Garīgais apbruņojums Valstības ietekmei. 3.daļa.
Mēs zinām, ka fiziskajā karā pārsvars un lielākas izredzes uzvarēt ir tai armijai, kura ir izvietojusies uz kāda paaugstinājuma. No augstākas vietas viss ir labāk pārredzams, ir vieglāk uzbrukt pretiniekam. Dievs Kristū mūs jau ir nolicis augstākā poziīcijā. Atrašanās Kristū- tā jau ir pārspēka pozīcija. Bet ir svarīgi šo patiesību ne tikai zināt, bet arī redzēt to savā garā, lai būtu atklāsme par to.Atgriežoties pie stāsta par Jošafatu, mēs redzam, ka Dievs teica viņam nebīties, jo Viņš Pats cīnīsies par viņiem. Lai kāda arī būtu situācija, mums kā Dieva bērniem vajag vienkārši nomierināties un stiprināt sevi ar patiesību, ka Dievs jau visu ir izdarījis. Mums jāsakņojas ticībā tam, ka Dievs jau visu ir izdarījis, un ļaut Viņam vadīt mūsu prātu, mūsu lēmumus un rīcību,- tad mēs varēsim staigāt Dieva mierā, jo apzināsimies, ka neesam vieni, bet kopā ar to Kungu. Jošafats ar savu armiju devās pret milzīgo pretinieka armiju nevis paļaujoties uz saviem spēkiem, bet gan uz Dievu un ticību tam, ko Viņš jau ir izdarījis viņu labā. Jošafats kopā ar tautu stājās pretī ienaidniekam ar slavas dziesmām savam Kungam. Atcerieties, ka mēs ieejam mierā, slavējot Dievu. Mēs atrodam mieru patiesībā, ka Dievs jau visu mūsu dēļ ir izdarījis. Mēs zinām, ka Jošafata ienaidnieki iznīcinaja paši sevi. Jošafatam nevajadzēja darīt neko,jo viņš bija iemācījies ieiet mierā caur ticību tam, ko Dievs jau ir izdarījis. Jošafats iegāja mierā, pielūdzot un paklausot Dievam. Mēs lasām Jesajas grāmatā:
