Arī Daniēls iepazina savā dzīvē spēku un to, cik svarīgs ir gavēnis Dieva priekšā. Daniēls atdalīja īpašu laiku tam, lai gavēnī un lūgšanā meklētu Dievu. Studējot Rakstus, Daniēls redzēja, ka Dieva apsolītais nez kāpēc nenotiek. Daniēls saprata, ka tam tā nav jābūt, ka tā nav Dieva griba. Daniēls zināja, ka Dievs sūta Savu Vārdu, lai tas piepildītos, tāpēc uzsāka divdesmit vienas dienas gavēni, lai meklētu Dievu un izprastu Viņa gribu.
„Dārija, Ahasvera dēla, kas bija mēdiešu izcelsmes un bija ieguvis virskundzību kaldeju valstī, pirmajā viņa valdīšanas gadā es, Daniēls, pievērsu savu uzmanību svēto rakstu vārdiem par gadu skaitu, ko Tas Kungs kādreiz Savā vārdā bija atklājis pravietim Jeremijam, proti, ka Jeruzālemei jāpaliekot izpostītai un noplicinātai, un tukšai septiņdesmit gadus. Es griezos tad pie Dieva Tā Kunga, vērsu pret Viņu savu vaigu, Viņu lūgdams un nemitīgi piesaukdams, gavēdams un tērpies sēru drānās un sēdēdams pelnos.”
(Daniēla 9:1-3)
Daniēls bija gatavs maksāt jebkuru cenu, lai tikai Dieva Vārds piepildītos. Tāpēc Daniēls sāka zemoties Dieva priekšā gavēnī un lūgšanā, un bija gatavs darīt to tik ilgi, kamēr no Viņa neatnāks atbilde un izrāviens.
„Kamēr es lūdzu, pie manis steigšus laidās šurp tas Gabriēls, kuru es jau redzēju agrāk savā pirmajā redzējumā, un pieskārās man ap vakara upura laiku. Viņš taisījās man dot paskaidrojumus un uzrunāja mani ar šādiem vārdiem: Daniēl, es esmu jau ieradies, lai palīdzētu tev nākt pie īstās lietu izpratnes. Kad tu iesāki Dievu lūgt, man atklājās Dieva vārds, un es ierados, lai tev dotu ziņu, jo tu esi it īpaši iemīļots vīrs. Tad nu ņem vērā šo vārdu, lai tev šī atklāsme būtu pilnīgi saprotama!” (Daniēla 9:21-23)
Daniēls turpināja lūgties ar pastāvību un neatlaidīgi. Un Dievs parādīja Daniēlam iemeslu, kāpēc nenotiek tas, ko Viņš bija apsolījis. Pateicoties Daniēla gavēnim un lūgšanai, Israēla tauta tika atbrīvota un situācija pilnībā mainījās.
