņojums Valstības ietekmei. 1.daļa.

Atcerieties, kā Dievs izveda Izraēla tautu un teica viņiem iet uz Apsolīto zemi. Dievs veda tautu caur tuksnesi, lai viņi varētu ieraudzīt, cik Viņš ir labs un žēlsirdīgs, lai varētu paļauties uz Viņu un rīkoties kopā ar Viņu. Bet, kad atnāca laiks karam, Izraēla bērni nobijās un negribēja uzbrukt, pat sāka atkāpties. Jebkurā kaujā (fiziskā vai garīgā) ir divas pozīcijas – aizsargātāji un uzbrucēji. Cilvēki, kas ieņem aizsardzības pozīciju, nevarēs paplašināt Valstības ietekmi. Cilvēks, kas ieņem aizsardzības pozīciju, parasti spriež tādā veidā: „Slava Dievam, es vēl neesmu atkāpies no Dieva, ka es esmu dzīvs un vesels, ar to man pietiek”. Bet tā nav uzvarētāja nostāja. Uzvarētāja nostāja ir uzbrucēja nostāja. Kad mēs runājam par Dieva Valstības ietekmi, iet runa tieši par uzbrūkošu nostāju. Dievs vēlas, lai mēs, Viņa bērni, ieņemam uzbrūkošu nostāju. Bet Viņš vēlas mums paskaidrot arī to, ka pirms uzbrukšanas mums ir jābūt labi apbruņotiem.

* Sākumā mums ir jāapstājas, jāapsēžas, jāpiespradzējas, jāieņem stabila sēdus pozīcija. Mums ir jāizlīdzinās, janostājas rindā, kā armijā. Mums ir jābūt stingri nostiprinātiem, līdzīgi, kā tiek nostiprināts enkurs. Mums ir jābūt kā kokam, kas dziļi laiž savas saknes. Un mums ir jābūt labi bruņotiem. Padomājiet, kurš no jums piekristu ielauzties lapseņu pūznī bez nepieciešamā aprīkojuma? Neviens. Kurš ieietu ienaidnieka teritorijā bez atbilstoša apbruņojuma? Neviens. Šajos piemēros ir runa par fizisko līmeni, tie palīdz mums saprast, ko nozīmē iesaistīties garīgajā cīņā, un kādēļ mums ir jābūt bruņotiem. Ja vēlamies ietekmēt Dieva Valstībai, mums ir jābūt pareizajā garīgajā formā.

* Mums ir jāpakļaujas noteiktai Dieva kārtībai un jābūt bruņotiem atbilstošā veidā. Bībelē ir teikts:

Lūkas 11:21-26 – Kad stiprais apbruņojies sargā savu pili, viņa īpašums paliek mierā, bet, kad kāds par viņu stiprāks nāk un to uzvar, tad tas paņem viņa bruņas, uz kurām tas paļāvās, un izdala viņam atņemto laupījumu. Kas nav ar Mani, tas ir pret Mani; un, kas ar Mani nesakrāj, tas izkaisa. Kad nešķīsts gars atstāj cilvēku, tad viņš apstaigā sausas vietas un meklē atpūtas vietu, bet, to neatradis, saka: es atgriezīšos savā mājoklī, kuru atstāju. Un viņš noiet un atrod to izslaucītu un izgreznotu. Tad viņš noiet un ņem līdzi septiņus citus garus, kas ļaunāki par viņu, un viņi nāk un tur dzīvo, un ar šo cilvēku kļūst ļaunāk, nekā bija iepriekš.

Augstākminētajā rindkopā mēs redzam kādas patiesības, kuras mums vēlas iemācīt Dievs:

  • Mums ir pretinieks, kurš ir nosaukts par stipru un labi apbruņotu.

Kāds domā, ka velna vispār nav, tādēļ par to vispār nav jādomā. Ir arī tādi ticīgie, kas domā, ka velnam nav nekāda spēka. Bet tas nav tā. Sātanam ir spēks, un, vēl piedevām, viņš ar labi apbruņots. Tādēļ, ejot viņa teritorijā, arī mums ir jābūt apbruņotiem. Pāvils saka: „lai sātans mūs nepieviltu; jo viņa nodomi mums labi zināmi” (2.Kor.2:11). Ja mēs nezināsim ienaidnieka nodomus, ja mēs nebūsim apbruņoti, tad nevarēsim ienaidnieku uzvarēt.

  • Velns rūpīgi aizstāv savu īpašumu.

No tā var izdarīt secinajumu, ka katrs, kas iedrošināsies ieiet velna teritorijā un pretendēs uz viņa īpašumu, izsauks karu. Jebkura valsts, kurai ir savas robežas, sargā savu teritoriju – gaisā, jūrā, uz zemes. Ja kāds ienaidnieks ielaužās šajā teritorijā, tas var kļūt par kara sākumu. Tas notiek ne tikai fiziskajā, bet arī garīgajā līmenī. Ja mēs vēlamies paplašināt Dieva Valstības ietekmi, mums ir jāielaužas ienaidnieka teritorijā. Mēs nevarēsim kalpot Dievam un nest Viņam ietekmi, ja neesam gatavi un negrasāmies iet ienaidnieka teritorijā. Mums ir jāzin, ka tumsas valstība ir agresīva, un mūsu ienaidnieks uzbrūk nevis aizsargājas.

Jēzus teica, ka Viņš ir uzcēlis Savu Draudzi, un elles vārti to neuzvarēs (Mat.16:18). Elles vārti cenšas ieņemt Dieva Draudzi un paplašināt sātana ietekmes teritoriju. Ienaidnieks par cenšas ielauzties Draudzes teritorijā un darīt savas netīrās lietas, kamēr Draudze guļ vai aizsargājas.

Patiesam ticīgajam ir jāsaprot savs tituls – labais Jēzus Kristus kareivis. Mums visu laiku ir sevi jāvingrina, jo mēs esam kareivji, kas iesaistīti karā. Mēs negribam vienkārši dzīvot, bet vēlamies ar savu dzīvi pagodināt Dievu, atnesot Viņam tīkamus augļus un darot to, ko Viņš mums uzdevis. Bet Dieva uzdevums ir tāds, lai mēs ietu, iebruktu un darbotos priekš Viņa. Tādēļ mums ir jābūt garīgi sagatavotiem un uztrenētiem.

  • Sātans sauc par savu īpašumu cilvēkus, kurus viņš ir pakļāvis savai gribai. Sātans uzskata par savu īpašumu pat teritorijas, kur cilvēki dzīvo.

Sātans grib darīt savu gribu uz zemes caur cilvēkiem. Zinot velna nodomus, mums sākumā ir jāparūpējas par to, lai apbruņotos, un tikai pēc tam ietu uz ienaidnieka teritoriju, lai ar viņu cīnītos. Mēs nedrīkstam attiekties pret to vieglprātīgi, jo tas ir īsts karš, cietsirdīgs karš.

Kad runājam par Valstības ietekmes paplašināšanu, runa neiet tikai par kādām fiziskām aktivitātēm, bet par garīgu apbruņošanos. Mūsu aicinājums nav fizisks, bet garīgs. Tādā veidā Kristus draudze atšķiras no sabiedriskām organizācijām. Draudze ir garīga institūcija. Sociālie dienesti var ēdināt cilvēkus, palīdzēt ar dzīvesvietu, apģērbu utt. To visu dara arī draudze. Bet, ja tas ir vienīgais, ko dara draudze, tad tā nepiepilda savu uzdevumu no Dieva. Draudze ir aicināta iznīcināt velna darbus. Cilvēks, kurš atrodas velna varā, nevar slavēt Dievu, viņam ir nepieciešama garīga atbrīvošana. Šo uzdevumu Dievs uzdeva izpildīt Savai Draudzei, Saviem bērniem. Mūsu uzdevums un karš ir garīgs. Mūsu ieroči nav miesīgi, bet garīgi. Ar garīgiem ieročiem mēs sagraujam ienaidnieka spēkus, kuri pretojas Dievam. Pirms Jēzus sūtīja Savus mācekļus, Viņš tiem sacīja, ka sūta viņus kā avis vilku starpā. Jēzus sacīja mācekļiem, lai viņi būtu bez viltus kā baloži un gudri kā čūskas. Jēzus viņus brīdināja, ka sūta viņus ienaidnieka teritorijā, vilku teritorijā, kas var iznīcināt tos, kas nebūs pietiekoši bruņoti, un kas nerīkosies atbilstoša veidā. Dievs nesaka, lai mēs baidītos no ienaidnieka, bet lai mēs zinātu, ka šis ienaidnieks ir stiprs un apbruņots.

Mateja 10:16 – Redzi, Es jūs sūtu kā avis vilku starpā; tāpēc esiet gudri kā čūskas un bez viltus kā baloži.

Sūtot mūs uz ienaidnieka valsti, Dievs ir sagatavojis visu nepieciešamo apbruņojumu, kas palīdzēs mums uzvarēt ienaidnieku. Bet Jēzus saka: „Es zinu, kur Es jūs sūtu, Man ir bruņas priekš jums, ir sagatavota gudrība, lai uzvarētu ienaidnieku”. Tāda izpratne palīdz mums saprast, ka mēs ejam ienaidnieka teritorijā, bet nedaram to vieglprātīgi.

Mums ir jābūt garīgi stipriem un apbruņotiem. Nevajag iziet cīņā bez bruņojuma un Dieva gudrības. Bībelē teikts, ka Tam Kungam pieder zeme un viss, kas to piepilda, zemes virsus un viss, kas uz tā dzīvo (Psalmi 24:1). Zeme pieder Tam Kungam. Latvija pieder Tam Kungam. Ir jāatgādina ienaidniekam, kurš ir patiesais zemes un cilvēku saimnieks.

Similar Posts